Saeimas 6. marta sēde

Sākums — pl. 17.30

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 6.marta sēdi. Valdības atbildes uz deputātu jautājumiem.

Vispirms lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Gunta Gannusa, Oskars Grīgs, Ervids Grinovskis, Juris Kaksītis, Viktors Kalnbērzs, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Ivars Jānis Ķezbers, Rudīte Leitena, Aleksandrs Pētersons, Andrejs Požarnovs un Anta Rugāte.

Sēdes vadītājs. Paldies! Izskatām ierosinājumus par izmaiņām sēdes darba kārtībā. Pieci deputāti lūdz pārcelt izglītības un zinātnes ministra atbildi uz deputātu jautājumiem, reģistrācijas nr. 155, 6.marta Saeimas sēdē kā 1.darba kārtības jautājumu sakarā ar ministra līdzdalību Ungārijas prezidenta vizītes pasākumā.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu — pašreizējo 10.darba kārtības jautājumu izskatīt kā pirmo? Iebildumu nav. Šis priekšlikums tiek pieņemts.

Nākamais — arī piecu deputātu iesniegums: “Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa attiecīgo pantu, lūdzam izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā. Sakarā ar ekonomikas ministra Krasta attaisnotu prombūtni 154.atbildi uz deputātu jautājumu pārcelt uz nākamo sēdi.”

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo ierosinājumu? Iebildumu nav. Šis priekšlikums ir pieņemts, un atbilde uz jautājumu, reģistrācijas nr. 154, tiek pārcelta uz nākamo sēdi.

Un vēl. Sakarā ar Ungārijas prezidenta Ārpāda Genca vizīti Latvijā Ministru prezidents informē, ka viņš nevarēs piedalīties jautājumu un atbilžu sēdes darbā un ka atbildi uz 151.deputātu jautājumu viņš pilnvarojis sniegt tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču.

Sākam darba kārtības izskatīšanu. Kā pirmais tiek izskatīts deputātu A.Golubova, L.Staša, M.Bekasova, O.Deņisova un A. Bartaševiča jautājums izglītības un zinātnes ministram J.Celmiņa kungam par ANO piešķirto līdzekļu izlietojumuun samaksu par pedagogu pārkvalificēšanu un to valodas eksāmenu kārtošanu. Jautājuma motivācijai neviens pieteicies nav. Atbildi sniedz Juris Celmiņš, izglītības un zinātnes ministrs.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Atbilde ir sagatavota rakstiski, bet, tā kā jautājumā ir prasīts arī mans viedoklis un tātad ir uzdots jautājums — vai ir ētiski vai nav ētiski, ka pedagogiem ir jāmaksā par atestāciju un latviešu valodas apguvi, tātad es klāt pievienošu arī savu viedokli šajā jautājumā.

Nu, vispirms jau tātad par finansēšanas kārtību. Mēs izglītības sistēmā pārgājuši esam uz tādu kārtību, ka šīs izmaksas, kas ir saistītas ar pedagogu kvalifikācijas celšanu, ar pedagogu atestāciju un citiem jautājumiem, šobrīd kārto pašvaldības. Tātad tas ir pašvaldību jautājums, un pašvaldībām kopā ar skolu vadību ir tiesības izlemt, ko finansēt no šiem izdevumiem un ko nefinansēt. Bet reāli pašvaldībām ir šīs tiesības izdalīt līdzekļus šādam mērķim.

Tālāk par ētiskuma pusi. Es domāju, ka par ētiku vai neētiku ir jārunā citā plāksnē. Tātad prasīt vai neprasīt samaksu par šiem pakalpojumiem, tas faktiski ir gan valsts, gan pašvaldību budžeta jautājums, un valsts vai pašvaldība šos jautājumus var risināt atbilstoši savām finansiālajām iespējām. Bet neētiski, manuprāt, ir skolotājam dzīvot šajā vidē un nezināt valsts valodu, un būt atrautam no kultūras vides, no informācijas, kas tiek dota valsts valodā. Tāds ir mans personīgais viedoklis šajā jautājumā. Arī Izglītības ministrija šiem mērķiem ir izdalījusi līdzekļus, lai varētu sekmēt pedagogu apmācību.

Sēdes vadītājs. Celmiņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumu? Papildjautājumi uzdoti netiek. Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Nākamais — deputātu O.Kostandas, J.Mauliņa, E.Grīnberga, E.Zelgalvja un K.Čerāna jautājums ārlietu ministram Valdim Birkavam par Latvijas speciālistiem, kuri ir profesionāli sagatavoti starptautisko finansu jomā, un par speciālistu, kuri ir ieguvuši pasaules līmenim atbilstošu izglītību, atgriešanos Latvijā. Jautājuma motivācijai neviens pieteicies nav. Atbildi sniedz Valdis Birkavs, ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Godātie kolēģi! Tātad, atbildot uz šo jautājumu, kuru faktiski ir izraisījušas divu meiteņu mācības Maskavā, Starptautisko attiecību institūtā, es gribu paskaidrot, ka Latvijas valsts šobrīd nemaksā nevienam no saviem studentiem, kas mācās ārzemēs. Mēs izmantojam piedāvājumus, kurus apmaksā tās vai citas valstis, vai kā šajā gadījumā — piekritām pēc divu deputātu lūguma rekomendēt divas meitenes mācībām, kur saskaņā ar likumu mēs varam tikai nosūtīt mācīties Ārlietu ministrijas diplomātiskajā dienestā esošos cilvēkus. Bet, lai izmantotu kvotas, tika dota rekomendācija, neuzņemoties nekādas finansiālas saistības. Jo mēs tās neuzņemamies ne attiecībā pret Krievijas, ne attiecībā pret Rietumu augstākajām mācību iestādēm.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Papildjautājumi uzdoti netiek. Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Nākamais. Deputātu I.Kreituses, L.Staša, J.Kušneres, J. Mauliņa un M.Lujāna jautājums finansu ministram A. Šķēlem par 1997.gada budžetā paredzētās naudas par dalībmaksu ANO izmantošanu. Jautājuma motivācijai deputāti pieteikušies nav. Atbildi sniedz Valdis Birkavs, ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Godātie kolēģi! Jau Saeimas Ārlietu komisijā man bija diskusija ar godāto Kreituses kundzi par to, ka faktiski jāatbild ir finansu ministram, taču mani atbildēt uz šo jautājumu ir pilnvarojis Ministru prezidents, tādēļ es atļaušos īsi pasvītrot tikai to galveno, ko rakstiskajā atbildē jau esmu ierakstījis.

Tātad šī nauda, kas ir izmantota jeb, pareizāk sakot, nav izmantota ANO maksājumu izdarīšanai, faktiski dabā reāli tajā brīdī, kad viņa vēl nav piešķirta, neeksistē. Un, izdarot labojumu faktiski Finansu ministrijas iecerētajā plānā, mēs esam pārskaitījuši marta maksājumu un vienojušies par to, ka tiks pārskaitīti arī augustā, divi nākamie maksājumi augustā un gada beigās, kas bija paredzēti. Šādas naudas ietaupīšanas dēļ, nemaksājuma dēļ, faktiskais ietaupījums pēc mūsu aprēķiniem sastāda vairāk nekā 90 000 latu, jo, lai samaksātu visu sākotnējo summu, mums būtu jāņem bankas aizdevums ar 7% likmi. Tādējādi šī rīcība ir faktiski ietaupījusi naudu, bet es gribētu teikt, protams, ir labāk visu izdarīt laicīgi, bet mums šiem maksājumiem ir vēl viena nozīme. Mēs no 1993.gada pastāvīgi protestējam pret to maksājumu summu, kas mums ir uzlikta kā PSRS mantiniecei, automātiski piešķirot maksājuma daļu 0,13 no ANO budžeta. Patlaban mums ir izdevies to samazināt līdz 0,08, un tuvākajā laikā, iespējams, izdosies samazināt līdz 0,04 vai 0,06. Tas nozīmē, ka mēs arī tad papildus ietaupīsim naudu.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Nevēlas. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Izskatām nākamo jautājumu. Tas ir deputātu O.Kostandas, J.Mauliņa, E.Grīnberga, K.Čerāna, I.Liepas, I.Kušneres un J.Kazāka jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par valdībai pakļauto struktūru iesaistīšanos priekšvēlēšanu kampaņā. Motivācijai deputāti pieteikušies nav. Atbildi sniedz Dainis Turlais, iekšlietu ministrs.

D.Turlais (iekšlietu ministrs). Cienījamie deputāti! Ministru prezidents ir pilnvarojis sniegt atbildi, kas ir iesniegta jums rakstiski, papildinājumu man uz šo brīdi nav, esmu gatavs atbildēt uz papildu jautājumiem, ja tādi ir.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu A.Golubova, M.Bekasova, M.Lujāna, A.Bartaševiča, O.Deņisova jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem par likuma “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” izpildi. Jautājuma motivācijai deputāti pieteikušies nav. Atbildi sniedz Dainis Turlais, iekšlietu ministrs.

D.Turlais (iekšlietu ministrs). Augsti godātie deputāti! Arī uz šo jautājumu Ministru prezidents ir pilnvarojis sniegt man atbildi, ko esmu sagatvojis un iesniedzis rakstiski. Papildus varu paskaidrot, kad sarežģītība šī jautājuma praktiskā realizācijā ir tāda, kad likums nosaka šai cilvēku kategorijai tādas pašas privilēģijas, kādas ir dotas politiski represētajiem, un Iekšlietu ministrija uzskata, ka tad ir jābūt arī tādiem pašiem noteikumiem, kā šīs tiesības tiek realizētas. Likumā ir pretruna, un tādā veidā tas nav noteikts. Līdz ar to šobrīd nav izstrādāta kārtība, kādā tiek izsniegtas apliecības un tiek realizētas šīs likumā noteiktās tiesības. Tā ir lietas būtība, kādēļ jautājuma atrisināšana ir aizkavējusies Ministru kabinetā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumu? Papildjautājumi uzdot netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu A.Rubina, L.Ozoliņa, J.Jurkāna, A.Golubova, G.Valdmaņa, O.Deņisova jautājums Ministru prezidentam A.Šķēles kungam par Latvijas valsts dalības maksu ANO. Jautājumu motivācijai deputāti pieteikušies nav. Atbildi sniedz Valdis Birkavs, ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Godātie deputāti! Ar jūsu piekrišanu es neatkārtošu to, ko es jau teicu, jo divi jautājumi ir līdzīgi, es tikai gribētu izmantot tribīni, vēlreiz uzsverot, ka Latvijas pārstāvis Uldis Bluķis šobrīd strādā Kontribūciju komitejā un, pateicoties ļoti profesionālam darbam, ir izdevies samazināt šo ANO dalības maksu, un tieši tādēļ mums ir šobrīd galvenais panākums ANO, mūsu parāds pamazām sarūk, un mūsu maksājuma daļa pamazām tuvojas tai daļai, kura mums reāli pēc aprēķiniem būtu jāmaksā. Līdz šim parāds ir uzkrājies tādēļ, ka mēs principiāli neesam atzinuši trīsreiz lielāko maksājumu, nekā mūsu ekonomiskais stāvoklis atļauj, kas bija PSRS parāda daļa.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu A.Rubina, L.Ozoliņa, G.Valdmaņa, M.Lujāna, O.Deņisova jautājums Ministru prezidentam A.Šķēles kungam — vai Latvijas valdībā būs morāles ministrs? Motivācijai ir pieteicies Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Partiju biedri un deputāti! Līdz Latvijai nonāk ziņas, ka arī citur pasaulē nobažījušies par to pašu tikumību vai morāli. Jau ka Latvija, tā teikt, iet kopsolī ar laika garu, tas ir iestājas un paceļ (pēdiņās)...

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, es atvainojos, deputāti vēlas, lai jūs runātu vairāk mikrofonā, viņi apgalvo, ka nedzird.

A.Rubins. Pirmais par to sācis runāt mūsu morāles tēvs Guntis Ulmanis. Morāles sakarā apstājās valdības darbs. Domāju, Guntim Ulmanim kā vislabāk piemērotam būtu jākļūst par morāles ministru Latvijā. Būtu jau labi uz entuziasma pamatiem, bet, ja tā nevar, tauta nevarētu atteikties ziedot šāda posteņa izveidei, un cita starpā rastos arī jaunas darba vietas, jo mana iecere ir plašāka. Bet es negribu apspriest Gunta Ulmaņa darāmos darbus šajā jautājumā. Mana ideja dzima tajā mirklī, kad zilajā ekrānā vēros Guntī Ulmanī, korespondenta jautājumā par Kaksīti. Viņš norobežojās. Šodien saņemot A.Šķēles atbildi uz jautājumu nr.151, kas skan — nē, atbilde. Ideja ir radīt Latvijā pašiem savu latvisku Olimpu, Dievu kalnu, izredzēto kalnu. Pagaidām vietas tur varētu ieņemt, numur viens — Guntis Ulmanis, numur divi — atvieglojušies ministru prezidenta kunga biedri Kaksītis un Gorbunovs, kā nākošais kandidāts varētu būt cilvēks, kas arī spēj norobežoties gan no lielākām, gan mazākām nejēdzībām, — Alfreds Čepāņa kungs, uz maza ķeblīša viņam pie kājām varētu piemesties izsaimniekotais, pašlaik vēl Saeimas Kancelejas direktora vietnieks, Ziemelis un tā tālāk. Olimps tikai latvisks, te būtu daudz darba gan arhitektiem, gan interjeristiem, gan māksliniekiem, arī parastiem ļaudīm. Vasarā zaļš, ziemā balts, Latvijas kalns — Gaiziņš. Pašreizējā Gaiziņa privātīpašniece Apeles kundze kā izcila Daugavas vanadze no ASV bez ierunām to noteikti atdotu cēliem mērķiem — Olimpa ierīkošanai. Kā jau teicu, darba daudz, un arī Olimpa pakājes iekārtošanā un apmēram 3 kilometru apkārtnes izveidē, bez dzintara, cibiņu, cimdu, zeķu, jostu, pastalu, vīžu, tautas tērpu un cita varētu būt tirdzniecības daļa Turku tirgus. Protams, stingrā kontrolē, uzraudzībā un novērošanā, ieskaitot norobežošanos. Kā tas veicinātu tūrisma pieplūdumu Latvijā! Šī nākotnes vīzija, ko, domāju, visi atbalstīs, silti silda manu sirdi.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Godātie deputāti! Atbilde tiešām jums ir sniegta rakstiski, un pastāv tāda iespēja, ka šovakar televīzijā un visa Latvijas tauta dzirdēs paplašinātu atbildi. Pastāv šāda iespēja.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Jautājums pirmais. Šķēles kungs, vai jūs esat saskaņojis ar Gunti Ulmani, kā vienkāršam cilvēkam, parastai tautai attīrīties, atviegloties no morālas dabas plankumiem.

Un otrais. Vai jūs esat saskaņojis ar Gunti Ulmani, kā ministriem un partiju biedriem ērtāk un vienkāršāk atviegloties no morālas dabas plankumiem.

Iesākumā bija vārds, un vārds bija pie Dieva, un vārds bija Dievs. Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma. (Jāņa Evanģēlijs). Katrs cilvēks nāk no savas vides un vecākiem, tātad morāle dota līdz ar gēniem un pilnībā izveidojas maza bērna vecumā. Mans mirušais tēvs izgājis Sibīriju, kas bija bez vainas tautas priekšā, mans mirušais sievastēvs — ideālists, cīnītājs pret sarkano pūķi — komunismu, leģionārs. Mēs pateicamies par to tikumību, kādu esam mantojuši no viņiem. Manu senču piemiņa ir tā, kuras priekšā es esmu atbildīgs vienmēr. Vai es būšu deputāts vai ne. Kad es biju bērns, es biju tautas ienaidnieka dēls, mana sieva no trīs gadu vecuma tika saukta par fašisti. Pieaudzis, lai varētu studēt, un karjeras dēļ es biju PSKP biedrs, bet es neaizmirsu neko, ne ņirgāšanos bērnībā, ne pazemošanu jaunībā. Mana atvieglošanās būs tikai uz tās personas rēķina, kas runā par morāli, bet nezina, ka viņam iekārto dzīvokli, un arī uz citu partijas biedru rēķina. Es strādāšu savas tautas un valsts labā. Es runāšu savu vēlētāju interesēs. Ministrs Viņķelis un Makarovs smejas un ķiķina, prasa — kad atkal būs jautājums par sifilisu un prostitūciju? Būs. Ļoti drīz būs. Pašlaik tā saucamā valdošā koalīcija man pretī pamet ignoranci un ņirgāšanos. Tas norūda. Tas stiprina. Uz jūsu... Un ar jūsu pašu vārdiem es jūs uzveikšu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).Godātie deputāti! Tātad, kā minēja sēdes vadītājs, Ministru prezidents ir pilnvarojis sniegt atbildi, un, ja būs papildu jautājumi, arī atbildēt. Uz šāda tipa izvērstiem papildjautājumiem, kuros pārsvarā ir apgalvojumi, protams, divās minūtēs uz tiem nav iespējams atbildēt. Īsumā tikai minēšu to, ka jūs visi bijāt liecinieki daudzām un dažādām likumdošanas iniciatīvām par amatu ierobežojumiem un tā tālāk, kā Saeimas vairākums ir lēmis, un kādi mums ir likumi, tādi tie arī ir. Un mēs nevaram iziet ārpus likuma rāmjiem un lemt kaut kādu atsevišķu papildu tiesu. Un tas arī ir zināms jums, Rubina kungs. Un tā ir arī jūsu kā tautas priekšstāvja, kā deputāta iniciatīva, un jūs varat strādāt pie likuma pilnveidošanas un noteikt citādus ierobežojumus. Taču noteikt tādus ierobežojumus, kuri nav likumā, tad tie jau ir to partiju uzdevums, kuri izvirza konkrētos kandidātus.

Sēdes vadītājs. Jautājums izskatīts. Nākamais. Deputātu O.Kostandas, E.Zelgalvja, K.Čerāna, J.Mauliņa, E.Grīnberga, J.Kazāka, J.Kušneres, I.Liepas j autājums labklājības ministram Vladimiram Makarovam par slimokases darbību. Jautājuma motivācijai deputāti pieteikušies nav. Atbildi sniedz Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamā Saeima! Deputāti ir saņēmuši rakstveida atbildi par situācijas skaidrojumu, kas ir veidojusies Preiļu rajonā par slimokases darbu. Papildus pie šiem jautājumiem varu pateikt, ka šobrīd par pašvaldību darbu, to skaitā pašvaldību uzņēmumu darbu, kāds ir Preiļu rajona slimokase, ir tiesīga veikt kontroli arī Valsts kontrole. Paldies!

Sēdes vadītājs. Papildjautājumus vēlas uzdot Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”. Abus vai vienu?

O.Kostanda (TKL). Tautas kustības “Latvijai” deputāti kārtējās tikšanās laikā ar iedzīvotājiem Līvānos no cilvēkiem uzklausīja sūdzības, ka nevar apdrošināt veselību, jo nepieņem maksājumus, pieprasot viņiem samaksāt tādu pašu summu arī par iepriekšējo gadu.

