komentāri. skaidrojumi

Latvijas produkti Eiropas kvalitātes sietā

Gundega Mičule, Zemkopības ministrijas Produkcijas kvalitātes vadības departamenta direktore

Turpinājums no 1.lpp.

1995. gadā Latvijā veiktās pārbaudes rezultāti apstiprināja Latvijas produkcijas atbilstību kvalitātes prasībām, un iepriekšējā sarakstā figurēja 18 Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi. Bet šis iepriekšējais saraksts veidojās no ziņām, ko sniedza atsevišķi katra valsts, uz kuru Latvija savus produktus veda. Tagad tiek veidots jauns saraksts — centralizēts visām ES dalībvalstīm pēc Eiropas Komisijas lēmuma, un Latvijas tajā nav.

— Pagājušā gada decembrī Latvijas Valsts veterinārais dienests pēc ES pieprasījuma aizsūtīja to piena pārstrādes uzņēmumu sarakstu, kuri no Latvijas produktus izved uz ES. Mēs šobrīd varam tikai minēt, kālab Latvija ir palikusi ārpus uzmanības,— teica Gundega Mičule.— Varbūt kvalitātes kontroles sistēmas pārstrukturēšanās gaitā Latvijas iesniegums ir noklīdis, jo — pārcelšanās uz citām telpām tīri cilvēcīgi rada dažādus sajukumus. Taču tas ir tikai un vienīgi mans pieņēmums.

Nākamā pusgada laikā — līdz 1. janvārim — ES komisija jau no pārstrukturētās kvalitātes kontroles sistēmas ieradīsies Latvijā un pārbaudīs pārstrādes uzņēmumu atbilstību jaunajām kvalitātes prasībām. Neatbilstības gadījumā šiem uzņēmumiem tiks liegts eksportēt savu produkciju uz ES valstīm.

Netīkams fakts ir šāds: ja Latvija līdz šim ir eksportējusi, bet pēc pārbaudes atļaujas ievest savu produkciju ES nebūs, tas godam rīvē kantes. Ja tā vietā, lai palielinātu kvotas eksportam, vispār tiks aizliegts ievest mūsu ražojumus ES valstīs, tad iznāk, ka pasliktinājusies Latvijas ražojumu kvalitāte un šiem jautājumiem valstī netiek pievērsta nepieciešamā uzmanība. Samazinoties eksportam, netiks izpildītas pat pašreiz esošās kvotas, un tas kavē mūsu valsts iekļaušanos Rietumu ekonomiskajā apritē, neveicina biznesa pieredzes apgūšanu un samazina iespējas Latvijas produkcijai iekarot savu vietu ES tirgū.

Paralēli pārstrādes uzņēmumu “sietam” kvalitātes kontrole skars arī piena ražotājus. Pamatojoties uz ES direktīvām, mūsu Veterinārais departaments jau 1995. gadā izdeva noteikumus, kas regulē obligāti ievērojamos nosacījumus fermās, īpaši ja no fermās ražotā piena tiek gatavota eksporta produkcija. Latvijā ir fermas, kas vairāk vai mazāk atbilst ES prasībām, taču ne tuvu tādas nav visas. Tādēļ pārstrādes uzņēmumos jāveic piena šķirošana un jāpierāda, ka eksporta produkti tiek ražoti tikai no konkrētām, kvalitātes prasībām atbilstošām fermām iegūtā piena. Protams, saasinās piena kvalitāti noteicošo neatkarīgo laboratoriju jautājums.

Līdz vakardienai, 15. jūlijam, visiem 18 iepriekšējā sarakstā esošajiem uzņēmumiem bija jāpaziņo par vēlmi turpināt eksportu, lai Veterinārā departamenta un Zemkopības ministrijas speciālisti varētu sākt darbu konkrēti ar katru uzņēmumu. Savukārt uzņēmumiem būs cītīgāk jāpiedomā pie tā, vai pienu ražojošās fermas atbilst noteiktajiem kvalitātes nosacījumiem, un jāatbalsta piena ražotāji, lai viņi varētu sasniegt nepieciešamo līmeni savās fermās.

— Ja nebūs kvalitatīvā piena produktu ražošanas sākuma fermās, tad arī nevar būt runas par kvalitātes nosacījumiem atbilstošu galaproduktu,— teica Gundega Mičule.— Tā ka pārstrādes uzņēmumiem jābūt ieinteresētiem nodrošināt sevi ar augstas kvalitātes pienu. Uzskatu, ka Latvijai neapšaubāmi jādara viss, lai varētu eksportēt savu produkciju ne tikai uz Austrumiem, bet arī uz Rietumiem. Eiropa un arī visa pasaule pamazām sasaistās ciešām ekonomiskām saitēm, pakāpeniski veidojas vienots kopējs tirgus ar vienotām prasībām un sistēmu. Neizbēgami Latvijai, lai cik arī maza valsts tā būtu, šajā apritē jāsāk piedalīties, jo izolēti vienalga mēs dzīvot nevarēsim. Tādēļ mums jau šodien jāgūst pieredze, jāpierod pie konkurences lielā tirgū. Mēs esam izteikuši vēlēšanos ietāties gan Pasaules tirdzniecības organizācijā, gan Eiropas Savienībā, un tad mūsu tirgum nebūs arī pašreiz esošās aizsardzības. Latvijai līdz tam brīdim jau ir jāpierod pie Rietumu tirgus nosacījumiem, un treniņu laiks ir tieši šobrīd.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore