• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nozaru dokumentu ziņas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.06.1997., Nr. 142 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29954

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Tieslietu ministrijas informatīvā vēstule Nr.15-2.1/45

Par pārreģistrācijas procesu reliģiskajās organizācijās

Vēl šajā numurā

12.06.1997., Nr. 142

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

nozaru dokumenti, ziņas

Zemkopības ministrija

Valsts meža dienests

Informācija

Par meža atjaunošanas rezultātiem 1997.gada pavasara sezonā

Meža kultūru ierīkošana pavasara sezonā ir beigusies, un līdz ar to ir iespējams novērtēt rezultātus. Operatīvās informācijas dati valsts virsmežniecību griezumā ir parādīti tabulā.

Pēc operatīvās informācija datiem var secināt, ka valsts mežos meža atjaunošanas rezultāti ir labi un tas ir veikts, pateicoties valsts virsmežniecību darbinieku operatīvai un enerģiskai rīcībai. Tagad tikai ir jāseko, lai tiktu veikti visi nepieciešamie pasākumi meža kultūru saglabāšanai. Citu apsaimniekotāju mežos 1997.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem situācija ir nedaudz uzlabojusies, bet ne tāda, kādai tai vajadzētu būt, jo no 7,1 tūkstoša hektāru, kas pēc pastāvošajiem normatīviem citu apsaimniekotāju mežos bija jāapmežo, ir apmežoti tikai 829,7 hektāri jeb 11,6 procenti. Tas tikai liecina par to, ka joprojām vairākums citu meža īpašnieku vai lietotāju nav veltījuši vajadzīgo uzmanību meža atjaunošanai. Tomēr ir sasniegti arī labi rezultāti. Tā, piemēram, Valmieras virsmežniecības pārraudzībā esošajā teritorijā citi meža apsaimniekotāji pavasara sezonā meža kultūras ir ierīkojuši 175 hektāru platībā, kas ir 21 procents no valstī citu apsaimniekotāju mežos ierīkotā apjoma. Tātad ir iespējams atjaunot mežus, ja vien ir vēlēšanās. Te jāpateicas arī Valmieras virsmežniecības darbiniekiem par enerģisko darbošanos.

Šis gads tomēr kārtējo reizi pierāda, ka citu mežu apsaimniekotāji vēl nav gatavi mežu apsaimniekošanai atbilstoši mežsaimnieciskajām prasībām, tāpēc par valsts mežu privatizāciju vēl ir pāragri runāt.

Zemkopības ministrijas VMD Meža audzēšanas nodaļas vadītājs V.Līdaka

Par meža atjaunošanu 1997.gada pavasara sezonā

Virsmežniecības Valsts Citu apsaim-
meži, ha niekotāju
meži, ha
Aizputes 197,1 9,2
Alūksnes 277,2 24,9
Bauskas 136 6,3
Cēsu 255,8 101,5
Cesvaines 212,4 32,7
Daugavpils 205,8 10,6
Dobeles 125,8 13,3
Dundagas 203 3,7
Gaujas NP 24,5 31,6
Gulbenes 296 34
Inčukalna 234 27
Jaunjelgavas 293 25,8
Jēkabpils 234 31
Jelgavas 187,1 0,7
Jūrmalas 236 7
MPS "Kalsnava" 53,3 13
Kokneses 140,5 20
Krāslavas 56,1 11,6
Kuldīgas 440,7 34,3
LLU MPM 42 2,9
Liepājas 239,2 7,8
Limbažu 150 24
Līvānu 125,8 10,5
Ludzas 95,2 24
Ogres 239 14
Rēzeknes 120,5 10,4
Saldus 482 50,4
Smiltenes 122 11
Strenču 279,6 26
Talsu 160 3,4
Tukuma 275,5 18,6
Ugāles 333,6 0,3
Valmieras 203 175
Ventspils 199,8 8,5
Žīguru 213,9 4,7
Kopā 7089,4 829,7

Valsts statistikas komiteja

Informācija

Par līdzekļiem bērnu izglītībai

Valsts statistikas komitejas mājsaimniecību budžeta pētījumu dati liecina, ka vislielākās problēmas izglītības iegūšanā ir bērniem no mazturīgām ģimenēm. Visās Latvijas mājsaimniecībās (turpmāk ģimenēs) vidēji izdevumi uzturam veidoja 52% no kopējiem patēriņa izdevumiem, turklāt pašās nabadzīgākajās tie pārsniedza divas trešdaļas, bet uzturam, apģērbu un apavu iegādei, kā arī dzīvokļa izmaksu segšanai pašas nabadzīgākās ģimenes izlietoja 81% līdz 85% no kopējiem patēriņa izdevumiem. Šādos apstākļos mazturīgās ģimenes ne vienmēr ir spējīgas radīt priekšnosacījumus bērnu normāla mācību procesa nodrošināšanai un mācību gaitu turpināšanai.