Vai jūs, ministra kungs, uzskatāt šādu situāciju par normālu un pieļaujamu, vai jūs esat sazinājies tādā gadījumā ar Valsts kontroli un pieprasījis viņiem veikt pārbaudi, lai novērstu šādu situāciju, jo šī situācija tomēr pensionāriem un maznodrošinātajiem, sevišķi tādā krīzes reģionā, kāds ir Preiļu rajons un it sevišķi Līvāni, nostāda mazturīgos cilvēkus situācijā, ka viņiem faktiski tiek liegta normāla medicīniskās palīdzības sniegšana.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs). Pirmais. Arī deputāti ir tiesīgi vērsties Valsts kontrolē ar lūgumu pārbaudīt viena vai otra fakta atbilstību likumdošanai.

Otrais. Ja tā ir brīvprātīga apdrošināšana, ko veic kāda no apdrošināšanas kompānijām, kas ir izņēmusi licenci, Labklājības ministrijai noteikti nav ne mazāko tiesību to ietekmēt. Ja to veic pašvaldību uzņēmums saskaņā ar pašvaldību lēmumu, šobrīd varētu risināt jautājumu, ja attiecīgā frakcija iesniegtu papildu materiālus par to, ka šis pašvaldības lēmums tiek atcelts kā neatbilstošs spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes finansēšanas kārtību 1997. gadā.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu uzdod Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (TKL). Frakcija “Latvijai”, protams, šīs problēmas redz un tās arī izvirza tāpēc šeit, Saeimā. Žēl, ka ministrs tās nesaskata un nevēlas risināt, bet nu deputāti, protams, tās risinās kaut vai ministru vietā. Kā redzams skaidri, tad Makarovu tas neinteresē, viņš vienkārši saka — nu, ja deputāti grib, tad var griezties Valsts kontrolē, redzot šīs nebūšanas, man kā ministram ir pilnīgi vienalga.

Nu žēl, ka mums ir tāds ministrs, bet tomēr vismaz tagad, kad šo jautājumu mēs esam pacēluši šeit, Saeimā, iznāciet tagad un vismaz apsoliet, ka, ja jūs neesat to darījis iepriekš, ka tad tagad šo pavasari nu, teiksim, pēc mēneša, es domāju, ka mēneša laikā tas būs izdarāms, ka ar šī gada aprīli Preiļu rajona iedzīvotāji, tai skaitā Līvānu iedzīvotāji, varēs veikt veselības apdrošināšanas iemaksas tādā veidā, ka viņiem neliks nelikumīgi maksāt arī par iepriekšējo gadu. Lūdzu, apsoliet vismaz to.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs). Es kādreiz apbrīnoju runas plūdus un vārdu kaujas, ko spēj izcīnīt frakcijas deputāti. Skaisti vārdos deklarējot savu atbildību, rūpes, tās beidzas ar plašiem monologiem Saeimā. Cienījamais Kostandas kungs! Atbildē ir skaidri norādīts, ka Preiļu rajona padomes lēmums darbojas tikai līdz 1. aprīlim un pēc tam darbojas tikai un vienīgi valstī noteiktā kārtībā. Taču, ja šādus pakalpojumus sniegs privātās apdrošināšanas kompānijas, tad tas nav Labklājības ministrijas jautājums — risināt problēmas par viņu darbības atbilstību likumiem par apdrošināšanu un citiem, kas regulē uzņēmējdarbību. Paldies! Un nevajag vienreiz mānīt tautu.

Sēdes vadītājs. Jautājums izskatīts. Nākamais. Deputātu A.Bartaševiča, M.Lujāna, O.Deņisova, M.Bekasova, J.Jurkāna, G.Valdmaņa jautājums tieslietu ministram Dz.Rasnača kungam un ārlietu ministram V.Birkava kungam par Ministru kabineta 1995.gada 17.janvāra rīkojumu nr.13 izpildi. Jautājuma motivācijai iesniedzēji pieteikušies nav. Atbildi sniedz tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Godātie deputāti un jautājumu iesniedzēji! Tātad ir jums iesniegtas divas atbildes no abiem diviem ministriem. No viena — no tieslietu ministra — ir iesniegta 28. februārī un no Ārlietu ministrijas — 5. martā, abās šajās atbildēs būtība ir vienāda.

Sēdes vadītājs. Paldies! Valdis Birkavs, ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Godātie deputāti! Es uzsvērtu trīs momentus. Tātad Ārlietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu, kurš ir jau akceptēts Kabinetā un nosūtīts Saeimai. Ārlietu ministrija ir apkopojusi savus priekšlikumus par nepieciešamām izmaiņām likumdošanā un citos normatīvajos aktos atbilstoši Cilvēktiesību konvencijai un iesniegusi tos 12. februārī Tieslietu ministrijai, un trešais — Ārlietu ministrija ir izstrādājusi deklarācijas, kas minētas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 25. un 46. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildu jautājumus? Papildjautājumi uzdoti netiek. Līdz ar to šis darba kārtības jautājums ir izskatīts, un ir izskatīta arī visa šīsdienas sēdes darba kārtība.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie ko-lēģi! Nav reģistrējušies: Juris Celmiņš... ir? Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Gunta Gannusa, Oskars Grīgs, Juris Kaksītis, Viktors Kalnbērzs, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova... ir, Rudīte Leitena, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Požarnovs, Anta Rugāte, Roberts Zīle... ir. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas sēdi paziņoju par slēgtu.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem

rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs Uz jaut. nr. 155 — dok. nr. 2286

J.Celmiņš Par ANO piešķirto līdzekļu izlietojumu

un samaksu par pedagogu pārkvalificēšanu

un to valodas eksāmenu kārtošanu

Saskaņā ar Valsts valodas prasmes atestācijas nolikuma (Ministru padomes lēmums Nr. 189, 1992.05.25.) III sadaļu atestācijai pakļauto amatu un profesiju sarakstus (ievērojot sadalījumu trijās valsts valodas prasmes pakāpēs) pa nozarēm veido attiecīgās valsts varas un pārvaldes institūcijas.

Nosakot pedagogiem prasību mācēt valsts valodu vidējā pakāpē, Izglītības un zinātnes ministrija ievēroja reālo situāciju pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, saprotot, ka ne visi Latvijā dzīvojošie prot latviešu valodu.

Sākot ar šo mācību gadu, stājās spēkā Latvijas Republikas Izglītības likuma 5. panta norma, ka vispārizglītojošās skolās vairāki mācību priekšmeti jāmāca valsts valodā. Lai noskaidrotu reālo situāciju skolās Izglītības likuma 5. panta izpildē, Izglītības valsts inspekcija savāca un apkopoja informāciju par pedagogu valsts valodas prasmi. 63 skolās izglītības valsts inspektori runāja ar skolotājiem, lai noskaidrotu ne tikai formālo valsts valodas prasmes pakāpi, bet arī praktiskās valsts valodas zināšanas. Diemžēl, atklājās, ka no 563 skolotājiem tikai 53 procenti brīvi pārvalda valsts valodu, 20 procenti skolotāju spēj sarunāties par pedagoģijas tēmām, 16 procenti spēj sarunāties tikai par savu mācību priekšmetu, 9 procenti var sazināties tikai sarunvalodas līmenī, bet 8 skolotāji nevar sarunāties latviešu valodā vispār.

1996. gada 18. decembrī tika izdots Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojums Nr. 175, saskaņā ar kuru tika apstiprināti šādi valsts valodas prasmes atestācijas termiņi:

— pirmsskolas skolotājiem, skolotājiem, kuri savu mācību priekšmetu māca valsts valodā, un valsts valodas skolotājiem — līdz 1997. gada 1. septembrim;

— pārējiem izglītības iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem — līdz 1998. gada 1. septembrim.

Šie termiņi ļauj skolotājiem un citiem pedagoģiskajiem darbiniekiem vēl papildināt savas valsts valodas zināšanas.

Pašvaldības ir tiesīgas noteikt maksu par valsts valodas atestāciju. Līdz 1992. gadam atestācija bija bezmaksas, tāpat arī valsts valodas kursi. Diemžēl ne visi strādājošie izmantoja šo iespēju. Tas nenozīmē, ka maksu par savu darbinieku valsts valodas atestāciju nevar segt izglītības iestāde vai vietējā pašvaldība.

Latviešu valodas apguves valsts programmas līdzekļi nav paredzēti atestācijas izdevumu segšanai. Programmas pirmo divu gadu projekta mērķis ir apmācīt 800 latviešu valodas un 300 latviešu valodā mācāmo priekšmetu skolotājus. Aptuveni 200 skolotāju tiks sagatavoti darbam ar jauniešiem un pieaugušajiem, un viena no apmācāmo mērķa grupām varētu būt arī pedagogi. Izmaksas pa reģioniem būs atkarīgas no to cilvēku skaita, kuri vēlēsies papildināt savas valsts valodas zināšanas.

1997. gada 3. martā Izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš

Ministrs Uz jaut. nr.133 — dok. nr.2177a

V.Birkavs Par Latvijas speciālistu, kuri ir profesionāli sagatavoti

starptautisko finansu jomā, un par speciālistu, kuri ir ieguvuši pasaules līmenim atbilstošu izglītību, atgriešanos Latvijā

1. Cik Latvijā ir profesionāli sagatavotu ekonomistu starptautisko finansu jomā, kas brīvi pārvalda latviešu, angļu, krievu un ķīniešu valodu?

Ārlietu ministrijas rīcībā diemžēl nav pilnīgas informācijas par to, cik mūsu valstī ir speciālistu ar minēto kvalifikāciju. Tajā pašā laikā jānorāda, ka šobrīd Latvijas Republikas diplomātiskajā dienestā strādā divi diplomāti, kas pārvalda augstākminētās valodas un ir ieguvuši specializāciju vēsturē un filoloģijā.

2. Vai Latvijas Ārlietu ministrija ir ieinteresēta, lai Latvijā atgrieztos tie jaunieši, kas ieguvuši pasaules līmenim atbilstošu izglītību?

Ārlietu ministrija ir ieinteresēta, lai Latvijā atgrieztos jaunieši, kuri ir ieguvuši pasaules līmenim atbilstošu izglītību.

3. Ja atbilst patiesībai informācija, kas publicēta 1997.gada 6.februāra laikrakstā “SM Segodņa”, kādi mēri tiks pieņemti pret ierēdņiem, kas radījuši kaitējumu valsts prestižam? Kā Jūs gatavojaties labot šo situāciju?

Laikraksta “SM” 1997.gada 6.februāra numurā minētā informācija nav precīza. Latvijas Ārlietu ministrija, izsakot atbalstu konkrēto LR pilsoņu O.Zubarevas un G.Leiškalnes vēlmēm mācīties Maskavas starptautisko attiecību institūtā, nekad nav devusi solījumu segt izdevumus, kas saistīti ar mācībām šajā iestādē. Tieši otrādi: visiem interesentiem par šo mācību programmu jau no paša sākuma tiek norādīts, ka Latvijas valsts neuzņemas nekādas finansiālas saistības. To nosaka ierobežotie valsts budžeta finansiālie resursi. Jāpiezīmē, ka Ārlietu ministrija, veicot savu darbinieku, kā arī potenciālo darbinieku izglītošanu, cenšas izmantot tās programmas, kurās apmācību procesu finansē dažādi fondi (piem., Sorosa fonds, Britu padome u.tml.) vai ārvalstu valdības. Laika posmā no 1991.gada, izmantojot dažāda ilguma (no 3 mēnešiem līdz 2 gadiem) programmas, Ārlietu ministrija ir izglītojusi 77 darbiniekus, to skaitā tādās prestižās mācību iestādēs kā Vīnes Diplomātiskā akadēmija, Oksfordas universitāte, Hūvera institūts, Ženēvas Starptautisko attiecību institūts, Francijas Starptautiskais valsts administrācijas institūts, Spānijas Diplomātijas institūts, Šveices federālais institūts, Indijas Ārpolitikas institūts, Japānas ĀM un Japāņu valodas institūts.

Ar cieņu,—

1997.gada 17.februārī ārlietu ministrs Valdis Birkavs

Ministrs Uz jaut.nr.147 — dok.nr.2289a

V.Birkavs Par 1997.gada budžetā paredzētās naudas

par dalībmaksu ANO izmantošanu

1. Kā tiek izmantota 1997.gada budžetā paredzētā summa par dalībmaksu ANO?

Fiziski šī konkrētā summa (2,1 miljons ASV dolāru) neeksistē; tāpat kā viss pārējais Latvijas budžets, tā gada laikā rodas no valsts ieņēmumiem. ANO dalībmaksa, tāpat kā visu pārējo organizāciju dalībmaksa, tiek segta visa gada laikā. Finansu ministrijas sastādītajā finansēšanas plānā maksājumi ANO paredzēti martā, maijā un augustā. Daļēji dalībmaksai paredzētā summa – marta maksājums jau ir pārskaitīts uz ANO kontu. Ņemot vērā to, ka marta beigās varētu notikt nozīmīgs balsojums ANO, kurā tiks noteiktas vadlīnijas maksājumu metodoloģijas izstrādāšanai 1998.–2000.gadam, Finansu ministrija atlikušo summu arī samaksās martā, nevis maijā un augustā, kā tas noteikts sākotnējā Finansu ministrijas finansēšanas plānā. Jāpiebilst, ka pēc jaunās metodoloģijas Latvijas maksājumu procents varētu samazināties par ceturto daļu vai pat uz pusi.

2. Kāpēc nauda nav izmantota atbilstoši Saeimas lēmumam?

Formulējot valsts budžetu, tajā netiek noteikts maksājumu sadalījums pa mēnešiem, bet gan tikai kopējā summa. ANO gadījumā tie ir Ls 1 299 400. Ja Latvija gribētu samaksāt visu starptautisko organizāciju dalībmaksas (kopējais Latvijas starptautisko organizāciju budžets 1997.g. ir Ls 2 500 000), piem., katra gada 1.janvārī, tad no Latvijas Bankas būtu nepieciešams aizņēmums, kura izmaksas šobrīd būtu 7% gadā.

3. Kā Jūs vērtējat Latvijas starptautiskā prestiža izmaiņas pēc balsstiesību atņemšanas ANO?

Starptautiskā prestiža izmaiņas konkrēti novērtēt, protams, nav iespējams, jo nepastāv objektīvi kritēriji, kā tās izmērīt. Ja par kritēriju izmanto, piemēram, publikācijas starptautiskajā presē vai minētās tēmas parādīšanos divpusējās sarunās vai citu valstu politiķu runās, tad nekādas izmaiņas nav novērojamas — šī tēma nekur plašāk kā Latvijas masu informācijas līdzekļos nav apspriesta.

Ja izvērtē to, cik balsstiesību zaudēšanas fakts ir nozīmīgs ANO kontekstā, jāsaka, ka situācija ir līdzīga — ANO tā nav ārkārtēja situācija (1997.gada sākumā balsstiesības zaudēja 53 no 185 ANO dalībvalstīm). Latvija nav arī izlaidusi nevienu no iespējamiem balsojumiem, jo gada sākumā ANO Ģenerālajā Asamblejā nekādi balsojumi nenotiek. Savukārt Latvijas prestižam nāk par labu tas, ka pēdējos gados mūsu maksājumu rezultātā parāds ANO ir sarucis un turpina samazināties atšķirībā no vairuma valstu, kuru parādi ANO vai nu pieaug, vai saglabājas iepriekšējā līmenī (ja 1995.g. beigās Latvijas parāds pārsniedza 6 miljonus ASV dolāru, tad 1996.g. beigās tas bija 5 545 597 dolāri, un līdz šī gada beigām samazināsies līdz aptuveni 4,4 miljoniem ASV dolāru). Jāatzīmē, ka parādi ANO ir lielākajai daļai dalībvalstu. 1997.gada 31.janvārī parādu ANO regulārajā budžetā nebija tikai 28 no 185 dalībvalstīm.

1997.gada 4(6).martā Ar cieņu, — ārlietu ministrs V.Birkavs

Ministrs Uz jaut.nr.148 — dok.nr.2251a

D.Turlais Par valdībai pakļauto struktūru

iesaistīšanos priekšvēlēšanu kampaņā

Pildot Ministru prezidenta A.Šķēles kunga 1997.g. 27.februāra rezolūciju Nr.982-k, nosūtu ar Valsts ieņēmumu dienestu saskaņotu atbildi uz š.g. 26.februāra Saeimas deputātu jautājumiem (reģ. Nr.148).

1. Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki veic plāna (tiek sastādīts katram kalendāra mēnesim) un operatīvās pārbaudes tikai pēc VID iestādes vadītāja vai tās audita daļas vadītāja rīkojuma. Objekti pārbaudēm tiek izvēlēti pēc riska kritērija, t.i., informācijas, iepriekšējo pārbaužu rezultātiem utt. Pārbaužu plānus sastāda koleģiāli, piedaloties VID direktoram vai direktora vietniekiem, audita daļas vadītājam un citām amatpersonām.

SIA “Latvija – Union” veikalā “Starptautiskais labi un lēti” Rīgā, A.Čaka ielā 38, Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki pārbaudes nav plānojuši un veikuši. Pārbaudes nav plānotas un veiktas arī veikalā “Aizkari” Rīgā, A.Čaka ielā 31.

Joahima Zīgerista vadītajā “Rūpju birojā” Rīgā, Ģertrūdes ielā 64, neviena Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība pārbaudes nav plānojusi un veikusi.

2. Iekšlietu ministrijas Drošības policija neveic un nav veikusi Tautas kustības “Latvijai”, kā arī citu politisko partiju vadības vai biedru izsekošanu, telefona sarunu noklausīšanos.

Iekšlietu ministrijas Drošības policija darbojas, pamatojoties uz Valsts drošības iestāžu likumu un Iekšlietu ministrijas Drošības policijas nolikumu, kuri nepiešķir tai tiesības veikt šādas darbības.

Ministru prezidents A.Šķēles kungs pilnvarojis mani sniegt atbildi uz šiem deputātu jautājumiem Saeimas sēdē.

1997.gada 6.martā Iekšlietu ministrs D.Turlais

Ministrs Uz jaut.nr.149 — dok.nr.2301

D.Turlais Par likuma “Par nacionālās pretošanās kustības

dalībnieka statusu” izpildi

Sakarā ar Ministru prezidenta 1997.gada 28.februāra norādījumu Nr.12/983-K, atbildot uz 6. Saeimas deputātu jautājumu Nr.149, paskaidroju sekojošo.

Saskaņā ar Ministru prezidenta rezolūciju Iekšlietu ministrija 1997.gada 13.janvārī ar vēstuli Nr.1/62 nosūtīja Ministru kabinetam izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku uzskaites un nacionālās pretošanās kustības dalībnieku apliecību un krūšu nozīmju izsniegšanas un uzskaites kārtību”.

Tā kā nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem ir tādas pašas tiesības, kas likumos un citos normatīvajos aktos paredzētas politiski represētajām personām, un likums “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” nenosaka, kas izsniedz nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecību un krūšu nozīmi, Iekšlietu ministrija uzskatīja, ka šāds normatīvais dokuments ir nepieciešams.

Noteikumu projekts pirms iesniegšanas Ministru kabinetam tika izskatīts valsts sekretāru sanāksmē un saskaņots ar Tieslietu ministriju, Finansu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ārlietu ministriju, Labklājības ministriju un Kultūras ministriju. Nevienai no minētajām ministrijām nebija iebildumu par šādu Ministru kabineta noteikumu izdošanu.

