Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Universitāte bez sienām" - ar plašuma perspektīvu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.07.1997., Nr. 182 https://www.vestnesis.lv/ta/id/30021

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Universitāte bez sienām" - ar plašuma perspektīvu (turpinājums)

Vēl šajā numurā

16.07.1997., Nr. 182

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

intervijas. sarunas

“Universitāte bez sienām” — ar plašuma perspektīvu

Izglītības reformas ietvaros izglītības apgūšanas sistēma pakāpeniski tika mainīta arī Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Vēl gan pārmaiņu izraisītā viļņošanās nav norimusi un, iespējams, gaidāmi kādi jauni un būtiski grozījumi, taču pašlaik studijas LLU var iedalīt trīs lielās pakāpēs: 4 pamatstudiju gadi (bakalaurs), 2 gadi augstākajām studijām (maģistrs) un 3 gadi doktora grāda iegūšanai, kas dod tiesības, aizstāvot habilitācijas darbu, iegūt augsto habilitētā doktora grādu. LLU darbojas 7 fakultātes un 42 katedras. LLU šobrīd klātienē un neklātienē zinības apgūst ap 6000 studentu un aptuveni 1000 mācās maģistratūrā un doktorantūrā. Pamazām sāk veidoties sadarbība ar citu valstu lauksaimniecības augstskolām — notiek studentu apmaiņa gan teorētisko, gan praktisko lauksaimniecības zinību apguvē, savā pieredzē dalās arī augstskolu mācībspēki. Sadarbības formas ir dažādas, tāpat kā finansēšanas avoti.

Šobrīd visciešākā sadarbība LLU izveidojusies ar Ziemeļvalstu lauksaimniecības augstskolām. Plašs un perspektīvs projekts visu trīs Baltijas valstu lauksaimniecības augstskolām uzsākts ar Ziemeļvalstīm. Tādēļ pagājušās nedēļas nogalē LLU Jelgavā sapulcējās visu trīs Baltijas valstu lauksaimniecības universitāšu vadība — rektori un prorektori, lai apspriestu tālākos sadarbības virzienus.

Baltijas valstu mežsaimniecības, veterinārijas un lauksaimniecības augstākās izglītības iegūšanas koordinācijas nolūkos pirms diviem gadiem tika izveidota BOVA (Baltijas valstu mežsaimniecības, veterinārmedicīnas un lauksaimniecības universitāte “bez sienām”), kuras rektors ir pašreizējais Igaunijas izglītības ministrs Maits Klāsens (Mait Klaassen) . Lai savstarpējā darbības koordinācija būtu vieglāk veicama gan iekšēji starp Baltijas valstīm, gan arī ar Ziemeļvalstīm, sapulcējušies vispirms sīki pārrunāja BOVA organizatoriskos jautājumus: precizēja organizācijas uzbūvi un apsprieda statūtus, pārrunāja BOVA vadības rotācijas principus, izstrādāja katras Baltijas valsts atbildību šīs sadarbības ietvaros, analizēja darbības virzienus un pasākumu finansēšanas avotus, apstiprināja BOVA budžetu un sīku darbības programmu. Kaut arī sava “sēdekļa” BOVA nav, visas tikšanās parasti notiek Jelgavā.

Voldemārs Strīķis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors, — “Latvijas Vēstnesim”

— Ziemeļvalstīs ir izveidota Ziemeļu mežsaimniecības, veterinārijas un lauksaimniecības universitāte NOVA, kas koordinē studijas un zinātniskos pētījumus starp visām Ziemeļvalstīm. Šai Ziemeļvalstu universitāšu universitātei ir savs rektors, kurš pirms tam bija rektors Zviedrijas lauksaimniecības augstskolā, un sekretariāts. Tās “sēdeklis” ir Zviedrijā, un no turienes — atkarībā no apgūstamā priekšmeta — tiek koordinēts, kurā valstī kāds apmācību kurss apgūstams. Piemēram, ja ir kāds stiprs profesors Dānijā, tad attiecīgais kurss tiek apgūts šī profesora vadībā, ja Norvēģijā labi mācībspēki, tad — Norvēģijā. NOVA ir dažādu veidu un pakāpju apmācība — no tradicionālās augstākās izglītības iegūšanas līdz pat iespējām aizstāvēt doktora grādu, notiek arī dažādi semināri.

Sākoties sadarbībai ar Baltijas valstīm, NOVA tika izveidots īpašs atzars — NOVABA. Katru gadu NOVA finansē divus seminārus katrai no Baltijas valstīm (kopā sešus). Piemēram, Latvijā notika seminārs par mežsaimniecības ekonomikas problēmām, pārtikai veltīts seminārs norisinājās Igaunijā u. tml. Šajos semināros piedalās 6 — 7 maģistranti no katras Baltijas valsts, lekcijas lasa pārsvarā profesori no Ziemeļvalstīm, dažkārt pieaicinot Baltijas mācībspēkus.

Lai darbības koordinācija būtu vieglāka, NOVA finansē NOVABA kontaktpersonas Baltijā. Latvijā tā ir Rūta Zaļeckīte. NOVABA nav īpašas vietas — ēkas vai telpas —, un līdz šim visas NOVABA tikšanās ir norisējušas galvenokārt Igaunijā. Taču, lai savstarpējā Baltijas valstu koordinēšana būtu vienkāršāka, mēs pagājušajā gadā izveidojām paši savu BOVA. Tātad Ziemeļvalstīm ir NOVA, Baltijai — BOVA, un apvienojošā ir NOVABA. Šo projektu daļēji finansē Ziemeļvalstu ministru padome.

Paralēli BOVA organizatorisko jautājumu apspriešanai tikšanās reizē mēs risinājām arī kopīgās NOVABA lietas: 1997. un 1998. gada darbības programmu un budžetu, bibliotēku sadarbību, kursu rīkošanu Baltijas valstīs, daudzvalodu NOVABA projektus, kā arī ierosinājām jaunus sadarbības veidus.

Zināšanas un pieredzi NOVABA jau ir apguvuši apmēram 30 lauksaimniecības speciālisti no LLU. NOVABA koordinatore Latvijā Rūta Zaļeckīte, kura ir viena no diviem Latvijas studentiem, kas sadarbības ietvaros (pateicoties Zviedrijas Karaliskās akadēmijas finansējumam) ir studējusi un ieguvusi maģistra grādu, pastāstīja, ka kursi maģistrantiem turpinās jau otro gadu.

Pašlaik Latvijas Lauksaimniecības universitātei ar Apvienotās Karalistes lauksaimniecības koledžām cieša sadarbība nav izveidojusies. Atsevišķi studenti ir devušies uz Britāniju strādāt, un ir uzsākti tikai daži nelieli projekti. Daudz labāki kontakti LLU ir ar Vāciju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!