Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Informācija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.06.1997., Nr. 142 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29944

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvija ieiet 1997. gada lauku darbu vasarā

Vēl šajā numurā

12.06.1997., Nr. 142

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMĀCIJA

Par Nacionālās drošības padomes sēdi

Vakar, 11.jūnijā, Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vadībā notika Latvijas Republikas Nacionālās drošības padomes kārtējā sēde.

Nacionālā drošības padome noklausījās aizsardzības ministra Tālava Jundža, iekšlietu ministra Daiņa Turlā un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa ziņojumus par valsts drošību.

Pamatojoties uz Valsts drošības iestāžu nolikumu, Nacionālās drošības padome apsprieda un pieņēma zināšanai Aizsardzības ministrijas Militārās pretizlūkošanas dienesta priekšnieka ziņojumu par dienesta darbības rezultātiem 1996.un 1997.gadā. Padome, apspriedusi informāciju saistībā ar mēģinājumu uzspridzināt Uzvaras pieminekli Rīgā, kategoriski nosodīja šādu rīcību. Apspriesti arī citi ar valsts drošību saistīti jautājumi.

Valsts prezidenta preses dienests


Par Ministru prezidenta tikšanos ar ES komisāru

Vakar, 11.jūnijā, Ministru prezidents Andris Šķēle tikās ar Eiropas Savienības komisāru Martinu Bangemanu, kura kompetencē ir rūpniecības, informācijas tehnoloģijas un telekomunikāciju jautājumi.

Tika pārrunāta situācija ES valstīs pirms Amsterdamas samita, ES paplašināšanās aspekti.

A.Šķēle izklāstīja Latvijas valdības politiku enerģētikas un telekomunikāciju jomā ar mērķi maksimāli attīstīt brīvu konkurenci un likvidēt monopolsituāciju minētajās nozarēs. Viņš tāpat informēja, ka pagājušajā gadā 45 procenti no Latvijā ražotās produkcijas tika eksportēta uz ES valstīm un ES valstu produkcijas imports Latvijā bija 49 procenti, kas pierāda sekmīgu tirdzniecības pārstrukturēšanos.

ES komisārs izteica cerību Latvijā iegūt objektīvu informāciju, kas veicinās Latvijas integrācijas procesu ES.

Valdības preses departaments


Par Honkongas pagātni un nākotni

Ķīnas Tautas Republikas fotoliecībās

Pavisam drīz, l. jūlijā, Ķīnā būs vēsturisks gadsimta notikums — sensenā Ķīnas teritorija Honkonga tiks atkal apvienota ar Ķīnas Tautas Republiku. Vakar Latvijas Vēstures muzejā atklāta šim notikumam veltīta fotogrāfiju izstāde “Honkongas pagātne un nākotne”, ko iekārtojusi Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība Latvijā.

Vēsturisko atskatu ievada vairāk nekā pusotru gadsimtu tālā “opija kara” vēsture. Tieši šo notikumu laikā Lielbritānijas tālaika administrācija 1842. gada augustā piespieda ekonomiski atpalikušās Ķīnas valdību parakstīt tā saukto Nankinas vienošanos, nododot Honkongas salu Lielbritānijai. 1898. gada 8. jūnijā Ķīnas valdība atkārtoti bija spiesta parakstīt līgumu, kas vēl vairāk paplašināja Lielbritānijas pārziņā esošo Honkongas teritoriju. No šī brīža Honkonga uz ilgu laiku bija atrauta no Ķīnas ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem. 1919. gada Parīzes konferencē Ķīnas delegāti pieprasīja jauno teritoriju atdošanu Ķīnai. Pēc Ķīnas Tautas Republikas nodibināšanas tās valdība vairākkārt uzsvēra Honkongas piederību Ķīnai — arī šis process fiksēts dokumentālajās fotogrāfijās.