Latvijas Republikas Valsts kanceleja atzinumā par Iekšlietu ministrijas iesniegto noteikumu “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku uzskaites un nacionālās pretošanās kustības dalībnieku apliecību un krūšu nozīmju izsniegšanas un uzskaites kārtību” projektu norāda, ka likums “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” nedeleģē Ministru kabinetu noteikt nacionālās pretošanās kustības dalībnieku uzskaites kārtību, kā arī minēto personu apliecību un krūšu nozīmju izsniegšanas un uzskaites kārtību.

Iekšlietu ministrija ņēmusi vērā Valsts kancelejas iebildumus un priekšlikumus un nodod izskatīšanai attiecīgi pārstrādātu Ministru kabineta noteikumu “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku apliecības un krūšu nozīmes paraugu” projektu.

Iekšlietu ministrija nav informēta par Latvijas pašvaldību veikto darbu likuma “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” izpildi katrā pašvaldībā.

Atbildi sniegt Saeimas sēdē Ministru prezidents A.Šķēles kungs pilnvarojis mani.

1997.gada 6.martā Iekšlietu ministrs D.Turlais

Ministrs Uz jaut.nr.150 — dok.nr.2254a

V.Birkavs Par Latvijas valsts dalībmaksu ANO

1. Kāpēc netika savlaicīgi samaksāta Latvijas valsts dalības maksa ANO?

a) Latvijas parāda veidošanās

Latvijas parāds ANO veidojies vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Latvijai maksājumu procentu ANO noteica 1992.gadā, taču, to darot, netika izmantota parastā ANO procedūra, kas ņem vērā valsts ekonomiskos rādītājus. Latvijas dalībmaksu noteica kā daļu no bijušās PSRS maksājuma, kas nebija ne juridiski, ne ekonomiski korekti. PSRS statistikas dati par PSRS rubļa — ASV dolāra kursu bija nereāli uzpūsti, tāpēc Latvijai noteiktais maksājumu procents vairāk nekā trīskārt pārsniedza Latvijas maksātspēju. To apstiprināja arī vēlākie ANO dokumenti. Latvija konsekventi cīnās par taisnīgu maksājumu metodoloģiju, prasot noteikt tai atbilstošu maksājumu procentu. Latvijas diplomātu aktīva darbība panākusi to, ka maksājumu procents pakāpeniski samazinās. Šogad tas vēl aizvien aptuveni divkārt pārsniedz Latvijas taisnīgo maksājumu daļu. Sakarā ar to, ka Latvijas maksājumu procents pārsniedz tās maksātspēju, 1996.gada beigās mūsu parāds ANO bija 5 545 597 ASV dolāri. Parāda dēļ Latvija 1997.gada sākumā zaudējusi balsstiesības ANO Ģenerālajā Asamblejā. Lai balsstiesības atgūtu, 1997.gadā jānomaksā 2 115 453 ASV dolāri.

Otrkārt, Latvijas starptautisko organizāciju budžets, it īpaši pirmajos gados pēc neatkarības atgūšanas, bija nepietiekams, lai segtu mums maksājumu procenti no ANO regulārā budžeta; summas, ko ANO ir prasījusi; Latvijas samaksātais, kā arī parāda kopsumma.

Gads Maks.% Prasīts $ LR maksā Parāds

1991 0,13 147 494 0 147 494

1992 0,13 1 736 209 5000 1 878 703

1993 0,13 1 957 370 71 700 3 764 373

1994 0,13 2 112 128 760 430 5 116 071

1995 0,1 1 818 223 841 000 6 093 294

1996 0,0825 1 100 603 1 716 900 5 545 597

1997 0,08 1 000 000 2 115 453 4 400 000

Piezīme: 1997.gadā prasītā summa ir prognozētais, jo rēķini par miera uzturēšanas operācijām tiek iesniegti visa gada laikā. Līdz ar to tikai aptuveni iespējams prognozēt arī parādu gada beigās.

b) 1997.gada Latvijas valsts budžetā paredzētā summa ANO dalībmaksai

Formulējot valsts budžetu, tajā netiek noteikts maksājumu sadalījums pa mēnešiem, bet tikai kopējā summa. ANO gadījumā tie ir Ls 1 299 400. Maksājumu kārtību nosaka Finansu ministrija, izstrādājot finansēšanas plānus. Ja Latvija gribētu samaksāt visu starptautisko organizāciju dalībmaksas, piem., katra gada 1.janvārī, tad no Latvijas Bankas būtu nepieciešams aizņēmums, kura izmaksas šobrīd būtu 7% gadā (kopējais Latvijas starptautisko organizāciju budžets 1997.g. ir Ls 2 500 000).

2. Kas pieņēma lēmumu — atlikt maksājumu?

Nav lēmuma par maksājuma atlikšanu. Par tādu var uzskatīt vienīgi Finansu ministrijas sastādīto finansēšanas plānu starptautisko organizāciju maksājumiem. Jāuzsver, ka tas nav politisks, bet gan tehnisks lēmums par maksājumu vienmērīgu sadalījumu un saistīts ar budžeta ieņēmumu stāvokli.

3. Kur un kā tika izmantota šī nauda?

Fiziski balsstiesību atgūšanai nepieciešamā summa (2,1 miljons ASV dolāru) neeksistē; tāpat kā viss pārējais Latvijas budžets, tā gada laikā rodas no valsts ieņēmumiem. ANO dalībmaksa, tāpat kā visu pārējo organizāciju dalībmaksa, tiek segta visa gada laikā. Finansu ministrijas sastādītajā finansēšanas plānā maksājumi ANO paredzēti martā, maijā un augustā. Marta maksājums jau ir pārskaitīts uz ANO kontu. Ņemot vērā to, ka marta beigās varētu notikt nozīmīgs balsojums ANO, kurā tiks noteiktas vadlīnijas maksājumu metodoloģijas izstrādāšanai 1998.—2000.gadam, Finansu ministrija atlikušo summu arī samaksās martā, nevis maijā un augustā, kā tas noteikts sākotnēji Finansu ministrijas finansēšanas plānā. Jāpiebilst, ka pēc jaunās metodoloģijas Latvijas maksājumu procents varētu samazināties par ceturto daļu (uz 0,06%) vai pat uz pusi (0,04%).

4. Cik liels ekonomiskais efekts (summa) ir iegūts vai tiks iegūts no šī maksājuma atlikšanas?

Ja starptautisko organizāciju dalībmaksu nekavētai segšanai (t.i., 1997.gada 1.janvārī) izmantotu Latvijas Bankas aizņēmumu ar likmi 7% gadā, procentu izmaksas sasniegtu Ls 175 000. Attiecīgi maksājumam ANO tas būtu Ls 90 958.

Tātad zaudējumi, ko varētu izraisīt ANO dalībmaksas neracionāla segšana, varētu sasniegt Ls 90 958.

5. Vai ekonomiskais efekts atsver morālos zaudējumus?

Morālos zaudējumus vai ieguvumus konkrēti novērtēt, protams, nav iespējams, jo nepastāv objektīvi kritēriji, kā tos izmērīt. Ja par kritēriju izmanto, piemēram, publikācijas starptautiskajā presē vai minētās tēmas parādīšanos divpusējās sarunās vai citu valstu politiķu runās, tad nekādas izmaiņas nav novērojamas — šī tēma nekur plašāk kā Latvijas masu informācijas līdzekļos nav apspriesta. Ja izvērtē to, cik balsstiesību zaudēšanas fakts ir nozīmīgs ANO kontekstā, jāsaka, ka situācija ir līdzīga — ANO tā nav ārkārtēja situācija (1997. gada sākumā balsstiesības zaudēja 53 no 185 ANO dalībvalstīm). Latvija nav arī izlaidusi nevienu no iespējamiem balsojumiem, jo gada sākumā ANO Ģenerālajā Asamblejā nekādi balsojumi nenotiek. Savukārt Latvijas prestižam nāk par labu tas, ka pēdējos gados mūsu maksājumu rezultātā Latvijas parāds ANO ir sarucis un turpina samazināties atšķirībā no vairuma valstu, kuru parādi ANO vai nu pieaug, vai saglabājas iepriekšējā līmenī (ja 1995.g. beigās Latvijas parāds pārsniedza 6 miljonus ASV dolāru, tad 1996.g. beigās tas bija 5 545 597 dolāri, un līdz šī gada beigām samazināsies līdz aptuveni 4,4 miljoniem ASV dolāru). Jāatzīmē, ka parādi ANO ir lielākajai daļai dalībvalstu. 1997.g. 31.janvārī parādu ANO regulārajā budžetā nebija tikai 28 no 185 dalībvalstīm. Miera uzturēšanas budžetos parādi ir praktiski visām dalībvalstīm.

1997.gada 4.martā Ar cieņu, — ārlietu ministrs V.Birkavs

Ministru Uz jaut.nr.151 — dok.nr.2255a

prezidents Vai Latvijas valdībā

A.Šķēle būs morāles ministrs?

Nē.

1997.gada 6.martā Ministru prezidents A.Šķēle

Valsts Uz jaut.nr. 152 — dok.nr. 2257a

ministrs Par slimokases darbību

J.Viņķelis

Iepazinusies ar deputātu jautājumiem par veselības aprūpes finansēšanu Preiļu rajonā, Labklājības ministrija sniedz sekojošu skaidrojumu:

1. Preiļu rajonā ir viena Preiļu rajona slimokase , kas saņem līdzekļus savas teritorijas iedzīvotāju veselības aprūpes finansēšanai no Valsts slimokases un organizē šo valsts budžeta līdzekļu izmantošanu saskaņā ar Ministru kabineta 1996. gada 24. decembra noteikumiem nr. 485 “Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi”.

Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi reglamentē valsts obligāto veselības apdrošināšanu un Valsts slimokases attiecības ar tām slimokasēm, kas noslēgušas ar Valsts slimokasi līgumus par pakalpojuma minimuma apmaksu. Šāds līgums pašlaik ir noslēgts arī starp Preiļu rajona slimokasi un Valsts slimokasi.

Pēc sazināšanās ar Preiļu rajona slimokasi mums izdevās noskaidrot, ka pagājušajā gadā Preiļu rajona padome pieņēmusi lēmumu par iepriekšēju brīvprātīgu pacientu iemaksu iekasēšanu. Saskaņā ar īpašu nolikumu tika noteiktas iemaksu summas, iekasēšanas un līdzekļu izlietošanas kārtība. Iedzīvotāju iemaksas veica krājkasē, no kurienes līdzekļi nonāca rajona slimokasē un vēlāk ārstniecības iestādēs. Šāda kārtība Preiļu rajonā pastāvēs vēl līdz šā gada aprīlim.

Preiļu rajonā iedzīvotājiem ir iespēja savu veselību brīvprātīgi apdrošināt vēl apdrošināšanas sabiedrībās “Latgarants” un “Ezerzeme”, kas pašas nosaka arī apdrošināšanas tarifus. Brīvprātīgo veselības apdrošināšanu var veikt jebkura apdrošināšanas sabiedrība, kam ir attiecīga licence šādas uzņēmējdarbības veikšanai, taču veselības aprūpei paredzētus līdzekļus no valsts budžeta šādas uzņēmējsabiedrības nesaņem.

Uzņēmējdarbību reglamentē citi Latvijas Republikas tiesību akti, un Labklājības ministrijai nav tiesību organizēt šo apdrošināšanas sabiedrību darbību. Apdrošināt savu veselību apdrošināšanas sabiedrībā ir katra iedzīvotāja brīvprātīga izvēle. Tāpat Labklājības ministrijai nav tiesību ietekmēt lēmumu pieņemšanas procedūru pašvaldībās.

2. Preiļu rajona slimokase ir Preiļu rajona pašvaldības uzņēmums, tādējādi tās finansiālo darbību kontrolē Preiļu rajona pašvaldība. Sākot no šī gada, valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļu administrēšanu un norēķinu kontroli starp slimokasēm un ārstniecības iestādēm veic Valsts slimokase.

3. Noteikumu izstrādi par slimokasu veidošanas kārtību un par slimokasu dalībnieku reģistru paredzēts pabeigt šā gada pirmajā pusgadā.

1997. gada 3. martā Veselības valsts ministrs J.Viņķelis

Ministrs Uz jaut.nr.153 — dok.nr.2281

Dz.Rasnačs Par LR Ministru kabineta

1995.gada 17.janvāra rīkojuma nr.13 izpildi

Šī gada 24.februārī Ministru kabineta komitejas sēdē jau tika izskatīts likumprojekts “Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās1., 2., 4., 7. un 11. protokolu” un plānots, ka 1997.gada 4.martā tā tiks izskatīta Ministru kabineta sēdē, lai pēc tam to iesniegtu Saeimā ratifikācijai.

Tieslietu ministrija piedalās minētā likumprojekta izvērtēšanā (atbildīgā ministrija — Ārlietu ministrija), sagatavojot un iesniedzot konkrētus priekšlikumus Ministru kabineta komitejai. Turklāt, gatavojot savus priekšlikumus par atrunām pie konvencjas, Tieslietu ministrija, sazinoties ar Igaunijas Republikas Tieslietu ministriju un Lietuvas Republikas Tieslietu ministriju, iepazinusies arī ar šo valstu pieredzi.

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 25. un 46.pants neietver imperatīvas normas par šādu petīciju adresēšanu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

1997.gada 3.martā Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs

Ministrs Uz jaut.nr.153 — dok.nr.2281a

V.Birkavs Par LR Ministru kabineta

1995.gada 17.janvāra rīkojuma nr.13 izpildi

Cienījamie deputāti, atbildot uz Jūsu jautājuma nr.153 par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 2.punktu, informējam, ka LR Ārlietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās 1., 2., 4., 7. un 11. protokolu”, kas paredz ratificēt minētos aktus. Likumprojekts tika izskatīts un akceptēts 1997.gada 24.februāra Ministru kabineta komitejas sēdē. Šī gada 4.martā to akceptēja Ministru kabineta sēdē, un likumprojekts kopā ar konvenciju un tās protokoliem tiks iesniegts Saeimā apstiprināšanai.

Pēc tam, kad tika veikta Latvijas likumdošanas analīze no tās atbilstības Eiropas Cilvēktiesību konvencijai viedokļa, Ārlietu ministrija saskaņā ar Ministru prezidenta rezolūciju Nr.44/172-k jau šī gada 12.februārī ir iesniegusi Tieslietu ministrijai apkopošanai savus priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām likumos un citos normatīvajos dokumentos sakarā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ratifikāciju.

Atbildot uz Jūsu jautājuma 3.punktu, informējam, ka Ārlietu ministrija ir izstrādājusi deklarācijas, kas minētas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 25. un 46.pantā. Šīs deklarācijas kā 3. un 4.pants ir iekļauts likumprojektā “Par 1950. gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās 1.,2.,4.,7. un 11. protokolu”. Paredzēts, ka Latvija uz 3 gadu periodu atzīs Eiropas Cilvēktiesību komisijas kompetenci saņemt petīcijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas jurisdikciju visos jautājumos, kas attiecas uz šīs konvencijas interpretāciju un pielietojumu. 3 gadu termiņš izvēlēts, vadoties no citu Eiropas Padomes dalībvalstu pieredzes, kas 3—4 gadu termiņu atzinušas par optimālu.

Ar cieņu,—

1997.gada 5.martā ārlietu ministrs V.Birkavs

2.lasījumā pieņēma likumprojektus — “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai”. (Reģ.Nr.518) (dok.nr.1663; nr.2130) Balsojums: 56 par, 1 pret, 3 atturas.

—”Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās”.(Reģ.nr.612) (dok.nr.2034; nr.2226) Balsojums: 55 par, 3 pret, 3 atturas.

— “Par prakses ārstiem”. (Reģ.nr.317) (dok.nr.938; nr.2186) Balsojums: 54 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.(Reģ.nr.623) (dok.nr.2096; dok.nr.2276) Balsojums: 51 par, 1 pret, 5 atturas.

1.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumprojektus:

— “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1971.gada 29.oktobra Ženēvas konvencijai “Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu””. (Reģ. nr.626) (dok.nr.2112; nr.2248) Balsojums par steidzamību: 53 par, 0 pret, 2 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 54 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu”. (Reģ.nr.471) (dok.nr.1516; nr.2277) Balsojums par steidzamību: 66 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 73 par, 0 pret, 1 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

—”Par Rēzeknes brīvo zonu”. (Reģ.nr. 577) (dok.nr.1916; nr.2123) Balsojums: 73 par, 0 pret, 4 atturas.

— “Par epidēmisko drošību”.(Reģ.nr.622) (dok.nr.2089; nr.2198) Balsojums: 55 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Saeimas deputāta statusu”. (Reģ.nr.561) (dok.nr. 1820;nr.2132;nr.2132a) Balsojums: 39 par, 21 pret, 15 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

—”Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. (Reģ.nr.654) (dok.nr.2238; nr.2238a) Nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””. (Reģ. nr.655) (dok.nr.2243; nr.2243a) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā).

—”Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.(Reģ.nr.656) (dok.nr.2245; nr.2245a) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

—”Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””. (Reģ. nr.660) (dok.nr.2256; nr.2256a) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”. (Reģ. nr. 661) (dok.nr.2261; nr.2261a) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījums likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””.(Reģ.nr.662)(dok.nr.2262;nr.2262a) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā”. (Reģ.nr.663)(dok.nr.2263;nr.2263a) Nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

— “Bibliotēku likums”. (Reģ.nr.664)(dok.nr.2264;nr.2264a) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi Repatriācijas likumā”. (Reģ.nr.665) (dok. nr.2279; nr.2279a) Nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai (atbildīgā) un Juridikajai komisijai.

Nodeva Pieprasījumu komisijai:

—deputātu K.Čerāna, O.Kostandas, J.Kušneres, J.Kazāka, J.Mauliņa, E.Zelgalvja, E.Grīnberga, O.Deņisova, M.Lujāna, M.Bekasova un I.Liepas pieprasījumu Ministru prezidentam, A.Šķēlem un valsts ieņēmumu valsts ministrei A.Počai par valsts amatpersonu deklarācijām.(dok.nr.2290)

— deputātu L.Kuprijanovas, R.Leitenas, V.Stikuta, V.Nagobada, J.Stroda, A.Saulīša, Z.Čevera, E.Jurkāna, E.Bāna un I.Ķezbera pieprasījumu Latvijas Bankas prezidentam E.Repšem un Ministru prezidentam A.Šķēlem par Latvijas Depozītu banku un Centra banku. (dok. nr.2287)

— deputātu E.Zelgalvja, O.Kostandas, J. Kušneres, J.Mauliņa, E.Grīnberga, I.Liepas, K.Čerāna, J.Kazāka, G.Valdmaņa un A.Rubina pieprasījumu Ministru prezidentam A.Šķēlem iesniegt Seimai apstiprināšanai pilnu pārskatu par valsts un pašvaldību budžeta izpildi 1996.gadā. (dok.nr.2308)

Pieņēma lēmumus:

— “Par J.Rumkovska apstiprināšanu par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli”. (dok.nr.2270) Balsojums: 49 par, 0 pret, 5 atturas.

— “Par L.Ceimeres apstiprināšanu par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli”. (dok.nr.2271) Balsojums: 45 par, 5 pret, 5 atturas.

— “Par A.Keiša apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”. (dok.nr.2272) Balsojums: 63 par, 1 pret, 5 atturas.

— “Par K.Venckava apstiprināšanu par Ventspils rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.2273) Balsojums: 51 par, 0 pret, 5 atturas.

