Saeimas 13. marta sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 73/74., 75.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatām tagad jautājumus — trīs Saeimas lēmuma projektus. Pirmais. Atsaukt Aleksandru Kiršteinu no Latvijas Republikas Saeimas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošana slēgta. Izsakām attieksmi pret šo Saeimas lēmumprojektu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Es lūdzu tomēr uz mirkli aizmirst deputātiem citas lietas un piedalīties darbā, par ko saņemam algu, tātad balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Un lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā par Saeimas lēmumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 3. Aleksandrs Kiršteins atsaukts no Latvijas Republikas Saeimas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā.

Nākamais lēmuma projekts — apstiprināt deputātu Aristidu Jēkabu Lambergu delegācijas aizstājēja statusā Latvijas Republikas Saeimas delegācijā Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 4. Deputāts Aristids Jēkabs Lambergs apstiprināts Latvijas Republikas Saeimas delegācijā Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā.

Nākamais Saeimas lēmuma projekts par Antas Rugātes apstiprināšanu Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijā Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas sastāvā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret —1, atturas — 4. Deputāte Anta Rugāte apstirpināta Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijā Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Godātais priekšsēdētāj! Dārgie kolēģi! Jums visiem ir izdots šajā jautājumā dokuments nr.2169, no kura jūs varat konstatēt, ka trešajam lasījumam par šo likumprojektu neviens priekšlikums nav iesniegts. Tāpēc man atliek tikai aicināt jūs nobalsot šo likumu galīgā veidā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojeka “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Dokumenta nr.2170, bet to pat varētu neminēt, jo gluži tāpat kā par iepriekšējo projektu Saeimas Kārtības ruļļa 95.panta kārtībā neviens priekšlikums nav iesniegts, arī atbildīgajai komisijai pie šī projekta uz otro lasījumu nebija ko piebilst, un tāpēc varam balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ierosinu noteikti balsot par šo likumprojektu, un iemesls ir ļoti vienkāršs. Tā kā šeit tiek sakārtotas attiecības masu mediju izdevumiem, tajā skaitā avīzēm, radio un arī televīzijai, tad, ja šajā uzņēmumu darbībā tiks pieļautas kļūdas, apzinātas vai neapzinātas, varēs vērsties pret šo uzņēmējdarbību subjektiem ar konkrētām sankcijām. Šobrīd, masu medijiem kļūdoties, uzskatīsim, ka neapzināti viņi pārkāpj tikai likuma “Par presi” 7.pantu un faktiski mūsu Latvijas nesakārtotajā tiesvedībā nekādas sankcijas — kā vēršanās civiltiesiskā kārtā pret šo preses izdevumu — nav iespējamas. Šajā gadījumā varēs piemērot normu par neprecīzu vai likumpārkāpīgu darbību uzņēmējsabiedrībā ar visām izrietošām sankcijām. Līdz ar to ar šādu metodi pret negodīgiem masu medijiem būs iespējams sankcionēt daudz straujāk un bargāk. Paldies par uzmanību, un aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Lībanes kundze nevēlas neko piebilst, tādā gadījumā lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu kādi būs priekšlikumi par trešā lasījuma izskatīšanas termiņiem?

K.Lībane. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs, par izskatīšanas termiņiem vai priekšlikumu iesniegšanas...

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas, protams, jā, lūdzu.

K.Lībane. 20.martu, lūdzu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu — 20.marts? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā... Kas mums būs ziņotājs, godātie kolēģi, par likumprojektu? Antons Seiksts — komisijas vārdā. Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts (LC). Godātie kolēģi! Komisija nozīmēja Juri Vidiņu par atbildīgo ziņot šajā jautājumā. Jautājums ir ļoti vienkāršs. Dokuments nr.2178. Runa ir par 81.panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem, saskaņā ar kuru aizstāt likumā vārdus “Tieslietu ministrija” ar vārdiem “Uzņēmumu reģistrs”. Nekādi priekšlikumi nav ienākuši, lūdzam akceptēt otrajā, galīgajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par šo jautājumu? Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Jautājums ir ļoti vienkāršs. Seiksta kungs aicināja atbalstīt otrajā, galīgajā lasījumā, es darba kārtībā neredzu, ka tur būtu rakstīts vārdiņš “steidzams”, es lūgtu precizējumu, vai tas ir galīgais lasījums vai tikai otrais. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā, Seiksta kungs, vēlaties ko piebilst? (No zāles deputāts A. Seiksts: “Balsot!”) Seiksta kungs neko piebilst nevēlas. Tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu — izsakām attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 4. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanu trešajam lasījumam. Seiksta kungs, jūs bijāt ziņotājs, lūdzu jūsu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanu trešajam lasījumam.

A.Seiksts. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 20. martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret minēto datumu — 20. marts? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Radio un televīzijas likumā”. Otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu, Vidiņa kungs!

J.G.Vidiņš (TB).Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Šie ir Ministru kabineta noteikumi, izdoti Satversmes 81. panta kārtībā, un šis ir otrais lasījums.

Ir ienākuši sekojoši priekšlikumi. Tā... Pašā nosaukumā izmainīt uz šādiem grozījumiem... daudzskaitlī... To ierosina Cilvēktiesību komisija, jo tur tādi grozījumi ir vairāki.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — izteikt likumprojekta nosaukumu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Priekšlikums... Saeimas Juridiskais birojs ir iesniedzis 15. panta 10. daļu izteikt sekojošā redakcijā, kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 15.panta 10.daļas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Un pēdējais priekšlikums, arī no Saeimas Juridiskā biroja — izteikt likuma 33. panta 10. daļu sekojošā redakcijā, kā ir tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 33. panta 10. daļas redakciju? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Un es arī aicinātu Saeimas deputātus balsot šos grozījumus kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu balsot likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts. Lūdzu, Vidiņa kungs, kādi ir priekšlikumi par priekšlikumu iesniegšanu trešajam lasījumam?

J.G.Vidiņš. Nu es domāju — līdz nākošajai plenārsēdei, līdz 24. martam.

Sēdes vadītājs. Līdz 24. martam. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” ”. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Gunta Gannusa.

G.Gannusa (DPS). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 2180 — “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”. Otrais lasījums.

Iesniegts priekšlikums — papildināt 2. panta 9. daļu šādā redakcijā. Redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas akceptētajiem papildinājumiem — papildināt 2. pantu ar 9. daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Vēl viens redakcionāls precizējums — papildināt 3. panta 11. daļu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk 6. pantā iesniedz frakcija “Latvijai” — izteikt likuma 6. panta 3. daļu šādā redakcijā: “Ieņēmumi no valsts vai pašvaldības īpašuma objektu privatizācijas ieskaitāmi valsts vai attiecīgās pašvaldības budžetā.” Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu jūs atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas paredz to, ka ieņēmumi no valsts vai pašvaldības īpašuma objektu privatizācijas ir ieskaitāmi valsts vai attiecīgās pašvaldības budžetā. Mūsuprāt, nav absolūti nekāda pamata veidot šeit kaut kādus mistiskus fondus, privatizācijas fondus, kuros pēc tam notiek dažādas mahinācijas ar līdzekļiem, un par to mēs esam plaši lasījuši presē, kuros nav pilnīgi nekādas kontroles pār šo līdzekļu izlietojumu, bet mēs liekam priekšā šo absolūti skaidro principu, ka ja ir valsts vai pašvaldību īpašums, ja viņš tiek privatizēts, tad privatizācijas rezultātā šie visi līdzekļi, kas nāk, tiek ieskaitīti budžetā, un tālāk ir arī mūsu priekšlikumi par to, ka pats privatizācijas process ir finansējams no valsts budžeta un ka to veic arī valsts institūcija, kas ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Bet šobrīd tātad tas ir priekšlikums par to, kur likt šos ienākumus no valsts vai pašvaldības īpašuma objektu privatizācijas. Un ir šeit jāņem vērā tas, ka šis valsts īpašums, kurš mums šobrīd ir, ka tas ir radīts daudzu cilvēku pūļu rezultātā, un visi cilvēki, kas mēs esam strādājuši šajā okupācijas laikā, ka visiem cilvēkiem ir sava ieguldījuma daļa šajā īpašumā, un tāpēc nav pieļaujams tas, ka šis īpašums privatizācijas procesā tiek izvazāts pa labi un pa kreisi. Bet ir... Un nav pieļaujams, arī tas, ka tie līdzekļi, kas privatizācijas rezultātā it kā ienāk, ka tie ienāk kaut kādā mistiskā fondā, no kura reāla labuma tālāk nav.

Tātad līdzekļi tiek izvazāti, un nenotiek atkal nekāda kontrole. Mēs tagad atkal redzam, ka pavisam nesen arī Ministru kabinets pieņem nepublicējamu rīkojumu — izmaksāt no privatizācijas fonda kaut kādus simttūkstoš latus kaut kādām mistiskām vajadzībām, un mēs zinām arī no preses šos daudzos signālus par nelikumībām, kas ir pieļautas šajā privatizācijas fondā, un mēs redzam, ka nav nekādas atbildības par šī privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumu. Un es uzskatu, ka šī darbība, šī bezatbildīgā rīkošanās ar valsts mantu ir viens no būtiskākajiem iemesliem, faktiski pats būtiskākais iemesls, kāpēc mēs sabiedrībā šobrīd esam nonākuši tādā smagā ekonomiskā situācijā — tieši tautas vairākums, jo tā nelielā elite, kas savās rokās šos īpašumus ir sagrābusi, tā rūpējās pati par savu materiālo atbildību, par savu materiālo labklājību, atvainojos, un netiek iedota pienācīga šī īpašuma daļa visiem sabiedrības locekļiem samērīgi. Tātad, ja šie ieņēmumi no valsts vai pašvaldības īpašuma objekta tiek ieskaitīti valsts budžetā, tas dod iespēju no šī budžeta izmaksāt arī tālāk pensijas, stimulēt izglītības pasākumus, finansēt zinātni un, pats galvenais, ka šī nauda ienāk pilnīgi kontrolējamos apmēros un tiek arī izmaksāta tālāk pilnīgi caurspīdīgā veidā. Un kas varbūt ir vēl svarīgāk.... ka netiek šī nauda izvazāta pašā privatizācijas fondā, tātad ar pašas Privatizācijas aģentūras ziņu un svētību, un tiek... pērkot dārgas mašīnas, iekārtojot dārgus kabinetus un tamlīdzīgi.

Tātad mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi, lai šī valsts īpašuma privatizācijas jeb valsts īpašuma pārdošanas rezultātā ienākusī nauda tiešām arī aizietu valsts budžetā. Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk neviens nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Gannusas kundze. Lūdzu!

