Saskaņā ar Ministru kabineta 1997. gada 22. janvāra rīkojumu nr. 38

(“Latvijas Vēstnesis”, 28.01.1997, nr. 28) un Ārlietu ministrijas

1997. gada 26. marta paziņojumu ( “Latvijas Vēstnesis”, 29.03.1997, nr. 85)

Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā

Latvijas Republikas valdība un Igaunijas Republikas valdība, turpmāk sauktas “Puses”,

apstiprinot nepieciešamību ņemt vērā ilgtspējīgas attīstības principus,

ņemot vērā saimnieciskās darbības un ietekmes uz vidi savstarpējo saistību,

saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par sadarbību vides aizsardzības jomā, kas parakstīts 1994. gada 18. februārī Rīgā,

pilnībā balstoties uz 1991. gada 25. februāra Espo konvencijas “Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā” un tās pielikumu nosacījumiem, kā arī

ņemot vērā Eiropas Savienības likumdošanu saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā,

vienojas par sekojošo:

1. pants

Definīcijas

Šā Līguma tekstā:

(i) “Izcelsmes Puse” nozīmē to Pusi, kuras jurisdikcijā noteikta paredzētās darbības norise;

(ii) “Ietekmētā Puse” nozīmē to Pusi, kuru varētu skart paredzētās darbības pārrobežu ietekme;

(iii) “Paredzētā darbība” nozīmē jebkuru darbību vai jebkuru lielāku darbības izmaiņu, kas pakļauta kompetentas varas iestādes lēmumam saskaņā ar valstī noteikto kārtību;

(iv) “Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN)” nozīmē valstī noteikto kārtību, saskaņā ar kuru tiek novērtēta paredzētās darbības iespējamā ietekme uz vidi;

(v) “Ietekme” nozīmē jebkuru paredzētās darbības izraisīto pārmaiņu vidē, ieskaitot cilvēku veselību un drošību, bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu un vēsturiskos pieminekļus vai citas fiziskas struktūras vai šo pārmaiņu savstarpējo iedarbību; tā ietver arī iedarbību uz kultūras mantojumu vai sociālekonomiskajiem apstākļiem šo radīto izmaiņu rezultātā;

(vi) “Pārrobežu ietekme” nozīmē jebkuru ietekmi, ko izraisa paredzētā darbība teritorijā, kas pakļauta ietekmētās Puses jurisdikcijai, ja šīs ietekmes fiziskais cēlonis pilnībā vai daļēji atrodas teritorijā, kas ietilpst otras Puses jurisdikcijā;

(vii) “Kompetenta valsts pilnvarota institūcija” nozīmē valsts varas iestādi vai iestādes, ko Puse ir nozīmējusi kā atbildīgās par uzdevumu veikšanu šā Līguma ietvaros un/vai varas iestādi vai iestādes, ko Puse ir pilnvarojusi lemt par paredzamajām darbībām;

(viii) “Sabiedrība” nozīmē vienu vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas;

(ix) “Konvencija” nozīmē 1991. gada 25. februāra Espo konvenciju “Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā”;

(x) “Kopīgais IVN” nozīmē abu pušu kopīgi veiktu IVN procedūru.

2. pants

Sadarbības mērķis

Sadarbības mērķis šā Līguma ietvaros ir individuāli vai kopīgiem spēkiem veikt visus nepieciešamos un lietderīgos pasākumus, lai novērstu paredzētās darbības pārrobežu ietekmi, kas izsauktu būtisku nevēlamu ietekmi uz vidi.

3. pants

Sadarbības objekts

Sadarbība attieksies uz paredzētajām darbībām, kas minētas Konvencijas I Pielikumā, kā arī uz šā Līguma Pielikumā minētajām darbībām.

Pušu kompetentās valsts pilnvarotās institūcijas katrā gadījumā atsevišķi lems, vai šis Līgums piemērojams darbībām, kas pakļaujamas izcelsmes Puses IVN procedūrai, ieskaitot tādas, kas nav ietvertas Konvencijas I Pielikumā un šā Līguma Pielikumā, ja paredzams, ka tās izsauks būtisku nelabvēlīgu pārrobežu ietekmi.