— “Par Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu apstiprināšanu”. (dok.Nr.2274)

Apstiprināt: Olitu Blūmfeldi par Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Balsojums: 56 par, 0 pret, 4 atturas. Sarmīti Stūrmani par Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesesi. Balsojums: 52 par, 0 pret, 4 atturas.

Nolēma slēgt ziemas sesiju 25.martā.

Nolēma atklāt pavasara sesiju 8.aprīlī.

— Saeima saņēma izglītības un zinātnes ministra J.Celmiņa atbildi uz deputātu A.Golubova, L.Staša, M.Bekasova, O.Deņisova un A.Bartaševiča jautājumu par ANO piešķirto līdzekļu izlietojumu un samaksu par pedagogu pārkvalificēšanu un to valodas eksāmenu kārtošanu.(dok.nr.2286)

— Saeima saņēma ārlietu ministra V.Birkava atbildi uz deputātu K.Čerāna, J.Mauliņa, O.Kostandas, E.Grīnberga un E.Zelgalvja jautājumu par Latvijas speciālistu, kuri ir profesionāli sagatavoti sarptautisko finansu jomā, un par speciālistiem, kuri ir ieguvuši pasaules līmenim atbilstošu izglītību, atgriešanos Latvijā. (dok.Nr.2177a)

— Saeima saņēma ārlietu ministra V.Birkava atbildi uz deputātu I.Kreituses, L.Staša, J.Kušneres, J.Mauliņa un M. Lujāna jautājumu par 1997.gada budžetā paredzētās naudas par dalībmaksu ANO izmantošanu. (dok.nr.2289, nr. 2289a)

— Saeima saņēma iekšlietu ministra D.Turlā atbildi uz deputātu O.Kostandas, J.Mauliņa, E.Grīnberga, K.Čerāna, I.Liepas, J.Kušneres un J.Kazāka jautājumu par valdībai pakļauto struktūru iesaistīšanos priekšvēlēšanu kampaņā. (dok. nr.2251a)

— Saeima saņēma iekšlietu ministra D.Turlā atbildi uz deputātu A.Golubova, M.Bekasova, M.Lujāna, A.Bartaševiča un O.Deņisova jautājumu par likuma “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” izpildi. (dok.nr.2301)

— Saeima saņēma ārlietu ministra V.Birkava atbildi uz deputātu A.Rubina, L.Ozoliņa, J.Jurkāna, A.Golubova, G.Valdmaņa un O.Deņisova jautājumu par Latvijas valsts dalībmaksu ANO. (dok.nr.2254a)

— Saeima saņēma Ministru prezidenta A.Šķēles atbildi uz deputātu A.Rubina, L.Ozoliņa, G.Valdmaņa, M.Lujāna un O. Deņisova jautājumu par to, vai Latvijas valdībā būs morāles ministrs. (dok.nr.2255a)

— Saeima saņēma veselības valsts ministra J.Viņķeļa atbildi uz deputātu O.Kostandas, E.Zelgalvja, K.Čerāna, J. Mauliņa, E.Grīnberga, J.Kazāka, J.Kušneres un I.Liepas jautājumu par slimokases darbību. (dok.nr.2257a)

— Saeima saņēma tieslietu ministra Dz.Rasnača un ārlietu ministra V.Birkava atbildi uz deputātu A.Bartaševiča, M.Lujāna, O.Deņisova, M.Bekasova, J.Jurkāna un G.Valdmaņa jautājumu par LR Ministru kabineta 1995.gada 17.janvāra rīkojuma nr.13 izpildi. (dok.nr.2281; nr.2281a)

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 6. marta plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”): Ja runājam konkrēti par šodienas Saeimas plenārsēdi, tad uzskatu, ka ļoti būtisks bija jautājums “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, kas tika nodots komisijām. Sabiedrībā jau ļoti ilgi dzirdēta pamatota neapmierinātība ar to, ka daudziem cilvēkiem, kas godprātīgi nostrādājuši visu savu mūžu, tagad līdz ar pensijas aprēķināšanu vecumdienās tiek piešķirta bada maize. Un tas ir gadījumā, ja šim cilvēkam nav bijis labi apmaksāts darbs pēdējā gada laikā. Faktiski 5. Saeimā pieņemtais likums par valsts pensijām ir amorāls, jo tas ikviena pensiju padara tieši atkarīgu no iemaksām, kas par šo cilvēku izdarītas sociālās apdrošināšanas fondā. Bet šīs iemaksas izdarītas tikai, sākot ar 1996. gadu. Viss iepriekšējais cilvēka darba mūžs var tikt novērtēts ar nulli, un mūža veiktā darba novērtējuma vietā cilvēks var saņemt tikai pazemojumu un nolemtību tālākajai nabadzībai. Šāds sabiedrisks izkārtojums, kad vienu netaisni pazemo, bet otram nepelnīti iedod vairāk, pārkāpj sabiedrības pastāvēšanas pamatprincipus — taisnīgumu un respektu pret ikvienu cilvēku. Nopelnītās algas neizmaksāšana strādniekam par viņa padarīto darbu ir smags grēks arī pret Dieva iedibināto pasaules kārtību.

Tādēļ frakcijas “Latvijai” deputāti iesniedza Saeimā priekšlikumus šo likumu grozīt, lai šo pārejas laika formulu mainītu. Mūsu piedāvājuma pamatā ir pozīcija, ka pensijas daļa katram cilvēkam par viņa līdzšinējo darba mūžu aprēķināma pēc vienādiem principiem. Šī pensijas sākuma kapitāla daļa nosakāma proporcionāli cilvēka apdrošināšanas stāžam. Esmu ļoti pateicīgs Saeimai par to, ka šis likumprojekts tika novirzīts uz komisijām ar diezgan lielu balsu pārsvaru. Man neizprotama ir “Tēvzemei un Brīvībai” nostāja, kas līdzinās viņu labklājības ministra V. Makarova nostājai. Viņš acīmredzot uzskata pašreizējo kārtību par pietiekoši labu.

Bija vēl arī citi jautājumi. Teiksim, ne tik iepriecinošs notikums šodien ir Ministru kabineta izstrādāto noteikumu virzīšana, kas paredz samazināt atvieglojumus invalīdiem braukšanai sabiedriskajā transportā. Varu apliecināt, ka frakcija “Latvijai” bija pret. Saeima šodien nodeva vairākus pieprasījumus, tajā skaitā Tautas kustības “Latvijai” deputāti bija iesnieguši pieprasījumu par korupcijas novēršanas likuma izpildes nodrošināšanu. Jāievēro prasība, lai amatpersonai būtu jāatklāj sabiedrībai savi naudas uzkrājumi, jo tāda ir korupcijas novēršanas likumā, un Ministru kabinetam šī prasība tikai jāizpilda. Tas diemžēl šobrīd darīts netiek.

Diemžēl Saeima netika līdz grozījumu izskatīšanai likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kur frakcija “Latvijai” ierosina noteikt lielāku privatizācijas procesa kontrolējamību, nosakot Privatizācijas aģentūras atbildību kā valsts iestādei un ka tās lēmumiem jābūt pārsūdzamiem tiesā, kā arī nosakot, ka jāveido objektu saraksts, kas privatizējami tikai uz atsevišķu likumu pamata, kā arī objektu saraksts, kuros jāpatur valsts kapitāla kontrolpakete.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”): Es atšķirībā no kolēģa neatļaušos komentēt valsts pirmās amatpersonas rīcību vai Dieva iedibināto pasaules kārtību, tikai atļaušos nepiekrist teiktajam par likumu “Par valsts pensijām”, kas tieši otrādi — taisnīgā veidā paredz pensijas saskaņā ar to līdzekļu apmēru, kuru katrs konkrētais cilvēks konkrētā laika posmā iemaksājis tam paredzētajos fondos vai nodalītajos līdzekļos. Cita lieta ir tā, ka nevis pēc valdības, bet pēc atsevišķu deputātu ierosinājuma, pieņemot šo likumu kopumā, tika rasta iespēja atsevišķām cilvēku grupām — šeit es runāju tieši par sievietēm — iet pensijā agrāk. Ja šajā valstī ir ierēdņi, kas, sievietēm izsakot šo vēlmi aiziet pensijā agrāk, nepaskaidro, kādus mīnusus tas rada viņu pensiju apmērā un kādas priekšrocības viņām tiek liegtas, salīdzinot ar to, ja viņas pastrādātu dažus gadus ilgāk, tas jau ir šo ierēdņu kvalifikācijas jautājums, nevis likuma trūkums.

Šodien diezgan smagi strādājām un debatējām par jautājumiem, kuri, manuprāt, nebūtu debatējami, bet būtu pēc iespējas ātrāk virzāmi tālāk. To es gribētu galvenokārt attiecināt uz likumprojekta “Par Saeimas deputātu statusu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Gandrīz katrs debatēs runājošais deputāts atzina, ka no juridiskā viedokļa šis dokuments ir ļoti vāji izstrādāts, tajā pašā laikā daudzi no viņiem nekautrējās aicināt balsot par šo likumprojektu. Teikšu skaidri un atklāti, ka šis likumprojekts paredz deputātiem ne tikai viņu tiešās likumdevēju funkcijas, ko šajā valstī regulē jau citi likumi, bet arī tautas tiesneša, prokurora, izmeklētāja, valsts kontroliera un vēl citu amatpersonu funkcijas, kas, pēc “Latvijas ceļa” domām, ir absolūti nepieņemami, un mēs darīsim visu, lai šis likumprojekts tālāk netiktu virzīts. Deputātu pilnvaru palielināšana, ja tāda ir nepieciešama, tiktu iestrādāta tajos likumos, kuros šādam regulējumam jāatrodas.

Domāju, ka par šīsdienas samērā vārgajiem Saeimas darba rezultātiem pārāk noskumt nav vērts, jo mēs atkal sanāksim jau pirmdien. Ceru, ka ar balsošanas sistēmu viss būs kārtībā, kas šovakar negaidīti salūza, un mēs varēsim lemt par svarīgiem jautājumiem, tajā skaitā par autotransporta īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

N.Pēterkops (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”): Es gribu runāt par šodien Saeimā izskatāmā likumprojekta “Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās” otro lasījumu. Problēma, kas šajā likumprojektā tiek risināta, ir tā, ka jāsakārto īpašuma attiecības starp valsti un pašvaldību, lai ēka un zeme piederētu vienam īpašuma subjektam. Tam frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” piekrīt, bet kādā veidā tiek sakārtotas šīs valsts un pašvaldību īpašuma attiecības, kādā veidā tiek veikti norēķini par to, ka uz valsts vārda tiek reģistrēta pašvaldību zeme, ja uz pašvaldību zemes atrodas valsts objekts, valsts īpašuma uzņēmums? Vai atkal otrādi — kā tiek veikts norēķins ar valsti, ja pašvaldība uz sava vārda reģistrē valsts zemi, uz kuras atrodas pašvaldības īpašums, uzņēmums vai iestāde?

Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” savu viedokli bija izteikusi ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, ka šim norēķinam vajadzētu notikt uzreiz pie īpašuma reģistrācijas zemesgrāmatā. Tas nozīmētu, ka valsts un pašvaldība samainās vai nu ar līdzvērtīgiem zemes gabaliem, vai arī valsts norēķinās ar pašvaldību ar naudas līdzekļiem, nevis, kā tas piedāvāts likumprojektā, norēķins tiek veikts brīdī, kad valsts vai pašvaldība privatizē šo zemi, un norēķins ir tikai par daļu, kas ir latos. Bet par daļu, kas ir sertifikātos, norēķina nav. Šī problēma visvairāk skar tieši Rīgu, jo pēc šādām likuma izmaiņām uz valsts vārda var tikt reģistrēti apmēram 470 hektāri Rīgas pilsētas īpašuma, kas uz tās vārda bija uz 1940. gadu. Savukārt pašvaldība var pretendēt uz valsts zemi aptuveni trīs reizes mazāk — apmēram uz 150 hektāriem. Šī problēma ir pietiekoši nopietna, un tā tiks risināta vēl arī likumā par valsts un pašvaldību zemes īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatās, kā arī šajā likumprojektā trešajā lasījumā.

“Tēvzemei un Brīvībai” iesniedza vairākus priekšlikumus par zemes privatizācijas un atsavināšanas subjektiem. Diemžēl ne Tautsaimniecības komisija, ne arī Saeima šos ierobežojumus nepieņēma. Bet “Tēvzemei un Brīvībai” trešajam lasījumam iesniegs priekšlikumus, ka zeme citu valstu pilsoņiem nevar tikt atsavināta visā pilsētas teritorijā. Runa var būt tikai par rūpnieciskajām vai rūpniecības vajadzībām izmantojamajām zemēm.

Tāpat gribu informēt par to, ka šodien “Tēvzemei un Brīvībai” frakcija tikās ar ārlietu ministru Valdi Birkava kungu jautājumā par Abreni. Tūlīt pēc Saeimas sēdes būs partijas valdes sēde, kurā tiks pieņemts paziņojums, kurā mēs izteiksim savu viedokli par šo problēmu — kā būt un kā risināt šīs attiecības ar Krieviju, kā būt ar šo līgumu, kā būt ar Abrenes apriņķa zemes gabalu, kurš šobrīd atrodas Krievijas teritorijā.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): Runājot par šīsdienas sēdi, mani visvairāk satrauca tas, ka šodien tiešām tika izdarīts ārkārtīgi maz, pat no tā likumprojekta klāsta, kas mums sakrājies izskatīšanā. Šodien mūsu darba kārtībā bija likumprojekti, kuri jau bija iekļauti 13. februāra sēdes darba kārtībā, un arī no tiem visus šodien izskatīt nepaspēja. Acīmredzot tāpēc, ka mums pārāk daudz laika aiziet ne visai veiksmīgi un lietderīgi.

Jāsaka, ka šī kavēšanās saistīta galvenokārt ar diviem likumprojektiem.

Pirmais bija par Rēzeknes brīvo zonu. Katrā ziņā svarīgs un nozīmīgs projekts, kurš pie tam jau ir trešais. Jau pieņemti šādi likumi gan par Ventspils, gan par Liepājas zonu. Tieši tāpēc es domāju, ka varēja ņemt vērā to pieredzi, kas jau bija, un, vadoties no tās, straujāk virzīties uz priekšu. Tā vietā, lai straujāk virzītu šo likumu, diskusiju par to izstiepa divu Saeimas sēžu garumā — no pagājušās nedēļas līdz šai nedēļai. Jebkurš Saeimas deputāts, kuram bija kaut mazākā saikne ar Latgali, uzskatīja par pienākumu izvērst maksimāli garu runu. Turklāt galu galā neviens jau viņiem neoponēja, neviens praktiski neuzskatīja, ka šī zona nebūtu vajadzīga, un šajā gadījumā nebija arī nekādu citu priekšlikumu kā tikai atbalstīt šo likumu pirmajā lasījumā. Tā rezultātā tika zaudēts diezgan daudz laika, kuru varēja izlietot lietderīgāk.

Otrs tāds bija dažu deputātu iesniegtais likumprojekts “Par Saeimas deputāta statusu”. Kā jau teica, vienots viedoklis bija visiem, pat šā likumprojekta aizstāvjiem, ka šis likumprojekts ir ļoti vāji izstrādāts. Jautājums šeit nav par to, ka tas varētu saukties par deputāta statusu, jo katra deputāta galvenais pienākums, kas noteikts Satversmē un Kārtības rullī, ir likumdošanas darbs. Deputāti ir likumdevēji, un tas ir viņu galvenais pienākums. Šajā likumā par deputāta statusu tas ir pieminēts tikai tā — garām ejot. Galvenā runa ir par to, kādas deputātam varētu būt papildu tiesības ārpus Saeimas — ko viņš varētu kontrolēt, ko viņš varētu saukt pie sevis, kur viņš varētu piedalīties un tā tālāk.

Kā deputāts nekad neesmu izjutis nepieciešamību, ka man ārpus Saeimas būtu vēl kādas īpašas tiesības, kas atšķirtu mani no pārējiem mirstīgajiem, ka man tādas būtu vēl vajadzīgas. Ja esmu vēlējies tikties ar kādu amatpersonu, sākot no Ministru prezidenta un beidzot ar kādas pašvaldības pagasta priekšsēdētāju, neviens man nekad nav atteicis.

Esmu arī uzskatījis par nepieciešamu, kur tas ir iespējams, palīdzēt cilvēkiem, tikties, uzklausīt utt. Bet dot tādas tiesības, ka katrs deputāts varēs iejaukties kādās konkrētās lietās uz vietas, kaut vai A. Bušmeistares zirgu lietās vai kādās citās, tas izsauc veselu virkni problēmu, jo viens atsevišķs deputāts nevar pārstāvēt visas Saeimas viedokli, un var rasties situācija, ka viens deputāts kāda grupējuma interesēs kādas lietas risināšanā aizstāv vienu viedokli, bet cits deputāts — citu grupējumu interesēs aizstāv citu viedokli, iejaucoties un saucot pie sevis kaut kādas amatpersonas un dodot viņiem norādījumus, kā lietas lemt. Domāju, ka tas, gluži otrādi, rada zināmas briesmas, ka šeit var rasties korupcijas iedīgļi, ka deputāti var pārvērsties par kaut kādu interešu grupu locekļiem. Tā kā diemžēl tomēr netika acīmredzot turpināt ārkārtīgi smagu un, baidos, neproduktīvu darbu pie šā likumprojekta.

M.Lujāns (frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesī-ba”): Laikam šo divu pēdējo nedēļu sēdes noritēja zem gaidāmo pašvaldību vēlēšanu zīmes. Sevišķi labi to varēja redzēt jautājumā par Rēzeknes brīvo zonu. Kopumā iznāca paradoksāla situācija — gandrīz vienbalsīgi visi Saeimas deputāti atbalstīja šo likumprojektu, kaut arī tā apspriešana aizņēma vairākas dienas. Jau pagājušo ceturtdien lielāko dienas daļu mēs apspriedām šo jautājumu, un šī ceturtdiena arī tur nospēlēja tas, ka daudzi dažādu frakciju pārstāvji aktīvi centās pierādīt šīs zonas nepieciešamību un vajadzību, un savu ieguldījumu šīs zonas izveidē — it sevišķi tie deputāti, kas ir no Latgales reģioniem, neaizmirstot to, ka svētdien daudzi vēlētāji dosies pie urnām, lai balsotu par vietējām mērijām, un līdz ar to cerot nopelnīt kādu lieku dividendi vai kādu papildu popularitāti savām partijām.

Otrs galvenais jautājums, kas tika apspriests šodien, bija par Saeimas deputāta statusu. Šeit es diemžēl laikam nevarēšu pievienoties vairākuma pārstāvjiem — Kristiānai Lībanes jaunkundzei un arī Bišera kungam, jo uzskatu, ka šādam stāvoklim jābūt noteiktam, citādi veidojas paradoksāla situācija — Kārtības rullis, kas savā veidā ir Saeimas iekšējais likums, pēkšņi izrādās, ka attiecībā uz ārpusi — gan uz Ministru kabinetu, gan arī uz sabiedrības problēmu risināšanu — deputāta palīgam ir lielākas tiesības nekā pašam deputātam un ka deputātam visas problēmas jārisina ar sava palīga palīdzību. Tādēļ es arī sākotnēji komisijā piekritu tam, ka likums nav izstrādāts, un arī šodien uzskatu, ka tas nav izstrādāts, bet esmu saskāries ar vairāku valsts ierēdņu cinisku, atklātu ņirgāšanos arī pret deputātiem. Viņi atklāti pasaka: “Nu, ja tev ir kādi jautājumi vai kādas problēmas, vari griezties un labot likumu.” Tad atkal var veidoties paradoksāla situācija, ka Saeimai jāveido likumi speciāli kādam ierēdnim, kas negrib veikt pats savas funkcijas, un bieži vien jāsaskaras arī ar to, ka arī tie valsts orgāni, kuriem būtu jāvēro un jāseko, kā tiek pildīts likums, savas funkcijas veic vāji vai neveic gandrīz nemaz. Tādēļ es šajā gadījumā arī nosliecos uz to pusi, ka šim likumam jābūt. Cita lieta, vai tādā veidā, kā tas ir pagaidām, bet šeit, iespējams, “Latvijas ceļš” varēs pielikt savu juristu iniciatīvu, un likums tiks uzlabots.

