Rīgas Juridiskā augstskola — solis uz Eiropas Savienību

“Vēl viens solis Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību” — tā Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs pirmdien novērtēja Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu. Līgumu pirmdien parakstīja Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Zviedrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Hanss Magnusons.

— Es gribu pateikt paldies visiem darba grupas locekļiem par darbu, kas ieguldīts šajā dokumentā, — teica Valdis Birkavs tūlīt pēc līguma parakstīšanas. — Mēs strādājām ilgi un centīgi, jo saskaņot visus viedokļus bija grūti. Bet rezultāts ir, un skola būs. Man ir īpaši patīkami, ka šis notikums iekritis dienā, kad es dodos atvaļinājumā, — tagad es varu to darīt ar mierīgu sirdi.

Zviedrijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Hanss Magnusons: — Es esmu ļoti priecīgs, ka mēs šodien varējām parakstīt šo līgumu. Pie tā ir cītīgi strādājuši daudzi cilvēki gan no Ārlietu ministrijas, gan no Izglītības un zinātnes ministrijas. Arī cilvēki no Zviedrijas puses. Mēs patiešām priecājamies, ka tagad šis projekts kļūst par realitāti, un nepaies ilgs laiks, kad šodien parakstītais līgums tiks īstenots.

Es arī gribu, izmantojot izdevību, pasniegt ministram Birkava kungam dokumentu par atmīnēšanas darbiem, ko Latvijas teritoriālajos ūdeņos veikuši Zviedrijas jūras spēki. Šajos dokumentos redzams, ka mūsu jūrnieki ir atraduši un uzspridzinājuši piecas mīnas un zināmu daudzumu munīcijas. Dokumentos arī norādīti jūras ceļi, pa kuriem jūs tagad varat braukt pavisam droši. Es gribu pasniegt arī videokasetes, kurās ir iemūžināts šis process.

Ministrs Valdis Birkavs par pasniegtajiem dokumentiem teica:

— Šodienas notikumus var novērtēt pavisam vienkārši: Latvijā kļūst arvien mazāk mīnu un arvien vairāk skolu!

“Latvijas Vēstneša” pārstāvis lūdza ministru un vēstnieku komentēt nule noslēgto līgumu vispārējā Latvijas un Zviedrijas sadarbības kontekstā.

Valdis Birkavs: — Es domāju, ka šis līgums precīzi iekļaujas Latvijas un Zviedrijas sadarbības modelī. Mēs to esam domājuši nākotnē attīstīt tālāk kā Baltijas un Ziemeļu sadarbību. Jo, pirmkārt, šajā skolā varēs mācīties ne vien Latvijas, bet arī Lietuvas un Igaunijas jaunieši. Tas attīsta līdzīgu modeli, kāda ir Ekonomikas skola, kura jau ļoti sekmīgi strādā. Gan mazliet savādākā veidā, jo tā ir maģistratūra. Faktiski mēs ar to aizpildām vienu lielu robu mūsu izglītības sistēmā — tās ir Eiropas tiesības, tā ir skolotāju skološana un eiropeiska domāšana jurisprudencē. Manuprāt, tas ir viens no ļoti svarīgiem soļiem Latvijas sagatavošanā Eiropas Savienībai.

Hanss Magnusons: — Es pilnībā piekrītu Birkava kunga teiktajam. Šis ir visnotaļ nozīmīgs projekts gan Latvijas un Zviedrijas divpusējo attiecību ietvaros, gan Baltijas un visas Eiropas Savienības sadarbības ietvaros. Rīgā jau sekmīgi strādā Ekonomikas skola. Tagad ļoti svarīga būs Juridiskās skolas un Ekonomiskās skolas darbības koordinācija. Šis ir patiešām nozīmīgs projekts Latvijas apņēmībā iestāties Eiropas Savienībā.

Valdis Birkavs: — Tiem no jums, kam ir bērni padsmit gadu vecumā vai jaunāki, es varu droši ieteikt gatavot savus bērnus šai Rīgas Juridiskajai skolai. Es jums varu droši apsolīt — jaunieši, kuri beigs šo skolu, būs gan gudri, gan bagāti.