G.Gannusa (DPS) . Lūdzu balsot par komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izsakām attieksmi pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izteikt likumprojekta 6. panta 3. daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret— 35, atturas — 11. Šis priekšlikums nav pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk iesniegusi priekšlikumu frakcija “Latvijai” — izteikt likuma 7. panta 1. daļu, un izteikt šādā redakcijā... Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir — neatbalstīt priekšlikumu, jo Privatizācijas aģentūra ir valsts bezpeļņas organizācija un darbojas uz likumiem Par bezpeļņas organizāciju un Par akciju sabiedrībām. Komisijas lēmums ir šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Runāt vēlas Kārlis Čerāns... bet līdz pārtraukumam ir trīs minūtes. Tad vispirms pārtraukums. Vārds paziņojumam deputātam Jurim Sinkam, par Eiropas Padomes delegācijas sanāksmi. Likumprojekta apspriešanu turpināsim pēc pārtraukuma.

J.Sinka (TB). Eiropas Padomes delegācijas locekļus lūdzu tūlīt pulcēties Prezidija zālē uz pārrunām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Izskatām frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izteikt likuma 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Debatēs pieteicās Čerāna kungs, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šī frakcijas “Latvijai” priekšlikuma būtība ir — noteikt, ka Privatizācijas aģentūra ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde. Mēs zinām, ka Privatizācijas aģentūra ir tā organizācija, kas mūsu valstī vada un organizē šo privatizācijas procesu. Un šobrīd tā ir akciju sabiedrība — valsts bezpeļņas organizācija, kā mēs redzam šā 7.panta pirmajā daļā. Pašreiz špēkā esošajā redakcijā. Un ir jāsaprot, ka tā ir sabiedrības interešu pārstāvniecība, tā realizē pilnīgi noteiktu sabiedrības funkciju, un tādēļ ir jārunā arī par šīs organizācijas atbildību valsts un sabiedrības priekšā. Un par to, lai šajā privatizācijas procesā un šīs institūcijas darbībā tiktu ievērotas sabiedrības intereses. Tādēļ faktiski šis ir priekšlikums, kurš paredz šo Privatizācijas aģentūras atbildību turpmāk noteikt kā atbildību, kas tiek valsts iestādei. Nevis tādu, kas ir valsts akciju sabiedrībai, jo tā ir atkal pilnīgi konkrēta atbildība, kas iestājas saskaņā ar Civillikumu. Atvainojiet, Likumu par civildienestu. Šeit šā priekšlikuma būtiskums izriet no tā, ka privatizācija, šobrīd mūsu sabiedrībā ir masīvs process, ja tagad tiek runāts par plašu, visaptverošu privatizāciju, un privatizācija ir jāveic. Tas ir pilnīgi skaidri jāpasaka, ka šī privatizācija ir jāveic.

Bet pats būtiskākais šeit ir tas, ka ir jānodrošina atklātība, atbildība un tiesiskums. Un šīs sabiedrības interešu ievērošana. Diemžēl mēs redzam, ka pašreizējā situācijā šeit ar šo atbildību sabiedrības priekšā pastāv nopietnas problēmas. Mēs esam šeit, Saeimā, gari un plaši runājuši par dažādiem sīkumiem, bet šobrīd šī ir reize, kad jebkura vismazākā nianse var atstāt ietekmi uz sabiedrībā norisošiem procesiem tādā ziņā, ka šeit privatizācijas procesā apgrozās ļoti lielas naudas, un tāpēc šeit ir vajadzīga ārkārtīgi rūpīga arī mūsu kā deputātu attieksme, tieši nosakot šo atbildības un atklātības momentu privatizācijas procesā.

Es saprotu to, ka politiskai elitei šobrīd nav izdevīgi par to diskutēt, ka ir visas šīs ietekmes sfēras un šie finansu resursi, ka viņi ir savā starpā sadalīti. Arī pašvaldību vēlēšanas ir pagājušas, un nav vajadzīgs arī zīmēties tautas priekšā, bet tomēr es aicinu šo jautājumu šeit izskatīt ļoti nopietni, jo tas ir jautājums tiešām pēc būtības, kas skar ļoti daudzus cilvēkus mūsu valstī. Jo šeit ir runa par ļoti lielām summām, par summām, kuras, ja tās tiek pareizi iekasētas, iemaksātas valsts budžetā, ka tad ir nauda, ko var maksāt skolotājiem, tad ir nauda, ko var maksāt zinātniekiem, ir nauda arī, ko var maksāt pensijās. Un es domāju, ka šeit arī sabiedrībai būtu nopietni jāpievēršas šai lietai, arī pašiem zinātniekiem nopietni būtu jāseko tam, kādā veidā noris šis privatizācijas process, un tas, ko mēs varam izdarīt no savas puses, mēs varam šo atbildību noteikt ar likumu, lai pēc tam arī šī kontrole, šī sabiedrības kontrole pār šo procesu būtu vieglāka.

Runājot par pašreiz darbojošos shēmu, ir jāsaka, ka šo privatizācijas procesu principā kontrolē šobrīd mūsu valstī pieci cilvēki, un tā ir Privatizācijas aģentūras valde. Šai valdei nav praktiski nekādas reālas nepieciešamības atskaitīties par saviem lēmumiem sabiedrības priekšā. Pastāv šai Privatizācijas aģentūrā arī padome, kurā ir pārstāvji no visām Saeimā ievēlētajām frakcijām, un šāds princips it kā nebūtu slikts, bet mēs arī redzam, ka šī padome reāli nefunkcionē. Tā reāli nevar ietekmēt valdes pieņemtos lēmumus. Un tas arī noteikts Privatizācijas aģentūras statūtos šobrīd, ka padome nevar izlemt tos jautājumus, kuri ir valdes kompetencē. Tad Privatizācijas aģentūrai ir valde, un šī valde reāli tiek uzskatīta praktiski par galīgo instanci, kurā tiek pieņemti visi lēmumi šaurā lokā, kas attiecas faktiski uz visu mūsu valsts īpašumu, kurš tagad ir pakļauts privatizācijai. Tātad mēs ierosinām šo kārtību mainīt, un mums patiesībā nav iebildumu pret to, kā pats privatizācijas process tiek organizēts uzņēmējdarbības formā, bet pats svarīgākais ir tas, lai šai Privatizācijas aģentūrai atbildība būtu kā valsts civiliestādei.

Es atceros, es zinu, ka 5.Saeimas laikā bija šīs ļoti plašās debates par to, kādā veidā noteikt šo Privatizācijas aģentūras statusu. Tāda privatizācija, uzņemot tempus, uzņemot tos apjomus, šī problēma ir kļuvusi vēl aktuālāka, un tomēr man būtu aicinājums vismaz tiem deputātiem, kas toreiz atbalstīja šo valsts iestādes statusu, atbalstīt to arī šoreiz, un arī citiem, kam varbūt nav samaksāts, teiksim, ar kaut kādām siltām vietiņām vai kaut kādiem privatizējamiem objektiem, es aicinu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un noteikt, ka Privatizācijas aģentūra turpmāk būs valsts iestāde, kura, es domāju, pietiekoši loģiski varētu atrasties Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, bet šeit mēs varam runāt arī par dažādām citām iespējām. Es ļoti lūdzu godātos deputātus atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Te nu gan, Čerāna kungs, jāsaka: “Par vēlu tu nāc!” Jo šī ir tā lielā politiskā diskusija, kas 5.Saeimā tika sekmīgi nobeigta, un ar lielu deputātu atbalstu beigu beigās tika nodibināta šī Privatizācijas aģentūra. Privatizācijas aģentūra, kura savā attīstības gaitā, protams, ir klibojusi, pieļāvusi kļūdas, bet kura šobrīd tiešām sāk reāli strādāt. Šobrīd Privatizācijas aģentūra jau ir sasaistīta ar veselu virkni citiem likumiem. Privatizācijas aģentūra veic patiešām grandiozu darbu. Un man ir jābrīdina tiešām, ka nevajag visur saskatīt atkal zagļus un blēžus. Kāpēc jūs gribat šo normālo sistēmu atkal birokratizēt? Tātad pēc jūsu ieteikuma tā vairs nebūs aģentūra, bet labākajā gadījumā — Privatizācijas departaments, kur sēdēs ministrs, pieņems šos politiskos lēmumus. Lietas tiks risinātas iestādēs politiski.

Čerāna kungs, nu nevelciet mūs atpakaļ lietās, kur tas lietderīgums, to politisko lēmumu, kurus pieņēma 5.Saeimā, tas lietderīgums šodien jau sekmīgi realizējas dzīvē. Notiek procesi. Nu neapturiet viņus! Nu ļaujiet taču šīs valsts ekonomikai iziet no tās boļševistiskās stagnācijas, kur tā atrodas, šī boļševistiskā sajukuma, ļaujiet taču tai attīstīties normāli. Ļaujiet strādāt cilvēkiem, kas šobrīd jau ir profesionāļi.

Izmainot vai pieņemot jūsu priekšlikumu šobrīd, mums ir jārada vesela virkne izmaiņu veselā virknē likumu. Patiesībā ar jūsu priekšlikumu mēs privatizācijas procesu norokam, mēs to apturam. Nu ko jūs liekat visu laiku priekšā tos... Es nezinu, vai kādam ir tīkami šie priekšlikumi? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Tas farss, ko Leiškalna kungs tikko teica, ka privatizācijas process Latvijā esot normāls, ir internacionāls joks. Pie mums nesen Ārlietu komisijā vienas lielvalsts, vismaz ekonomiski lielas lielvalsts — taivānieši bija un teica bez smaida, ka viņi apbrīno, ka mēs, latvieši, esam tik drošsirdīgi un privatizēsim mūsu ostas un mūsu dzelzceļus, un vēl daudz ko, ka viņi to pat neuzdrošinātos ieteikt diskusijai. Šie kropļi, kas no mūsu tautas paņem un atdod draugiem par sviestmaizi, un atņem tautai pašu galveno — artērijas, dzelzceļus, ostas un saka, ka tas ir nor-māls process.

Tad, kad es biju izraudzīts kā Hipotēku bankas ģenerāldirektors, es varēju ieķīlāt tos kuģus, kas bija latviešu kuģniecībai, par 9086 miljoniem dolāru. Varēja aizņemties tik daudz naudas pret kuģiem, lai varētu sākt kreditēšanas procesu Latvijā. Tad man pateica, ka nedrīkst latviešu naudu izšķērdēt tā, un beigās man neatļāva to darīt, un beigās iznāca citas spēles, ka Hipotēku banka, lai uzliktu nastas, nevis lai palīdzētu īpašniekiem, tad arī to banku zem manas vadības nereģistrēja. Bet tad bija gandrīz viens tūkstotis miljonu dolāru vērti kuģi. Tagad es nezinu, par cik tos kuģīšus atdos, cik kur ir aizšauti prom.