Protams, šovakar šai preses konferencei lēnām tuvojoties nobeigumam, gribētos apsveikt visas klausītājas. Tuvojas 8. marts. Protams, Latvijā kārtējo reizi tie nav oficiāli valsts svētki. Šogad mūsu valstī ne prezidents, ne premjerministrs laikam neuzstāsies par sieviešu problēmām — par tām, kas ir ļoti nopietnas. Bet es apsveicu savā un savas frakcijas vārdā visas klausītājas 8. martā. Un tos, kam būs laiks un iespēja, kas gribēs tos atzīmēt, gaidīšu Grīziņkalnā sestdien pulksten 12 uz svinīgo koncertu.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija): Atskatoties uz aizvadīto nedēļu, kristīgo demokrātu deputātiem Saeimā ļoti nozīmīga liekas sabiedrībā aizsāktā diskusija par politiķu morāles jautājumiem. Tādēļ šodien gribu runāt citu valodu atšķirībā no tās, kuru lietoja iepriekšējie runātāji. Kristīgo demokrātu deputātus Saeimā uztrauc tas, ka sakarā ar šiem politiskajiem skandāliem sabiedrībā būtiski mazinājusies politiķu autoritāte. Tāpat mūs uztrauc tas, ka mazinājusies pilsoņu uzticēšanās valsts varas institūcijām — Saeimai un valdībai. Mūs uztrauc, ka cilvēki, kas piedalīsies pašvaldību vēlēšanās, piedalīsies tajās, nevis lai atbalstītu kādu pozitīvu programmu, kādas pozitīvas pārmaiņas, bet lai pret kaut ko protestētu, ka ļoti liela daļa vēlētāju pilsoņu paliks mājās un vispār nepiedalīsies vēlēšanās. Mēs uzskatām, ka situācijā, kāda izveidojusies, tas ir nožēlojami, ka ļoti daudzi politiķi, kuri sevi sauc par demokrātiem, tajā pašā laikā uzskata, ka vēlētāji pie stūres laižami tikai reizi četros gados. Pārējā laikā tiem būtu jāsēž uz aizmugurējā sēdekļa un jāklusē līdz nākamajām vēlēšanām.

Kristīgo demokrātu savienībai ir svarīgi risināt jautājumu par to, kā nepagriezt muguru pret savu vēlētāju, kā viņu nosēdināt uz priekšējā krēsla — blakus vadītājam — un dot viņam tiesības kontrolēt ievēlētos deputātus. Tādēļ mūsu frakcija iesniedza Sadarbības padomē vēlēšanu likuma izmaiņu projektu, kas paredzētu un dotu iespējas vēlētājiem ne vien vēlēt par partijām, bet arī atsevišķiem kandidātiem, kuriem tie uzticas. Šāda sistēma mainītu pašreizējo kārtību, vairāk saistītu deputātu ar vēlētāju un, galvenais, dotu iespēju vēlētājiem deputātus kontrolēt un paaugstināt atbildību vēlētāju priekšā. Diemžēl citas partijas — “Latvijas ceļš”, “Saimnieks” un “Tēvzemei un Brīvībai” atklāti pateica, ka viņus apmierina pašreizējā vēlēšanu sistēma un to mainīt nav nepieciešams.

Mēs uzskatām, ka diemžēl, neskatoties uz to, ka mūsu priekšlikums ir noraidīts, mums vieniem pašiem būs jācīnās tālāk par šo priekšlikumu. Tādēļ es aicinu, lai vēlētāji ar savām balsīm, piedaloties tuvākajās pašvaldību vēlēšanās, dod atbildi uz šo jautājumu. Pats galvenais — tā būs labākā zīme jūsu aktivitātei, ja jūs piedalīsieties šajās vēlēšanās un atcerēsieties veco patiesību, proti, ka sliktākās varas ievēl tie, kuri paliek mājās un nepiedalās vēlēšanās. Būsim aktīvi! Nepaliksim mājās! Piedalīsimies vēlēšanās un atbalstīsim, ja jums tas ir pieņemami, Kristīgo demokrātu savienības partiju pašvaldību vēlēšanās.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija): Mani, analizējot šodienas plenārsēdi, uztrauc divas lietas. Pirmkārt, pazemoto, aizvainoto vai nabago cilvēku nožēlojamā dzīve. Tas saistīts ar vienu no likumprojektiem, kuru es tūlīt pieminēšu, un interfrontiešu — viņi gan tagad saucas par sociālistiem vai citādi, aktivitātes, reanimējot padomju laikus. Jūs jau dzirdējāt par 8. martu, ko M. Lujāna kungs teica.

Šodien tika izskatīts likumprojekts par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību. To iesniedza Ministru kabinets. J.Zīgerista partijas biedri J.Kušnere un K.Čerāns nupat mikrofona priekšā lielījās, ka viņi gribējuši noraidīt šo likumprojektu. Lieta tāda, ka, noraidot šo likumprojektu, tiktu panākts pretējais — cilvēki nesaņemtu šos atvieglojumus. Piemēram, 2.grupas invalīdi sabiedrisko transportu bez maksas var izmantot tikai līdz 1. aprīlim. Kas notiks pēc tam? Mana nostādne ir skaidra — šiem cilvēkiem jānodrošina, lai viņi varētu pārvietoties, ja vispār viņi izmanto šo transportu bez maksas. Bet, lūk, ir cilvēki, kuri it kā izliekas aizstāvam, bet faktiski ir pret to, jo laikam neizprot un nelasa likumprojektus.

Otrs, ko gribētu pieminēt — sociālisti šodien kārtējo reizi izvirzīja likumprojektu par Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu. Tā nosaukts šis likumprojekts. Kas tas ir par mēģinājumu? Tas ir mēģinājums šiem cilvēkiem, kuri faktiski pēc kara palika šeit, Latvijā, desmitiem tūkstošu cilvēku, paņēma latviešu dzīvokļus. Viņi turpina joprojām dzīvot šajos dzīvokļos un izmantot viņu mēbeles. Man ir pazīstams cilvēks, kurš saka, ka vēl šodien šie okupanti spēlē uz viņa klavierēm. Lūk, mēs vēl viņiem kārtējo reizi dosim dažādus atvieglojumus. Ziniet, manuprāt, tas ir absolūti nepieņemami. Un dabīgi, ka mēs, deputāti, nobalsojām pret šādu likumprojektu. Lūk, tādi ir mēģinājumi, kas atkārtojas atkal un atkal. Šīs aktivitātes, starp citu, attiecībā pret Latviju no Maskavas puses pēdējā laikā ir stipri jūtamas. Un, protams, reizē ar to aktivizējas arī mūsmāju interfrontieši.

Pēc izdevuma

“Saeimas Vēstis”, Nr.102

Saeimas10. marta ārkārtas sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997. gada 10. marta ārkārtas sēdi.

Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu reģistrēties, un Saeimas sekretāra biedru Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Andris Ameriks, Juris Celmiņš, Kārlis Čerāns, Roberts Dilba, Kārlis Jūlijs Druva, Gunta Gannusa, Ojārs Grinbergs, Ervids Grinovskis, Edvīns Inkēns, Ernests Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Ģirts Kristovskis, Janīna Kušnere, Andrejs Naglis, Leopolds Ozoliņš, Normunds Pēterkops, Aida Prēdele, Andris Rubins, Anta Rugāte, Leonards Teniss, Andris Tomašūns, Roberts Zīle, Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Sākam izskatīt ārkārtas sēdē akceptēto un izsludināto darba kārtību.

Pirmais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums”, dokumenta otrreizēja caurlūkošana. Juridiskās komisijas vārdā — komisijas priekšsēdētājs deputāts Juris Kaksītis. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 2283.

Pirms pāriet pie ziņojuma par atsevišķiem pantiem, es gribētu jūs informēt par to pieeju dokumenta izskatīšanai, kāda bija Juridiskajā komisijā. 1997. gada 5. februārī Valsts prezidents, nosūtot šo likumprojektu atkārtotai izskatīšanai, uzsvēra nepieciešamību pārskatīt divus pamatjautājumus — apdrošināšanas prēmiju apmēri un atbildības limiti. Līdz ar to, skatot priekšlikumus un izskatot likumprojektu, mēs no tā arī vadījāmies. Es citēju vienu no rindkopām prezidenta vēstulē: “Uzskatu, ka nepieciešams vēlreiz izvērtēt Saeimā pieņemtā likuma normas, kas nosaka apdrošināšanas prēmiju apmērus un apdrošinātāja atbildības limitus, līdzsvarojot transporta īpašnieka un apdrošinātāja ieinteresētību sasniegt likuma mērķi, aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo mantiskās intereses.”

Kārtības ruļļa 115. pants arī nosaka, ka, izskatot šo lietu, ir jāvadās... atkārtoti izskatot likumu, piemērojami noteikumi par likumprojektu izskatīšanu trešajā lasījumā.

Līdz ar to, apspriežot vairākus priekšlikumus, Juridiskā komisija uzskatīja, ka daži no tiem faktiski neatbilst tai idejai vai tam lūgumam, kurus savā vēstulē izvirza Valsts prezidents. Tajā pašā laikā mēs, izskatot šos priekšlikumus, nevadījāmies tikai no formāla apsvēruma, apsvērām arī pēc būtības, taču, ziņojot par atsevišķiem pantiem, es teikšu, ka vispirms šeit bija formālais moments.

Likuma 1. pants. Ir iesniegts priekšlikums, kuru iesniedzis ir deputāts Bāns” — nomainīt 1.panta 6.punktā vārdu “prēmija” ar vārdu “iemaksas”. Kā jau teicu, vispirms, ja mēs uzskatām...

Sēdes vadītājs. Kaksīša kungs, atvainojiet, Bāna kungs dod signālu, ka viņš savu priekšlikumu noņem. Ja tas ir tā, tad acīmredzot sīkāka ziņošana par šo priekšlikumu vairs nav nepieciešama.

J.Kaksītis. Nākošais priekšlikums ir iesniegts par 6. pantu. Kompleksais līgums. Faktiski arī šeit mēs varētu attiecināt šo pašu formālo pieeju. Ka Valsts prezidents savā vēstulē nav neviena vārda bildis par līgumiem, tanī skaitā par komplekso līgumu, bet ir runa par prēmijām un limitiem. Tātad arī pēc formālā, manuprāt, ieskata tas nebūtu apspriežams un balsojams. Bet arī pēc būtības komisija ir izteikusi negatīvu attieksmi par šo priekšlikumu, jo mēs uzskatām, ka kompleksais līgums ir atvieglinājums tiem lauku cilvēkiem, kuru zemnieku saimniecības ir reģistrētas likumā noteiktajā kārtībā. Bāna kunga priekšlikums un mazāk arī Mauliņa kunga priekšlikums būtiski paplašina to subjektu loku, kuriem tiktu dots šis atvieglinājums, un šis subjektu loks vairs nav tikai zemnieku saimniecības, nav tikai laukos esošās saimniecības, bet arī tādas, kuras nemaz neatrodas laukos, kuras var atrasties arī pilsētās, kuras varētu nodarboties arī ar citu uzņēmējdarbību. Šeit šis subjektu loks... Bāna kungs liek priekšā papildināt ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm, valsts selekcijas izmēģinājumu stacijām, mācību saimniecībām, lauksaimniecības mācību iestādēm, līdz ar to ļoti būtiski paplašinot šo subjektu loku, faktiski, komisijasprāt, kompleksā līguma ideja tiek likvidēta, jo šeit ir doma — ar komplekso līgumu tiek sniegti zināmi atvieglojumi zemnieku saimniecībām. Tādēļ arī komisija noraidīja šo priekšlikumu. Es atkārtoju — divu iemeslu dēļ: formālā iemesla dēļ, ka tas neizriet no Valsts prezidenta vēstules, un arī pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēlas runāt priekšlikuma autors deputāts Bāns, — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

E.Bāns (DPS). Godātais Prezidij, godātie deputāti! No tā laika, kad mēs izskatījām šo likumprojektu pagājušajā gadā, būtiski izmainījies ir lauksaimniecības stāvoklis tautsaimniecības kompleksā. Bez tā, kas lauksaimniekiem bija jāmaksā, šogad ir nācis klāt šis maksājuma loks apmēram par 8,9 miljoniem, tajā skaitā apmēram no pusotra līdz diviem miljoniem arī par civiltiesisko apdrošināšanu. Līdz ar to mēs iestrādājām likumprojektā uz trešo lasījumu tagad pēc otrreizējas caurlūkošanas... uz otrreizējo caurlūkošanu, ka ir jāpaplašina to lauksaimnieku loks, kam, uz kuriem tiek attiecināts kompleksais līgums, tas ir, līdz piecām transporta vienībām. Ja izvērtējam situāciju, kāda ir statūtsabiedrībām, valsts uzņēmumiem, mācību saimniecībām un zemnieku saimniecībām, tad vairākkārt par zemnieku saimniecībām šiem uzņēmumiem ir jāmaksā nodokļu kopums. Tas pārsniedz apmēram par 14 līdz 15 reizēm.

Otrkārt. Šīs statūtu sabiedrības, valsts saimniecības, mācību saimniecības absolūti nomaksā visus nodokļus, kas viņiem... vai ja viņiem tiek aprēķināti, viņi cenšas nomaksāt šos nodokļus, ko viņiem pienākas maksāt. Ja mēs paturēsim tikai to, ka zemnieku saimniecībām šis kompleksais līgums darbojas, tad nezinu, kādas varētu būt sekas, — vienkārši šis transports nevarēs tikt izmantots un nevarēs ar viņu strādāt.

Vēl bez tam, teiksim, ja paskatāmies 6. pantā 3. daļu, ka var braukt tikai ar vienu transporta līdzekli... 1. panta 10. apakšpunktā ir minēts, ka transporta līdzekļi ir arī piekabes. Tātad ar vienu polisi, kas ir noslēgta kā kompleksais līgums, varēs braukt ar traktoru atsevišķi, bet ar traktoru un piekabi nē. Tāpat nevarēs braukt ar vieglo automašīnu un piekabi. Līdz ar to tas rada disproporciju, un būs lielas nesaprašanās. Mēs liekam priekšā, ka varētu braukt arī, ja paliek tikai zemnieku saimniecības... tātad, ka varētu braukt ar šīs polises kopijām, jo kā tad tā? Teiksim, ja ģimenē ir divi ar vadītāja tiesībām, ja, teiksim, sieva aizbrauc uz tirgu pārdot produkciju, tad vīrs ar traktoru uz lauka vairs nevarēs braukt. Tas vienkārši ir nesaprotami. Tas rada tādu situāciju, ka zemnieku saimniecībām vienkārši tiks traucēta normāla darbība, jo es esmu runājis vairākās vietās, zemnieki ir diezgan lielā sašutumā par tādu likumprojekta variantu un iesaka to labot tā, lai varētu normāli strādāt un normāli funkcionēt šīs zemnieku saimniecības.

Vēl bez tā, ko es jau teicu, — par resursiem. Ārkārtīgi pieaug arī energoresursi. Ir tas ar akcīzes nodokļa palīdzību, ir tas ar energoresursu, teiksim, pašām cenām, jo viena kilovatstunda jau tagad paju vai statūtu sabiedrībām maksā 6,5 santīmus. Tā ir liela summa, un tā sastāda milzu summas kopā uzņēmumos. Bez tam jūs jau ziniet, ka zemnieku saimniecību darbība ir ļoti ierobežota, jo to jau mēs varējām secināt no premjermistra Šķēles kunga ziņojuma, ka 53% no gaļas produktiem ir pašražotie gaļas produkti, ko mēs ražojam patēriņam kopumā. Labības produkti ir 62%. Tas liecina, ka zemniekam būtu milzīgs darbalauks, bet tiek ievesta produkcija no citurienes, un, ja viņš, teiksim, vēl sadārdzinās savu pašizmaksu, kura tagad jau apmēram nosedz resursu izmaksas no pārdotās produkcijas tikai par vienu piekto daļu, es vispār nezinu, kā var zemnieki... viņi vienkārši ir faķīri šinī lietā, kur viņi ņem naudu un kā viņi attīstās, un kā viņi maksā.

Nevar arī piekrist tam, ka, teiksim, te paiet apakšā visi tie, kas nodarbotos ar lauksaimniecību vai tā saucamie Breša zemnieki, kā mēs sakām. Šeit ir — reģistrētajiem uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību. Ja viņš neveic lauksaimniecisko darbību, bet tirgojas vai veic kādu servisa jautājumu laukos, tad uz viņu tas, bez šaubām, neattiecas.

Tā ka, lūdzu, izvērtēt deputātiem šo faktisko stāvokli, kāds ir laukos, un atbalstīt mūsu iesniegto priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Deputāts Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Es pilnībā atbalstu Bāna kunga priekšlikumu. Mans personīgais priekšlikums ir šaurāks. Es paskaidrošu — kāpēc tāds priekšlikums. Lai attiecinātu to komplekso līgumu uz visiem lauksaimniecības uzņēmumiem. Mēs zinām, ka krietna daļa zemnieku saimniecību ir noformētas kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību.

Toreiz tas tika darīts tāpēc, ka individuālajam uzņēmumam ir pilna materiālā atbildība, tas nozīmē, ka zemnieks riskē ar visiem saviem lopiem, tehniku un zemi, ja viņam gadās “iekrist” parādos. Savukārt sabiedība ar ierobežotu atbildību riskē tikai ar to kapitāla daļu, ko ir ieguldījusi savā sabiedrībā. Tā kā zemniecība jau bija nostādīta sliktākā stāvoklī toreiz, jo viņiem bija jāsāk praktiski viss no nulles, jāiekārto sava saimniecība, tad daudzi, lai nepiedzīvotu šo lielo risku, ka viņu tūlīt varēs ūtrupēt, pēc pirmā neveiksmīgā aizņēmuma izvēlējās šo formu — sabiedrība ar ierobežotu atbildību — SIA, kā mēs sakām. Tagad, ja mēs šīm saimniecībām noņemsim iespēju noslēgt kompleksos apdrošināšanas līgumus, mēs nostādīsim tās ļoti neizdevīgā stāvoklī.

