• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Privatizācija procesā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.07.1997., Nr. 183 https://www.vestnesis.lv/ta/id/30063

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Piektdiena, 18.07.1997.

Laidiena Nr. 184/185, OP 1997/184/185

Vēl šajā numurā

17.07.1997., Nr. 183

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Privatizācija procesā

Par valsts akciju sabiedrību "Rīgas vagonu rūpnīca"

Līgums par akciju iegādi jāiesniedz bankās līdz 1997.gada 15.augustam.

Uzņēmuma saīsināts nosaukums: RVR.

Uzņēmuma kods: 0221.

Rīgas vagonu rūpnīca dibināta 1895.gadā kā Krievijas un Vācijas uzņēmējiem piederoša akciju sabiedrība ar nosaukumu "Fēnikss". No 1919.gada līdz 1923.gadam rūpnīcas ēkas tika izmantotas kā Latvijas dzelzceļa virspārvaldes darbnīcas. 1922.gadā rūpnīcas agrākie īpašnieki nodibija jaunu akciju sabiedrību "Fēnikss". 1923.gadā atjaunota vagonu un metālizstrādājumu ražošana. 1936.gadā, pamatojoties uz Latvijas valdības lēmumu, Latvijas Kredītbanka nopirka visas akciju sabiedrības "Fēnikss" akcijas. Likvidētās sabiedrības mantas apsaimniekošanai tiek nodibināta akciju sabiedrība "Vairogs". 1940.gadā ar Vietējās rūpniecības komisāra pavēli akciju sabiedrību "Vairogs" sadalīja piecos uzņēmumos - vagonu fabrika, munīcijas fabrika, bagaru nodaļa, Bolderājas kuģu būvētava un Mīlgrāvja kuģu būvētava. Galveno daļu pārdēvēja par Rīgas vagonu fabriku un nodeva PSRS Vietējās mašīnbūves komisariāta pakļautībā. 1945.gadā ar PSRS valdības lēmumu tika noteikta rūpnīcas specializācija - piepilsētas satiksmes elektrovilcienu ražošana un rūpnīca tika nodota Vissavienības transporta mašīnbūves ministrijas pakļautībā. No 1947.gada līdz 1993.gadam Rīgas vagonu rūpnīca bija vienīgā rūpnīca PSRS, kas ražoja piepilsētas satiksmes elektrovilcienus un dīzeļvilcienus. Ar Rūpniecības un enerģētikas ministrijas 1993.gada 22.jūnija pavēli Nr.172 tika nodibināta valsts akciju sabiedrība "Rīgas vagonu rūpnīca". Pēc Rūpniecības un enerģētikas ministrijas likvidācijas rūpnīca tika nodota Valsts īpašuma fonda valdījumā. Ar Ministru kabineta 1996.gada 21.februāra rīkojumu Nr.58 valsts akciju sabiedrīa "Rīgas vagonu rūpnīca" nodota privatizācijai.

1996.gadā valsts akciju sabiedrība "Rīgas vagonu rūpnīca" izgatavoja un realizēja elektrovilciena ER2T 10 vagonus (6% no kopējā apgrozījuma), elektrovilciena ER9T 40 vagonus (31,2% no kopējā apgrozījuma), elektrovilciena ER9TM 10 vagonus (13,3% no kopējā apgrozījuma), elektrovilciena ER35 4 vagonus (8,4% no kopējā apgrozījuma), dīzeļvilciena DR1A 18 vagonus (19,7% no kopējā apgrozījuma), dīzeļvilciena DRB1 15 vagonus (10,7% no kopējā apgrozījuma), tramvaja TR2 1 vagonu (0,7% no kopējā apgrozījuma), citu produkciju 1,1 milj.Ls vērtībā (10% no kopējā apgrozījuma).

Valsts akciju sabiedrības "Rīgas vagonu rūpnīca" esošās ražošanas jaudas ļauj saražot 675 vagonus gadā. Iepriekšējā gadā esošās ražošanas jaudas tika izmantotas par 14,4%.