Ja kāds prasītu kādam: “Cik maksā tā tehnika, ja tā būtu visa jāatjauno, kas ir “Latvenergo”?” Cipars droši būtu pāri par 10 tūkstoš miljoniem dolāru. Un cik mēs dabūsim par “Latvenergo”? Tā spēle, kas šeit notiek ar to firmu, pa priekšu sakropļo tā, ka tai nav nekādas peļņas spējas, un tad to naudu, tad to firmu pārdod draugiem. Panteļējeva kungs mums skaidroja, kāpēc tas tā notiek. Nāc pamācīties, neej prom. Kad valsts uzņēmumi tiek izputināti, un mēs zinām — kāpēc. Tāpēc, ka Godmaņa laikā uztaisīja likumu, kas atļāva izšķērdīgi rīkoties ar tautas mantu. Kāpēc mēs vienkārši neaiztaisām to likumu ciet? Un kāpēc mēs, kas šeit sēžam, neatminam to, ko mēs balsotājiem solījām? Es ticu, ka divas trešās daļas, ja ne visi no mūsu Saeimas ievēlētajiem deputātiem, balotējās ar solījumu, ka tāda bezjēdzīga privatizācija vairs neturpināsies. Ka vismaz stratēģiskos objektus mēs glābsim.

Un šeit atnāk Leiškalna kungs un stāsta, ka ir normāli. Normāli tur nekā nav. Nekur pasaulē nenotiek tas, kas šeit ir plānots. Un mums Šķēles kungs pasaka, ka tur privatizācija jānobeidz pusotra gada laikā. Saprotat, gadu un pus. Zags, cik var. Un es to saucu atklāti par zādzību. Ka paņem tūkstoš miljonu dolāru vērtu mantu un izdod to draugiem par 50 miljoniem. Tā, draugi, ir tīra tautas izlaupīšana. Un tā notiek! Un dažs spēj it kā to attaisnot. Panteļeva kungs ar to, ka, ja mēs neatļausim kādam to mantu nozagt, tad tā tiks izšķērdēta šā kā tā. Tas ir tāds cinisks, bet pilnīgi nepieņemams variants. Mums to likumu ir jāaiztaisa ciet, ka nevar to mantu izšķērdēt. Mums tos cilvēkus, kas to mantu izšķērdē, ir jātiesā. Un smagi jātiesā. Mums to mantu ir jāņem atpakaļ. It īpaši no tiem kungiem, kas tagad valdībā sēž un ir pie tās mantas tikuši. Sāksim padomāt, ko mēs darām. Un neņemsim par pilnu tādus, es nezinu, ekspertus, kas zināja par mani un manu dzeršanu, cik pelēks un garš es esmu, pudeles blakus, ka viņš ar mani nekad nav runājis. Cilvēks, kam ir liela mute, un runā, par ko viņš nekā nezina.

Mūsu tauta tiek izlaupīta. Un mēs, šeit viņas pārstāvji, atļaujam to darīt. Un jūs esat lielāko daļu iejūgti, jums ir jāspiež tā poga, un jūs it kā to darāt. Bet kam jūs kalpojat? Kādam godam? Kādai tautai? Ko mēs šeit darām? Un tad mēs viens otram pūšam burbuļus sejā. Kad zini, ir labāk, ka mēs to mantu atdosim privātam, jo tad tā manta vairs netiks izšķērdēta. Mēs redzam, kas notiek. Tā manta aiziet privātam, tie kuģīši aizpeld prom. Un tie darbi Latvijā nepaliek. Un tā vēl pāris gadus būs mazāk un mazāk darba vietu. Tā jau mums mūsu premjerministrs paskaidroja. Viņš arī paskaidroja, ka būs jāizlemj, kuram mēs tagad atņemsim to, kā nav, un kuram mēs dosim drusku vairāk. Cik mums ir prātīgi jādala tas mazumiņš, kas kļūst mazāks katru gadu. Un mēs šeit stāvam un klausāmies un it nekā nedarām. Man būs piecos satikšanās ar Saeimas juriskonsultu, lai redzētu, kā mēs varēsim izveidot debetu par ekonomiskās attīstības principiem. Mēs it kā to veidosim par ārlietu principiem. Kas mūsu tautai visvairāk sāp, ir tas, tā blēdība, ja tā ir tīša, ka mums nav tās bagātības, lai mēs varētu audzēt nākošo paaudzi, ka mums nav tās bagātības, ka mēs varētu atzīt, ka cilvēks, kas ir 50 gadus strādājis, ka viņam varētu būt normāla pensija, ka mums nav nekādas bagātības. Pat dakteriem ir jāstrādā par 50 latiem mēnesī! Ka cilvēkiem bezdarbā ir jādara pašnāvība izmisumā. Es esmu vairākiem cilvēkiem palīdzējis skatīties viņu budžeta problēmas. Es palīdzu pārvaldīt vienu namu. Cik grūti izskatās, ka tam cilvēkam ir 35 lati un viņam ir jāmaksā gandrīz tik daudz par īri, un viņam ir jāpaēdina četri cilvēki. Tad jautājums ir — kas jums ir, ko jūs varētu pārdot. Nu ja, to zemes gabaliņu, tos sertifikātus, nu, meitai 16 gadi. Varbūt viņu varētu sūtīt uz ārzemēm par aukli vai par kaut ko citu.

Ko mēs esam izdarījuši? Un mēs šite te, tie simti no mums, tā vaina nevar tikt noņemta. Mēs esam vainīgi. Un tādi, kas var izteikties, ka tā ekonomiskā attīstība šeit ir normāla, kauns! Tāds, kas saka, ka es nemāku latviešu valodu, un ka viņš tad tikai mācīsies par ekonomisko attīstību, kamēr tauta tiek iznīcināta. Kauns! Izdomāsim, kā mēs varēsim saprast vienkāršu lietu. Kad mēs uzliekam nodokļus tik augstus, ka tas godīgais uzņēmējs nevar izdzīvot un tikai blēdis var. Tad saprotiet, godīgu uzņēmumu šeit nebūs. Un, ja mēs gribam tos nodokļus noturēt tik augstus, tad dotēsim. Tad maksāsim cilvēkiem lielu čupu naudas par to, ka viņi šeit iegulda. Maksāsim viņiem par to, ka viņi šeit taisa to naudas apriti. Katru reizi, kad viens lats tiek ielikts mūsu zemē un sāk apriņķot, 80 santīmi, 70, 80 santīmi iet tautas kasē. Tas ir pilnīgi nežēlīgs cipars. Bet mēs nedotējam to, lai kāds nāktu šeit tās brūklenes audzināt vai tās sēnes audzināt, vai kaut ko citu šeit audzināt. Mēs tikai taisām tās fabrikas ciet. Normāli? Varbūt, Leiškalna kungs, bija normāli jūsu bārā tā domāt. Nav normāli! Mums ir jāsāk domāt citādāk. Mūsu 100 dzīvības ir nieks pret to, kas mūsu tauta ir. Un mēs nevaram, mēs esam tik kropli, ka mēs nevaram atkratīties no tā, ko mums liek pie pirkstiem. Leiškalna kungs, no jums nekāda brīnuma nebūs. Jums mute ir liela. Bet idejas tur nevienas nav. Normāli — sakāt? Ja tas ir normāli, ka tauta iet iznīcībā, tad jūsu “normāls” nevienam nav vajadzīgs. Kādi muļķi par jums balsoja? Ko jūs viņiem iestāstījāt?

Sāksim kalpot šitai tautai. Ne tām varām, kurām mēs esam kalpojuši 50 gadus. Vienalga, zem kādām ilūzijām. Un atrisināsim to ekonomisko jautājumu un pārtrauksim šito tautas izlaupīšanu! Un neteiksim, ka tā ir normāla. Vismaz, ja viņa ietu kādiem pensionāriem vai kādām represēto grupām par atlīdzību — tā kuģniecība vai kas. Bet nē, viņa aiziet kādam Krievijas čekas aģentam. Kuģniecība nav neko vērta, tie tūkstoši miljonu dolāru, ko viņa bija vērta, kad es viņu pirmo reizi redzēju. Valsts uzņēmums tiek izputināts. “Latvijas ceļa” valdības laikā, un Panteļeva kungs domā, ka tas ir attaisnojums. Nav attaisnojums, Panteļējeva kungs! Atvainojiet, nav! Nav normāli! Nu nav normāli! Nu paprasiet Leiškalna kungam, lai viņš paskaidro, kā tas ir normāli, šitas privatizācijas process, par ko pasaule smejas. Kur neviena īsta Rietumu firma nenāk. Tāpēc ka viņi saprot, cik kropli ir tie likumi. Ventspilij iesniegumu komisijā septiņas sūdzības par vienu privatizāciju. Formālas, vienkāršas blēdības tur notiek. Bet zini, tās nav blēdības, jo Panteļējeva kungs paceļ savu pirkstu un parāda, ka nav. Un brīnumi Saeimā notiek. Ai, cik skaisti būt tādiem spējīgiem ģēnijiem — tādiem kā Kristus. Pataisa vīnu par ūdeni tad, kad ir vajadzīgs tautai. Jeb ūdeni par vīnu. Bet Panteļeva kungs spēj blēdību pataisīt par godīgu. Un Leiškalna kungs pilnīgi anormālu situāciju par normālu. Un mēs, kas šeit gājām un balotējāmies, mēs varam pateikt vēlētājiem, ka jā, mēs tā teicām. Bet, skat, mēs darām citādi. Jo redzi, mums Šķēles kungs tā pateica. Un mēs esam godīgi, sirdsapziņas pilni cilvēki, jo mēs spiežam to pogu tā, kā mūsu partijas disciplīna to prasa. Mums varbūt ir cilvēki, kas gāja kopā “Helsinki 86” un citās nacionālās organizācijās un kas tā var spiest pogas, lai augstinātu un paceltu uz valsts otru lielāko amatu tādu, kas nežēlīgi tiesāja viņu kolēģus. Un tie skatās no rīta spogulī un saka: “Es esmu brašs cilvēks! Skati, es turos pie savas frakcijas disciplīnas! Es esmu disciplinēts cilvēks!” Disciplinēts cilvēks tu neesi. Ja tu pakļaujies kaut kam ļaunam un kaut kam sliktam, un tu to zini. Bet tu to negribi sev atzīt. Nav normāli, Leiškalna kungs, nav normāli!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Es gribu tikai pateikt, ka Leiškalna kungs acīmredzot ir labticīgs nesapratējs. Nezinātājs. Kāpēc īsti tika veidota Privatizācijas aģentūra kā nevalstisks uzņēmums? Tikai tāpēc, ka neatbildīgs, lai būtu tautas priekšā, lai nebūtu valsts instance, kurai jāatbild ir vēlētāju priekšā. To, ko tagad pastrādās Privatizācijas aģentūra, neviens nevarēs uzskatīt par kādas konkrētas partijas izdarīto. Tas būs pat ne pozīcijas partiju izdarītais, tas būs vienkārši līdzīgi kā bija jau mums pazīstamajam “Lata International”, visām tām grupām, kas tika īpaši dibinātas, atraujot tos no kādas valstiskas institūcijas atbildības. To, Leiškalna kungs, jau zināja tie, kas šo likumu un sistēmu taisīja. Zināja jau ilgi iepriekš gadiem . Un pareizi runāja Čerāna kungs, un pareizi runāja Valdmaņa kungs, teikdami, ka tas likums, kas tika pieņemts, kad valsts uzņēmuma vadītājs, nesaskaņojot ar ministriju, varēja ieķīlāt, pārdot, iznomāt jebkuru īpašumu vai īpašuma daļu, kas ir viņa valdījumā, tas tika tīši darīts, lai neviens neatbildētu par valsts īpašuma izsaimniekošanu. Un nevajag te tēlot nezinīšus vai arī varbūt tiešām, ja nezin, tad nevajag runāt — kāpēc un kādi motīvi šos ģeniālos likumus lika pieņemt. Man pie sirds ķeras tas, ka dažs cilvēks nezinādams mēģina mums iestāstīt baltu par melnu. Lieta ir ļoti nopietna, un, ja tiešām tiek Latvijas īpašums, kas ir tiešām daudzu miljardu vērts, izpārdots par sviestmaizi, un bieži vien svešiniekiem, tad gribu sacīt: “Pozīcijas deputāti, vēsture sodīs jūs un runās par jums kā vainīgajiem.”

