Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lietišķās darba sarunās pie valsts prezidenta. Par mūsu gatavību 2000. gada tautsaknei. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.05.1997., Nr. 119 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29808

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par ES pārstāvjiem Zemkopības ministrijā

Vēl šajā numurā

14.05.1997., Nr. 119

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMĀCIJAS. Intervijas

Lietišķās darba sarunās pie Valsts prezidenta

— Ministru prezidents un Romas katoļu Baznīcas arhibīskaps

Papildus 1.lpp.

Arhibīskaps J.Pujats informēja, ka Aglonas bazilikas rekonstrukcijai un remontdarbiem, kas veikti pirms pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes Latvijā 1993.gadā, kopumā iztērēti 1,6 miljoni latu. Bazilika joprojām ir parādā uzņēmumiem un organizācijām, kuras šos darbus veica, 187,5 tūkstošus latu. Arhibīskaps izteica aicinājumu valstij veikt to uzņēmumu parādu ieskaiti, kuriem joprojām nav atlīdzināts par padarīto bazilikā, jo tādējādi varētu iztikt bez skaidras naudas no valsts budžeta līdzekļiem. A.Šķēlem tika iesniegts uzņēmumu saraksts, ar kuru Ministru prezidents solījās detalizēti iepazīties un pieņemt attiecīgu lēmumu.

Kā vienu no argumentiem valsts finansiālā atbalsta nepieciešamībai J.Pujats minēja to, ka rekonstrukcijas veikšanas laikā bazilika bija valsts īpašums, bet pēc tam valsts budžeta neizpildes dēļ (1995.gadā), tāpat kā daudzi citi uzņēmumi, nesaņēma no valsts tās rekonstrukcijai paredzēto finansējumu.

Otrs jautājums, kas skar Aglonu, ir katoļu ģimnāzijas izveidošana. Pašlaik lieta nodota Latgales apgabaltiesai, kurai jāizlemj, vai ģimnāzija paliks katoļu Baznīcas īpašumā vai Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā. Valsts savu viedokli jau ir formulējusi, izsakot vēlēšanos paturēt to savā īpašumā.

Sarunas noslēgumā Valsts prezidents atzina, ka Aglonas katoļu problēmu risināšanā liela loma ir personības attieksmei, ko lielā mērā veido bazilikas dekāns Aglonietis. Šajā sakarībā Valsts prezidents atsaucās uz nesen notikušo atvadu tikšanos ar Romas pāvesta pārstāvi Latvijā — apustulisko nunciju Husto Mujoru Garsiju. Nuncijs izteicis vēlmi Aglonas bazilikā veltīt vairāk uzmanības ticības lietām.

— ANO misijas vadītājs

Vakar, 13.maijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar ANO Attīstības programmas Latvijā misijas vadītāju Džonu Hendru. Tika pārrunāti Latvijas sabiedrības integrācijas un konsolidācijas jautājumi, vienlaikus akcentējot Latvijas pozitīvo pieredzi un Cilvēktiesību biroja nozīmi humanitāro jautājumu risināšanā valstī. Šai sakarībā Dž. Hendra informēja, ka jūnija sākumā Latvijā notiks ANO rīkots Eiropas nozīmes cilvēktiesību seminārs, kurā piedalīsies cilvēktiesību un valdību speciālisti no Centrālās un Austrumeiropas valstīm, Ziemeļvalstīm, NVS un atsevišķām citu kontinentu valstīm.

“Latvija ir guvusi pozitīvu pieredzi cilvēktiesību jomā, kas var kalpot par paraugu arī citām valstīm,” piebilda Dž.Hendra.

Vienlaikus misijas vadītājs uzskata, ka Latgales reģionam, konkrēti — Rēzeknei un Daugavpilij, būtu jāvelta krietni lielāka uzmanība latviešu valodas apmācības stimulēšanā un sabiedrības integrācijas procesu veicināšanā.