Bērnu, kuri nemācās, īpatsvars nabadzīgās un pārtikušās ģimenēs

(procentos)

Visas Nabadzīgās Pārtikušās
ģimenes ģimenes ģimenes
Visas ģimenes, kurās ir bērni
vecumā no 7-18 gadiem 8,2 12,2 4,4
7-10 gadi 5,0 5,3 2,8
11-15 gadi 1,9 4,0 1,0
16-18 gadi 26,0 43,1 12,0
Pilsētās dzīvojošās ģimenes 7,2 11,1 4,9
7-10 gadi 5,1 6,2 2,4
11-15 gadi 1,0 2,4 1,3
16-18 gadi 23,2 37,8 12,4
Laukos dzīvojošās ģimenes 10,6 14,6 3,1
7-10 gadi 5,0 4,4 2,7
11-15 gadi 4,1 6,8 -
16-18 gadi 32,5 51,5 8,4

Tabulas dati liecina, ka no kopējā bērnu skaita, kuri neapmeklē skolu - 47% dzīvo maznodrošinātās ģimenēs. Lai arī visiem bērniem vecumā no 7 līdz 15 gadiem ir gandrīz vienādas iespējas iegūt pamatizglītību, tomēr jāņem vērā, ka nabadzīgākajās ģimenēs dzīvo 33% no bērnu skaita šajā vecumā. Tātad šiem bērniem izglītības ceļš būs ērkšķiem klāts. Objektīvi it kā nepastāv izglītības gaitas uzsākšanas problēmas, jo pirmā izglītības līmeņa iegūšana Latvijā pilnībā ir valsts un pašvaldību subsidēta, taču bērnus skolas gaitām ir nepieciešams sagatavot (apģērba, apavu, mācību līdzekļu iegāde u.c.), kam mazturīgajām ģimenēm vienkārši nepietiek līdzekļu. Šo iemeslu dēļ ir gadījumi, kad ģimenes materiālu apstākļu dēļ nesūta bērnu uz skolu.

Daudz lielākas atšķirības vērojamas vecuma grupā 16-18 gadi, kur mācības neturpināja ievērojami lielāks jauniešu skaits šajā vecumā. Sevišķi tas ir raksturīgs nabadzīgajās ģimenēs, it īpaši laukos, kur puse jauniešu skaita šajā vecumā neturpināja mācības, kas ir gandrīz 2 reizes vairāk nekā vidējais rādītājs visās ģimenēs, kurās ir bērni šajā vecumā.

Pārejas periodā Latvijā ir samazinājies arī vietu skaits augstskolās, kuras tiek finansētas no valsts budžeta. Astoņdesmito gadu nogalē Latvijā bija pieejama bezmaksas augstāklā izglītība, bet 1997.gadā 40% valsts augstskolu studentu par mācībām maksāja. Studentu kreditēšanas sistēma valstī nav ieviesta, un tas apgrūtina maznodrošināto skolēnu iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību.

Līdzekļu daudzums, ko ģimenes izlieto bērnu izglītībai

Visas Nabadzīgās Pārtikušās
ģimenes ģimenes ģimenes
Bērnu un pusaudžu skaits
vecumā no 7-18 gadiem, procentos 100 32,7 10,6
Līdzekļu apjoms, kurus ģimenes
izlieto izglītībai, procentos 100 12,9 22,9
Līdzekļu apjoms, kurus ģimene
izlieto izglītībai, rēķinot uz vienu
skolas vecuma bērnu un pusaudzi,
LVL mēnesī 4,51 1,87 10,37

Statistikas dati liecina, ka izglītības apgūšanu parasti neturpina bērni ģimenēs, kuras locekļu izglītības līmenis ir zems. Par to liecina tabulas dati.