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Man tiešām izbrīnu izraisa, lai neteiktu vairāk, Leiškalna kunga vērtējums tam, ka privatizācija šobrīd esot normāls process. Šeit šajā procesā šobrīd ir ļoti daudz nenormālību, un ļoti daudz pilnīgi konkrētu signālu ienāk no cilvēkiem par pilnīgi konkrētiem korupcijas gadījumiem, par to, ka ir jāmaksā 1000 lati par to, lai iegūtu savā īpašumā aptieku. Bija šādi signāli. Ir signāli daudz lielāku objektu privatizācijas gadījumā, kad ir skaidri redzami dažādi aizmuguriski darījumi, un nav nekādas iespējas tikt šeit skaidrībā un šo visu mezglu atšķetināt, jo likums vienkārši šādu iespēju neparedz. Es varu pilnīgi konkrēti minēt šo Ventspils transporta ekspedīcijas lietu, kur visas šīs nelikumības, viss tas tā arī nogrima Privatizācijas aģentūras birokrātijas džungļos, un neviens šobrīd par to īsti nav atbildīgs. Var ņirgāties, var atbildēt ne pēc būtības, un process ar to pašu apstājas. Mēs skaidri zinām, ka ir šis Eiropas Savienības komisijas ekspertu atzinums par vispārēju korupciju Latvijā, kas ir sasniegusi visus valsts pārvaldes līmeņus. Un privatizācijas process ir tieši tas process, kurā šī korupcija ir izplatījusies ļoti plaši. Šeit ir šī korupcijas bāze, un mēs redzam, ka tā šeit arī notiek. Šobrīd privatizācijas process Latvijā ir masveida valsts īpašuma izšķērdēšanas process. Un mums kā Saeimai nav iespējas, un arī politiski atbildīgām personām nav iespējas šajā procesā tiešā veidā iejaukties. Un nav iespējas ne no viena prasīt konkrētu politisku atbildību par šo. Šī politiskā atbildība līdz ar to gulstas uz visu šo valdošo vairākumu, kas akceptē šādas sistēmas pastāvēšanu un kas pieļauj šādā veidā šo nelikumību. Jūs būsit tie, kurus nākotnē tauta nolādēs un kurus nolād jau šobrīd. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: “Jūs baigi ciena un mīl — to redzam pēc vēlēšanu rezultātiem.”)

Es gribu vēlreiz atkārtot to, ka privatizācijas procesam ir jānotiek, bet šim procesam, lai tas varētu notikt un lai tas atbilstu sabiedrības interesēm, ir vajadzīga piemērota organizatoriskā struktūra. Un nekādā gadījumā nedrīkst izpalikt stingra atbildība. Ja nav šī atbildības, tad process faktiski nefunkcionē tādā veidā, kā mēs šeit likumā esam ierakstījuši. Attiecīgās amatpersonas vienkārši nedara to, kas šeit likumā ir ierakstīts. Nu un kas par to? Neviens ne par ko nav atbildīgs. Mūsu lēmumi paliek tikai uz papīra. Tie kļūst bezjēdzīgi. Un pats process notiek pavisam citā virzienā. Process tiek korumpēts. Process tiek degradēts, un mēs varam lemt vienu. Patiesībā notiek pavisam kas cits. Šādā veidā mēs nekontrolējam stāvokli valstī. Acīmredzot vairākums negrib šo iespēju — sabiedrībai kontrolēt stāvokli valstī. Šī vārda labā nozīmē. Patiesībā tas, ko mēs lemjam, mēs varam uzskatīt, ka tie ir meli attiecībā pret to, kas notiek patiesībā. Un diemžēl šeit ir šis milzīgais problēmas apmērs, šīs milzīgās traģiskās sekas, ko šodienas ekonomiskie procesi atstāj uz sabiedrību. Un tas ir tas, ko izjūt ikviens cilvēks. Ja šis jautājums būtu sakārtots, ja būtu bijusi šī politiskā griba, tad situācija arī mūsu laukos būtu pavisam citāda, nevis kā tagad, kad ir ekonomiski absolūta stagnācija, daži ir sagrābušies īpašumus, bet pārējiem netiek nekas.

Un tautas kustība “Latvijai” nekad nepiekritīs šādai tautas piesmiešanai, kas šobrīd ir notikusi mūsu valstī. Un tā ir mūsu pilsoniskās opozīcijas būtība, un mēs nekad nepiekritīsim šiem politiskās pozīcijas ciniskajiem gājieniem. Es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Mauliņa kungs, jūs pārmetat man nezināšanu, nākat, runājat un aizstāvat, un neizlasāt pašu likumprojektu. Privatizācijas aģentūra ir valsts bezpeļņas organizācija, tas ir numur viens, Privatizācijas aģentūru saskaņā ar šo likumu dibina valsts Ministru kabineta personā... valsts Ministru kabineta personā — šeit viss ir kārtībā ar to atbildību. Čerāna kungs, es piekrītu, ka ir korupcijas gadījumi, un es absolūti nesaku, ka šajā valstī viss notiek tīri un kārtībā, bet kur jums ir tā pārliecība, ka atsevišķu ministrijas ierēdni būs grūtāk korumpēt, nekā mērķtiecīgas organizācijas, kas no procesa iegūst sev zināmu... atskaitīs zināmu labumu. Kāpēc jūs domājat, ka korupcija valsts iestādē ir mazāk iespējama kā šādā atklātā aģentūrā, kuru kontrolē deputāti no visām frakcijām? Mēs jau it kā runājam divās dažādās dimensijās. Valdmaņa kungs, es jums nespēju atbildēt, jūs sākāt ar bāru un beidzāt ar ministru, kuram, jūsuprāt, nav tiesību. Patiesībā es jūsu vietā paņemtu to pasi ar angļu lauvām un laistos uz tām domīnijām. Nu, nejauciet gaisu, ja vismaz citādi nevar. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav? Debates beidzam. Vai Gannusas kundze vēlas komisijas vārdā ko piebilst?

G.Gannusa (DPS) . Nē, paldies! Lūdzu balsot par 7.pantu, komisijas priekšlikums ir — neatbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izteikt likuma 7.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 41, atturas — 8. Nav pieņemts.

G.Gannusa. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums — izslēgt likuma 7.panta otro daļu, Tautsaimniecības komisijas priekšlikums neatbalstīt. Nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies!

G.Gannusa. Tālāk frakcijas “Latvijai” priekšlikums — izteikt 7.panta jauno ceturto daļu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis atkal ir ļoti būtisks priekšlikums, un tas ir vērsts uz Privatizācijas aģentūras darbības atbildības noteikšanu pilnīgi konkrētā veidā. Un šī priekšlikuma teksts ir ļoti vienkāršs — Privatizācijas aģentūras lēmumus var pārsūdzēt tiesā. Mums ir tiesiska valsts, mēs gribam, lai tā tāda būtu, un tāpēc šāds priekšlikums ir absolūti loģisks, un ir jāpanāk tas, lai šāda pārsūdzība būtu iespējama jebkurā gadījumā gan no fizisko, gan arī no juridisko personu puses. Jo citādi iznāk, ka citādos sīkos privāttiesiskos strīdos mēs... tad, kad strīds ir par dažiem simtiem latu, šī tiesa vienmēr ir šī pēdējā lemjošā instance, bet tad, kad šis strīds ir par miljoniem, tad, lūk, ir šie pieci cilvēki, Privatizācijas aģentūras valde, kas šo lēmumu pieņem, un tas lēmums ir galīgs. Un tur var būt dažādas nelikumības, kas tiek pieļautas, un tiesai šeit nav nekādas teikšanas.

Varu minēt pilnīgi konkrētu piemēru. Bija pagājušā gadā noprivatizēts uzņēmums “Ventspils transporta ekspedīcija”, un viens no privatizācijas pretendentiem tika iesniedzis tiesā sūdzību par Privatizācijas aģentūras darbu, un tas notika Latvijas Republikas Civilprocesa 239.panta kārtībā, un mēs lasām... tiesa nolēma savā sēdē tiesvedību šajā lietā izbeigt, jo, lūk, Privatizācijas aģentūras darbības pārsūdzamība tiesā likumā nav paredzēta. Varu nocitēt: “Tiesas sēdē atbildētājs, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija pārstāvis, zvērināts advokāts Naumovs lūdza tiesvedību lietā izbeigt, norādot, ka iesniedzēja sūdzība ir saistīta ar uzņēmuma pivatizāciju, kas regulējama ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju”, kas neparedz lēmumu pamatotību pārsūdzēt tiesā. Ja tā ir mūsu Civilprocesa kodeksa īpatnība, ka juridiskai personai nav tiesības pārsūdzēt lēmuma pamatotību tiesā, ja tas nav atklāti ierakstīts likumā ,un tāpēc, lai reāli iedibinātu šo tiesu varu pār Privatizācijas aģentūras lēmumiem, mums šis teikums ir šajā likumā jāieraksta. Tā ir pilnīgi konkrēta un pilnīgi reāla prasība, kura ir absolūti nepieciešama, lai mēs varētu uzskatīt, ka mēs šeit, Latvijā, esam tiesiska valsts.

