• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 13. maija sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.05.1997., Nr. 119 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29813

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pēc Ministru kabineta 13. maija sēdes

Vēl šajā numurā

14.05.1997., Nr. 119

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

VALDĪBĀ

Ministru kabineta 13.maija sēdē

Akceptēti grozījumi MK 1996.gada 9.jūlija noteikumos nr.256 “Latvijas vides aizsardzības fonda nolikums”, kuri sagatavoti sakarā ar grozījumiem, ko Saeima 1996.gada 19.decembrī izdarījusi likumā “Par dabas resursu nodokli”. Grozījumi paredz, ka valsts vides aizsardzības speciālā budžeta līdzekļu turētājs ir fonds. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saskaņā ar fonda izdevumu programmu sagatavo izskatīšanai MK un iesniegšanai Saeimā valsts vides aizsardzības speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu kopsavilkuma projektu kopā ar attiecīgā gada valsts budžeta projektu, kā arī citus grozījumus.

Akceptēts rīkojums “Par nolīgumu starp Latvijas Republikas valdību un Amerikas Savienoto Valstu valdību par zveju pie Amerikas Savienoto Valstu krastiem”, kas paredz pagarināt 1993.gada 8.aprīlī parakstītā nolīguma darbības termiņu līdz 1999.gada 31.decembrim, apmainoties ar diplomātiskajām notām. Ārlietu ministrijai pēc nolīguma darbības termiņa pagarinājuma stāšanās spēkā ir jāpublicē oficiāls paziņojums laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” par nolīguma darbības termiņa pagarināšanu.

Akceptēti grozījumi MK 1996.gada 12.jūnija rīkojumā nr.224 “Par Energoapgādes regulēšanas padomi”, kas paredz minētās padomes sastāvu papildināt ar V.Baltiņu, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktora vietnieci, un Z.Brūveru, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Projektu departamenta direktoru, attiecīgi svītrojot no padomes sastāva J.Ozoliņu un J.Lorencu.

Akceptēts grozījums MK 1996.gada 7.maija rīkojumā nr.152 “Par Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētāju”, ar kuru s askaņā ar likuma “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” 4.pantu uz laiku līdz konkursa uzvarētāja noteikšanai par Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētāja vietas izpildītāju iecelt Juri Lunu.

Akceptēti “Noteikumi par dzīvokļu īpašnieku piedalīšanos daudzdzīvokļu mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai”, kas nodrošinās vienotu kārtību, kādā tiek noteikta maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, ko maksā dzīvokļu īpašnieki līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Akceptēts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas parauglīgums, tādējādi nodrošinot vienotu līgumu slēgšanu valstī.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”, kas izstrādāts, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”, kurā paredzēts, ka MK iesniedz Saeimai priekšlikumus par atbilstošu grozījumu izdarīšanu Latvijas Kriminalkodeksā jautājumos, kas saistīti ar šā likuma darbību. Likumprojektā noteikti sodi valsts pasūtītāja amatpersonām valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas procesā.

Akceptēts rīkojums “Par valsts iestādes “Latvijas pasts” pārveidošanu par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts””, ar kuru valsts iestādi “Latvijas pasts” pārveidos par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts”, nosakot, ka valsts kapitāla daļas turētāja minētajā uzņēmējsabiedrībā ir Satiksmes ministrija. Satiksmes ministram uzdots iecelt pilnvarniekus minētajā uzņēnmējsabiedrībā un apstiprināt tās statūtus.

Akceptēts rīkojums “Par bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu “Latvijas infektoloģijas centrs”, kurš paredz ar 1997.gada 1.jūliju reorganizēt Labklājības ministrijas pakļautībā esošo iestādi “Valsts infektoloģijas centrs” un uz tā bāzes izveidot bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu, nosakot, ka uzņēmuma pamatkapitāls, kuru veido reorganizējamās iestādes pamatlīdzekļi 1997.gada 1.aprīlī, ir 449 883,65 lati. Paredzēts minēto uzņēmumu nodot Labklājības ministrijas pārziņā. Noteikti minētā uzņēmuma galvenie uzdevumi: veikt infekciju slimību diagnostikas, ārstēšanas un specifiskās profilakses pasākumus; koordinēt un metodiski vadīt infektoloģijas dienesta darbu valstī atbilstoši Pasaules veselības organizācijas ieteikumiem.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi konstitucionālajā likumā “Cilvēka un pilsoņu tiesības un pienākumi””. Minētie grozījumi saskaņo konstitucionālajā likumā ietvertās tiesību normas ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prasībām.

Akceptēta pilsonības piešķiršana naturalizācijas kārtībā 108 pilsonības pretendentiem, t.sk. diviem viņu nepilngadīgiem bērniem.

Lai sakārtotu Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo valsts institūciju struktūru un nosaukumus atbilstoši spēkā esošās likumdošanas prasībām, akceptēti grozījumi Iekšlietu ministrijas nolikumā.

Akceptēti “Noteikumi par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku uzskaiti un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecību un krūšu nozīmju izsniegšanu un uzskaiti”. Noteikts, ka persona, kas vēlas saņemt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecību un krūšu nozīmi, pati vai ar pilnvarotas personas starpniecību iesniedz vai nosūta pa pastu iesniegumu rajona pašvaldības padomei vai republikas pilsētas domei pēc savas dzīves vietas, klāt pievienojot šādus dokumentus: likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” noteiktajā kārtībā izsniegta dalību nacionālajā pretošanās kustībā apliecinoša dokumenta kopija; divas fotokartītes 3x4 cm. Attiecīgā pašvaldība rakstiski paziņo iesniedzējam par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu vai par atteikumu to piešķirt. Pašvaldības atteikumu var pārsūdzēt tiesā.

