Viņas Majestāte karaliene Margrēte II

Kristianborgas pilī 1997.gada 18.martā

Prezidenta kungs, Ulmanes kundze,

man un princim ir liels prieks redzēt Jūs Dānijā. Kopš mūsu oficiālās vizītes Latvijā 1992.gada vasarā mēs esam vēlējušies Jums atbildēt ar tikpat sirsnīgu viesmīlību, kāda mums tika izrādīta Jūsu valstī.

Mūsu vizīte Latvijā, kura notika īsi pēc valsts neatkarības atgūšanas, mums palikusi atmiņā. Gan skaistajā, senajā Hanzas pilsētā Rīgā, gan vēsturiskajā Turaidas pilī un vakariņās brīnišķīgajā Rundāles pilī varēja just tur pulcējušos līksmo un reizē apņēmīgo cilvēku prieku par brīvību un ticību nākotnei.

Kopīgiem spēkiem latviešu tauta atkal ir atguvusi pašnoteikšanās tiesības pēc pusgadsimtu ilgas fiziskas un garīgas nebrīves. Ar pilnu atbildību un apbrīnojamu enerģiju ir sākta Latvijas vides atjaunošana, kur daudzas institūcijas un struktūras jāizveido pilnīgi no jauna. Esmu patīkami pārsteigta, cik daudz pa šiem gadiem sasniegts, un Dānija ar patiesu prieku sniedz palīdzību valsts atjaunotnes procesā.

Prezidenta kungs, Jūs atkārtoti esat aicināts turpināt sava amata pienākumus, un nav šaubu par to, cik būtisks ir Jūsu ieguldījums valsts attīstībā un tās tēla nostiprināšanā starptautiskajās attiecībās. Latvijas līdzdalība Eiropas Padomē un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā liecina, ka Latvijai ir sava loma gan Baltijas jūras valstu ciešākā sadarbībā, gan sakaru nodibināšanā plašākā Eiropas mērogā. Tā bija tieši Jūsu iniciatīva, prezidenta kungs, ka Latvija pirmā no Baltijas valstīm iesniedza pieteikumu Eiropas Savienības dalībvalstu statusa piešķiršanai. Tā ir vēlme, kuru Dānija pilnībā atbalsta.

Latvija ir apliecinājusi savu aktivitāti drošības politikas jomā, kā viena no pirmajām Austrumeiropas valstīm pievienodamās NATO programmai “Partnerattiecības mieram”. Pašlaik Dānijā tiek apmācītas divas Latvijas kareivju grupas, kuras vēlāk nosūtīs starptautisko miera uzturēšanas spēku Dānijas bataljona sastāvā uz Bosniju un Hercegovinu. Dānija uzskata, ka pirms drīzumā paredzētajām sarunām par NATO paplašināšanu Latvijai un citām Baltijas valstīm jānodrošina tādas pašas integrēšanās iespējas NATO kā pārējām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm.

Vēsture liecina, ka tirdzniecības un kultūras sakari starp Latviju un Dāniju ir pastāvējuši jau senāk, kas izskaidrojams ar valstu izvietojumu Baltijas jūras krastos. Dānija ātri uztvēra daudzsološās tirdzniecības iespējas starp Austrumiem un Rietumiem, ko piedāvā Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis. Tādēļ sadarbība starp mūsu zemēm joprojām pastiprinās. Daudzi Dānijas uzņēmēji ir sākuši savu darbību Latvijā. Arī kultūras jomā raksturīgas aizvien jaunas iniciatīvas. Dānijas Kultūras institūts Rīgā ir palīdzējis organizēt dāņu autoru darbu izstādes, lugu izrādes un citus kultūras pasākumus Latvijā. Arī studentu apmaiņas programmas ir devušas iespēju daudziem mūsu valsts jauniešiem satikties un iepazīt vienam otru.

Tādējādi mūsu valstu abpusējie sakari aptver vairākas jomas. Savstarpējā sadarbība sniedz gandarījumu ikvienam un piešķir lielu nozīmi nākotnes attiecībām starp Latviju un Dāniju.

Esmu pārliecināta, ka turpmākie gadi iezīmēs aizvien jaunas sadarbības iespējas mūsu valstu starpā, kā arī stiprinās jau pastāvošās.

Dāņu tautas vārdā mēs ar princi, vēlot laimi un panākumus Latvijas tautai, paceļam glāzes un uzsaucam tostu Latvijas Valsts prezidentam un Ainai Ulmanes kundzei.