Es pats ļoti labi atceros 1988.gada manifestāciju Mežaparkā. Šī manifestācija bija par tiesisku valsti, un šeit mēs esam nonākuši pie tādas situācijas, kad valstī viens no pašiem būtiskākajiem procesiem, privatizācija, kas ir saistīta ar milzīgām naudas summām, nav pilnā mērā pakļauta tiesu varai. Es piekrītu, ka ir kaut kādi atsevišķi gadījumi, kuros kaut kādi atsevišķi aspekti, kuros šos Privatizācijas aģentūras lēmumus var pārsūdzēt, bet mēs redzam, ka šī pārsūdzība ne vienmēr ir iespējama un tā nav iespējama daudzos ļoti būtiskos gadījumos. Un tas rāda, ka mūsu tiesiskās valsts izpratne būtiski klibo. Es varu arī atgādināt tās debates, kas mums šeit, Saeimā, bija tajā laikā, kad mēs skatījām deputātu pieprasījumu par nelikumībām, kas pieļauti valsts uzņēmuma “Ventspils transporta ekspedīcija” privatizācijā. Deputāti noraidīja šo pieprasījumu, bet tā motivācija tam bija, ka mums ir jāmaina likums, lai šo Privatizācijas aģentūras darbību varētu pārsūdzēt tiesā. Tagad šeit ir šī iespēja, un es ļoti gribētu redzēt, vai tie deputāti, kas toreiz iestājās par šo nepieciešamību, arī tagad atradīs par iespējamu pilnīgi konkrētā veidā šo likumprojektu labot un noteikt, ka Privatizācijas aģentūras lēmumi ir pārsūdzami tiesā. Es ļoti aicinātu visus deputātus pieturēties pie šī tiesiskas valsts pastāvēšanai absolūti nepieciešamā principa, ka jebkurš lēmums ir pārsūdzams tiesā, un atbalstīt šoreiz šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav... Ir, atvainojos. Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es negribētu daudz diskutēt par šo, tieši par Privatizācijas aģentūru, bet es vienkārši gribu informēt, ka pašreiz lasījumos iet likums par farmāciju, kur arī ir iestrādāta tāda struktūra kā aģentūra. Un tad, kad mēs apkopojām priekšlikumus uz trešo lasījumu, tad tajā parādījās... Mēs diskutējām ar Juridisko biroju, kad parādījās šis apburtais loks par to, ka aģentūras lēmumi nav pārsūdzami tiesā un ka līdz ar to... šī tāda noslēgta struktūra, kas dara, ko grib. Un, proti, mēs iestrādājām Farmācijas likumā tādu normu, ka zāļu aģentūras lēmumi ir pārsūdzami tiesā, protams, izņemot atsevišķus gadījumus. Atsevišķus tādā gadījumā, ja šī aģentūra pieņem lēmumus par darbības lietderīgumu vai kaut kādus citus lēmumus, kas visi ir likumīgi. Un tādēļ es, pieņemsim, domāju, ka šajā brīdī varētu arī atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, ka Privatizācijas aģentūras lēmumus var pārsūdzēt tiesā un uz trešo lasījumu papildināt — izņemot tādus un tādus, un tādus, kas nav tiesas kompetencē. Protams, būtu labāk, ja uzreiz šis priekšlikums būtu ļoti pilnīgs, bet šajā gadījumā, es domāju, tas būtu atbalstāms. Paldies!

Sēdes vadītājs . Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Jāsaka, ka frakcijas “Latvijai” piedāvātais papildinājums faktiski ir laika un apstākļu spiests piedāvājums, no vienas puses, reālā situācija ir tāda, kāda valda Latvijā, un saistībā tieši ar Privatizācijas aģentūru reālā prakse tiešām prasa to, ka būtu Privatizācijas aģentūras lēmumi jāpārsūdz tiesā, un jāieraksta šādā konkrētā likumā. Faktiski jau Latvijas Civilprocesa likums tos gadījumus ir reglamentējis, kuri gadījumi, kuri konflikti ir izskatāmi tiesā un jāsaka, ka diemžēl pēdējā laika prakse ir parādījusi to, ka pat ne tikai tiesas, bet pat Augstākās tiesas Civillietu senāts šos jautājumus traktē ar milzīgām kļūdām un neprecīzi. Un jāsaka, ka tagad rakstīt šeit vai kaut kādus konkrētus gadījumus uzskaitīt, kuros nu tad tiesā pārsūdzēs un kuros nepārsūdzēs, šāda pieeja faktiski ir diezgan nepareiza no tiesiskas valsts viedokļa. Tas ir tā, ka visi darbojas saskaņā ar tiesībām, ar normālu šo tiesību interpretāciju un izpratni. Diemžēl jāsaka, ka mūsu valsts... šie jautājumi, it sevišķi tie, kas ir... kā parādījusi dzīve ar Privatizācijas aģentūras gadījumiem, kad noraida šos gadījumus, kad pārsūdz tiesā, liek pieņemt šādus faktiski, nu, normālai tiesību sistēmai nevajadzīgus it kā pantus, tāpēc šī problēma ir ļoti aktuāla, uz ko frakcija “Latvijai” arī saasināja uzmanību. No tiesību teorijas viedokļa faktiski šāda piebilde nebūtu vajadzīga, tas ir tā, es saku, no tiesību teorijas viedokļa, bet no tā praktiskā viedokļa gandrīz vai man jāņem ir un jāatbalsta šāds priekšlikums, jo tiesas diemžēl bieži vien rīkojas pretlikumīgi un neizskata šādas sūdzības, kuras nav vispār par privatizācijas motīviem, bet par pavisam ko citu, kas ir saistībā ar likumību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Visas jaunas pārmaiņas jau parasti nes arī savus zaudējumus, un arī tiesu reforma mums ir reizēm atnesusi zaudējumus, kad trīs tiesneši var pieņemt kaut kādu lēmumu, kas vairāk nekad nekur nav pārsūdzams un nav grozāms. Es pilnīgi pievienojos te tikko runājušam deputātam Kristovska kungam, ka no tiesības sistēmas viedokļa šāda norma vispār nebūtu nepieciešama, jo kad mēs dalām tos tiesisko principus, tad mēs vienmēr turamies pie tā, ka publisko tiesību subjekti, tas ir valsts un pašvaldību institūcijas, drīkst darīt tikai to, kas viņiem ir atļauts, bet privāto tiesības subjekti, tas ir, privātsabiedrības, pilsoņi, sabiedriskās organizācijas drīkst darīt visu to, kas nav aizliegts, un tātad, ja likumā nav ierakstīts, ka šīm organizācijām ir aizliegts pārsūdzēt tiesā šīs aģentūras lēmumus, tad tas viņiem, protams, ir atļauts, vēl ja tiek aizskartas viņu intereses. Diemžēl ir šāda... bijusi par šo objektu šāds Augstākās tiesas senāta lēmums, kas man arī ir nepieņemams, un acīmredzot mums nekas cits neatliek, kā labot to likumdošanas ceļā. Teikt, ja ir aizskartas personas tiesības ar viņu, ka viņai privātas tiesības, subjekttiesības ir aizskartas, ir tiesības pārsūdzēt lēmumu tiesas ceļā, kas izlemtu, kuram no abām pusēm ir taisnība, jo tur tiešām bija strīds par tiesībām, ko varēja izlemt tikai tiesas ceļā. Tāpēc es arī šajā gadījumā atbalstītu frakcijas “Latvijai” viedokli.

Sēdes vadītājs. Jānis Rāzna, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Rāzna (DPS). Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Es gan aicinātu neatbalstīt un pateikšu — kāpēc. Tad, kad mēs šos priekšlikumus izskatījām Tautsaimniecības komisijā, tad par šī priekšlikuma neatbalstīšanu bija tāda argumentācija, ja mēs sāksim šo tiesas procesu, acīmredzot mēs visi ļoti labi zinām, kā noslogotas dotajā situācijā mums ir tiesas, tad mēs praktiski šo privatizāciju pārtrauksim, un pēc tam, kad šis tiesas process būs izskatīts, kas notiks varbūt pēc sešiem mēnešiem, varbūt pēc gada, izrādīsies, ka mums vairs nav nemaz ko privatizēt. Tāpēc es lūdzu noraidīt, jo Privatizācijas aģentūra savā struktūrā ir institūcija, kas šos visus strīdus jautājumus izskata uz vietas. Paldies! (Starpsauciens: “Savā struktūrā!”)

Sēdes vadītājs. Imants Liepa, frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Paskatīsimies, kāds ir stāvoklis šodien Latvijā attiecībā uz valsts un pašvaldību īpašumu privatizāciju. Vispirms — kāds tas stāvoklis ir izveidojies mazliet retrospektīvā skatījumā. Un tā, vismaz tā vecuma cilvēki, kas tiek pārstāvēti šeit parlamentā, ir nākuši no tiem laikiem, kad mēs strādājām, un visiem un ikvienam, un nevienam netika samaksāts vai apmaksāts pilnībā viņu padarītais darbs. Tātad bija vērtības, kuras uzkrājās un integrējās tā saucamā valsts īpašuma veidā. Pēc neatkarības iegūšanas sākās privatizācijas process, process, kas ir pilnīgi nepieciešams un vajadzīgs, bet tanī pašā laikā process, kas ir reglamentējams un stingri ievērojams, jo tās uzkrātās vērtības, tā tautas manta — tā ir mūsu visu manta. Un tad notika process, kad sagrāba šīs mūsu kopējās vērtības, cilvēki, kuri bija, pirmkārt, nekaunīgāki par citiem un, otrkārt, kas sava stāvokļa dēļ, izmantojot šo stāvokli, varēja tikt pie šī procesa realizācijas. Un šo procesu latviešu valodā mēs neprotam nosaukt, jo tam Latvijas tautas vēsturē nav analoga. Tāpēc neļaunojieties, ja es izmantošu internacionālismu un teikšu, ka šo procesu nosauca par “prihvatizāciju”. Tagad pašreizējā stāvoklī tiek visiem veidiem veicināti privatizācijas tempi, un, lai nebūtu “prihvatizācija”, lai tā notiktu likumīgi, tad neapšaubāmi, ka pirms tam ir likumi jāsakārto tādā veidā, lai šis process izskatītos likumīgs. Tādēļ arī mums te Saeimā ienāk rindām šādi priekšlikumi par likumu grozījumiem, kas nodrošina šīs te kopējās vērtības sadali atsevišķiem cilvēkiem pēc pieņemtajiem likumiem, lai tā nebūtu prihvatizācija, bet lai tā būtu privatizācija likumīgā ceļā.

Redziet, un tagad šī procesa paātrinājums ir vēl nepieciešamāks no to cilvēku viedokļa, kas pie šīs privatizācijas var tikt klāt. Un proti, to rādīja pašvaldību vēlēšanas. Droši vien jūs atceraties, ka apmēram pirms gada no šās tribīnes es divreiz esmu sacījis, ka, ja pašreizējās valdības ekonomiskā politika turpināsies tāda, kāda tā ir pašreiz, 7. Saeimā no klātesošajiem retais tikai būs pārstāvēts. Ka nāks citi politiskie spēki, kuri var pieņemt lēmumus, kuri ir pilnīgi negaidīti, un paklausieties, ko šodien jau saka šādu politisko spēku vadītāji. Tā ir realitāte.