Produkcijas pircēju un svarīgākie noieta tirgi 1996.gadā bija Krievija - 31,2%, Baltkrievija - 23,9%, Ukraina - 25,8%, Dienvidslāvija - 8,4%, Azerbaidžāna - 0,7%.

Valsts akciju sabiedrības "Rīgas vagonu rūpnīca" galvenās ražošanā izmantojamās izejvielas un to iegāde: metāls - Krievijas un Ukrainas metalurģiskie kombināti, plastikāts un plastmasas - Krievija un Lietuva, koksne un tās izstrādājumi - Latvijas uzņēmumi, lakas un krāsas - Somijas uzņēmumi, gultņi - Krievijas gultņu rūpnīcas, elektroiekārtas - valsts akciju sabiedrība "Rīgas elektromašīnu rūpnīca", dīzeļdzinēji - Krievijas uzņēmums "Zvezda", Lielbritānijas uzņēmums "Cummis", hidropārvadi - Krievijas uzņēmums Kalugā, Vācijas uzņēmums "Voith".

Valsts akciju sabiedrības "Rīgas vagonu rūpnīca" stratēģiskā priekšrocība - līdz 1993.gadam rūpnīca bija vienīgais uzņēmums, kas piegādāja elektriskos un dīzeļvilcienus bijušajām Padomju Savienības republikām, līdz ar to paturot zināmu tirgus nišu šajos reģionos. Krievijā tikai nesen tādus vilcienus ir sākuši ražot divi uzņēmumi - Demihovā un Toržokā.

Valsts akciju sabiedrībai "Rīgas vagonu rūpnīca" uz 1997.gada 1.martu ir kreditoru parādi Ls 8 862 787,62 apmērā, kas ievērojami apgrūtina rūpnīcas darbības iespējas. Rūpnīcas pamatlīdzekļi, t.sk.tehnoloģiskās iekārtas, ir novecojuši un būtu nepieciešamas lielas investīcijas šo pamatlīdzekļu atjaunošanai.

Valsts akciju sabiedrībā "Rīgas vagonu rūpnīca" uz 1997.gada 1.jūniju strādāja 2031 darbinieks.

Valsts akciju sabiedrības "Rīgas vagonu rūpnīca" pamatražotne atrodas Rīgā, Brīvības ielā 201, tā aizņem teritoriju ar kopējo platību 35,4 ha, bērnudārzs - Rīgā, Klūgu ielā 3a, tas aizņem teritoriju ar kopējo platību 1,9 ha un mednieku bāze "Leiši" - Kuldīgas rajona Kabiles pagastā, tā aizņem teritoriju ar kopējo platību 0,6 ha.

Uzņēmuma ēkas, kas būvētas pēc 1946.gada, ir apmierinošā stāvoklī, atsevišķos gadījumos nepieciešams remonts. Ēkas un būves, kas celtas līdz 1946.gadam, ir sliktā stāvoklī, un tām nepieciešams kapitālais remonts. Uzņēmumam ir dažāda vecuma iekārtas gan ar programmēto vadību, kas ļauj izgatavot mūsdienu prasībām atbilstošu kvalitatīvu produkciju, gan ļoti veci darbgaldi, kurus nepieciešams nomainīt vai atjaunot.