Tāpat mēs te jau divus sasaukumus mēģinām uztaisīt — kooperācijas ministru un ministriju — ar nodomu, un saprātīgu nodomu, ka kooperēšanās kā normālās demokrātiskajās tirgus zemēs ir viena no darbības formām, kas nodrošina efektīvu lielas tehnikas izmantošanu un efektīvu saimniekošanu un kopdarbību, būtu atbalstāms ar šo likuma pantu, kas aizliedz noslēgt kompleksos līgumus ar kooperatīvajām sabiedrībām, ar paju sabiedrībām, mēs savukārt atkal dodam triecienu zemnieku saimniecībām, dodam vēl kārtējo triecienu Latvijas zemniecībai, lauksaimniecībai. Neapzinādamies vai varbūt apzinādamies, ka tādā veidā mēs ļoti skaidri ejam uz Latvijas pamatu izpostīšanu, jo jāatzīst, ka lauksaimniecība tomēr ir Latvijas pamats, un produkcija, ko te ražo, ir pati būtiskākā, jo mums nav izrakteņu. To mums vajag apzināties. Mums ir tikai meži un lauksaimniecības produkti, galvenie izejvielu avoti, ar kuriem mēs varam operēt.

Tāpēc es lūdzu pārdomāt, godātie deputāti, šo jautājumu ļoti nopietni, jo mūsu mērķis taču ir saglabāt Latviju, nevis to izpostīt.

Bez tam te es vēl gribu piebilst tam, ko teica Bāna kungs. Mums par dempinga cenām tiek ieplūdināta lauksaimniecības produkcija no Eiropas. Es uzsveru — par dempinga cenām. Ja jau kādam ir gadījies būt, un es ceru, te ir tādi cilvēki, kas aiziet arī tur uz tirgu un iet veikalos Eiropā. Skaidri redz, ka, pārrēķinot latos, viņu, piemēram, gaļas cena ir trīs reizes augstāka nekā Latvijas veikalos. Savukārt mēs redzam, ka ieplūdina šeit gaļu no Eiropas par vienu trešdaļu lētāku. Līdz ar to izspiež mūsu zemniekus no tirgus. Mēs zinām, es ceru, jūs zināt, ka tirgus ekonomika nenozīmē savstarpējās konkurences godīgumu vai savstarpējās konkurences džentlmenismu. Dempings ir aizliegts normālās zemēs, bet starpvalstu attiecībās dempings, kā redzam, notiek, proti, pārdod produkciju zem pašizmaksas. To dara Eiropa. Ar vienu skaidru mērķi — padarīt Latviju par “banānu” republiku, kādas ir padarītas daudzas zemes ar šī dempinga palīdzību. Vai mēs tik daudz, skatoties uz Eiropu, nepamanām šo viņu organizēto darbību Latvijas nospiešanai uz ceļiem?

Godātie deputāti, padomāsim nopietni un atbalstīsim Bāna kunga priekšlikumu. Un, ja tas neiet cauri, vismaz manu priekšlikumu, kur ir mazāk izvērsts šinī jautājumā. Aizstāvēsim Latvijas lauksaimniecību. Tā mēs aizstāvēsim paši sevi, aizstāvēsim arī to intereses, kuri pašlaik nejūt, ka tas būtu skāris viņu intereses, kā lielie pārstrādes monopoli. Bet tas skars arī jūs. Arī jūs nonāk-siet atkarīgo stāvoklī Eiropas priekšā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Nu tas, ka šodien mēs te sēžam, esam salasījušies tāpēc, lai šo likumu no jauna apspriestu, kas ir no Prezidenta kancelejas mums atmests atpakaļ. Tas tika izdarīts tikai tāpēc, ka nevis tautas vai sabiedrības interesēs tas viss notika vai notiek, bet tas notiek tādu struktūru lobija dēļ, kuri pie prezidenta, cik es saprotu, ir lielā cieņā, teiksim, apdrošināšanas sabiedrības un tālāk visi, kas ganīsies ap šo naudu, kas tiek savākta par šo obligāto tiesisko apdrošināšanu. Tādā kārtā mēs tanī pašā laikā, kad runājam par augstu morāli, nevaram izvērtēt no morāles viedokļa, kā šis likums atsaucas pret sabiedrību. Es domāju, ka te ir ļoti daudz par ko runāt taisni par morāli augstākās sfērās un mūsu vadībā. Pamazām mēs taisām, cik es saprotu jau sen, un pamazām mēs taisām nelielu Albāniju. Tikai labi, ka mēs, latvieši, neesam tika karstasinīgi kā albāņi un mums tas nenotiek. Bet vienreiz laikam pacietībai pienāks gals, un es domāju, ka mēs piedzīvosim kaut ko līdzīgu, kā šodien piedzīvo Albānija, ja tādā veidā mēs rīkosimies.

Ja mēs runājam par to, ka trūkst naudas apdrošināšanas sabiedrībām, ka tām trūkst naudas, ja iekasē to, kas bija paredzēts, ka viņi nevar izrīkoties, kur tad paliek regresa kārtībā piedzītās summas, ko noteikti piedzīs tiesas ceļā par radītiem zaudējumiem no tiem, kas taisa avāriju? Vai tad tas ir maz? Es domāju, ka tas ir pietiekoši. Un vēl atliku likām pietiekoši, lai kopā, kad šīs summas savāc un vēl regresa kārtībā, es domāju, ka pilnīgi var dzīvot zili zaļi šīs apdrošināšanas sabiedrības un visi, kas ap to ganās. Es domāju, ka te nedrīkst ne par vienu latu palielināt vai vēl kaut kā apgrūtināt sabiedrībā to cilvēku stāvokli, kam ir transporta līdzekļi. Un, bez šaubām, kā jau iepriekš te teica Bāna kungs un Mauliņa kungs, šis ļoti smagi atsaucas uz lauksaimniecisko ražošanu, uz zemniekiem. Es domāju, ka šinī gadījumā zemniekiem nekādi nedrīkst ne par vienu latu kaut ko palielināt, ja mēs gribam tomēr kaut kā izdzīvot un gribam, lai mūsu pamatnozare, kāda vienmēr ir bijusi un ir arī tagad, lai tā varētu dzīvot.

Es domāju, ka te ir jāatbalsta Bāna kunga priekšlikums, arī Mauliņa kungs ko teica. Un nekādā gadījumā mēs nedrīsktam pieļaut, lai palielinātu šīs summas, kas tiks iekasētas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Prezidijs saņēmis 10 deputātu, un konkrēti: Lībanes, Panteļējeva, Keiša, Leiškalna, Bunkša, Straumes, Grīnblata, Kaksīša, Ķezbera un Seiksta parakstītu iesniegumu, kurā ierosināts saīsināt uzstāšanās laiku debatēs par darba kārtības jautājumu “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu” līdz piecām minūtēm, runājot pirmo reizi, un divām minūtēm — otro reizi.

Vēlas runāt par šo iesniegumu Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šinī gadījumā vairs daudz ko diskutēt nav. Tā kā mēs savulaik pieņēmām un prezidenta kunga lūgumu un salīdzinoši vismaz pagaidām diskusija iet par tiem punktiem, kur prezidenta kungs un apdrošināšanas firmas nav lūgušas izskatīt. Un arī tanī vietā, kur būs jautājums par to, ko gan apdrošināšanas firmas, gan prezidents ir lūdzis izskatīt, tur ir pietiekami skaidrs šinī gadījumā. Un tādēļ tur diskusijas nav vairs vajadzīgas. Jo pēc būtības tik un tā būs tikai balsošanas mašīna “par” un “pret”, jo visi viedokļi ir zināmi. Pēc būtības ir ienākusi papildinformācija, bet es domāju, ka tam nepieciešamas lielas pārrunas vairāk nav. Un beidzot mums ir jāizpilda prezidenta kunga un apdrošināšanas firmu lūgums un jāapdrošina, un jādod tautai iespēja apdrošināties un katram nopelnīt to naudu, ko devis prezidents un Dievs. Paldies!

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt deputāts Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs). Cienījamie deputāti! Es tomēr esmu pret. Es domāju, ka debates vajag atļaut tik ilgi, kā ir paredzēts — 15 minūtes. Ja cilvēki — deputāti grib uzstāties, lai uzstājas un motivē. Jo tiešām nav skaidrs, kāpēc prezidents atsūtīja šo likumu vēl vienu reizi caurskatīšanai. Un brīnums, ka prezidents tik viegli iespaidojas no dažādu privāto kompāniju spiediena. Tautā jau gan runā, ka tās privātās kompānijas palīdzot prezidentam iekārtot dzīvi, teiksim, dzīvokli, un arī uz māsas vārda celt vasarnīcu Jūrmalā. Bet mums, deputātiem, tas nav skaidrs, un arī prezidents pats nevar to visu pilnīgi paskaidrot. Viņš pats šeit nepiedalās. Kāpēc tad viņš nepiedalās, ja ir atsūtīts tas likumprojekts vēl vienu reizi caurskatīšanai? Man liekas, ka viņš ir valstij.

Es esmu pret. Es domāju, ja deputāti grib argumentēt savu uzstāšanos, lai visi runā tik ilgi, cik mums ir paredzēts. Tāpēc mums arī ir ārkārtas sēde.

Sēdes vadītājs. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par 10 deputātu priekšlikumu — saīsināt debašu laiku. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 13, atturas — 6. Deputātu priekšlikums ir pieņemts. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Jānis Mauliņš — otro reizi. Divas minūtes.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es tikai gribētu piebilst vēl pie teiktā attiecībā uz komplekso līgumu apdrošināšanā, ka šī specifika, kad ir daudz darbarīku un daudz apdrošināmo agregātu, pastāv praktiski tikai lauksaimniecībā. Un, lai mēs normālu konkurenci lauksaimniecības uzņēmumu starpā piedzīvotu, ir vajadzīga arī šajā punktā vienādība. Es uzsveru — tāpēc, ka lauksaimniecība ir vienīgā, kur ir daudz dažādu agregātu. Attiecība uz citu tas nav paredzēts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nu man tā kā neērti nākt un runāt, varbūt atkārtot to pašu, ko jūs jau dzirdējāt, bet tomēr vakar, būdams uz laukiem, es redzēju, ko nozīmē mūsu jaunsaimnieku, lauksaimnieku, arī to, kas ieguvuši mantojumā saimniecības, traģēdija. Tāds skats, iedomājieties. Lielā paju sabiedrības govju kūts, kas paņemta par pajām, tūlīt izkauti lopi, pārdoti, vēl mētājas galvaskausi, mugurkauls, un arī pati kūts — pusē noplēsts šīferis, un saimniece lūdz blakus esošo jaunsaimnieku pievākt šo šīferi, un atlikušo šīferi viņa pievāks. Kas notiks ar pārējo, ar to karkasu, pie tam divstāvu, milzīga siena noliktava ir bijusi... Veidojas drupas. Un šis zemnieks, uzzinādams, ka šodien apspriedīs šo civiltiesiskās apdrošināšanas likumu, kas nav skaidrs, ko tad mēs apdrošinām — mašīnu, vadītāju, valdītāju vai īpašnieku, beidzot jau viss ir sajaukts. Ja brauc viens, un mašīna ir apdrošināta uz cita vārda, tad atbild tas, kas nebrauc ar šo mašīnu, un tas beidzot nesaņem atlaides un turklāt maksā divas vai trīs reizes vairāk, vai pat 100 un 200 latus. Paskatieties, tur ir sajauktas visas šīs attiecības starp jēdzieniem. Mašīna — īpašnieks, vadītājs vai valdītājs. Bet tas vēl viss būs.

Un kāpēc lai būtu zemniekiem apdrošinoties jāmaksā par dārgo mašīnu labošanu. Maza skramba maksā mersedesa jaunākam numuram tik daudz, cik 2–3 žiguļi kopā, pilnīgi sadragāti. Tas taču jums būtu jāzina, kādas cenas ir mūsu “Motorservisam” un cik maksā žigulis vai vecs folksvāgens.

Kas attiecas uz šo priekšlikumu — Bāna kunga priekšlikumu — es domāju, ka tas ir jāatbalsta, jo tiešām tie, kas apstrādā zemi, viņi ir izmisuši, dzirdot to, ka viņiem vēl un vēl būs jāmaksā un par vairākām ierīcēm, ko piekabina pie traktora, ka tā ir zemniecības kārtējā aplaupīšana. Bet to jau teica iepriekšējie runātāji. Un nav jābrīnās, ka tiešām mahinācijas notiek.

Šorīt no rīta satraukts pie manis atskrēja “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvis, kas paziņoja, ka vēlēšanu laikā Jūrmalā nav izsniegts “Tēvzemei un Brīvībai” biļetens. Iedoti ir visi biļeni čupiņā, kurā viņš meklējis “Tēvzemei un Brīvībai” biļetenu, un nav to atradis. Lūk, cik tālu var aizdomāties tie cilvēki, kas tiecas pēc slavas, varas un naudas! Tāpēc lūdzu atbalstīt Bāna kunga priekšlikumu. Kopumā neatbalstīt vispār šo civiltiesiskās apdrošināšanas likumu kā nesagatavotu un neatbilstošu valsts interesēm. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kaksīša kungs. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Es lūdzu atbalstīt komisijas atzinumu, un gribu piebilst, ka tādā gadījumā, ja tiktu atbalstīts deputāta Bāna priekšlikums, būtiski izmainās šā likuma koncepcija. Jūs redzat, ka tad transportā, satiksmē var piedalīties visi pieci šie transporta līdzekļi. Visi pieci uzreiz, un nav pieļaujams pēc likuma koncepcijas, ka būtu izmantojamas dokumentu kopijas, polises kopijas. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Par lauksaimniecības uzņēmumu. Šim jēdzienam faktiski nav definīcijas vai kvalificējošu pazīmju. Tas ir par to priekšlikumu, ko izvirza deputāts Jānis Mauliņš. Es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Edgara Bāna priekšlikumu — 6.panta pirmo un otro daļu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 20, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad spēkā paliek komisijas viedoklis.

Tagad balsosim par Mauliņa kunga priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Mauliņa kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 20, atturas — 12. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

J.Kaksītis. 11.pants. Par 11.pantu ir iesniegti divi priekšlikumi — satiksmes ministra Krištopana priekšlikums: “Apdrošināšanas līgumu var noslēgt uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam. Robežas apdrošināšanas līguma minimālais termiņš — 15 dienas.”

Deputāta Vītola priekšlikums, kura būtība ir tāda, ka minimālais termiņš būtu nosakāms 7 dienas. Un svītrojama šā panta otrā daļa. Es atvainojos, pirmās daļas 2.teikums, ka apdrošināšanas līgumu var noslēgt arī uz vienu vai divām dienām. Komisija nav atbalstījusi nevienu no šiem priekšlikumiem.

Pirmkārt jau tādēļ, ka, kā jau es sākumā teicu, Valsts prezidenta vēstulē par termiņiem nav nekas teikts, un mēs uzskatījām, ka apspriest pēc būtības šo pantu, ja to nav lūdzis Valsts prezidents, nebūtu korekti. Taču, ja nu tomēr šeit Saeimas sēdē šie priekšlikumi tiek apspriesti, acīmredzot pieņemamāks būtu deputāta Vītola priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs ir pieteicies Pēteris Elferts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs motivējām mūsu iesniegumu, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 115. pantu un arī faktiski izlasot Valsts prezidenta vēstuli. Tur ir arī atsauce uz apdrošināšanas limitiem, un faktiski tātad mēs to iztulkojam kā laika limitu un ne tikai kā tādu materiālu limitu, bet arī atgādinājumu, ka, paskatoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 115.pantu — atkārtoti izskatot likumu, piemēram, noteikt par likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā, un arī balstoties uz to, ka, Saeimas praksē otrreiz izskatot likumu “Par valsts obligāto dienestu”, arī apsprieda un balsoja par visiem priekšlikumiem.

Par satiksmes ministra Krištopana priekšlikumu. Par robežu apdrošināšanas līgumu. Tātad tad, kad šis likums būs pieņemts, neapšaubāmi, pievienosim starptautiskajam līgumam par zaļo karti. Un tur ir šis minimālais termiņš — 15 dienas. Visiem deputātiem ir izsniegts materiāls par tiešu problēmu, kas saistās ar to, ka apdrošināšanas līguma termiņš varētu būt viena vai divas dienas. Tātad Ceļu satiksmes noteikumos ir teikts, ka ir jābūt, ka mašīna vai... tiek pielaista pie ceļu satiksmes, tad jābūt šai vizuālajai informācijai, tātad uzlīmei par to, ka cilvēks ir apdrošināts. Tātad, ja būs šī viena vai divas dienas, būs ārkārtīgi grūti veidot datu bāzi, kā arī kvalitatīvas uzlīmes, jo tās prasīs pietiekami lielu summu, lai nebūtu iespējas tās viltot — gan šīs uzlīmes, gan polises. Es aicinu atbalstīt satiksmes ministra priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Runās Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā bija redzams klasisks lobisma piemērs no ministrijas puses. Cienījamie kolēģi, ja pirmīt mēs neatbalstījām Bāna kunga iniciatīvu, labi, tam es vēl varētu piekrist. Bet šajā gadījumā parādās ļoti īpatnēji, tātad ministrija grib uzspiest lauksaimniekiem, jo konkrēti taisni šīs 15 dienas, minimālās, varētu būt taisni lauksaimniekam, ka viņš izmanto savu traktoriņu kaut kādiem lauku darbiem.

Šajā gadījumā cienījamais Elferta kungs un apdrošinātāji grib panākt to, lai attiecīgi uz trim mēnešiem būtu traktors obligāti jāapdrošina. Kas iegūs peļņu? Iespējams, ka iegūs ministrija atskaitījumus un apdrošināšanas firmas. Un šajā gadījumā es aicinu neklausīties un neatbalstīt šo dāvāto motivāciju, ko izdarīja ministrijas pārstāvis vai Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, un paturēt to, atstāt spēkā to, par ko jau bija Saeima savā laikā nobalsojusi. Un šajā gadījumā gan Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola kunga iniciatīvu, gan arī Krištopana kunga likumdošanas iniciatīvu noraidīt un neatbalstīt, jo tas ir pasliktinājums tīri apdrošinātājiem, kas paši apdrošinājušies. Tādēļ es aicinu šos abus noraidīt un tālāk jau pāriet pie limitiem.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs — pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es nevēlos darboties kā lobists nevienam, bet ar vienu mazu piebildi. Es pats esmu autobraucējs ar vairāk nekā 20 gadu stāžu, un gadā vidēji nobraucu ap 70 000 kilometru. Līdz ar to laikam kaut ko sakarā ar satiksmi ir nācies piedzīvot.

Man nav īsti skaidrs, kāpēc mēs gribam šādā veidā, Juridisko komisiju ieskaitot, lobēt negodīgus vadītājus. Šeit ir parādījies negodīgo vadītāju lobisms. Jo nav nekāda noslēpuma, ka mūsu postpadomiskais cilvēks kolosāli labi prot viltot visu pēc kārtas. Ne mazākās problēmas nebūs apdrošināt transportu uz vienu, divām dienām un regulāri uz uzlīmes kaut ko izmainīt. Ja vispār kaut ko mainīs.

Otrkārt. Galvenā apdrošināšanas masa tik tiešām laikam tomēr būs vieglais un smagais autotransports. Runājot par traktoriem, man mājas ir 900 metrus aiz Rīgas robežas, kur es regulāri dzīvoju, Kalngales ciemats. Praktiski apkārtējos traktorus es pazīstu divās kategorijās. Tos, kurus var atrast kaut kur piedzērušos, grāvī gulošus, vai tos, kuri strādā cauru gadu. Vai nu uz sava lauka, vai uz kaimiņa lauka, vai tāda baltrocīša pasūtījumus izpildot, kā es, lai ziemā izgreidētu ceļu. Trīs mēneši ir pilnīgi normāli. Domāju, ka šādi strādīgi cilvēki pat arī ar trim mēnešiem nebūs apmierināti. Viņi acīmredzot būs spiesti apdrošināties uz visu laiku.