Un tā kā ir palicis pusotra gada līdz šīs realitātes realizēšanās brīdim, tad tagad ir jādara viss iespējamais, lai paātrinātu šādu te likumdošanas noslīpēšanu manis sacītajā aspektā, lai pa šiem pusotra gadiem varētu padarīt to, paveikt to, kas vēl būtu atlicis un kas būtu privatizējams. Un lai pēc tam, kad nāks attiecīga pārskatīšana tiesas ceļā un tā tālāk, kā to jaunie politiskie spēki saka, tad lai varētu attiecīgi satīt makšķeres, kā tautā runā, un aizlaisties uz Honolulu vai kaut kur citur.

Tāpēc šodien vairāk kā nekad ir vajadzīga stingra kontrole pār visiem šiem jautājumiem, kas notiek privatizācijas jomā un arī attiecībā uz šo aģentūru. Tāpēc, ja tā ir ministrijas struktūra, Finansu ministrijas struktūra, tad neapšaubāmi, ka atbildība šeit ir lielāka. Es atsaukšos uz to, ko absolūti visas pozīcijā esošās frakcijas ir izmantojušas kā argumentu, proti, ka par katru ministriju, par katru ministru atbildību un tātad arī politisko atbildību uzņemas attiecīgā partija. Bet par kaut kādu uzņēmumu, tādu vai citu formu neviena politiskā partija šādu politisko atbildību neuzņemsies. Tā ka, lūk, šeit tā argumentācija pati par sevi runā, kur šī kontrole un atbildība ir spēcīgāka.

Kas attiecas uz konkrēto pantu, par kuru runāja, tad neapšaubāmi, ka mēs nevaram ignorēt mūsu trešo varu, tiesu varu, un visus strīdīgos jautājumus, lai arī kas to nepieņemtu, ir attiecīgi jāizskata tiesā kā pēdējā instancē, un nevar būt tāds stāvoklis, ka kaut kādi īpaša izņēmuma cilvēki vai cilvēku grupiņa sacītu pēdējo vārdu. Pēdējais vārds ir jāsaka tiesai, tas tā ir visās tiesiskās valstīs.

Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo te priekšlikumu, kas paredz, ka Privatizācijas aģentūras pieņemtie lēmumi ir pārsūdzami tiesā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs, LNNK un Zaļās partijas frakcija.

A.Lambergs (LNNK, LZP). Cienītais Prezidij, godātie kolēģi! Man jāsaka, ka es neatbalstu pārējos frakcijas “Latvijai” iesniegumus, bet šo es atbalstu. Un kāpēc. Es jau kopš Privatizācijas aģentūras nodibināšanas esmu Privatizācijas aģentūras padomē, pārstāvot LNNK. Un tieši par šo gadījumu, ko minēja Čerāna kungs, par Ventspils transporta ekspedīciju bija ļoti interesants gadījums, kur es arī piedalījos šinī sēdē un visa šā jautājuma izrunāšanā. Fakts ir tas, ka tiesa nolēma, ka tai nav tiesību izskatīt, un pēc pašreizējā likuma Privatizācijas aģentūras padome ir augstākais lēmējorgāns šinī jautājumā. Nonāca uz padomi, bet jāsaka tā, ka padomes sēde neattaisnoja sevi, tur nebija dota iespēja tam, kas apšaubīja Privatizācijas aģentūras lēmumu, nākt ar advokātu, nebija viņam iespēja izteikt savas domas pēc būtības, un uzklausīja tikai Privatizācijas aģentūras advokātu jeb Šadinova kungu šinī gadījumā, kurš izklāstīja visu patiesību, un Privatizācijas aģentūras padome nobalsoja, izņemot divus cilvēkus — mani un no Zemnieku partijas —, kuri balsoja par šā jautājuma iesniedzēju, visi pārēji nobalsoja pret, un līdz ar to jautājums bija izsmelts. Es uzskatu, ka tas nevar tā notikt, es uzskatu, ka ir jābūt tiesiskā valstī tiesai, ir jābūt lēmējam. Jo redzat, tas, kas notika šinī gadījumā, tas nebija godīgi. Vai iesniedzējam bija taisnība vai nebija, tas ir cits jautājums, bet process nebija godīgs. Un līdz ar to ir izveidota šķīrējtiesa, bet tieši tie ir visi... neteiksim, visi, bet tie, kas strādā, ir Privatizācijas aģentūras cilvēki. Un kā jau mans kolēģis teica, paši darām, paši lemjam, paši spriežam un arī pārsūdzam, un tamlīdzīgi... Tātad es atbalstu frakcijas “Latvijai” iesniegumu, šo iesniegumu, ka ir jāatbalsta šis, ir jābūt tiesībām pārsūdzēt tiesā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu.... Ir pieteikušies? Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamo Prezidij, kolēģi Saeimā! Mēs jau esam dzirdējuši, ka pēc lietas būtības kaut kāda kontrole uz to pašvaļību, kas notiek Privatizācijas aģentūrā, būtu jāuzliek.

Es tomēr gribētu runāt par drusku fundamentālāku lietu. Un tas ir par to nejēdzīgo ticību, ka ir jāprivatizē. Manuprāt, un es domāju, ka mēs varētu vienoties, ka privatizācija nedrīkst būt pašmērķis. Un, ja mēs gribētu kaut ko privatizēt, tas būtu tā, lai tā aktivitāte notiktu labāk, un ka kāds varētu tiešāk pielikt savu plecu, lai to lietu veidotu. Lielas firmas privatizācija notiek tikai tādā veidā, manā pasaules daļā — Rietumos, ka valdība nolemj, ka viņa to firmu privatizēs, tad tā apskatās, cik tā firma varētu būtu vērta, tad tā meklē menedžmentu, kas uzņemās to firmu uzspodrināt, uzlabot, un tas menedžments nopelna labi. Tas varbūt nopelna 5% no tās vērtības, kuru tas tanī firmā ieliek ar to, ka tas to firmu uzspodrina, un tā firma sāk pelnīt īstu naudu. Tas menedžments varbūt pelna miljonu dolāru gadā, bet tanī divu gadu laikā tā firma ir kļuvusi par 200—300 miljoniem dolāru vērtīgāka, un tad to nospodrināto, sagatavoto, remontēto firmu liek uz tirgu.

Mums tas process šeit ir tieši otrādi. Apskatās ... oho! Simt kuģi. Katrs kuģis varētu būt 20 miljonu dolāru vērts. Bet ko mēs tagad darīsim? Sāksim ar tiem kuģiem nepareizi rīkoties, sāksim zaudēt naudu, un tā kuģu kompānija vairs nebūs vērta 2 tūkstoši miljonu dolāru, bet, tā kā tā zaudē naudu, tā būs daudz, daudz mazāk vērta. Kas tad gribēs paņemt vienu firmu, kas tikai zaudē naudu? Neviens neapskatīs, kas notiktu, ja tos kuģus pārdotu pa vienam vai izdotu līzingā tādiem, kas spēj ar tiem strādāt, vienkārši ar sliktu menedžmentu to mantas vērtību nodzen zemu, un tad to mantu pārdod par 50 vai 20 miljoniem dolāru, mūsu tautiešiem tādas naudas nav, vismaz godīgam tautietim tādas nav, nav pielipusi pie pirkstiem, un tā naudiņa aiziet negodīgiem vai sveštautiešiem, un tā ir mūsu normālā privatizācija. Un es gribētu ieteikt, ka nav vajadzīgs... nav svarīgi, vai tā firma, tā kuģniecība pieder... tā kā piederēja Kanādai ilgu laiku “Canadian national railway” vai “Canadian specific railway”. Bija divas lielas transporta kompānijas Kanādā — viena piederēja valdībai, viena piederēja “Canadian specific” pajas turētājiem, un viņi taisīja viens otram konkurenci, bet tur nekāda steiga nebija — atņemt tos kuģus no valsts īpašuma, bet bija liels spiediens tam “Canadian national railway” menedžmentam, kad viņi pelnīja uz to īpašumu, kas viņiem bija uzticēts, tikpat labi kā privātais, un, ja viņi to nespēja, tad izmainīja, tad aizgāja un nopirka no “Canadian specific” labākos kadrus un atlaida tos, kas strādāja valsts dienestā.

Un tādā pašā veidā mēs šeit varētu darboties, bet atdot mūsu ostas, atdot mūsu kuģu kompānijas, atdot mūsu dzelzceļus, atdot mūsu elektrokompānijas, atdot mūsu pilsētas transporta sistēmas, atdot mūsu lidostas, tas viss ir ārprāts. Lielākajā daļā pasaules neviens tādas lietas neprivatizē. Privatizācija nedrīkst būt pašmērķis, un tie, kas saka, ka šitāds gājiens vai tāds gājiens traucētu privatizācijai, es gribētu jums lūgt, lai jūs pārdomājat, ko jūs sakāt. Privatizācija daudzās lietās ir pilnīgi jānobremzē. Ostas mēs nedrīkstam privatizēt. “Latvenergo” mēs nedrīkstam privatizēt. Dzelzceļu mēs nedrīkstam privatizēt, lidostas mēs nedrīkstam privatizēt. Un lielu daļu no tā, kas mūsu tautai kopīgi pieder un ko mēs esam sadalījuši, mēs nedrīkstam privatizēt ārzemniekiem — mūsu zemi, mūsu meitas, mūsu sapņus, mūsu valodu, mūsu tiesības lemt, kas šeit notiek, lai kolonisti to nelemj, bet viss it kautkā kļuvis par tirgus vērtību, un mēs esam pataisīti tik ubagi, ka mēs pārdodam savas vecmammu, savu tēvu mājas par mazām, mazām sviestmaizēm. Un tas viss sākas tieši šeit. Man ir prieks, ka Bišera kungs saprot, ka kaut kādam papildu procesam ir jābūt, man prieks, ka Lamberga kungs to saprot, es ceru, ka mēs visi to sapratīsim. Bet nebaidīsimies no tā, ka mēs bremzējam privatizācijas procesu. Daudzās vietās tas privatizācijas process ir vienkārši jāpieliek uz halt stop, stoi — vienalga, kādā valodā — to nedrīkst turpināt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Jāizskata ir priekšlikums, kuru parakstījuši deputāti Požarnovs, Prēdele, Guntars Grīnblats, Vidiņš, Kristovskis, Tomašūns, Seile, Tabūns, Lambergs, Kalviņš — kuri lūdz samazināt debašu laiku apspriežamajam likumprojektam līdz piecām minūtēm pirmo reizi, līdz divām minūtēm — otro reizi.

“Par” vai “pret” šo iesniegumu kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 13, atturas — 3. Pieņemts.