Džons Hendra atzinīgi novērtēja Valsts prezidenta pēdējā laika aktivitātes un paustos viedokļus sakarā ar sabiedrības integrācijas nepieciešamību un naturalizācijas procesa veicināšanu. Valsts prezidents pauda domu, ka viedokļu izteikšanai būs lielāka nozīme, ja notiks aktīvs dialogs ar politiskajiem spēkiem valstī. Tādēļ G.Ulmanis nolēmis jau tuvākajā laikā tikties ar frakciju un partiju vadītājiem, lai turpinātu šo un citus saistītos tematus.

Viens no ierosinājumiem, ko sarunas gaitā izteica misijas vadītājs, ir nepieciešamība Latvijai ratificēt ANO konvenciju “Par bērnu tiesībām”, kuras rezultātā būtu jāveic grozījumi Latvijas likumdošanā un varētu piešķirt pilsonību tiem bērniem, kas dzimuši Latvijā pēc 1990.gada 4.maija. “Latvijai ir vajadzīga plašāka integrācijas politika,” piebilda Dž.Hendra.

“Neviens jautājums nedrīkst būt neapspriežams vai iesaldēts, jo tas kavē valsts attīstību,” teica G.Ulmanis, atsaucoties uz valdību veidojošās koalīcijas līgumu, kurā noteikta Pilsonības likuma negrozāmība.

G.Ulmanis pozitīvi novērtēja ANO Attīstības programmas ieguldījumu latviešu valodas mācību sistēmas veidošanā Latvijā, kā arī vairāku sociālās palīdzības projektu īstenošanā, kas veicina integrācijas procesus Latvijā.

— Rīgas Domes priekšsēdētājs

Papildus 1.lpp.

G.Ulmanis rosināja pilsētas mēru pieņemt lēmumu par to, kas varētu būt Rīgas 800 gadu svinībām veltītais objekts — bibliotēka Daugavas kreisajā krastā, Rātslaukuma apbūves atjaunošana vai Ziemeļu tilts pāri Daugavai, kas ievērojami atslogotu pilsētas centru no satiksmes. Šis lēmums tiks pieņemts visdrīzākajā laikā, jo jebkurš no minētajiem objektiem ir saistīts ar uzņēmēju piesaistīšanas nepieciešamību.

Pilsētas mērs informēja prezidentu par jaunās Rīgas Domes darba plāniem, aktualitātēm un politisko spēku izvietojumu pilsētas vadībā, uzsverot, ka par 80 procentiem domniekiem jābūt pragmatiķiem un tikai par 20 procentiem politiķiem, jo darbs pilsētas vadībā prasa saimniecisku un pragmatisku pieeju.

Valsts prezidents izteica apņēmību arī turpmāk tikties ar pilsētas galvu un pārrunāt aktuālos jautājumus, kas skar rīdzinieku dzīves apstākļus un pilsētas attīstību perspektīvā.

Valsts prezidenta preses dienests


Par mūsu gatavību2000.gada tautskaitei

Arvils Sautiņš, Valsts statistikas komitejas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums no 1.lpp.

— Kā tiks nodrošināta visu iedzīvotāju iesaistīšana tautas skaitīšanā? Kā jūs izplatīsit šīs anketas?

— Tautas skaitīšanā ir iespējams izmantot trīs metodes. Pirmā ir mums labi pazīstama — iedzīvotājus personīgi aptaujā daudzi speciāli algoti un apmācīti tautas skaitītāji.

Otra metode, kas aizvien vairāk izplatās attīstītajās Rietumvalstīs, balstās uz dažādiem reģistriem. Šeit tautas skaitīšanu veic, noteiktā laikā fiksējot stāvokli Iedzīvotāju, Nekustamā īpašuma, Zemesgrāmatu un citos reģistros. Tas iespējams tikai tādā gadījumā, ja šo reģistru bāze ir pietiekami aktualizēta, tātad satur patiesu un svaigu informāciju. Diemžēl Latvijā tautas skaitīšanā balstīties tikai uz reģistriem vēl nebūs iespējams arī 2000. gadā.

