VALDĪBĀ

Pēc Ministru kabineta 18.marta sēdes

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača atbildes, skaidrojumi un komentāri:

Turpinājums no 1.lpp.

Nekustamās mantas — zemes, būvju, ēku — ķīlu reģistrācija notiek Zemesgrāmatu nodaļās un arī nākotnē būs cieši saistīta ar Valsts zemesdienestu. Bet šodienas jautājums tātad skāra kustamās mantas reģistru. Bija divas koncepcijas. Pirmā — gaisa kuģu, transportlīdzekļu, traktortehnikas un citas kustamās mantas ieķīlāšana tiek reģistrēta tajā pašā iestādē, kur tiek reģistrēta šī manta. Tātad — civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, Valsts tehniskās uzraudzības direkcijā, citos gadījumos — Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Otra koncepcija — visa veida kustamās mantas ieķīlāšanu reģistrē Uzņēmumu reģistrā. Tas prasītu lielākus izdevumus, bet dotu vienotu un stingru reģistra sistēmu. Šī otra koncepcija dotu rezultātu tikai ilgākā laika posmā.

Valdība izvēlējās pirmo variantu un nolēma to realizēt sadarbībā ar Informātikas departamentu vienotās informātikas politikas ietvaros. Tiks izdarīti attiecīgi grozījumi Likumā par uzņēmējdarbību, Likumā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, Likumā par aviāciju, Civillikumā, Latvijas Kriminālkodeksā, Likumā par ceļu satiksmi, noteikumos par uzņēmējdarbības reģistrācijas valsts nodevu, likumā par vērtspapīriem un citos likumos.

Valdība savu izvēli ir izdarījusi, atbildību par šī jautājuma virzību uzņemas Tieslietu ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Finansu ministriju. Līdz 1997.gada 25.aprīlim Ministru kabinetā ir jaiesniedz projekti, saskaņojot ar Komerclikuma izstrādes darba grupu.

Tātad — par to zaudējumu atlīdzināšanas kartību, kuri nodarīti izziņas iestāžu, prokuratūras un tiesu amatpersonu nelikumīgas rīcības rezultātā. Jau vairāk nekā pirms gada šī jautājuma risināšanu aizsāka Finansu ministrija, pēc tam ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa valdības līmenī. Tajā ietilpst Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Finansu ministrijas un Augstākās tiesas speciālisti. Darba grupa Tieslietu ministrijas vadībā sagatavoja likumprojektu un Ministru kabineta noteikumu projektu.

Valdībai šodien bija jāizlemj šo projektu tālākā virzība un jautājums par kompensāciju izmaksas finansēšanas kārtību. Likumprojekts konceptuāli tika atbalstīts, tomēr radās problēmas sakarā ar likumprojektā netieši minētā sociālā jautājuma risināšanu. Valdība nolēma, ka projekts, kaut arī konceptuāli apstiprināts, tālāk virzāms vispārējā kārtībā — vēlreiz jāsaskaņo ar visām ministrijām un jāņem vērā iebildumi.

Tika lemti arī atsevišķi jautājumi — par to, kuri zaudējumi būtu atlīdzināmi.

Projektā bija paredzēti deviņi punkti, trīs no tiem — par negūtajiem ienākumiem un peļņu, par ārstēšanās izdevumiem, ja veselības traucējumi radušies brīvības atņemšanas vietās, par personas īpašumā esošās mantas vērtības samazināšanos — vēl tiks precizēti. Par pārējiem punktiem, kas skar darba algu, pensijas, pabalstus, stipendijas, konfiscēto mantu, tiesas izdevumus un izdevumus par juridisko palīdzību, iebildumi neradās.

Diskusijā par finansējumu zaudējumu atlīdzināšanai valdība nonāca pie secinājuma, ka priekšlikumi budžeta likuma projektā tiks iesniegti, balstoties uz iepriekšējā gada rezultātiem. Šādā veidā tiks rastas finanses zaudējumu kompensēšanai.

Ministri iepazinās arī ar krimināllietās attaisnoto personu skaitu. Arī Finansu ministrija bija sagatavojusi apjomīgu ziņojumu par iespējamo izdevumu apjomu. Valdība tomēr vienojās, ka, plānojot budžetu, fakts, ka tiesību aizsardzības iestāžu darbinieki strādās nelikumīgi, netiks iepriekš plānots. Naudas atlīdzība notiks tikai pēc šī fakta konstatācijas, tātad — kārtējā budžeta gadā.

Pēc tam ministrs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Cik gadījumu ir bijis, kad notiesātās personas tiek attaisnotas?

Dzintars Rasnačs: — Runa, protams, ir tikai par pirmās instances tiesām. 1996. gadā tādu gadījumu bija 79, 1995. gadā — 67, 1994. gadā — 93, 1993. gadā — 51, 1992. gadā — 99, 1991.gadā — 108, 1990. gadā — 104. Tātad nav spilgti izteikta tendence attaisnoto personu skaitam samazināties vai palielināties.

Jautājums: — Cik liela vidēji varētu būt kompensācijas summa gadā, ko izmaksā kā naudas atlīdzību attaisnotajām personām?

Dzintars Rasnačs: — Aptuvenā prognoze varētu būt viens miljons latu gadā.

Jautājums: — Līdz šim, kā es saprotu, likumā nebija paredzēta atlīdzība nepamatoti notiesātajām personām.

Dzintars Rasnačs: — Likumā ir paredzēta atlīdzināšana, taču nav noteikta speciālā kārtība tās realizēšanai. Tāpēc šis likums tika ļoti dažādi interpretēts. Pat ir bijuši tiesas procesi, kuros prasītājs tomēr ir panācis uzvaru un saņēmis atlīdzību, taču tas viss noris bez jebkādas noteiktas metodikas.

Jautājums: — Kur attaisnotajai personai jāgriežas pēc atlīdzības — tiesā, kur tā tikusi notiesāta, apgabaltiesā vai Augstākajā tiesā?

Dzintars Rasnačs: — Ja šo likumu pieņem tādā redakcijā, kāda ir pašlaik, tad gadījumos, kad process ir nonācis līdz tiesai, jāgriežas Tieslietu ministrijā, ja process ir pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, tad — Ģenerālprokuratūrā.

Jautājums: — Vai tiks izmaksāta kompensācija — apmēram četri miljoni — visām attaisnotajām personām?

Dzintars Rasnačs: — Tiks atlīdzināts visām tām attaisnotajām personām, kas kompensāciju pieprasīs. Tas attiecas uz tām attaisnotajām personām, kuras notiesātas kopš 1991. gada 21. augusta.

Jautājums: — Kura institūcija veiks kompensācijas aprēķinus?

Dzintars Rasnačs: — Kā jau minēju, pirmstiesas izmeklēšanas stadijā aprēķinus veiks Ģenerālprokuratūra, ja process būs nonācis jau tiesas vai pēctiesas stadijā, tad to veiks Tieslietu ministrija.

Jautājums: — Vai attaisnotā persona pati var iesniegt attiecīgajai tieslietu institūcijai savus kompensācijas lieluma aprēķinus?

Dzintars Rasnačs: — Jā, protams. Tikai izšķirošs ir jautājums, vai jūsu bizness ir bijis reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā. Uz to jābūt atsaucei un konkrēti — vai tikuši nomaksāti visi nodokļi.

Dina Gailīte,

“LV” korespondente,

Vairis Ozols,

“LV” nozares redaktors

Pēc diktofona ieraksta 18. marta preses konferencē Valdības namā