Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finansu ministrs - preses konferencē vakar, 16. martā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.03.2000., Nr. 100/101 https://www.vestnesis.lv/ta/id/2968

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.2

Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu 2000.gadā

Vēl šajā numurā

17.03.2000., Nr. 100/101

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Finansu ministrs:

- preses konferencē vakar, 16. martā

Finansu ministrs Edmunds Krastiņš informēja par situāciju valsts budžetā šā gada pirmajos divos mēnešos un citām aktualitātēm:

- Pirmajos divos mēnešos valsts budžets ir pildījies diezgan apmierinoši. Valsts kases oficiālajā pārskatā redzams, ka konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts pirmajos divos mēnešos ir bijis krietni mazāks, nekā mēs to bijām plānojuši, - nedaudz vairāk nekā 5 miljoni latu. Valsts budžeta fiskālais deficīts februāra beigās bija 2,1 miljons latu, kas ir tikai 2,6 procenti no plānotā gada apjoma, un valsts pamatbudžeta fiskālais deficīts bija 5,8 miljoni latu. Tas noticis ļoti vienkārša iemesla dēļ - februārī Valsts kasē ir ienākusi diezgan liela ārvalstu palīdzības naudas summa, kas vēl nav izlietota, un pamatbudžetā bija izveidojies 8,6 miljoni latu liels finansiālais pārpalikums. Taču šie līdzekļi tiks izlietoti nākamajos mēnešos, un mums joprojām piesardzīgi jāraugās uz šāgada pirmā ceturkšņa budžeta deficīta plāna izpildi. Marta beigās tie varētu būt apmēram 26 miljoni latu, ko mēs savā ekonomiskās politikas memorandā ar Starptautisko valūtas fondu (SVF) esam apņēmušies nepārsniegt. Protams, lielākais mūsu bažu avots joprojām ir sociālās apdrošināšanas budžets, kurā ir 13,2 miljonu latu deficīts. Ceram, ka tas uz mēneša beigām samazināsies.

Runājot par nodokļu ieņēmumiem, kopumā valsts pamatbudžetā plānotie ieņēmumi bijuši ļoti tuvi reālajai to izpildei gan janvārī, gan arī februārī. Tā kā izdevumi bijuši mazāki, tad mums ir izdevies sasniegt plānoto budžeta deficīta līmeni. Ja salīdzinām šā gada februāra ieņēmumus ar 1999. gada ieņēmumiem februārī, atšķirība ir ļoti liela - par apmēram 10 procentiem jeb 6 miljoniem latu, ko mums šogad izdevies iekasēt vairāk nekā pērn. Tā ir iepriecinoša tendence, kas februārī iezīmējusies, un ceram, ka tā saglabāsies arī martā.

Uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN) ir pildījies ievērojami labāk šā gada februārī nekā 1999. gada februārī, tomēr nedaudz atpaliekot no plānotā.

Savukārt lielākais pamatbudžeta ieņēmumu avots - pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - abus mēnešus bijis ne tikai virs 1999. gada līmeņa, bet arī diezgan būtiski pārsniedzis plānoto apjomu. Tieši pateicoties PVN ieņēmumiem, arī kopējais ieņēmumu plāns ir izpildīts.

Tas nodokļu veids, kas joprojām atpaliek no plāna, līdzīgi kā pagājušā gada otrajā pusē, diemžēl ir akcīzes nodoklis (AN). Kaut arī februārī mēs esam diezgan būtiski pārsnieguši iepriekšējā gada rādītājus - par apmēram 20 procentiem vai 2 miljoniem latu, tomēr atpaliekam no plānotā par apmēram 1 miljonu latu.

Lielākais no AN veidiem ir naftas produktiem. Ja janvārī aina šajā ziņā nebija pārāk iepriecinoša, jo naftas AN bija iekasēts tikpat, cik pirms gada, tad februārī situācija bijusi daudz labāka - iekasēts par 1,5 miljoniem latu vairāk nekā pirms gada. Taču vēl joprojām nav izdevies sasniegt plānotos 2000. gada apjomus.

Līdzīga situācija arī ar alkoholisko dzērienu AN. Taču šeit jāņem vērā, ka no šā gada 1. janvāra ir mainījusies kārtība, kādā jānomaksā alkoholisko dzērienu akcīze. Ja agrāk to varēja nomaksāt noteiktā termiņā, kopš tika saņemtas akcīzes markas, tad šobrīd nodoklis jānomaksā konkrētā termiņā pēc produkcijas nodošanas realizācijai. Līdz ar to šā gada janvārī bija alkohola AN kritums pret 1999. gada janvāri, un februārī nodokļa nomaksas līmenis saglabājās tāds pats. Tiesa, tā līmenis ir augstāks par 1999. gada februāra līmeni, taču vēl atpaliek no plānotajiem apmēriem. Tad, kad beigsies pārejas periods, alkohola AN ieņēmumi palielināsies, un tas varētu notikt jau martā un aprīlī.