Debatēs runās Inese Vaidere — Ekonomikas ministrijas valsts sekretāre... piedodiet, parlamentārā sekretāre. Piecas minūtes. (Starpsaucieni: “Pēc balsošanas nav tiesību runāt! Lai runā”)

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre). Godātā Saeima! Jūs labi atceraties, ka, parakstot Valdības deklarāciju, frakciju vadītāji cita starpā vienojās par to, ka privatizācija tiks pabeigta pusotra gada laikā. Jūs zināt arī to, ka tiesas Latvijā ir instances... tātad trīs institūcijas, un tiesas darbi var ilgt gadiem. Ja mēs pieņemsim tādus lēmumus, kuri būs pretrunā ar Valdības deklarāciju, tad jāsaka, ka valdošā koalīcija ir pārgājusi opozīcijā. Tātad šādi jautājumi, manuprāt, ir pret to, ko mēs visi esam savulaik parakstījuši. Es ļoti aicinu šo likumu nesabojāt un privatizāciju neievilcināt.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Kristovskis. Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļs”. Otro reizi. Tātad divas minūtes.

Ģ.Kristovskis (LC). Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es cienu Inesi Vaideres kundzi, bet, Vaideres kundze... ja iet runa par tiesisku valsti, tad nekādi starpfrakciju lēmumi, lai cik tie būtu labi un mērķtiecīgi, nevar nostāties pāri tiesiskumam, stāvēt pāri tiesiskumam. Tiesiskai sistēmai valstī ir jāvalda, un tā ir pirmajā vietā. Tikai un vienīgi tiesiska sistēma valstī var izlemt to, kas un kā un cik ātri ir jāprivatizē. Tas būtu viens aspekts.

Otrs. Nekādi tempi, lai kā mēs būtu uzlikuši, ka pusotrā gadā būtu mums viss jānoprivatizē, es esmu par to, ka ir jānoprivatizē pusgadā, bet tomēr likumība, tiesiskums, kārtība, visi šie principi, neviens nedrīkst būt pārkāpts kaut kāda tempa kritērija priekšā. Visi šie tiesiskuma principi ir jāuztur visaugstākajā līmenī un vislabākajā godā jāciena. Tā kā šinī gadījumā ir runa tikai par to, ka tiesai ir tiesības izšķirt tos jautājumus, kur runa ir par nelikumībām privatizācijas procesā. Un, ja ir runa par nelikumībām, tad jāsaka, ka šāda tiesas iespēja iejaukties šajā procesā faktiski stimulē arī to pašu attīstības aģentūru visus šos privatizācijas procesus veikt likuma robežās. Likuma robežās, un viss. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi, lai nekavētu laiku. Es domāju, ka mums jāpiekrīt un jānobalso par to, ka Privatizācijas aģentūras lēmumus var pārsūdzēt tiesā. Mans kolēģis Lamberga kungs jau minēja šo faktu par Ventspils transporta ekspedīciju. Mēs Pieprasījumu komisijā arī izskatījām šo konfliktu un secinājām, ka patiešām daudzos punktos, varētu teikt, ir redzami pārkāpumi. Nelikumīgi notikusi šī privatizācija. Un nonācām pie secinājuma, pieaicinot juristus, ka tiesa nav tiesīga izskatīt. Un punkts. Privatizācijas aģentūra ir rīkojusies pretlikumīgi, vienalga, viņai ir taisnība. Tātad strupceļš. Tā nedrīkstētu būt! Tāpēc man liekas, ka šim variantam — vajag atrast iespēju, kā šos Privatizācijas aģentūras lēmumus pārsūdzēt tiesā. Tas būtu pilnīgi demokrātiski un normāli.

Es saprotu to, ko Vaideres kundze teica, ka tas iekavē vienā vai otrā gadījumā privatizācijas gaitu. Jā, tas tā varētu notikt, un žēl būtu, ja tā. Bet es domāju, ka tas nedod mums tiesības pārkāpt likumu un pieļaut nelikumības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Žēl, bet vairāk debatēs pieteikušos nav. Ā, tomēr ir! Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Es domāju, ka izteiktie aizrādījumi par ilgo procesu, man liekas, ir mazliet sadomāti. Līdz šim ir ārkārtīgi maz bijušas lietas, kas ir nonākušas līdz tiesai, kur ir mēģināts tiesāt, un lielākai daļai nav bijusi vajadzīga tiesas iejaukšanās. Tātad šeit, ka varētu nopietni aizkavēt privatizāciju, tas vispār ir sadomāts.

Otrkārt. Es ļoti ceru, ja arī valdība tad sadursies ar šo problēmu, tad tā sāks domāt, kas ir jādara, jāpalīdz tiesai, lai samazinātu, citādi mēs, visi parastie cilvēki, mokamies, ka tiesas ir pārslogotas, tiesnešu skaits nepalielinās, netiek dots nepieciešamais finansējums un pārējās lietas, lai operatīvi izskatītu, ja valdība tagad pati sadursies ar šīm problēmām, tad varbūt arī uzlabosies vienreiz tiesas stāvoklis. (Starpsauciens: “Paldies!”)

Sēdes vadītājs. Vairāk neviens runāt nevēlas par šo jautājumu? Debates beidzam. Komisijas vārdā, Gannusas kundze, vai vēlaties ko piebilst? Ja nevēlaties, tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt likuma 7.pantu ar jaunu ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 17, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Gannusa (DPS) . Nākamais priekšlikums — papildināt 8.panta ceturto daļu ar 7.punktu šādā redakcijā. Tālāk kā redakcijā.

Informācija

Plenārsēdē

1997. gada 20. marta sēdes

darba kārtība

Sēdes sākums pl. 9.00

I. Prezidija ziņojumi

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Grozījums Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ. nr.675) (dok. nr.2331; nr.2331a) Saimnieciskā komisija

2. 2. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības vienošanos par sadarbību militāro mācību, militāro zinību un tehniskas laukā”. (Reģ. nr.676) (dok. nr.2332; nr.2332a) Ministru kabinets

3. 3. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (Reģ. nr.677) (dok. nr.2340; nr.2340a) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts “Par Konvenciju par kravu starptautiskajos pārvadājumos izmantojamo autotransporta līdzekļu aplikšanu ar nodokļiem”. (Reģ. nr.678) (dok. nr.2341; nr.2341a) Ministru kabinets

5. 5. Likumprojekts “Par Konvenciju par pasažieru starptautiskajos pārvadājumos izmantojamo autotransporta līdzekļu aplikšanu ar nodokļiem”. (Reģ. nr.679) (dok. nr.2342; nr.2342a) Ministru kabinets

6. 6. Likumprojekts “Grozījums Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ. nr.680) (dok. nr.2346; nr.2346a) Ārlietu komisija

7. 7. Likumprojekts “Grozījums Pilsonības likumā”. (Reģ. nr.681) (dok. nr.2352; nr.2352a) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

8. 8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. (Reģ. nr.683) (dok. nr.2357; nr.2357a) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

9. 9. Likumprojekts “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”. (Reģ. nr.684) (dok. nr.2358; nr.2358a) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

10. 10. Likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā”. (Reģ. nr.685) (dok. nr.2359; nr.2359a) Deputāti A.Golubovs, M.Lujāns, M.Bekasovs, A.Bartaševičs, O.Deņisovs

11. 11. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā””. (Reģ. nr.686) (dok. nr.2360; nr.2360a) Deputāti L.Kuprijanova, J.Lagzdiņš, J.Mauliņš, R.Leitena, A.Rugāte

12. 12. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. (Reģ.nr.687) (dok. nr.2361; nr.2361a) Deputāti L.Kuprijanova, J.Lagzdiņš, J.Mauliņš, R.Leitena, A.Rugāte

2. Par atvaļinājuma piešķiršanu

13. 1. Deputātam I.Bērziņam (dok. nr.2362)

14. 2. Deputātam E.Inkēnam (dok. nr.2363)

II. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

15. 1. Lēmuma projekts “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. (dok. nr.2323) Juridiskā komisija

16. 2. Lēmuma projekts “Par Dz.Ceihneres apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. (dok. nr.2328) Juridiskā komisija

17. 3. Lēmuma projekts “Par M.Goldšmites apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. (dok. nr.2335) Juridiskā komisija

18. 4. Lēmuma projekts “Par E.Pupova apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. (dok. nr.2335) Juridiskā komisija

III. Pieprasījumu komisijas atzinumi

19. 1. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu L.Kuprijanovas, R.Leitenas, V.Stikuta, V.Nagobada, J.Stroda, A.Saulīša, Z.Čevera, E.Jurkāna, E.Bāna un I.Ķezbera iesniegto pieprasījumu Latvijas Bankas prezidentam E.Repšem un Ministru prezidentam A.Šķēlem par Latvijas Depozītu banku un Centra banku. (dok. nr.2287; nr.2287a; nr.2287b)

20. 2. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu K.Čerāna, O.Kostandas, J.Kušneres, J.Kazāka, J.Mauliņa, E.Zelgalvja, E.Grīnberga, O.Deņisova, M.Lujāna, M.Bekasova un I.Liepas iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam A.Šķēlem un valsts ieņēmumu valsts ministrei A.Počai par Korupcijas novēršanas likuma izpildi attiecībā uz nepieciešamību visām valsts amatpersonām deklarēt savus bezskaidras naudas uzkrājumus. (dok. nr.2290; nr.2290a)

21. 3. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu E.Zelgalvja, O.Kostandas, J.Kušneres, J.Mauliņa, E.Grīnberga, I.Liepas, K.Čerāna, J.Kazāka, G.Valdmaņa un A.Rubina iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam A.Šķēlem iesniegt Saeimai apstiprināšanai pilnu pārskatu par valsts un pašvaldību budžeta izpildi 1996.gadā. (dok. nr.2308; nr.2308a; nr.2308b)

IV. Saeimas 1997.gada 20.februāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi

1. Neizskatītie likumprojekti

22. 1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.15) (Reģ. nr.601) (2.lasījums) (dok. nr.2023; nr.2181) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

23. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.12) (Reģ. nr.599) (2.lasījums) (dok. nr.2021; nr.2182) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

24. 3. Likumprojekts “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”. (Reģ. nr.508) (2.lasījums) (dok. nr.1584; nr.2184) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

2. Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

25. Lēmuma projekts “Par Vasilija Kolača uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.2157) Pilsonības likuma izpildes komisija

V. Saeimas 1997.gada 27.februāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi

1. Neizskatītie likumprojekti

26. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 23) (Reģ. nr.609) (2.lasījums) (dok. nr.2031; nr.2197) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

27. 2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.20) (Reģ. nr.606) (2.lasījums) (dok. nr.2028; nr.2222) Juridiskā komisija

28. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.24) (Reģ. nr.610) (2. lasījums) (dok. nr.2032; nr.2227) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