4. pants

Institucionālie pasākumi

Lai īstenotu šā Līguma noteikumu izpildi, tiks izveidota kopīgā IVN komisija, turpmāk saukta par “Komisiju”. Ne vēlāk kā mēnesi pēc Līguma spēkā stāšanās brīža Puses viena otrai darīs zināmu katra savu iecelto līdzpriekšsēdētāju. Līdz Komisijas pirmajai tikšanās reizei Pušu kompetentās valsts pilnvarotās institūcijas darbosies kā kontaktpersonas starp Pusēm šā Līguma izpildes gaitā.

5. pants

Komisijas darba principi

Komisija būs pastāvīga, atvērta institūcija. Komisija ir tiesīga dibināt speciālas darba grupas. Pirmā Komisijas tikšanās tiks sasaukta ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā Līguma spēkā stāšanās brīža. Par galvenajiem Komisijas darbības noteikumu principiem tiks panākta vienošanās Komisijas pirmās tikšanās laikā.

Komisija apstiprinās procedūru, kas nodrošinās katra pārrobežu IVN gadījuma atsevišķu izskatīšanu.

Komisijas darbību finansēs attiecīgās Puses.

6. pants

Paziņojums

Saskaņā ar šā Līguma 3. panta prasībām, izcelsmes Puse informēs ietekmēto Pusi par paredzēto darbību, cik vien ātri iespējams, bet ne vēlāk, kā tā informēs par paredzēto darbību savu sabiedrību.

Paziņojumam jāatbilst arī Konvencijas 3.2 un 5. panta prasībām. Komisija izstrādās obligātās prasības informācijai, kas jāietver paziņojumā.

7. pants

Apstiprinājums

Ietekmētā Puse atbildēs izcelsmes Pusei viena mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas un norādīs, vai tā vēlētos piedalīties IVN procedūrā.

8. pants

Informācijas nodošana

Ietekmētā Puse pēc izcelsmes Puses pieprasījuma iespēju robežās sniegs tai informāciju par potenciāli ietekmēto vidi, ciktāl šāda informācija būs nepieciešama IVN dokumentu sagatavošanai.

9. pants

Ietekmētās Puses sabiedrības informēšana

Sabiedrības informēšana notiks saskaņā ar Konvencijas 3.8. pantu un Pušu nacionālo likumdošanu. Komisija noteiks kārtību, kādā tiks informēta sabiedrība.

10. pants

IVN dokumentācija

IVN dokumentācija, kas jāiesniedz izcelsmes Puses kompetentai valsts pilnvarotai institūcijai, kā minimums saturēs informāciju, kas aprakstīta Konvencijas II Pielikumā.

11. pants

Ietekmētās Puses sabiedrības piedalīšanās

Sabiedrības piedalīšanās notiks saskaņā ar Konvencijas 4.2. pantu un Pušu nacionālo likumdošanu.

Komisija apstiprinās ietekmētās Puses sabiedrības piedalīšanās procedūru.

12. pants

Konsultācijas starp Pusēm

Konsultācijas starp Pusēm notiks saskaņā ar Konvencijas 5. pantu.

Komisija, uzsākot konsultācijas, noteiks laika ierobežojumu konsultāciju ilgumam. Šis laika periods nedrīkst pārsniegt 6 mēnešus.

13. pants

Galīgais lēmums

Galīgais lēmums tiks pieņemts saskaņā ar Konvencijas 6. pantu.

14. pants

Pēcprojekta analīze

Komisija lems par iespējamo pēcprojekta analīzes veikšanu. Ja Komisija nolems veikt pēcprojekta analīzi, pilnībā tiks ņemti vērā Konvencijas 7. panta un V Pielikuma noteikumi.

15. pants

Kopīgais IVN

Komisija lems par kopīga IVN nepieciešamību un noteiks kopīgā IVN kārtību katram gadījumam atsevišķi.

16. pants

Pušu atbildība

Izcelsmes Puse būs atbildīga par IVN procedūras izmaksām saskaņā ar nacionālo likumdošanu un šo Līgumu.

Ietekmētās Puses vietējās varas iestādes organizēs un izcelsmes Puse finansēs sabiedrības piedalīšanos saskaņā ar valstisko likumdošanu attiecīgajās valstīs.

Izcelsmes Puse ir atbildīga par ietekmētās Puses apgādi ar izvērtējamo informāciju un dokumentāciju; Puses vienojas par valodu, kurā attiecīgā informācija tiek iesniegta.

Puses finansēs savu dalībnieku speciālo darba grupu apmaksu; papildus izmaksu finansēšanu uzņemsies tā Puse, kas to pieprasījusi.