Tabakas izstrādājumu AN apjomi abus pirmos mēnešus ir pārsnieguši 1999. gada rādītājus, nedaudz atpaliekot no plānotā.

Daudz mazāks apjoms tiek iekasēts no pārējām akcīzes precēm, un šā gada pirmajos divos mēnešos mēs esam sasnieguši 2000. gadā plānoto līmeni. Taču šo preču AN summas ir nelielas - apmēram 600 000 latu mēnesī.

Iemaksas sociālās apdrošināšanas budžetā janvārī bija mazākas nekā tika plānots, bet februārī plānu esam veiksmīgi pārpildījuši, izlīdzinot pirmo divu mēnešu iemaksu apjomu. Gan janvārī, gan īpaši februārī ir diezgan būtiski pārsniegts 1999. gada ieņēmumu līmenis. Tas liecina, ka ir uzlabojusies sociālo apdrošināšanas iemaksu iekasēšana un administrēšana, un arī to, ka situācija valsts tautsaimniecībā pakāpeniski uzlabojas.

Lielākais pašvaldību budžeta pildīšanas avots - iedzīvotāju ienākuma nodoklis - gan janvārī, gan februārī ir sasniedzis plānotos apmērus un būtiski pārsniedzis pagājušā gada pirmo divu mēnešu rādītājus.

Vēl dažas lietas, par ko gribēju informēt. Nākamajā nedēļā Valsts kase pirmo reizi gatavojas izlaist valsts iekšējā aizņēmuma piecu gadu obligācijas 30 miljonu latu vērtībā. Izsole notiks 22. martā, mēs ceram, ka tā būs veiksmīga un rādīs, ka situācija ir stabilizējusies un uzticība latam būtiski pieaugusi.

Šodien Pasaules banka (PB) savā valdes sēdē izskata Latvijas lūgumu izsniegt kredītu strukturālo pārkārtojumu vajadzībām - 40 miljonus ASV dolāru uz 17 gadiem. Tā kā mums saskaņošanas process bijis veiksmīgs, domāju, ka arī PB lēmums būs pozitīvs attiecībā uz šā kredīta piešķiršanu. Līdz ar to šis kredīts palīdzēs labāk risināt arī marta likviditātes jautājumus.

7. marta sēdē valdība pieņēma zināšanai Finansu ministrijas sagatavoto makroekonomiskās attīstības scenāriju un fiskālo politiku 2001.-2003. gadam. Nākamajā otrdienā šis scenārijs tiks akceptēts, un pēc tam jau sāksies 2001. gada budžeta sagatavošanas process detalizētā veidā. Ir apstiprināts grafiks, kā valdība izskatīs budžeta projektu - kad tiks noteikti bāzes izdevumu līmeņi, kad akceptēti papildu izdevumi. Šis plāns ir orientēts tā, lai 12. septembrī valdība varētu akceptēt 2001. gada budžeta projektu iesniegšanai Saeimā.

Finansu ministrija nākamnedēļ plānojusi iesniegt izskatīšanai valdībā grozījumus akcīzes nodokļu likumā attiecībā uz lietotajām automašīnām. Pagājušajā nedēļā es tikos gan ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas, gan ar abu autotirgotāju asociāciju pārstāvjiem. Mēs vienojāmies par principiem, kādi būtu nepieciešami, grozot AN automašīnām. Rīt mēs vēlreiz tiksimies speciālistu līmenī un precizēsim iespējamās AN likmes. Vispārējais princips ir tāds, ka šīs likmes tiks būtiski samazinātas attiecībā uz automašīnu vecumu - šis komponents pagājušā gada otrajā pusē veidoja tikai 5 procentus no ieņēmumiem. Tiks arī piedāvāts samazināt AN likmes lielās kubatūras dzinējiem, jo šīs likmes veicina dažāda veida krāpšanos attiecībā uz dzinēju tilpumiem, un pašlaik šīs likmes ir arī būtiski augstākas, nekā Igaunijā. Aptuveni raksturojot, automobiļu vecuma AN varētu samazināties 2-4 reizes, un arī AN lielāka tilpuma dzinējiem atsevišķās klasēs samazinājums ir vairākkārtīgs. Un, ja šobrīd mums ir divas skalas - atsevišķi benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem, tad mēs ierosināsim šīs skalas apvienot, samazinot "pakāpienu" skaitu.

Šīsnedēļas valdības sēdē tika uzklausīts arī Finansu ministrijas ziņojums par autotransporta līdzekļu izmantošanas kārtību, un valdība nolēma, ka jārīko jauns konkurss par vieglo automašīnu piegādi valsts iestāžu vajadzībām. Ir pagājuši pieci gadi, kopš noticis pēdējais konkurss, un situācija tirgū ir būtiski mainījusies. Šāda konkursa izsludināšana ļautu mums skaidri saprast, kāds ir piedāvājums autotirgū, kādas maksimāli labvēlīgas cenas mēs varam saņemt. Manā skatījumā šim konkursam jābalstās nevis uz to, kuras automašīnas iegādes cena ir zemāka un kādus pakalpojumus spēj sniegt attiecīgā firma, bet uz automašīnas mūža izmaksu lielumu, proti, kas sevī ietvertu gan automašīnas iegādes izmaksas, gan patēriņu, gan remonta un apkalpes izmaksas. Un jāizvēlas maksimāli ekonomiskākais un labākais variants.