Trešais paņēmiens, kuru tagad izmēģinām jau pieminētajās četrās apdzīvotajās vietās, ir aptaujas anketu izsūtīšana pa pastu jeb vēstuļu skaitīšana. Šīs metodes apgūšanā visu triju Baltijas valstu statistikas iestāžu darbiniekiem palīdz Gorans Strengels — eksperts no Somijas. Tieši šo vēstuļu skaitīšanu izmantojam jau minētajā eksperimentā Līgatnē, Sabilē, Dobeles pagastā un Leimaņu pagastā. Pašlaik analizējam iegūtos rezultātus, lai izlemtu, kuru no minētajām metodēm izmantot tautas skaitīšanā 2000. gadā. Vēstuļu skaitīšana mums ir jauna metode, un mēs vēlamies uzzināt, kāds būs atbildētības procents. Ārvalstu pieredze rāda, ka pēc pirmās vēstules saņemšanas parasti atbild aptuveni puse iedzīvotāju, bet pēc otra uzaicinājuma — vēl 25 procenti, atlikušo daļu aptaujā tautas skaitītāji.

Turklāt, izmantojot jebkuru no šīm metodēm, mums ir svarīgi veidot iegūto datu apstrādes metodiku, jo, kā jau minēju, šī būs mums pirmā patstāvīgi veicamā tautas skaitīšana bez PSRS statistiķu norādījumiem.

— Tātad tautas skaitīšanas mērķis ir pilnīgi visu iedzīvotāju aptauja?

Jā, nolūks ir simtprocentīgs apsekojums, bet, protams, pilnībā to nevar realizēt— kāds atrodas ārpus valsts, kāds var būt slims... Šādi individuāli izņēmumi tomēr neiespaido kopainu.

— Kas lems par metodes izvēli?

— Valdības komisija plānotajā 27. jūnija sanāksmē, kad tiks analizēti šīs izmēģinājuma skaitīšanas rezultāti. Bez efektivitātes jāņem vērā, protams, arī metodes iespējamās izmaksas. Vēstuļu skaitīšana varētu izmaksāt par 30 procentiem lētāk nekā intervētāju metode. Tomēr, mūsuprāt, tā būtu arī mazāk precīza.

— Cik tautas skaitīšana izmaksās valsts budžetam?

— Pēc pašreizējiem aprēķiniem sagatavošanās, pats skaitīšanas process un datu apstrāde varētu kopumā sastādīt 1,8 miljonus latu. Jau esam sākuši veidot īpašu struktūrvienību, kas sagatavošanās procesu sāk ar programmatūru izstrādi, vēlāk tam pievienosies arī tautas skaitītāju apmācības organizēšana, tāpēc jau tagad izmantojam budžeta finansējumu.

— Vai jums ir vēl kādi tautas skaitīšanai līdzīgi vērienīgi projekti?

— Jā, lai kvantitatīvi un kvalitatīvi novērtētu vienu no ekonomikas pamatnozarēm — lauksaimniecību, esam ieplānojuši veikt arī lauksaimniecības skaitīšanu. Pirmās Latvijas Republikas laikā tika veiktas sešas šādas skaitīšanas, pēc Otrā pasaules kara — neviena. Lauksaimniecības skaitīšanas uzdevums būs noteikt lauksaimniecības stāvokli pēc zemes reformas, iegūtos datus varēs izmantot makroekonomiskajiem pētījumiem, struktūrpolitikas veidošanā, arī nozares un reģionālās attīstības plānošanā. Arī šī skaitīšana, iespējams, notiks 2000. gadā, un arī lauksaimniecības skaitīšanai tiek veidota valdības komisija un nepieciešamais finansējums.

— Paldies par sarunu!

Dina Gailīte,

“LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!