Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvija ieiet 1997. gada lauku darbu vasarā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.06.1997., Nr. 142 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29942

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Privatizācijas aģentūras darbību pēc 01.05.97.

Vēl šajā numurā

12.06.1997., Nr. 142

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvija ieiet 1997.gada lauku darbu vasarā

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Ābeles dārzos birdina košsārtas ziedlapiņas, un sētsvidū negausīgi zied ceriņi — it kā sacenzdamies ar staltajām kastaņsvecēm. Dzelteni baltiem skatieniem garāmgājējus uzlūko zemeņu ziediņi, un acīgākie zemeņdobju raudzītāji samana odziņas (kaut nu nebūtu salnas!), kas solās būt saldas un gatavas jau uz vasaras saulgriežiem. Zirņi pastiepušies tiktāl, ka lūko pēc atbalsta, un saimniecēm rūpju pilns solis — visu paspēt izravēt, sakārtot, aprūpēt, lai Līgo vakarā kaimiņi skaņi neaplīgotu. Pļavas pārpilnas krāšņuma — pats ziedu laiciņš! Un vēl šur tur divatnības meklētāji var dzirdēt lakstīgalas pogojam.

Šogad augu attīstība ir apmēram par divām nedēļām aizkavējusies salīdzinājumā ar citiem gadiem, jo pavasaris bija vēls un auksts. Kā “LV” pastāstīja zemkopības ministra padomnieks Juris Kuzma, ziemāji no ziemošanas perioda ir izgājuši normāli, arī attīstība, lai gan aizkavējusies, ir normāla. Vasarāju sēja bija vēlāka nekā parasti par apmēram divām nedēļām — tā ievilkās vēl maija vidū un otrajā pusē. Dažos rajonos ir apgrūtināta cukurbiešu attīstība, jo uznākušais lietus augsni pārvilka ar garozu — grūti dīgstiem tai izlauzties cauri, līdz ar to sējumi vietumis izskatās bēdīgi. Piejūras rajonos un smilšainās augsnēs trūkst mitruma, un prieks ir tiem zemes kopējiem, kuru laukus skāra pēdējo dienu lietus.

Rudzu lauki jau vārpo, vasarāji — cero, tādēļ tiem ļoti vajadzīgs mitrums. Daļa kartupeļu sadīguši, un pašlaik notiek kartupeļu lauku apstrāde.

Kopumā darba apjoms ir paveikts tikpat liels kā iepriekšējos gados, secināja Juris Kuzma. Vasarāju ir sasēts aptuveni tikpat, arī cukurbietes. Vienīgi mazāk ir sastādīts kartupeļu — sakarā ar kartupeļu pārprodukciju un cenu kritumu pagājušajā sezonā. Vairāk nekā citugad ir iesēti lini.

Minerālmēslu tirgotāji teic, ka šopavasar zemnieku aktivitāte bijusi lielāka. Tas var labvēlīgi atsaukties uz ražu.

Maizes izstrādājumu ražotāji ievērojuši, ka samazinās miltu patēriņš. Viens no galvenajiem iemesliem varētu būt kartupeļu cenu izmaiņas tirgū: cilvēki, kuri pērk kartupeļus, tos sāk vairāk izmantot pārtikā nekā miltu izstrādājumus. Taču kopsummā labības patēriņš ir stabilizējies, un līdz jaunajai ražai labības pietikšot, apgalvo Juris Kuzma.

Valsts Labības biroja dati liecina, ka graudu atlikums Latvijā uz 1. jūniju ir 71 802 tonnas: rudzu — 18 462 tonnas, kviešu — 49 789 tonnas, miežu — 2498 tonnas un auzu — 1053 tonnas. Tajā skaitā valsts rezervē ir 32 051 tonna graudu: 4993 tonnas rudzu un 27 058 tonnas kviešu.

Maijā no mūsu graudu ražotājiem iepirktas 499 tonnas graudu: 72 tonnas rudzu, 403 tonnas kviešu un 24 tonnas auzu. Ārpus Latvijas iepirkts 6219 tonnu rudzu. Pārstrādei un glabāšanai uzņēmumos pieņemtas 843 tonnas graudu: 20 tonnas rudzu un 823 tonnas kviešu.

Gaļai šāgada sākumā ir saglabājušies aptuveni tie paši iepirkšanas līmeņi, kas pērn, teica Zemkopības ministrijas Informācijas departamenta vecākais referents Aivars Jākobsons. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu gaļas iepirkums pirmajos četros mēnešos vidēji ir 82 procenti. Vairāk nekā pērn iepirkti putni — 101 procents, taču krities cūkgaļas iepirkums.

Iepirkuma cenas gaļai ir cēlušās par 103 procentiem, tajā skaitā cūkgaļai — 105 procenti, putniem — par 112 procentiem, taču, lai cik būtu dīvaini, kritušās ir liellopu gaļas iepirkuma cenas par 14 procentiem salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju. Tātad liellopu gaļas ievedums Latvijā ir palielinājies, un tas varētu būt dēļ brīvās tirdzniecības ar kaimiņvalstīm.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu 4 Latvijas rajonos pārdots vairāk visu veidu gaļas, bet kopumā Latvijā šis rādītājs ir 86 procenti.

Turpina kristies salīdzinājumā ar pērno gadu arī piena iepirkuma cenas: pirmajos četros mēnešos salīdzinoši piena iepirkuma cenas ir zemākas par 13 procentiem, un stabilā tendence liek prognozēt, ka šis process turpināsies arī nākamajos mēnešos.

Gada sākumā salīdzinājumā ar pagājušo gadu pārdoto lopu apjoma un piena iepirkuma cenu krišanās rezultātā ienākumi lauksaimniekiem varētu būt samazinājušies par 1,13 miljoniem latu.

Sausajā laikā palielinājusies ugunsbīstamība. Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka Latvijā šogad līdz 9. jūnijam notikuši 178 ugunsgrēki. Pavisam izdegusi 99,421 hektāra platība, tajā skaitā mežs — 94,505 hektāri. Ugunsgrēki valsts īpašumā izdarījuši postījumus 68,869 hektāru platībā (mežs — 66,659 hektāri), privātajā sektorā — 8,616 hektāru (mežs — 7,486 hektāri), bet citu veidu mežos (pašvaldību, paju sabiedrību u. c.) izdeguši 21,836 hektāri (mežs — 20,360 hektāri).

Laikā no 2. līdz 8. jūnijam bijuši 34 ugunsgrēki (izdeguši 14,462 hektāri meža) no 178 iepriekšminētajiem. Tajā skaitā valsts mežā bijuši divdesmit divi ugunsnegadījummi (21,972 hektāros meža), privātajā mežā — 4 ugunsgrēki (0,870 hektāros meža), bet cita veida mežos — 8 ugunsnelaimes (0,620 hektāros meža).

Šāgada lielākais ugunsgrēks notika 3. jūnijā Strenču virsmežniecībā, Cirgaļu mežniecībā — izdega 13,6 hektāri meža. Vaininieks bija lūzis koks, kas uzkritis elektropārvades līnijai, un īssavienojums izraisījis meža aizdegšanos.

Taču — gods kam gods — šopavasar Latvijā tika atjaunots 7919,1 hektārs meža, tajā skaitā 7089 hektāri valsts meža un 829,7 hektāri citu apsaimniekotāju meža.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares

redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!