Cienītie kolēģi, mēs jau šeit daudz kur vienmēr piesaucam piemērus. Varbūt kāds varētu arī nosaukt piemēru, kur pamatiedzīvotājs valstij, nemaz par pilsoni nerunājot, var apdrošināt savu transportlīdzekli uz vienu dienu. Eiropā, Austrālijā un Amerikā, es šādu valsti nezinu. Par Āfriku un Antarktidu man ir grūti atbildēt. Varbūt, ka tur ir šādi dati. Manuprāt, ir pilnīgi atbalstāma satiksmes ministra Krištopana izvirzītā iniciatīva, pie kam es arī gribu atzīmēt, ka tie, kuri iebrauks Latvijā, tiem ir dots arī robežu apdrošinājums ne ilgāks par 15 dienām, kāds bieži vien ir pietiekošs mūsu viesiem, lai ierastos mūsu valstī un šo valsti pamestu.

Es gribu šoreiz pateikt tā. Ja man būs noteikti iebildumi pret jaunām prēmijām, kas ir aprēķinātas augstākas, nekā mēs esam nobalsojuši, tad samazināt minimālo apdrošināšanas laiku tā ir tikai rūpēšanās par iespējamiem viltotājiem un likuma pārkāpējiem. Un iznāks, ka godīgie cilvēki maksās par viltotājiem. Šaubos, vai tas būtu mūsu Saeimas princips — atbalstīt šādas iespējas. Ir Antikorupcijas likums, un ir arī galu galā šis minimālais apdrošinājums. Ja nu tik tiešām cilvēks ir tik bagāts, ka viņš var uzturēt savu transportlīdzekli, un tikai trīs mēnešus, vai pēc šī projekta — vienu dienu gadā ar to braukt, tik bagāts viņš ir, tad es domāju, ka viņš arī varēs apdrošināties uz visu gadu. Bet nabadzīgam cilvēkam tā būs pārāk lepna iespēja. Šī iespēja interesēs tikai negodīgos. Aicinu neatbalstīt viņus! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairs deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kaksīša kungs. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Varbūt, ka es komisijas vārdā arī nebūtu neko piebildis, ja tikko Krisberga kunga teiktajā neizskanētu, es teikšu, aizskarošs viedoklis par Juridisko komisiju. Un tāpat arī Elferta kunga izteiktajā par laika limitiem.

Bet vispirms, Krisberga kungs... Es domāju, jūs atceraties, kāds bija Juridiskās komisijas viedoklis, kad likumprojektu iesniedza trešajā lasījumā. Un jūs arī atcerēsities to, ko es teicu pašā sākumā. Un te nu es gribu piebilst, ko teica Elferta kungs, Prezidenta vēstulē ir pateikts tā, ka par laika limitiem nu tur nekā nevar izlasīt.

Es esmu spiests tūlīt arī vēlreiz izlasīt, kas ir teikts prezidenta vēstulē. Apdrošinātāja atbildības limiti. Es nevaru nekā saprast, kur te ir laiks domāts, un tieši tādēļ arī jums, Krisberga kungam un arī visiem pārējiem pasaku, ka Juridiskā komisija galvenokārt formālu iemeslu dēļ neatbalsta šos priekšlikumus, uzskatot, ka Valsts prezidents par tiem savā vēstulē nav neko minējis, un tie nebūtu izskatāmi. Bet izšķirieties ar balsojumu, kuru priekšlikumu jūs vairāk atbalstāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam satiksmes ministra Krištopana kunga priekšlikumu — 11. panta 1. daļas tekstu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi, es aicinu visus deputātus piedalīties balsošanā. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret satiksmes ministra Krištopana kunga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 32, atturas — 15. Nav pieņemts.

Balsojam tālāk Vītola kunga priekšlikumu. Debates ir slēgtas, Vītola kungs... Mēs apspriedām abus priekšlikumus... Tāds izteiksmes veids, Vītola kungs, Kārtības rullī par procedūru nav paredzēts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Vītola priekšlikumu — aizstāt 11. panta 1. daļā vārdus “no 15 dienām” ar vārdiem “no 7 dienām” un svītrot 1. daļas otro teikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 27, atturas — 11. Nav pieņemts. Paliek spēkā komisijas izstrādātais viedoklis.

J.Kaksītis. 14. pants. Juridiskā komisija ierosina izslēgt jēdzienu “vidējās”. Šis labojums 14. pantā ir kontekstā ar labojumu 15. pantā par pamatprēmijām. Uzskatot, ka jēdziens “vidējās” ir ļoti relatīvs, tas ir atkarīgs no daudziem komponentiem, kā jūs redzat no materiāla, kas pievienots ir arī šodienas plenārsēdes likumam, tad šis vidējais jēdziens ir atkarīgs no tiem kritērijiem, kādus izvirza tas vai cits investors. Līdz ar to mēs lūdzam atbalstīt, ka no 14. panta izslēgts jēdziens “vidējās”.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Deputāti runāt nevēlas. Un par atbildīgās komisijas viedokli — izslēgt vārdu “vidējās” no 14. panta pirmās daļas. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. Atbilstoši tam es uzskatu, ka ir akceptēts arī 15. pantā šis priekšlikums — izslēgt vārdu “vidējās”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo komisijas slēdzienu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. 15. pantā ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes priekšlikumi par pamatprēmijām. Juridiskā komisija nav atbalstījusi dažus šos priekšlikumus un dažus ir izteikusi savā komisijas redakcijā, tādēļ nelielu komentāru.

Tātad vispirms Andrējevas kundze ierosina pamatprēmijas noteikt vieglajiem transporta... vieglajiem automobiļiem 31 lata apmērā, trešais priekšlikums ir mikroautobusiem — 41 lata apmērā, nākošais priekšlikums — kravas automobiļiem — 55, trešajā daļā pamatprēmijas autobusiem — 45 lati, motocikliem — 10 lati, traktortehnikai — 11 lati, tramvajiem un trolejbusiem — 87 lati un piekabēm — 11 lati.

Apspriežot šo priekšlikumu, Juridiskā komisija uzskata, ka nebūtu atbalstāms Andrējevas kundzes priekšlikums par mikroautobusiem, mūsuprāt, pēc šāda kritērija transporta līdzekļi nebūtu iedalāmi, jo visi tie transporta līdzekļi, kuros ir pasažieru sēdvietas, astoņas ieskaitot, ir vieglie transporta automobiļi, un uz viņiem attiektos otrajā priekšlikumā noteiktā prēmijas summa — 31 lats.

Tāpat Juridiskā komisija neatbalstīja, ka tiktu noteiktas vienotas prēmijas visām piekabēm. Pēc mūsu ieskata piekabes ir stipri atšķirīgas, līdz ar to Juridiskā komisija uzskata, ka... un tas ir 7. daļā iestrādāts, ka pamatprēmijas vieglo automobiļu piekabēm būtu 5 lati gadā, traktoriem un pašgājēju piekabēm — 7 lati, un kravas automobiļiem un uz to bāzes izgatavotajām vai būvētām piekabēm — 15 lati, ņemot vērā šā transporta līdzekļa tipa piekabes pilnu masu, un atkarībā no šī kritērija varētu tikt pārsniega pamatprēmija, bet ne vairāk kā 6 reizes.

Tātad likumprojekta 4. ailē ir komisijas atbalstītā 15. panta redakcija, apspriežot šos skaitļus, komisija vadījās gan no tā materiāla, kas komisijai bija jau iepriekš pieejams, gan arī no tā, kas ir deputātu rīcībā pievienots šim likumam, kas šodien tiek apspriests. Aicinu atbalstīt komisijas izstrādāto 15.panta redakciju!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Jānis Rāzna, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

J.Rāzna (DPS). Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs neatbalstīt 15. panta jauno redakciju, un būtībā šobrīd es nācu šeit priekšā, lai pateiktu jums, ka es aicinu jūs neatbalstīt arī šo likumprojektu kopumā. Un tūlīt es jums pateikšu varbūt, kāpēc, bet vispirms varbūt, kāpēc neatbalstīt 15. pantu. Jo tā kā tā runāt mēs varam šeit dažādi. Būtībā groži paliek tāpat Ministru kabineta rokās. Kā tikko Kaksīša kungs teica, tātad prēmijas var palielināt pat līdz 6 reizēm, tad, iedomājieties, mēs varam šeit runāt par 20, 40 un 30, un pareiziniet ar 6, un tad jūs sapratīsit, ka gala rezultātā visu noteiks Ministru kabinets.

Un šeit varbūt par nedaudz mazākām niansēm. Paskatieties 7. apakšpunktu. Tātad prēmiju apmērs vieglo automobiļu un uz to bāzes būvēto transporta līdzekļu piekabēm ir 5 lati gadā. Traktoru piekabēm un pašgājēju piekabēm — 7 lati. Es pirmo reizi dzirdu tādu vārdu — pašgājēju piekabes. Ja te ir kādi pašgājēji stūmēji, tad varētu tā nosaukt, kara laikā bija pašgājēji lielgabali, bet pašgājēju piekabes — tādas būtībā pie mums nav dzirdētas. Bet tas nebūtu galvenais. Galvenais šobrīd ir kaut kas cits. Ja piekabe, kura ir piekabināta transporta līdzeklim, automašīnai aizmugurē, iet ar ātrumu 80–90 km stundā, tad, lūk, par to jāmaksā tikai 15—16% no šīs automašīnas apdrošināšanas summas. Bet, lūk, traktors, kas iet ar 30 km ātrumu stundā, lūk, par šādam transporta līdzeklim piekabinātu piekabi ir jāmaksā 70% no traktora summas. Vai tad tas ir pareizi? Man šķiet, ka riska pakāpe ir lielāka, jo lielāks ir transporta līdzekļa ātrums. Absolūta nesamērotība.

Un nākošais, kas šeit ir rakstīts, vēl ir tas, tātad 8. punkts — ņemot vērā ceļu satiksmes riska pakāpi... Es nezinu, kā to var ņemt vērā, jo es saprotu, ka automašīnas pārvietojas pa visu Latvijas Republikas teritoriju, un tālāk rakstīts: transporta līdzekļu daudzumu. Kurš to var ņemt vērā un kad? Ministru Kabinets var noteikt atsevišķās administratīvajās teritorijās citus koeficientus. Nu izsmiekls, es uzskatu, vairāk nekas tas nav. (Starpsauciens no zāles: “Pareizi!”)

Tātad, manuprāt, šis... vai nu jāatstāj iepriekšējā redakcijā 15. pants vai nu vispār šis likumprojekts nav pieņemams. Un es jums pateikšu — kāpēc. Es varbūt šobrīd šeit tik asi nebūtu runājis, bet, lūk, man ir rokā nodokļi par zemes īpašumiem. Un tūlīt es jums izlasīšu. Tātad rūpniecisās un lauksaimnieciskās ražošanas objektu celtniecība un uzturēšana — lauku apvidos — 1 kvadrātmetrs maksā 22 santīmus, Mežotnes pagastā zem vienas fermas, cienījamie kolēģi, kurā ir 180 slaucamās govis, ir 5 hektāri. Tie ir 11 tūkstoši latu. Mēs esam tā Saeima, kura likvidēs lopkopību mūsu republikā šajā sasaukumā, ja šis paliks. Tā, izlasiet un iedziļinieties! Tātad uzticības Ministru kabinetam nevar būt, mums ir jākontrolē tā darbība, un es domāju, ka mums arī šeit šie uzcenojumi par zemes nodokli ir jāizskata.

Un šobrīd es aicinu arī šajā likumprojektā nedot šādas tiesības Ministru kabinetam — seškārtīgi palielināt apdrošināšanas prēmijas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, frakcija “Sociālistikā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Mani vienmēr satriec un savā veidā uzjautrina, ja vairākuma pārstāvis sāk augstajā tribīnē raudāt un žēloties. Šinī gadījumā man izbrīnu rada, kādēļ cienījamā “Saimnieka” pārstāvis tagad tā raud, ja viņa ministri ir valdībā. Un es domāju, ka “Saimniekam” vajadzētu draudzīgi atbalstīt Šķēles kungu, kurš jau pēdējā runā norādīja, ko katram vairākuma pārstāvim vajadzētu iemācīties no galvas kā divreiz divi,— ka 50 hektāru saimniecībām Latvijā ir jāpazūd. To teica jūsu vadonis Šķēles kungs. Un tā ka, Rāznas kungs, ko tad jūs tā satraucaties? Vai nu ejiet no valdības visi laukā, vai pakļaujieties savam vadonim.

Un šinī gadījumā es varētu teikt... kā opozīcijas pārstāvim man ir tomēr salīdzinoši vieglāk nekā dažiem īpatņiem no vairākuma. Es šinī gadījumā būšu spiests atturēties, kaut gan tā variācija, ko piedāvā komisija, man liekas, ka tā pat ir savā veidā optimālāka. Nu bet šinī gadījumā laikam jāatdod būs paša valdošā vairākuma rokās, lai jau parāda savam tētim Šķēlem to, kā viņi domā un dara. Un, piedodiet... nu vajadzētu vienreiz pirms tam izvest jau šo diskusiju savā starpā, vai Latvijā 50 hektāru saimniecības tiks saglabātas vai netiks, jo man jau kā opozīcijas pārstāvim, ar kuru no vairākuma nekonsultējas, ne arī mūsu viedoklis kādu interesē, mēs jau varam tikai pieņemt to galarezultātu, vai arī, kā es jau teicu, šinī gadījumā vismaz atturēties balsojumā.

Tā ka šinī gadījumā jums — valdošajam vairākumam — “Ceļam”, “Tēvzemei” un “Saimniekam” vajadzēja iepriekš ar Šķēli izdiskutēt, un tad zinātu, vai jāatbalsta prezidenta kungs vai nav jāatbalsta, citādāk tagad veidojas īpatnēja situācija. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” frakcija.

A.Golubovs (SPL). Cienījamie kolēģi! Šo priekšlikumu sniedza Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējevas kundze. Bet 95. pantā Saeimas Kārtības rullī nav paredzētas tādas iniciatīvas valsts sekretāram. Tāpēc tas priekšlikums nav izskatāms pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Imants Liepa, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamie klātesošie! Izmantojot šo gadījumu, es gribu vērst deputātu uzmanību uz mūsu Saeimas darba kvalitāti. Nu jau kurais likumprojekts vai likums, pareizāk sakot, no prezidenta puses tiek atgriezts atpakaļ. Kā mums vērtēt šādu situāciju? Acīmredzot šeit ir arī subjektīvi iemesli, un es nekādā gadījumā šeit nesaskatu no prezidenta puses kaut kādus aizdomīgus pret Saeimu vērstus neuzticības apliecinājumus. Lieta ir tā, ka mēs Saeimā esam spiesti strādāt informācijas deficīta apstākļos. Paskatieties, kādā veidā mums tiek iesniegti dažādi likumprojekti. Un šie likumprojekti tiek novirzīti izspriešanai komisijās. Šie likumprojekti nav pamatoti ar aprēķiniem. Nav pielikti pielikumos nekādi algoritmi, nekādi aprēķinu piemēri, nekādas kvantitatīvas analīzes.

Attiecīgie priekšlikumi pamatojas vienīgi un tikai uz vēlmēm vai labākajā gadījumā uz tīri tādiem apriori pieņēmumiem un neko vairāk. Arī šis konkrēti apspriežamais likumprojekts, kuru mēs apspriedām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā, bija apspriežams pilnīga informācijas deficīta apstākļos. Un tas nav normāli.

Tālāk — ir nenormāli tas, ka, atvieglojot darbu šeit, Saeimā, daudzos likumprojektos tiek ierakstīta frāze — atbilstoši Ministru kabineta izstrādātajiem nosacījumiem, tādējādi daļēji mēs savas likumu pieņemšanas tiesības uzticam Ministru kabinetam, deleģējam Ministru kabinetam. Un tas nav normāli.

Paskatieties šajā gadījumā, un konkrēti — uz apspriežamo 15.pantu. Tur ir runa par 31 latu. It kā ļoti nomierinoši, bet tanī pašā laikā... Un tā tiek nosaukta par pamatprēmiju. Tālāk tiek ieviests jauns jēdziens, kas saucas par “prēmiju”, un tā ir reizinājums, kas tiek iegūts, pamatprēmiju pareizinot ar koeficientu. Un atkal šos koeficientus atkarībā no tā un tā, un tā visai uzplūstoši atkal nosaka Ministru kabinets.

Kur ir šī Ministru kabineta noteikumu projekts, lai varētu deputāti vismaz pirms lēmuma pieņemšanas iepazīties, kādā līmenī šie koeficienti būs redzami, un atkarībā no kā viņi ir izstrādāti? Absolūti šādas informācijas nav. Līdz ar to, izvērtējot tos jautājumus, tās kvantitatīvās nianses, kas šeit ir dotas 1.pielikumā, paskatieties, lūdzu, nerodas nekāda ticība šo aprēķinu adekvātumam. Nu, paņemiet, apdrošinājušies uz pilnu gadu procentos no reģistrētajiem transporta līdzekļiem — kravas mašīnas — 36,9%. Ar kādu augstu precizitāti tiek veikta prognoze! Motocikli — 22,9% un traktoru tehnika — 12,2%. Turklāt šeit ir runa par obligāto apdrošināšanos. Ja obligātās apdrošināšanas prognozēs tiek pielaisti 22,9% motocikliem, tad jāprasa, ko darīs ceļu policija, kad šie motocikli bez apdrošināšanās brauks pa ceļiem? Ko tad mēs pieņemam? Ka ceļu policija nestrādās? Vai ceļu policija, šos te sodīdama, zināmā mērā iegūs nepamatotus ienākumus? Šādas prognozes absolūti neliecina par aprēķinu nopietnību un līdz ar to neizraisa nekādu uzticību šādiem aprēķiniem. 22,3% ir uzturēšanas izdevumi. Lielas aizdomas, ka tie ir daudz par lielu. Līdz ar to es arī iestājos par to, ka šis pants būtu noraidāms vai atstājams iepriekšējā redakcijā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl kāds deputāts, Jānis Mauliņš frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Tātad mēs paaugstināsim tā saucamo prēmēšanu tiem lielās naudas saņēmējiem, un kāpēc tas ir vajadzīgs? Lai vienkārši iesaldētu līdzekļus no cilvēkiem, apmēram no valsts 1500 klerkiem, kuri apkalpos šo te apdrošināšanu. Ierēdņiem. Šie būs privāti. Jā, mēs nodrošināsim darba vietas. Būtībā darba vietas, kas neko neražos. Kaut gan jāsaka tā, tur ieies kopproduktā arī šis ražojums, šis pakalpojums. Tikai mēs esam aizmirsuši, ka mēs nevaram atļauties tādu luksusa lietu kā apkalpot kaut kādu civiltiesisko atbildību tad, kad zeme, tauta, valsts ir nabaga. Eiropā to sāka pirms 20 gadiem, un dažās valstīs vispār vēl nav. Bet mēs šo luksusa lietu te ievedam un iesaldējam, pēc mana aprēķina, 15 miljonu, ko izvelk no kabatas un iesaldē, un atdod šim salmu darbam. Sīzifo darbam! Ko veiks tie ierēdņi. Ar to summu mēs varētu darīt tā, kā kādreiz pirmskara Latvijā darīja, — aizdevumos dotu zemniekiem. Aizdevumu dotu maziem uzņēmējiem ar noteikumu — ja jums labi veiksies, mēs tikai prasīsim procentus, un mēs dzēsīsim šos aizdevumus. Tad attīstītos tauta un valsts. Bet mūsu premjers, kurš uzskata, ka valsts jāvada kā uzņēmums, šinī punktā absolūti nedarbojas kā uzņēmējs. Kurš gan savā uzņēmumā pieļautu lieku darbaspēku, tā teikt, sīzifo darba veicēju, kam nekādas jēgas nav. Šie apdrošināšanas ierēdņi mums tikai dos darba vietas, kas neražos absolūti neko. Ja gribam nopietni runāt, viņi ražos šo autovadītāju bezatbildību, ražos, jo viens ķenguru sitējs, man pazīstams puisis, brauc uz tādu ķenguru sitēju, tad, kad es varēšu mierīgi pabīdīt to žiguli, kas man maisās pa kājām malā, es tikai... man jau nebūs pašam vairs jāmaksā, jo žigulis neviens jau nesasniegs to limitu, kas ir noteikts, ko var izmaksāt. Viņš samaksās mazāk, un to arī apdrošināšanas sabiedrība piedzīs. Vārdu sakot, mēs ražojam darba vietas bezjēgas darbam, iesaldējam līdzekļus, kurus varēja ieguldīt mūsu tautsaimniecības attīstībā, un radām bagātniekus, radām negodīgās naudas ieguvējus un priecīgi atbalstām šos te prasītājus pēc šāda veida biznesa. Būsim prātīgi, un vērsīsimies vispār pret šo nevajadzīgo naudas ieguldīšanu liekā darbā! Jo mums jau ir veseli projekti, kur šāds darbs tiek veikts. Mēs zinām, ka sertifikātos arī strādā 2000 lieku ierēdņu. Mēs viņiem maksājam no savas kabatas, bet labuma tur nav nekāda. Padomāsim! Es varētu uzskaitīt vēl šo lieku darba vietu taisītāju piemērus. Vai tad mums ir kaut kas jāražo vai jārada šis nacionālais kopprodukts uz šādu lieko darbu, uz šādu pakalpojumu, kam nekas, nekāda labuma no kā nav. Padomāsim nopietni, ko mēs darām ar šo Latviju!