Līguma parakstīšanas ceremonijā piedalījās arī Sorosa fonda pārstāve Latvijā Vita Tērauda: — Mēs arī, protams, esam ļoti gandarīti par šodien parakstīto līgumu. Šis projekts ir tapis vismaz divu gadu garumā, ja ne ilgāk, un šodien tiek sperts nozīmīgs solis uz priekšu. Man liekas, šī skola liks pamatus tam, ka nākotnē Latvijas juristi un Eiropas juristi būs ar vienlīdzības zīmi. Tas arī galvenokārt ir šīs skolas mērķis. Es gribu atzīmēt, ka šis ir unikāls līgums Latvijā: tajā ir ne vien divu valstu partnerība, bet arī divu valstu partnerība ar nevalstisku organizāciju šīs skolas dibināšanā. Un es ceru, ka šī skola būs pamats arī turpmākai mūsu partnerībai.

— Vai ir vēl kādu līdzīgu projektu iestrādes nākotnei?

Valdis Birkavs: — Ir daži projekti pie apvāršņa, bet tie vēl nav tik tālu izstrādāti, lai par tiem varētu runāt plašāk. Runa ir par projektiem, kas saistīti ar mežsaimniecību un ar ekoloģiju. Bet tiem vēl nav pietiekami skaidras kontūras.

Ministram Birkavam un vēstniekam Magnusonam tika uzdots arī jautājums par Latvijas virzību uz Eiropas Savienību — nesen izskanējušā Eiropas Komisijas viedokļa kontekstā.

Valdis Birkavs: — Pirmkārt, gribu teikt, ka ir padarīts ļoti liels darbs, bet daudz vēl jāpadara, īpaši līdz gada beigām. Jo galīgais lēmums vēl nav pieņemts. Eiropas Komisijas viedoklis tiks publicēts drīzumā, un tas inducēs problēmas, kuros virzienos mums jāstrādā visvairāk. Es domāju, šobrīd vēl nevar runāt par to, ka Latvija netiek uzaicināta. Jo nav vēl pieņemts galīgais lēmums, vai uzņems valstu grupu vai arī būs kopēja starta līnija. Pagaidām tā ir Eiropas Komisijas rekomendācija. Protams, ļoti svarīga. Bet jums jau tagad visiem ir liela pieredze, sekojot, kā attīstījās notikumi Madridē ar NATO uzaicinājumu. Jūs redzējāt, kāda bija sākotnējā pozīcija un par ko tā pārvērtās beigās. Tāpēc šobrīd nevajadzētu mums jau iepriekš noteikt Luksemburgas lēmumus. Bet katrā ziņā viens ir skaidrs: ir daudz jāstrādā. Protams, daudz būtu jāstrādā arī tad, ja mēs nemaz neietu uz Eiropas Savienību. Jo mums šie noteikumi tāpat ir vajadzīgi veselīgai ekonomikai un veselīgai sabiedrībai. Nedomājiet, ka ES sarunas ar Latviju un jebkuru citu valsti būs īslaicīgas un ka tām sekos ātra uzņemšana. Tas būs ilgstošs darbs, kas tikai beigu beigās vainagosies ar rezultātu.

Hanss Magnusons: — Es arī gribētu atzīmēt, ka iestāšanās Eiropas Savienībā ir process. Latvija jau daudz ir paveikusi, gatavojoties iestāties ES. Taču, kā Birkava kungs atzīmēja, viss šajā gatavošanās procesā paveiktais ir nepieciešams vispirms pašai Latvijai. Es domāju, vienīgais pareizais ceļš šobrīd ir — turpināt uzcītīgi strādāt, un tad arī vienā dienā Latvija tiks uzņemta Eiropas Savienībā. Es domāju, būtu svarīgi pārāk nekoncentrēties uz atsevišķām viedokļu publikācijām presē — arī šis Eiropas Komisijas viedoklis ir tikai viens solis ilgā procesā. Galīgo lēmumu pieņems ES dalībvalstis decembrī. Zviedrija ļoti stingri iestājas par vienlaicīgu sarunu uzsākšanu ar visām kandidātvalstīm, un mēs arī turpmāk paudīsim šo viedokli. Jo progress daudzās valstīs, ieskaitot Latviju, ir ļoti straujš. Un būtu aplami izlemt par sarunu uzsākšanu, balstoties uz šī brīža situāciju.

Rīgas Juridiskā augstskola darbu sāks nākamgad.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors