Valdībā

Pēc Ministru kabineta 1.aprīļa sēdes

Iekšlietu ministra Daiņa Turlā un veselības valsts ministra Jura Viņķeļa atbildes, skaidrojumi un komentāri

Turpinājums no 1.lpp.

Kas šajos noteikumos galvenokārt tiek regulēts? Regulēts tiek tas, ka kūrortu ceļazīmes izplata valstī reģistrētas institūcijas, kurām ir noteikts, kādi dokumenti jāiesniedz, lai tās varētu izplatīt šīs ceļazīmes. Ceļazīmes ir oficiāli reģistrēti dokumenti, tātad tie ir kontrolējami. Uz šo ceļazīmju pamata Latvijas valsts konsulārās iestādes ārzemēs ir tiesīgas izsniegt vīzas iebraukšanai Latvijā.

Acīmredzot man nebūtu jākomentē, kālab tik stingra procedūra, jo faktiski tas ir saistīts ar to, ka daudzas personas cenšas izmantot tūrisma ceļazīmes ne tūrismam vai atpūtai Latvijā, bet dažādiem citiem mērķiem. Jo šī procedūra ir vienkāršāka nekā tā, kas noteikta, aizpildot attiecīgās ielūguma veidlapas un kārtojot formalitātes. Noteikumos ir paredzēts mehānisms, kā kontrolēt arī šo jautājumu. Bet kopumā statistika un pagājušā gada pieredze liecina, ka mums īpašu sarežģījumu vai problēmu šajā ziņā nav.

Cits jautājums, ko Ministru kabinets šodien izskatīja. Pieņēma lēmumu nosūtīt Saeimai likumprojektu par Robežsardzi. Šis likumprojekts paredz noteikt Robežsardzes kā valsts izpildvaras institūcijas statusu. Noteikt tās organizatorisko struktūru un izvietojumu. Galvenos uzdevumus, robežsargu pienākumus un tiesības. Komplektēšanas jautājumus. Tātad tā ir profesionāla institūcija. Tātad likums faktiski noteiks dienesta gaitu, dienesta speciālās pakāpes, kā arī robežsargu paaugstināšanu amatā un arī atstādināšanu, atestēšanu, pārvietošanu, formastērpu valkāšanu, tiesisko aizsardzību un darbības garantijas robežsargiem. Faktiski, ja salīdzinām ar Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajiem citiem dienestiem, šis likums būtu tāds pats kā likumi par policiju un citi. Šis būtu likums par robežsargiem, kas precīzi reglamentētu viņu statusu un darbības juridiskos pamatus.

Pēc tam runāja veselības valsts ministrs Juris Viņķelis:

— Grozījumi Ministru kabineta 1995. gada 19. decembra noteikumos nr.382 “Noteikumi par valsts sociālajiem pabalstiem aizbildnim” un noteikumos “Par pārtikas piedevu lietošanas kārtību” ir nelieli — ir precizēta summa divām aizbildņu kategorijām. Pirmā kategorija ir tie, kas nav aizbildniecībā esošā bērna taisnās līnijas radinieki, otrā — tie, kas ir taisnās līnijas radinieki. Pirmajai kategorijai ir noteikts pabalsta apmērs — 27 lati mēnesī par bērnu, otrai — 32 lati mēnesī. Tas prasa no valsts budžeta papildus aptuveni 250 tūkstošus latu. Šādas izmaiņas bija vajadzīgas, lai noteiktu summu, kāda iepriekšējos Ministru kabineta noteikumos bija atkarīga no dažādām aprēķinu metodikām. Tagad ir ņemta vērā summa, kādu vidēji izlieto bērna ēdināšanai valsts audzināšanas iestādēs.

Pēc tam ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Cik liela ir jūsu minētā summa?

Juris Viņķelis: — Agrāk atšķirīgu aprēķinu metodikas dēļ tā bija ļoti dažāda. Tagad ņem vērā summu, kādu vidēji izlieto visās valsts audzināšanas iestādēs.

Jautājums: — Vai tagad šī summa visiem būs vienāda vai arī, tāpat kā iepriekš, tā būs katram citāda?

Juris Viņķelis: — Tagad visiem būs vienāda summa. Vienīgo atšķirību radīs tas, vai aizbildnis ir taisnās līnijas radinieks vai nav.

Jautājums: — Vai Iekšlietu ministrijai ir dati, cik cilvēku pagājušajā gadā izmantoja kūrorta un tūrisma ceļazīmes, lai iebrauktu Latvijā?

Dainis Turlais: — Bez šaubām, mums ir šādi dati. Mēs precīzi zinām šo cilvēku skaitu ne vien par gadu kopumā, bet arī par katru aizvadītā gada mēnesi. Saskaņā ar noteikumiem valsts konsulārās iestādes mums iesniedz atskaiti, cik vīzu izsniegts kūrorta un tūrisma ceļazīmju izmantotājiem. Šāda uzskaite mums ir ar precizitāti līdz vienam cilvēkam.

Jautājums: — Tā kā Robežsardze kļūst profesionāla, tad iesaukšana tajā vairs nenotiks. Ar kuru brīdi tika pārtraukta iesaukšana robežsardzē?

Dainis Turlais: — Ar šo gadu.

Mintauts Ducmanis,

Vairis Ozols,

“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 1. aprīļa preses konferencē Valdības namā