Skolas vecuma bērnu, kuri neturpina izglītošanos,

procents ģimenēs atkarībā no tās galvenā pelnītāja izglītības līmeņa

Vecuma grupas
7-15 gadi 16-18 gadi
Visas ģimenes 3,3 26,0
no tām ar galvenā pelnītāja izglītības līmeni:
Augstākā 1,2 9,9
Vidējā (ieskaitot vidējo tehnisko un vidējo speciālo) 3,3 23,9
Profesionālā skola, arodskola 4,2 38,5
Pamatskolas 6,3 40,0
Zemāka par pamatskolas 12,2 68,5

Sagatavojis Sociālās statistikas departaments


Izglītības un zinātnes ministrija

Informācija

Par diplomu atzīšanas konferenci

No 8. līdz 11.jūnijam Helsinkos notika Eiropas reģiona valstu diplomu atzīšanas iestāžu tīkla (ENIC - European network of Academic Recognition and Information Centres) ikgadējā konference.

Konferences darba kārtības galvenais jautājums bija 1997.gada aprīlī Lisabonā parakstītās Eiropas reģiona konvencijas par augstākās izglītības diplomu atzīšanu ieviešana reālajā diplomatzīšanas praksē. Diplomu atzinēju konference apsprieda un pieņēma ieteikumus, kuros jau konkrēti iemiesota jaunās konvencijas pamatideja - nemeklēt ārvalstu diplomam pilnīgi ekvivalentu diplomu savā izglītības sistēmā, bet gan atzīt citā valstī izsniegtu diplomu, ja vien nav uzskatāmi redzamas būtiskas atšķirības starp ārzemju un pašmāju kvalifikācijām atbilstošo izglītības saturu.

Konferencē apsprieda arī iespējas, kā draudzīgi risināt diplomu atzīšanas konfliktus starp konvencijas dalībvalstīm. Sakarā ar pēdējā laika intensīvajām pārmaiņām Krievijas izglītības sistēmā, kā arī ar to, ka Krievijā vidējā izglītība ir būtiski īsāka nekā pārējā Eiropā, citām valstīm nākas saskarties ar ievērojamām grūtībām Krievijā izsniegto diplomu atzīšanā, tādēļ lielu interesi izraisīja Eiropas Padomes darba grupas izstrādātās rekomendācijas, kā vērtēt Krievijas Federācijā izsniegtos izglītības diplomus. Galarezultātā šīs rekomendācijas tika pieņemtas.

Lisabonas konvencija ir svarīgs solis starptautiskajā diplomu atzīšanas praksē, un tās parakstīšana ir nepieciešams nosacījums diplomu atzīšanai Eiropas reģionā, tomēr konvencija pati par sevi ir tikai vispārējs rekomendējošs dokuments. Tā nevar noteikt un nenosaka, kā veicama dažādu grādu un kvalifikāciju pielīdzināšana starp konkrētām valstīm, piemēram, vai Holandes doctorandus pielīdzināms Latvijas maģistram , vai Somijas profesionālās augstskolas Ammatikorkeakoulu beidzējs ir līdzvērtīgs Vācijas Fachhochschule beidzējam utt.

Attiecības starp divu konkrētu valstu izglītības kvalifikācijām palīdz noregulēt divpusējie ekvivalences līgumi, kuros tiek noteiktas konkrētu vienas valsts kvalifikāciju tiesības otrā valstī. Latvijā pašlaik gatavo šādu ekvivalences līgumu ar Vāciju, ir saņemti abu pušu priekšlikumi, un nākamā sarunu kārta notiks 2.jūlijā Bonnā. Konferences laikā Latvijas delegācija vienojās sākt ekvivalences līgumu gatavošanu arī ar Beļģijas flāmu kopienu (šajā valstī ir divas atsevišķas izglītības sistēmas), Ungāriju un Poliju.

Par Eiropas diplomu atzinēju tīkla viceprezidentu tika ievēlēts Latvijas Akadēmiskās informācijas centra direktors Andrejs Rauhvargers. Šis fakts visdrīzāk ir saistāms ar to, ka Latvija jau vairākkārt tikusi atzīmēta kā viena no tām Vidus- un Austrumeiropas valstīm, ar kurām citu valstu diplomu atzinējiem ir viegli sadarboties - informācija par Latvijas izglītības sistēmu ir sagatavota un viegli pieejama.