Bilance (tūkst.Ls) 1996.gads
Aktīvs
Ilgtermiņa ieguldījumi 4073,1
Krājumi 5613,2
Debitori 1252,3
Naudas līdzekļi 376,4
Vērtspapīri 27,6
Kopā 11342,6
Pasīvs
Kapitāls 1931,9
Uzkrājumi saistībām -
Kreditori 9410,7
Kopā 11342,6
Peļņas un zaudējumu aprēķins (tūkst.Ls)
par 1996.gadu
Neto apgrozījums 11545,2
Pārdotās produkcijas ražošanas
izmaksas -9695,2
Bruto peļņa 1850,0
Pārdošanas izmaksas -11,3
Administrācijas izmaksas -1377,7
Saimnieciskās darbības ieņēmumi 99,5
Procentu ieņēmumi 4,1
Peļņa pirms nodokļiem 564,6
Ārkārtas ieņēmumi 501,4
Ārkārtas izmaksas -4239,6
Ārkārtas peļņa vai zaudējumi -3738,2
Nodokļi 298,8
Pārskata perioda peļņa vai zaudējumi -3472,5

Valsts akciju sabiedrības "Rīgas vagonu rūpnīca" apsaimniekošanā atrodas astoņas dzīvojamās mājas, kuras privatizētajai akciju sabiedrībai ir jāapsaimnieko un jāuztur līdz to nodošanai pašvaldībai vai privatizācijai saskaņā ar likumdošanas aktiem, kuri reglamentē šādu objektu privatizāciju.

Pamatojoties uz novērtējumu, kas izdarīts saskaņā ar Latvijas likumdošanas aktiem, valsts akciju sabiedrības "Rīgas vagonu rūpnīca" nosacītā cena ir Ls 5 407 900, kas atbilst sabiedrības pamatkapitālam privatizācijas noteikumu apstiprināšanas brīdī. Novērtējumā nav ietverta zemes vērtība. Akciju sabiedrības statūtos pirms privatizācijas tiks izdarīti grozījumi, nosakot, ka akciju sabiedrības pamatkapitāls ir Ls 5 407 900, vienas akcijas nominālvērtība - Ls 1, akciju skaits - 5 407 900.

Sabiedrībā ir 5 407 000 parastās akcijas ar balsstiesībām un 900 parastās akcijas bez balsstiesībām.

Privatizācijas noteikumi paredz 50,11% akciju (kontrolpaketes) pārdošanu vienam ieguldītājam. Par sabiedrības kontrolpaketi ieguldītājs maksās 100% privatizācijas sertifikātos. Sabiedrības darbiniekiem un pensionāriem paredzēti 17,49% akciju, 26,38% akciju pārdos publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem, 1% veidos privatizācijas rezerves akcijas, 5% akciju bez atlīdzības tiks nodoti Pensiju fondam. Sabiedrības valdes rezerves akcijas - 0,02%. Publiskajā piedāvājumā pārdodamo akciju skaits - 1 426 530 akcijas. Publiskajā piedāvājumā tiek iekļautas arī darbinieku un pensionāru neizpirktās akcijas.

Valsts akciju sabiedrības "Rīgas vagonu rūpnīca" privatizācijas noteikumi paredz, ka sabiedrībai trīs gadus jāsaglabā sabiedrības darbības profils, kā arī trīs gadus jānodrošina 2 000 darba vietas ar darbu pilnu darba dienu pilnu darba nedēļu saskaņā ar darba likumdošanas prasībām un objekta 1997.gada 26.marta pavēli Nr.88. Kontrolpaketes pircējam divu gadu laikā jāiegulda sabiedrībā investīcijas Ls 2 000 000 apmērā.

Iesniedzot rakstisku apliecinājumu par kontrolpaketes pirkšanu, pircējam bija jāiemaksā drošības nauda Ls 300 000 apmērā, kas tiek sadalīta šādā veidā: Ls 28 133 tiek ieskaitīti apdrošināšanas līguma apdrošināšanas prēmijas samaksai par pirmo gadu, Ls 271 867 tiek novirzīti nekapitalizējamo nodokļu parādu dzēšanai.

Pamatkapitāla palielināšana notiek saskaņā ar likumu "Par akciju sabiedrībām", un pārējiem akcionāriem ir pirmpirkuma tiesības proporcionāli viņiem piederošo akciju skaitam tikai gadījumā, ja pamatkapitāla palielināšana notiek, ieguldot naudu.

LPA informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!