Zīmīgi ir jaunākās politiskās attīstības dokumenti — kad pēc Ķīnas reformu tēva Dena Sjaopina iniciatīvas aizsākās reāla Ķīnas Tautas Republikas sadarbība ar Honkongu. Vērojot kadrus par Dena Sjaopina tikšanos ar Honkongas angļu gubernatoru 1979. gadā un Honkongas biznesmeņiem 1986. gadā, nāk prātā Ķīnā populārais Dena Sjaopina teiciens: “Nav svarīgi, kādā krāsā ir kaķis, svarīgi, lai kaķis ķertu peles. “Respektīvi, vēlams un sekmējams ir katrs process, kas dod reālu labumu Ķīnas tautai. Zīmīgi, ka, tiekoties ar Honkongas ķīniešu uzņēmējiem, Dens Sjaopins viņus uzslavēja par ieguldījumu izglītībā. Spilgti un kolorīti ir deviņdesmito gadu fotoattēli, kad starp Honkongu un ĶTR jau veidojās aizvien ciešāka saimnieciskā un cita veida sadarbība. Kāda fotogrāfija rāda Honkongas popmūziķu 1991. gadā sarīkoto labdarības pasākumu “Sniegsim mūsu mīlestību Austrumu zemēm” . Citos attēlos — iekārtas dzeramā ūdens un dabasgāzes piegādei Honkongai no kontinentālās Ķīnas.

Fotogrāfijās iemūžināta arī pati jaunākā politiskā attīstības gaita, kas sagatavoja Honkongas mierīgas atkalapvienošanas procesu ar Ķīnas Tautas Republiku: vēsturiskā Dena Sjaopina tikšanās ar Lielbritānijas premjerministri Margaretu Tečeri 1982. gadā, ĶTR prezidenta Žana Czemiņa tikšanos ar Lielbritanijas ārlietu ministru Malkolmu Rifkindu. Fotoliecībās redzamas arī Honkongas speciālā administratīvā rajona pārvaldes institūciju vēlēšanas un šī rajona jaunais karogs un ģerbonis — piecas baltas ziedlapiņas uz sarkana fona.

Plašie paraksti zem fotogrāfijām informē, ka Honkongā arī pēc šīs teritorijas atkalapvienošanas ar Ķīnu nemainīsies tur pastāvošā ekonomiskā (kapitālistiskā) sistēma un netiks mainīta infrastruktūra. Honkonga tāpat kā līdz šim paliks dinamiskas ekonomikas, finansu, starptautisko kravu un pasažieru pārvadājumu un tūrisma centrs. Augsti attīstīts rajons ar dinamisku infrastruktūru, kurā dzīvo 6,3 miljoni cilvēku, no tiem 95 procenti ķīniešu. Pavisam drīz — atkal ĶTR teritorija. Pēc principa “Viena valsts — divas sistēmas”.

Fotoizstādes atklāšanā piedalījās Latvijas kultūras Ministrs Rihards Pīks un vairāki Saeimas deputāti, Francijas, Izraēlas, Krievijas un vairāku citu ārvalstu diplomāti, plaši bija pārstāvēta Latvijas sabiedrība.

Atklājot fotoizstādi, Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Vans Fensjans teica:

“Augsti godājamais Pīka kungs!

Dāmas un kungi!

Ir palikušas 19 dienas līdz brīdim, kad Ķīna atjaunos savu suverenitāti pār Sjanganu (Honkongu). Šis notikums piesaista visas pasaules uzmanību. Ar Sjanganas atgriešanos tiks īstenota Dena Sjaopina kunga ideja par “vienu valsti — divām iekārtām”, un tas būs liels solis ķīniešu valsts un nācijas apvienošanās labā. Un tajā pašā laikā Sjanganas jautājuma atrisināšana kalpo par piemēru tam, ka atlikušās vēsturiskās problēmas tiek risinātas mierīgu starptautisko sarunu ceļā.

Pēdējo simt gadu laikā Sjanganas tautieši panāca Sjanganas uzplaukumu. Pēc šī gada 1.jūlija Sjangana kā īpašais Ķīnas administratīvais rajons saglabās brīvostas, starptautiskās tirdzniecības, finansu, gaisa satiksmes un informācijas centra statusu.

Fotogrāfijas, kas izliktas šajā muzejā, liecina par dažādām likteņa pārvērtībām, ko Sjangana pārdzīvojusi vairāk nekā simt gados. Šajās fotogrāfijās jūs arī saskatīsit tās nākotni. Sjangana, kur tiks īstenots kurss “viena valsts — divas iekārtas”, kuras iedzīvotāji paši pārvaldīs savas lietas un izmantos augstākās pakāpes autonomiju, kļūs vēl stabilāka un plaukstošāka. Tāda ir mana visciešākā pārliecība.

Paldies par uzmanību!”

Savukārt Latvijas kultūras ministrs Rihards Pīks teica:

Skat. — 2.lpp.

Viens no izstādes eksponātiem — Dena Sjaopina vēsturiskā tikšanās ar Lielbritānijas premjerministri Margarētu Tečeri 1982. gadā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!