Andrejs Rauhvargers,

Latvijas Akadēmiskās informācijas

centra direktors


Saeimas Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisijā

Informācija

Par lauksaimniecības stratēģiju

4. jūnijā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija noklausījās ekonomikas ministra Guntara Krasta pārskatu par Ekonomikas ministrijas darbu. Runājot par Latvijas tautsaimniecības attīstības programmu, tika skarta arī lauksaimniecības attīstības programmas izstrādāšana. Kā teica Guntars Krasts, lauksaimniecības stratēģijas izstrādāšana visvairāk atkarīga no Zemkopības ministrijas darba. Līdztekus ekonomiskajai stratēģijai lauksaimniecībā neapšaubāmi jāveido arī milzīga sociālā programma. Valdība jau šobrīd ir atbalstījusi Zemkopības ministrijas izstrādāto, pārdomāto un pareizi orientēto lauksaimniecības subsīdiju programmu. Diemžēl šīs programmas ietvaros netiek risināti sociālie jautājumi. Sociālos jautājumus veiksmīgi varētu risināt Lauku attīstības programmas ietvaros, kas tiek veidota ar Pasaules bankas atbalstu. Taču, kaut arī PB finansē Lauku attīstības programmu un tā tiks balstīta uz nelielu komerckredītu izsniegšanu lauku uzņēmējiem, mūsu komercbankas nav gatavas apstrādāt nelielus kredītus, aizbildinājumu meklējot lauku kreditēšanas nedrošībā. Taču "Laukkredīts" ir pierādījis, ka lauku kreditēšana ir viens no drošākajiem kredītu veidiem, un jaunajā Pasaules bankas programmas realizēšanā savas ieceres jau ir Hipotēku un zemes bankai.

Runājot par jaunajām lauksaimnieku ģimenēm, būtisks ir jautājums par zemes pārdošanu ārvalstniekiem. Guntars Krasts uzskata, ka vēl ir pāragri atļaut pirkt zemi Latvijā ārvalstu pilsoņiem - tas liegs iespēju jaunajiem zemniekiem dibināt savas saimniecības uz īpašumā iegūtas zemes. Cita runa, ja ar ārvalstniekiem notiek sadarbošanās, proti, ir atļauja viņiem zemi ņemt ilgtermiņa nomā.

Lauksaimniecības produktu pārstrādei atbalsts būs kredītgarantiju fondi un kredītprocentu daļēja subsidēšana. Pašreiz tiekot intensīvi strādāts arī pie ķīlu reģistra iedarbināšanas, proti, ieķīlājot kustamo īpašumu, ieķīlātājs, izmantojot kredītu, izmanto arī pašu ieķīlāto kustamo īpašumu.

Kas attiecas uz meža izmantošanu kā segumu privatizācijas sertifikātiem, Guntars Krasts šādu meža izmantošanu pašlaik uzskata par nelietderīgu. Protams, līdz ar to varētu rasties grūtības ar sertifikātu segumu, taču mežu masīvu izpārdošana pašreizējā situācijā - arī uzklausot sabiedrības viedokli - nav nepieciešama. Varētu par sertifikātiem pārdot tikai kādus "atgrieztus" gabalus starp mežu masīviem, ne vairāk.

Pārmetumus izpelnījās celulozes rūpnīcas projekta lēnā darba gaita, taču Guntars Krasts paskaidroja, ka pēdējā laikā projekts attīstījies ļoti strauji un prognozes ļauj spriest, ka drīzumā varēšot sākties konkrētākas sarunas par celulozes rūpnīcas būvēšanas vietu.

Kā šī darba kārtības jautājuma izskatīšanas noslēgumā teica komisijas priekšsēdētājs Atis Sausnītis, neatbildēti palika vēl daudzi jautājumi, par kuriem komisijas locekļi tomēr vēlētos uzklausīt izsmeļošas atbildes. Tādēļ komisija vienojās ar ekonomikas ministru vēlreiz tikties pirms pavasara sesijas noslēguma.

Rūta Bierande,

"LV" lauksaimniecības nozares

redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!