GODADIENAS

Ventspils ostai — jubilejas 100

Vakardien apritēja tieši simt gadu, kopš Krievijas ķeizars Nikolajs II deva visaugsto norādījumu un atļauju izveidot Ventas upes labajā krastā, netālu no tās ietekas Baltijas grīvā, lielu tirdzniecības ostu. Visžēlīgi tika atļauts un arī skubināts steidzīgi izbūvēt dzelzceļa līniju no Tukuma līdz Ventspilij. Tādējādi pirms Pirmā pasaules kara Ventspils piepeši kļuva par vienu no galvenajām Krievijas impērijas tirdzniecības artērijām. Un arī tagad Ventspils tirdzniecības osta ir ieguvusi īpašu nozīmi Latvijas valstī — pērn vairāk nekā divas trešdaļas tranzītkravu gāja caur Ventspili. Gluži saprotams, ka tagad ventspilnieki grib līdzināties roterdamiešiem, hamburgiešiem vai antverpeniešiem. Vakardien Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Uldis Pētersons uzsvēra Ventspils ostas priekšrocības: tā nekad neaizsalst, tai līdzās ir samērā ērts ceļu tīkls un labs tā sauktais menedžments (kā trūkst Krievijā).

Sakarā ar Ventspils tirdzniecības ostas simtgadi Rīgā, Pasta ēkā Stacijas laukumā, tika laista klajā īpaša jauna pastmarka. Protams, ņemot vērā filatēlistu intereses, tika noteikts arī jaunās pastmarkas pirmais dzēšanas datums. Pastmarka veltīta Ventspils tirdzniecības ostas kā pasaules mēroga tranzītostas simtgadei. Pastmarkas nomināls: Ls 0,20; tirāža: 500 tūkstoši. Mākslinieks Jurijs Šavkuņenko. Uz patsmarkas attēlotas seno romiešu mitoloģiskās personas: jūras kuģniecības dievs Poseidons (sengrieķiem — Neptūns) un tirdzniecības dievs Merkūrijs (Hermess). Abi šie tēli pašlaik redzami tagadējā Ventspils Biznesa centra fasādē.

Ventspils osta pirmoreiz pieminēta dokumentos jau 1263.gadā. Bet tikai XIX gadsimta beigās tā kļuva par vērienīgu un savulaik sevišķi modernu tranzītostu, kuras apgrozījums laikā no 1901. līdz 1913.gadam pieauga 65 reizes.

Mintauts Ducmanis,

dipl.hist.