29. 4. Likumprojekts “Par Ķemeru nacionālo parku””. (Reģ. nr.589) (1.lasījums) (dok. nr.1976; nr.2194) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

30. 5. Likumprojekts “Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai”. (Reģ. nr.643) (1.lasījums) (dok. nr.2200) (kā alternatīva likumprojektam ar reģ. nr.347, dok. nr.1075) Juridiskā komisija

31. 6. Likumprojekts “Grozījumi Medību likumā”. (Reģ. nr.466) (2.lasījums) (dok. nr.1508; nr.2221) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

2. Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

32. Lēmuma projekts “Par Sergeja Nikolajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.2216) Pilsonības likuma izpildes komisija

VI. Saeimas 1997.gada 6.marta sēdē iekļautie, bet neizskatītie lēmuma projekti

33. 1. Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai noskaidrotu saņemto G-24 kredītu piešķiršanas pareizību, to atgriešanas iespējas un noskaidrotu personiskās atbildības noteikšanas iespējas šo kredītu izsaimniekotājiem”. (dok. nr.2260; nr.2260a) Deputāti Z.Čevers, V.Stikuts, R.Leitena, V.Nagobads, O.Brūvers, I.Bišers, A.Saulītis, J.Kaksītis, E.Bāns, L.Teniss, Ē.Zunda, G.Gannusa, J.Strods, V.Krisbergs, J.Kalviņš, J.Dobelis, A.Sausnītis, O.Grinbergs, P.Tabūns, A.Lambergs, J.Rāzna, G.Valdmanis, Ā.Ločmelis, J.Rubulis, R.Apalups, A.Golubovs, M.Bekasovs, M.Lujāns, G.Grīnblats, I.Liepa, J.Kušnere, K.Čerāns, E.Grīnbergs, J.Mauliņš, P.Putniņš, E.Grinovskis, A.Rugāte, K.Druva, P.Kļaviņš, A.Prēdele, A.Naglis, Dz.Ābiķis, R.Marjaša

34. 2. Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai izvērtētu akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm”. (dok. nr.2267; nr.2267a) Deputāti J.Ādamsons, J.Jurkāns, L.Stašs, G.Valdmanis, J.Urbanovičs, V.Dozorcevs, V.Stikuts, J.Kazāks, O.Kostanda, K.Čerāns, J.Mauliņš, E.Zelgalvis, J.Kušnere, A.Rubins, R.Leitena, I.Bišers, V.Nagobads, J.Rāzna, O.Brūvers, V.Krisbergs, E.Bāns, G.Gannusa, A.Saulītis, J.Strods, M.Bekasovs, A.Golubovs, E.Jurkāns, A.Bartaševičs, O.Dunkers, A.Prēdele, P.Kļaviņš, E.Grinovskis, Z.Čevers, A.Ameriks, L.Kuprijanova, L.Teniss, M.Lujāns, V.Kalnbērzs, I.Liepa, E.Grīnbergs, O.Deņisovs

VII. Saeimas 1997.gada 6.marta sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi

1. Neizskatītie likumprojekti

35. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.25) (Reģ. nr.611) (2.lasījums) (dok. nr.2033; nr.2250) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

36. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. (Reģ. nr.514) (3.lasījums) (dok. nr.2160; nr.2268) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

37. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. (Reģ. nr.513) (3.lasījums) (dok. nr.2159; nr.2269) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

38. 4. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. (Reģ. nr.177) (2.lasījums) (dok. nr.579; nr.2235) Aizsardzības un iekšlietu komisija

39. 5. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ. nr.178) (2.lasījums) (dok. nr.580; nr.2236) Aizsardzības un iekšlietu komisija

40. 6. Likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”. (Reģ. nr.179) (2.lasījums) (dok. nr.581; nr.2237) Aizsardzības un iekšlietu komisija

41. 7. Likumprojekts “Amnestijas likums”. (Reģ. nr.631) (1.lasījums) (dok. nr.2150; nr.2266) Aizsardzības un iekšlietu komisija

2. Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

42. 1. Lēmuma projekts “Par Svetlanas Bless-Puķes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.2258) Pilsonības likuma izpildes komisija

43. 2. Lēmuma projekts “Par Gaļinas Platonovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.2259) Pilsonības likuma izpildes komisija

VIII. Saeimas 1997.gada 13.marta sēdē iekļautie, bet neizskatītie lēmuma projekti

44. Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums” izskatīšanai otrajā lasījumā”. (dok. nr.2302) Sociālo un darba lietu komisija

IX. Saeimas 1997.gada 13.marta sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi

1. Neizskatītie likumprojekti

45. 1. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1971.gada 29.oktobra Ženēvas konvencijai “Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu””. (Reģ. nr.626) (2.lasījums) (Steidzams) (dok. nr.2112; nr.2248) Ārlietu komisija

46. 2. Likumprojekts “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu”. (Reģ. nr.471) (2.lasījums) (Steidzams) (dok. nr.1516; nr.2277; nr.2277a) Ārlietu komisija

47. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. (Reģ. nr.629) (1.lasījums) (dok. nr.2134; 2285) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

48. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””. (Reģ. nr.649) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.2218; nr.2293) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

49. 5. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas vienošanos par 1922.—1938.gadā noslēgtajiem divpusējiem līgumiem”. (Reģ. nr.652) (1.lasījums) (dok. nr.2225; nr.2297) Ārlietu komisija

50. 6. Likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā”. (Reģ. nr.646) (1.lasījums) (dok. nr.2208; nr.2297) Ārlietu komisija

51. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. (Reģ. nr.651) (1.lasījums) (dok. nr.2224; nr.2307) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

2. Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

52. Lēmuma projekts “Par Ioana Šenroka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.2318) Pilsonības likuma izpildes komisija

X. Likumprojektu izskatīšana

53. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.547) (2.lasījums) (Steidzams) (dok. nr.1769; nr.1995) Aizsardzības un iekšlietu komisija

54. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ. nr.615) (2.lasījums) (Steidzams) (dok. nr.2041) Aizsardzības un iekšlietu komisija

55. 3. Likumprojekts “Par Konvenciju par noziegumiem un dažām citām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos”. (Reģ. nr.472) (2.lasījums) (Steidzams) (dok. nr.1517; nr.2277) Ārlietu komisija

56. 4. Likumprojekts “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību un Protokolu par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību”. (Reģ. nr.470) (2.lasījums) (Steidzams) (dok. nr.1515; nr.2277) Ārlietu komisija

57. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām””. (Reģ. nr.462) (3.lasījums) (dok. nr.2347) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

58. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. (Reģ. nr.623) (3.lasījums) (dok. nr.2355) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

59. 7. Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par savstarpējo palīdzību krimināllietās” un tās papildu protokolu”. (Reģ. nr.581) (2.lasījums) (dok. nr. 1935; nr.2248) Ārlietu komisija

60. 8. Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par izdošanu” un tās papildu protokolu un otro papildu protokolu”. (Reģ. nr.580) (2.lasījums) (dok. nr.1934; nr.2349) Ārlietu komisija

61. 9. Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai””. (Reģ.nr.579) (2.lasījums) (dok.nr.1933;nr.2350) Ārlietu komisija

62. 10. Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par tiesvedības nodošanu krimināllietās””. (Reģ.nr.578)(2.lasījums)(dok.nr.1932;nr.2351) Ārlietu komisija

63. 11. Likumprojekts “Ārstniecības likums”. (Reģ. nr.463) (2.lasījums) (dok. nr.1505; nr.2319) Sociālo un darba lietu komisija

64. 12. Likumprojekts “Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversme””. (Reģ. nr.641) (1.lasījums) (dok. nr.2195; nr.2333) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

65. 13. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””. (Reģ. nr.637) (1.lasījums) (dok.nr.2167;nr.2334) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

66. 14. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās migrācijas organizācijas sadarbības līgumu”. (Reģ. nr.634) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.2162; nr.2336) Ārlietu komisija

67. 15. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts pensijām””. (Reģ. nr.420) (2.lasījums) (dok. nr.1232; nr.2353) Sociālo un darba lietu komisija

68. 16. Likumprojekts “Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu pārkāpumu lietās un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos”. (Reģ. nr.635) (1.lasījums) (dok. nr.2165; nr.2354) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

69. 17. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. (Reģ. nr.682) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.2356) (kā alternatīva likumprojektam ar reģ. nr.619, dok. nr.2075) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

XI. Patstāvīgie priekšlikumi

70. 1. Lēmuma projekts “Par Vladimira Stoļarova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.2330) Pilsonības likuma izpildes komisija

71. 2. Lēmuma projekts “Par Svetlanas Konoņenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.2337) Pilsonības likuma izpildes komisija

72. 3. Lēmuma projekts “Par Natašas Gamanovičas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.2338) Pilsonības likuma izpildes komisija

Darītais

Otrdien, 18. martā

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— piedalījās Nacionālās drošības padomes organizētajā prezentācijā sakarā ar semināru par krīzes pārvarēšanas vadības pamatprincipiem;

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””;

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””.

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Civilprocesa likums”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— nolēma ierosināt Rīgas pašvaldībai, lemjot jautājumu par dienesta viesnīcas statusa piešķiršanu Latvijas Pastam piederošajai ēkai Ilūkstes ielā 54/3, vērst uzmanību uz šajā mājā dzīvojošo īrnieku dažādo statusu; Latvijas Pastam pildīt Ministru kabineta 1993.gada 25.aprīļa lēmumu nr.210 un noslēgt īres līgumus ar minētās ēkas īrniekiem;

— konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā” un uzdeva pašvaldību lietu valsts ministram Ē.Zundam sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību sagatavot likumprojektu izskatīšanai tuvākajā komisijas sēdē.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””;

— neatbalstīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Bibliotēku likums”;

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Augstākās padomes 1992.gada 3.novembra lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— izvirzīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pārstāvjus J.Strodu un K.Čerānu Juridiskās komisijas apakškomisijas izveidošanai;

— atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu”” izskatīšanai 3.lasījumā;

— atbalstīja likumprojektu “Par likuma “Par Latvijas Investīciju banku” atzīšanu par spēku zaudējušu” izskatīšanai 3.lasījumā;

— atbalstīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par aviāciju”” izskatīšanai 1.lasījumā;

— strādāja ar likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodokli”;

— apsprieda 1998.gada valsts budžeta struktūru.

Sociālo un darba lietu komisija:

— atbalstīja likumprojektu “Par prakses ārstiem” izskatīšanai 3.lasījumā.

Juridiskā komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai”;

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” (Reģ. nr.262; nr.222);

— strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” (Reģ. nr.582);

— strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Pilsonības likuma izpildes komisija:

— atbalstīja pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Valērijam Sverdlovam.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts

un sabiedrības interesēm izvērtēšanai:

— par komisijas priekšsēdētāju ievēlēja P.Tabūnu.