Finansu ministrija jau ir sagatavojusi un sākusi saskaņošanas procesu rīkojumam par to, kādas klases automašīnas attiecīgā līmeņa valsts darbinieki drīkstēs iegādāties, nosakot precīzāku un daudz stingrāku kārtību un daudz precīzākus cenu sliekšņus attiecībā uz iegādājamām automašīnām. Es ceru, ka aprīļa laikā arī šis rīkojums tiks izdots.

Šodien biju Ventspilī, brīvostas valdes sēdē. Bija dažādi interesanti jautājumi, un viens no tiem bija Lemberga kunga izvirzītā problēma, ka, ienākot jauniem valdes locekļiem, sākusies informācijas noplūde no Ventspils brīvostas. Centos precizēt, kas tā bijusi par informācijas noplūdi, un izrādās, ka viens no mūsu laikrakstiem publicējis Ventspils brīvostas pārvaldes budžeta datus. Un uz manu izbrīnu par to, vai tad pašvaldību iestādēs budžets ir slepens, atbilde neizskanēja. Iepazīstoties ar likumiem, kas nosaka informācijas konfidencialitāti, bez šaubām, pašvaldību iestāžu budžeti nekādā veidā nav uzskatāmi par konfidenciālu informāciju.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore

Valsts kases oficiālais mēneša pārskats par valsts kopbudžeta izpildi (2000. gada janvāris - februāris) (tūkst.latu)

Rādītāji Konsolidētais Konsolidētais Konsolidētais Februāra
valsts budžets* pašvaldību kop- izpilde
budžets budžets
1. Ieņēmumi (bruto) 207 549 62 120 269 669 142 137
mīnus transferts no valsts
pamatbudžeta pašvaldību budžetos x x 15 658 7 836
mīnus transferts no valsts speciālā
budžeta pašvaldību budžetos x x 2 640 1 438
1.1. Kopbudžeta ieņēmumi (neto) x x 251 371 132 863
2. Izdevumi (bruto) 212 930 60 852 273 782 142 066
mīnus valsts pamatbudžeta dotācijas,
mērķdotācijas pašvaldību budžetiem x x 15 658 7 836
mīnus valsts speciālā budžeta dotācijas,
mērķdotācijas pašvaldību budžetiem x x 2 640 1 438
2.1.Kopbudžeta izdevumi (neto) x x 255 484 132 792
3. Finansiālais deficīts(-)
vai pārpalikums(+) -5 381 1 268 -4 113 71
4. Budžeta aizdevumi un atmaksas -1 873 49 1 339 - 92
Budžeta aizdevumi (bruto) 5 142 428 5 570 2 400
mīnus valsts pamatbudžeta aizdevumi
pašvaldību budžetiem x x 3 373 1 194
Budžeta aizdevumi (neto) x x 2 197 1 206
Budžeta aizdevumu atmaksa (bruto) 7 015 379 7 394 1 100
mīnus pašvaldību aizdevumu atmaksas
valsts pamatbudžetam x x 6 536 - 198
Budžeta aizdevumu atmaksas (neto) x x 858 1 298
5. Fiskālais deficīts(-)
vai pārpalikums(+) -3 508 1 219 -5 452 163
6. Finansēšana 3 508 -1 219 5 452 - 163
6.1.Iekšējā finansēšana 7 598 -1 219 9 542 1 067
No citām valsts pārvaldes struktūrām 10 602 -2 858 10 907 4 002
no citām tā paša līmeņa valsts
pārvaldes struktūrām 10 602 305 10 907 4 002
no citiem valsts pārvaldes
līmeņiem (bruto) -3 163 -3 163 1 392
mīnus pašvaldību finansēšana
no valsts pamatbudžeta x x 3 163 -1 392
no citiem valsts pārvaldes
līmeņiem (neto) x x
No Latvijas Bankas 5 211 0 5 211 13 125
Depozītu apjoma izmaiņas -15 507 -15 507 -19 31
Norēķinu kontu atlikumu izmaiņas -10 799 -10 799 21 368
Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri 31 517 31 517 11 070
No komercbankām -8 215 -8 324 -16 539 -17 647
Tīrais aizņēmumu apjoms -5 187 -5 187 -1 921
Depozītu apjoma izmaiņas -8 770 -8 770 -14 604
Norēķinu kontu atlikumu izmaiņas 555 -3 137 -2 582 -1 122
Pārējā iekšējā finansēšana 9 963 9 963 1 587
6.2. Ārējā finansēšana -4 090 -4 090 -1 230

* ieskaitot budžeta iestāžu saņemtos ziedojumus, dāvinājumus un pārējo ārvalstu finansu palīdzību

Valsts kases pārvaldnieks A.Veiss

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!