ATSAUCĒ IETVERT:
Vēstules "Latvijas Vēstnesim". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.04.1997., Nr. 86 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29722
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
VĒSTULES “LATVIJAS VĒSTNESIM”
Autora redakcijā
Par publikāciju par Zentu Mauriņu
Cien. O.Gerta kungs
Izlasīju Jūsu laikrakstā materiālus par Zentu Mauriņu. Arī A.Rozenieces atreferējumu par apg. Daugava rīkoto tikšanos ar I.Mellis kundzi RS. martā. Jūsu darbiniece centīgi atstāsta ko katrs šajā vakarā runājis.
Tikai žēl, ka viņa nav sadzirdējusi Mauriņas mājupvedējas, divu monogrāfiju un daudzu rakstu autores Dr. habil. philol. Ingrīdas Sokolovas runu.
Neslēpšu — esmu ļoti apvainojusies un arī sašutusi. Un pieprasu A.Rozenieces vai laikraksta vadības oficiālu atvainošanos LV slejās. Pretējā gadījumā būšu spiesta citā izdevumā runāt par žurnālistu ētiku.
Jūsu kādreizējā paziņa
Ingrīda Sokolova
1997. marts
No redakcijas
Tā kā cienītā Dr. habil. philol. Ingrīda Sokolovas kundze ir devusi izvēles iespēju, es patiesi atvainojos, ka “Latvijas Vēstneša” 19.marta publikācijā netiku pieminējusi viņas runu. Jo manas korespondences nolūks nebija detalizēti aprakstīt šī sarīkojuma gaitu, bet vēlēšanās galvenokārt dot priekšstatu par Irenes Mellis grāmatu “Trīsdesmit divi gadi kopā ar Zentu Mauriņu” un pašu šīs grāmatas autori. Tikai tāpēc nepieminēts palika doktores Ingrīdas Sokolovas stāstījums par viņas piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem Zentas Mauriņas personības un literārā mantojuma izpētē.
Līdz ar to tad vienlaikus tagad atvainojos arī Dailes teātra aktrisei Rutai Šleierei, mūziķiem Baibai Kūsalai un Ventim Zilbertam un Emīla Dārziņa Mūzikas skolas audzēknēm Elīnai Vīksnai un Leldei Muceniecei, kuri ar savu priekšnesumu sarīkojumā radīja Zentas Mauriņas personības cienīgu garīguma atmosfēru un kurus tāpat netiku pieminējusi.
Ar cieņu, —
1997. gada 1. aprīlī A.Rozeniece