17. pants

Strīdu novēršana un izšķiršana

Ja rodas strīds starp Pusēm par šā Līguma interpretāciju vai piemērošanu, puses centīsies atrisināt strīdu sarunu ceļā vai jebkādā citā veidā, kas pieņemams abām Pusēm.

Risinot strīdus, ko nav izdevies atrisināt augšminētajos veidos, par pamatu tiks ņemti attiecīgie Konvencijas 15. panta un VII Pielikuma noteikumi šādu strīda risināšanai.

18. pants

Labojumi

Šajā Līgumā var ieviest labojumus, kuri tiks apstiprināti pēc Pušu vienošanās.

19. pants

Noslēguma noteikumi

Šis Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi.

Katra Puse var izbeigt Līguma darbību ar rakstisku paziņojumu. Šādā gadījumā Līgums zaudē spēku divpadsmit mēnešu laikā pēc tam, kad otra Puse būs saņēmusi šo paziņojumu.

Sastādīts Pērnavā, 1997. gada 14.martā divos eksemplāros, katrs no tiem latviešu, igauņu un angļu valodā, turklāt visiem tekstiem ir vienāds spēks.

Domstarpību gadījumā Līguma teksts angļu valodā būs noteicošais.

Latvijas Republikas Igaunijas Republikas

valdības vārdā valdības vārdā

Indulis Emsis Villu Reiljan

Vides aizsardzības valsts ministrs Vides aizsardzības ministrs

Pielikums

Paredzētās darbības 15 kilometru zonā no kopīgās robežas, uz kurām attiecās šis Līgums

1. Termoelektrostacija vai citas sadedzināšanas iekārtas ar jaudu 100 MW vai vairāk.

2. Azbesta vai azbestu saturošu produktu apstrāde un pārstāde:

a) ja iekārtas ražo azbestcementa produktus ar ikgadējo gala produkcijas apjomu vairāk nekā 10.000t; vai

b) ja iekārtas ražo abrazīvos materiālus ar ikgadējo gala produkcijas apjomu vairāk nekā 50 t; vai

c) citos gadījumos, ja iekārtas izmanto vairāk nekā 50 t azbesta gadā.

3. Rūpnieciskās iekārtas vai to grupas, ja bīstamo ķīmisko vielu apjoms, ko izmanto tehnoloģiskajos procesos, pārsniedz 200 t gadā.

4. Autoceļu vai dzelzceļu būvniecība pa jaunu vietu neatkarīgi no posma garuma.

5. Lidostu celtniecība.

6. Liela diametra cauruļvadu celtniecība naftas vai gāzes transportēšanai lielos attālumos.

7. Jaunu ostu būve un esošo ostu paplašināšana, kā arī jebkādu hidrotehnisko iekārtu būve piekrastes zonā.

8. Iekārtas atkritumu sadedzināšanai vai ķīmiskai apstrādei un iekārtas toksisko un bīstamo atkritumu glabāšanai.

9. Ūdens objektu regulēšanas projekti šādās upēs: Rūjā, Gaujā,Vaidavā, Pededzē, Pedelē, Ohnē un Melnupē.

10. Mitrāju nosusināšana vairāk nekā 500 hektāru platībā.

11. Kailcirtes vairāk nekā 10 hektāru platībā, kā arī kailcirtes 0.5 km zonā no kopīgās robežas, ja pretējā pusē ir īpaši aizsargājamās vai vērtīgās dabas teritorijas.

12. Jebkāda pazemes ūdeņu ieguve ar ieguves apjomiem vairāk nekā 1000m3/d gadījumā, ja tās radītā depresijas piltuve varētu ietekmēt otru valsti.

13. Zemes dzīļu resursu ieguve, ja skartā teritorija ir lielāka nekā 5 hektāri.

14. Papīra ražošana 50.000 t gadā vai vairāk.

15. Celulozes rūpnīcas.

16. Visas šelfa zonā uzstādītās iekārtas minerālresursu izpētei un ieguvei.

17. Glabāšanas iekārtas:

a) naftas un naftas ķīmijas produktiem, ja glabāšanas apjomi pārsniedz 50.000 m3;

b) citiem ķīmiskajiem produktiem, ja glabāšanas apjomi pārsniedz 20.000 m3.

18. Atkritumu nogremdēšana jūrā.