Akceptēti grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”. Tie paredz, ka Latvijas Banka veic kredītiestāžu darbības uzraudzību un revīziju. Latvijas Banka pārbauda tās saistošo noteikumu izpildi. Pārbaudes izdara bankas revīzijas dienests vai — bankas pilnvarojumā — speciāls auditoru dienests saskaņā ar Kredītiestāžu likumu. Paredzēts noteikt, ka Latvijas Bankas pamatkapitāls ir 25 miljoni latu. Rīcības kapitālu banka izlieto kapitālajai celtniecībai un pamatlīdzekļu iegādei saskaņā ar bankas padomes apstiprināto tāmi. Noteikti gadījumi, kādos Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un padomes locekļi var tikt atbrīvoti no amata pirms termiņa.

Akceptēts Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonda nolikums, kas nosaka tā izveidošanas, uzkrāšanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību.

Akceptēts Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas (rezerves) fonda nolikums. Minētā fonda mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas atlīdzību izmaksas Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā noteiktajos gadījumos.

Akceptēti “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tipveida polisēm”, kuri nosaka kārtību, kādā tiek izgatavotas, reģistrētas, uzskaitītas un izmantotas sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises. Noteiktas četru veidu apdrošināšanas polises: standartlīguma polise; grupas līguma polise; kompleksā līguma polise un robežapdrošināšanas līguma polise.

Akceptēts Satiksmes biroja nolikums. Birojs ir valsts institūcija, kas darbojas Finansu ministrijas pārraudzībā un nodrošina sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku un tiesīgo lietotāju civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmas darbību valstī.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”, kuri nosaka, ka lauksaimniecības produktu ražotājiem akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu atmaksājams saskaņā ar likumā “Par akcīzes nodokli” attiecīgajam laikaposmam noteikto likmi par katru litru, kas izlietots lauksaimniecībā izmantotās zemes apstrādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai, gadā rēķinot 120 litru dīzeļdegvielas uz vienu hektāru. Tiesības uz akcīzes nodokļu atmaksu par iegādāto dīzeļdegvielu ir zemes īpašniekiem un zemes pastāvīgiem lietotājiem, kuriem īpašumā vai pastāvīgā lietošanā ir piešķirta zeme (vismaz viens hektārs) un kuri to izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, ja par šīs zemes izmantošanu nav noslēgts nomas līgums; juridiskām un fiziskām personām, kas nomā zemi lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Akcīzes nodokļa atmaksas saņemšanai attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē jāiesniedz iesniegums ar lūgumu atmaksāt akcīzes nodokli, dīzeļdegvielas faktisko iegādi apliecinoši dokumenti, kas noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. VID teritoriālā iestāde pārbauda dokumentus, kas apliecina dīzeļdegvielas faktisko iegādi, un divu nedēļu laikā pēc dokumentu iesniegšanas atmaksā akcīzes nodokli. Akcīzes nodokli atmaksā par kārtējā gadā iegādāto dīzeļdegvielu.

Akceptēts rīkojums “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Tomsona ielā 37, Rīgas 1.medicīnas skolas vajadzībām”.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līgumu par personu atpakaļuzņemšanu”, ar kuru akceptēts līguma projekts. Minēto līgumu pilnvarots parakstīt iekšlietu ministrs.

Akceptēts rīkojums “Par starptautisko militāro mācību rīkošanu Latvijas Republikas teritorijā”, kurā Aizsardzības ministrijai uzdots no 1997.gada 14.maija līdz 17.maijam organizēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņoto spēku kopīgas militārās mācības “Baltic Hope — 97” Latvijas Republikas teritorijā.

Akceptēti “Noteikumi par 1996.gada veselības aizsardzības speciālā budžeta līdzekļu atlikuma uz 1997.gada 1.janvāri izlietošanas kārtību 1997.gadā”. Tie nosaka, ka 1996.gada veselības aizsardzības speciālā budžeta līdzekļu atlikuma rīkotāja ir Labklājības ministrija.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 13.maija sēdes

Zemkopības ministra Roberta Dilbas un ekonomikas ministra Guntara Krasta atbildes, skaidrojumi un komentāri

Vispirms runāja Guntars Krasts:

— Šodien valdība akceptēja noteikumus par dzīvokļu īpašnieku piedalīšanos daudzdzīvokļu mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Tie attiecas uz to dzīvokļu īpašnieku grupu, kas privatizēs dzīvokli ātrajā privatizācijas variantā, kamēr visa māja vēl nav privatizēta, tātad nav ierakstīta zemesgrāmatā un tā tālāk. Šie noteikumi regulēs kārtību, kādā tiek noteikta maksa par šo māju apsaimniekošanu līdz, es vēlreiz uzsveru, to privatizācijai. Tur noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam mēneša laikā ir jānoslēdz līgums ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par mājas apsaimniekošanu. Ka šī samaksa par mājas apsaimniekošanu tiek rēķināta atbilstoši tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz dzīvokļa īres aprēķināšanas kārtību. Ir stingrs ierobežojums — šīs mājas apsaimniekošanas izmaksas nedrīkst pārsniegt īres maksu, kā tas daudzos gadījumos Rīgā jau ir bijis, — pēc privatizācijas dzīvoklis apsaimniekošanas izmaksu rezultātā kļūst dārgāks nekā dzīvokļa īres maksa. Šo noteikumu būtība ir tieši šajā punktā. Paredzēts arī, ka gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks ir piedalījies kaut kādā veidā mājas apsaimniekošanā, maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu var samazināt.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!