Sēdes vadītājs. Vairs deputāti debatēs pieteikušies nav. Golubova kungs otro reizi vēlas runāt. Lūdzu!

A.Golubovs (SPL). Cienījamie kolēģi! Mani nekādā gadījumā nepārliecināja ne Satiksmes biroja aprēķini, ne apdrošinātāju aprēķini, kuri bija, bet īpaši tāpēc, ka tieši apdrošinātājiem bija paredzēta peļņa kaut kur ap pusmiljonu latu. Un tāpēc es gribu aicināt visus nebalsot par šo priekšlikumu un to noraidīt, lai paliek tā, kā bija agrāk — tās pašas pamatprēmijas.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atcerieties, ka šoreiz šis ir obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas likums. Vēlreiz uzsveru. Kāpēc? Atcerieties, kad bankā “Baltija” vajadzēja noguldīt naudu, tad ieteica. Tas nebija obligāti. Ieteica noguldīt bankā “Baltija” naudu rajoniem, pašvaldībām, atcerieties! Un pie glāzītes Rundāles pilī, šķiet, ka tas bija tas pats prezidents, kas ir tagad, kas apliecināja, ka viņam arī tur atrodas nedaudz naudiņas, un viņš ir pilnīgi drošs par šo cienīto vīru, kura mājā viņš dzīvoja kādu laiku. Varat iedomāties, kā mums vēl tālāk iet. Obligātais civiltiesiskās apdrošināšanas likumprojekts vai likums, ko mēs nobalsojām. Lūk, nepatīk atkal šim pašam prezidentam. Cienījamie kolēģi, tautieši, ko domās par mums visi tie, kas stiepa savus beidzamos 30 latus, un tie nebūs 30 lati. Ir koeficients — 1,5, ir Ministru kabineta noteikumi, kas nav zināmi. Es ļoti lūdzu noraidīt šo priekšlikumu. Un ļoti lūdzu kopumā nobalsot pret. Esam iztikuši bez tā. Lai apdrošina katrs savu mašīnu, lai apdrošina katrs savu dzīvību, viss tas ir iespējams. Bet obligāti spiest šodien, kad zemniecībā tiešām ir dramatisks stāvoklis, traģisks stāvoklis, bez šaubām, varat domāt arī tā, ka tā ir traģikomēdija. Jā, ārvalstīm tā ir komēdija bieži. Tie notikumi, kas šeit notiek. Bet es uzskatu, ka mūsu tautai tā ir traģēdija. Es lūdzu noraidīt gan šo, gan arī kopumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairs deputāti runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Kaksīša kungs!

J.Kaksītis (DPS) . Cienījamie kolēģi! Vispirms par tām darba vietām. Darba vietas varbūt būs, es nezinu, cik tūkstoši, bet katrā ziņā tie nebūs ne ierēdņi, ne klerki. Tā ir privātstruktūra, kas nodarbojas tā, ka no nodokļu maksātājiem nebūs viņiem alga jāmaksā.

Nākošais. Par riska pakāpi. Es negribētu piekrist, ka riska pakāpes vienīgais kritērijs ir ātrums. Riska pakāpē vismaz ir divi pamatkritēriji — masa un ātrums. Bez masas riska pakāpes faktoru nevar noteikt.

Kas attiecas uz šo informatīvo materiālu, es domāju, ka mums ir jārunā ne tikai par vienu shēmu vai par vienu pielikumu, bet jāapskata būtu arī pārējie pielikumi. Piemēram, pielikums nr.5, tas ir, par apdrošināšanas pamatprēmijām Igaunijā — 1996.gadā. Tā kā, izejot no šiem te visiem apsvērumiem, arī ir tāds Juridiskās komisijas priekšlikums. Es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta 15.panta “Pamatprēmijas un prēmiju apmēri” Saeimas atbalstīto redakciju. Saeimas atbildīgās komisijas atbalstīto redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 31, atturas — 4. Pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, pieci deputāti — Mauliņš, Grīnbergs, Zelgalvis, Kazāks un Liepa — lūdz pārbalsot Edgara Bāna priekšlikumu, likumprojektā 6.panta pirmo un trešo daļu, jo deputāts Mauliņš runāja un balsoja “par”, bet izdruka rāda balsojumu “pret”.

Vai deputāti vēlas runāt par vai pret šo piecu deputātu iesniegumu? Runāt nevēlas. Vai piekrīt piecu deputātu priekšlikumam — pārbalsot deputāta Bāna priekšlikumu? Par to mums ir jābalso. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret piecu deputātu — Mauliņa, Grīnberga, Zelgalvja, Kazāka un Liepas — priekšlikumu pārbalsot likumprojekta 6.panta pirmo un trešo daļu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi! Lūdzu rezultātu. Par — 37, pret — 31, atturas — 8. Pārbalsošanas priekšlikums netiek pieņemts. Lūdzu turpinām izskatīt likumprojektu tālāk!

J.Kaksītis. 16.pants. Par šo pantu ir iesniegti divi priekšlikumi. Deputāta Druvas priekšlikums. Deputāta Druvas priekšlikums ir 2.tabulas ailē un paredz, kā ir rakstīts, paredz pārveidot trešo daļu par piekto daļu un izdarīt šādus grozījumus, proti, ir runa par to, ka apdrošināšanas prēmijas var samazināt ne tikai par 50%, bet arī par vairāk, proti, 55% un 60%, ja ir vairāki nosacījumi, proti, ja pirmajā gadījumā papildinot, aizstājot skaitli “50%” ar “60%”, nosaka, ka apdrošināšanas prēmija samazināma līdz šim lielumam, ja apdrošinājuma ņēmējs uzņemas atbildību par pirmajiem 200 latiem no apdrošinātajam objektam nodarītā zaudējuma.

Analoģiska ir arī ceturtā daļa. Runa ir par 6,60%, un uzņemas atbildību par 400 latiem. Juridiskā komisija nav atbalstījusi šos priekšlikumus, un, neatbalstot šos priekšlikumus, pirmais un pats būtiskākais arguments ir tas, ka jēdziens “uzņemas atbildību par pirmajiem 200 vai 400 latiem”, tam nav nekāda, ja tā varētu teikt, seguma. Uzņemties vēl var, bet kāda ir garantija, ka tas tiks izpildīts. Nav mehānisma, kas varētu piespiest to izdarīt. Līdz ar to Juridiskā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Vai varbūt nav vajadzības balsot? Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. Šajā pašā pantā nākamais ir deputāta Māra Vītola priekšlikums — papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu. Un noteikt, ka apdrošinātāji atbilstoši obligātās apdrošināšanas līgumiem var papildus samazināt apdrošināšanas prēmijas. Juridiskajā komisijā neatbalstīja šo priekšlikumu. Galvenais, kādēļ neatbalstīja šo priekšlikumu, ir tas, ka, samazinot apdrošināšanas prēmi-jas, zināmā veidā var tikt sekmēta nepamatotas konkurences veidošana tikai ar vienu kritēriju, ka tā vai cita firma piedāvās samazināt apdrošināšanas prēmijas. Līdz ar to apdrošināšanas prēmijas izriet no noteiktiem zināmiem aprēķiniem. Varbūt ka šis priekšlikums varētu tikt atbalstīts nākamajos gados, bet, mūsuprāt, pirmais gads un ne tikai pirmais gads, bet tas būs ne agrāk kā šogad no 1.septembra, ja likums tiks pieņemts tādā redakcijā, kādā pašreiz ir izstrādāti pārejas noteikumi, tad pirmais gads būtu tas, kuram ir jābūt uzkrājumu gadam, lai uzkrātos prēmijas un lai varētu tikt izmaksāti limiti tām personām, kuras būs vai nu cietušas, vai kādā citā veidā nonākušas saskarsmē ar satiksmes negadījumiem, un kurām pienāktos šīs izmaksas. Tādēļ mēs neatbalstījām šo Māra Vītola priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir iesniegts no manas puses viena iemesla pēc — lai veicinātu apdrošinātāju savstarpējo konkurenci. Un šīs konkurences rezultātā, ja tas ir iespējams no apdrošinātāju viedokļa, noteikt pazeminātas apdrošināšanas prēmijas. Tas, manuprāt, ir uz tirgus ekonomiku orientēts priekšlikums un ļoti būtisks tajā ziņā, ka ir, piemēram, transporta uzņēmumi, vienalga, vai tas būtu taksometru parks vai autobusu parks, vai arī, piemēram, valdības autobāzes, kuras ir liels pasūtītājs, liels klients apdrošinātājiem. Līdz ar to apdrošinātāji būtu ieinteresēti apkalpot šādus klientus un, objektīvi savā starpā konkurējot, noteiktu zemāku apdrošināšanas prēmiju, kas būtu izdevīgāka savukārt tam, kas apdrošina savus transporta līdzekļus.

Otrkārt, šeit ir runa par normālas konkurences radīšanu šajā apdrošināšanas tirgū. Līdz ar to apdrošināšanas kompānijas varētu uzlabot pašas savu darbu, samazināt izdevumus administrācijai un citiem pakalpojumiem, ko tās sniedz, un, samazinot šo prēmiju, iegūtu arī tas, kurš apdrošina šos transporta līdzekļus. Manuprāt, tas ir izdevīgi abām pusēm — gan apdrošinātājiem, gan tiem, kas vēlas apdrošināt savus transportlīdzekļus. Un, no otras puses, ir noteikta institūcija, ja mēs domājam par kontroli, kuras uzrauga šos apdrošinātājus, un šis apdrošināšanas tirgus tiek pārraudzīts likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to es lūdzu jūs atbalstīt šo loģisko priekšlikumu un tādējādi šo mūsu apdrošināšanu balstīt uz tirgus ekonomikas pamata, kas ir konkurence starp apdrošinātājiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Liepa, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Šeit ir klasiski izcils piemērs tam, kā likumdošanas kārtībā tiek iedibināta iespēja atkal kādiem līdzīgiem būt līdzīgākiem par citiem sev līdzīgajiem. To var saukt par korupciju, to var saukt citos ekonomiskos vai zinātniskos terminos un tā tālāk, un tā tālāk, bet šeit ir klasisks piemērs tam. Neaizmirsīsim, ka runa ir par obligāto apdrošināšanu. Un, ja jau obligāta, tad obligāta, un šeit nevajag atkal mēģināt iestrādāt divdomīgas frāzes, kuru rezultātā varētu notikt tāda vai citāda vienošanās, saruna vai kā citādi to nosaukt. Iepriekšējie šā panta punkti par to, ka I, II grupas invalīdi un citi, un 40%, šeit tā lieta ir skaidra, un šeit nekāda vienošanās nevar būt.

Bet šajā priekšlikumā ir ierakstīts, ka vēl papildus ir vienošanās, ar šo vārdiņu it īpaši pasvītrojot šo slideno nostādni. Es, cienījamie kolēģi, aicinu noraidīt šo priekšlikumu kā galīgi nepieņemamu. Konceptuāli un principiāli nepieņemamu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēlas runāt Modris Lujāns, bet, Lujāna kungs, līdz pārtraukumam ir trīs minūtes. Paldies! Lūdzu, trīs minūtes! Frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā ir vecs Veidenbauma dzejolis par vienu to mācītāju, kas notrauš asariņu, ieraugot grūtdieņus. Šajā gadījumā man rodas sajūta, ka Vītola kungs ir pielietojis šo klasisko variāciju. Vai nu kā parlamentārais sekretārs notrausis asariņu, vai kā kristīgais demokrāts notrausis asariņu. Jo šeit veidojas patiešām paradoksāla situācija, uz kuru pareizi Liepas kungs norādīja. Tātad viena sabiedrības daļa obligāti apdrošināsies, un pēkšņi Vītola kungam kāda apdrošināšanas firma teiks: “Tu, puis, mums patīc, mēs tev to mašīnu apdrošināsim par velti!” Un pēc šī viņa projekta veidojas, ka tas ir pilnīgi reāli, ka tāda situācija var izveidoties. Varbūt kādam citam, vai ministrijā, vai vēl kādai firmai, par no pārējās sabiedrības ieņemto naudu firma izdarīs, nu, varbūt ļoti lēti — par 1 santīmu, tagad ir tāds jēdziens — 1 santīma apdrošināšanas maksa. Tā ka man daļēji ir kauns šajā gadījumā par kristīgo demokrātu Vītola kungu, ka viņš var dot šādus priekšlikumus. Bet varbūt šajā gadījumā viņš pārstāv Finansu ministrijas intereses, tad tas ir cits jautājums. Varbūt patiešām Finansu ministrijai tā trūkst līdzekļu, ka viņi gribētu uz tā fona iegūt sava transporta civiltiesisko apdrošināšanu, bet šis projekts un priekšlikums ir nekorekts un patiešām savā veidā amorāls. Paldies par uzmanību! Es aicinu to noraidīt!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu pieteikušies nav? Komisijas vārdā — Kaksīša kungs, vēlaties kaut ko piebilst?

J.Kaksītis (DPS) . Es uzturu komisijas viedokli un tikai gribu teikt to, ka šis likums jau neaizliedz uz citu apdrošināšanas veidu rēķina arī samazināt, tas neaizliedz to, ja apdrošinātājs tā vēlas darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izšķirsim jautājumu balsojot! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Vītola priekšlikumu — papildināt 16.pantu ar jaunu ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 42, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, tā kā pēc dažām minūtēm ir pārtraukuma laiks, es gribu jūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi Andreju Požarnovu, kurš vakar kļuva 35 gadus jauns. (Aplausi.)

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt ārkārtas sēdē apstiprināto darba kārtību. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis, strādājam ar dokumentu. 17.pants. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). 17.pantā deputātu priekšlikumu nav, bet Juridiskā komisija ir izdarījusi vienu redakcionālu labojumu, panta otrā daļā teksts ir iestrādāts tā, kā tas ir arī pirmajā daļā, vārdu “var palielināt”... vārdkopas “var palielināt” vietā ierakstīts vārds “palielina”, kā jau teicu, tāpat kā pirmajā daļā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas slēdzienu? Vai kāds vēlas runāt? Deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Kaksītis. Tā nav 17.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Tas ir jūsu priekšlikums, Leiškalna kungs, vai vēlaties par to runāt?

J.Kaksītis. Tas nav... Es atvainojos, esmu vainīgs, es sāku runāt par otru priekšlikumu, vajadzēja runāt par pirmo. Tātad, godājamie kolēģi, es vēlreiz atvainojos! Ir deputāta Leiškalna priekšlikums — 17.pantu izstrādāt tādā redakcijā, kādā šis teksts ir otrā ailē. Tātad runa ir par ko — 17.panta pamatdoma ir sekojoša, ka palielināt apdrošināšanas prēmiju apmērus gadījumos, ja transportlīdzekļa vadītāji ar šo transportlīdzekli, pirmkārt, vai nu noteiktā laika periodā ir izraisījuši avāriju, vai ja viņi satiksmes līdzekli ir vadījuši alkohola reibuma, narkotisko, psihotropo vielu vai citu apreibinošu vielu iespaidā.

Atšķirībā no trešajā lasījumā pieņemtā teksta deputāts Leiškalns liek priekšā palielināt šo nelabvēlīgo seku sankciju, ja to tā var nosaukt, par 400% gadījumos, kad ir izraisīti divi vai vairāki satiksmes negadījumi, vai šajā laikā ir vadīts transportlīdzeklis alkoholisku dzērienu, narkotisko, psihotropo un citu apreibinošo vielu iespaidā. Tā ir otrā daļa, un trešā daļa par 500%, ja ir bijis šāds gadījums, kad ir gan satiksmes negadījums, gan vadīšana apreibušā stāvoklī. Kādēļ Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu? Priekšlikumu neatbalstīja šādu iemeslu dēļ — es kā cilvēks arī piekrītu tam, ka ir jāvēršas pret tiem satiksmes līdzekļu vadītājiem, kuri vai nu bieži vien izraisa satiksmes ceļu negadījumus, vai vada transportlīdzekli šādā te reibuma stāvoklī. Taču, mūsuprāt, palielinot tik būtiski, kā liek priekšā kolēģis Leiškalns, var arī sasniegt pretējo efektu, kad ir nelabvēlīgās sekas tik augstas, ka ir vēlme tās apiet vai kaut kādā veidā no tām izvairīties. Piemēram, ja matemātiski salīdzina vai runā par trešo daļu, kur piedāvāti ir 500%, pareizinot to ar 31, vieglā atomobiļu vadīšanas gadījumā tas ir jau 150 latu. (No zāles deputāts Leiškalns: “124.”) Mani labo — ir 124, varbūt es kļūdījos matemātiski, bet šī summa arī, kas pārsniedz 120 latus, tā vairākkārt pārsniedz, protams, to apdrošināšanas summu, un reizēm tā būs lielāka varbūt kā pati transportlīdzekļa vērtība. Līdz ar to šādos gadījumos, mūsuprāt, var rasties ļoti liela vēlme daudziem izvairīties gan no apdrošināšanas, gan citā veidā apiet šīs nelabvēlīgās sekas.

Nākamais. Deputāts Leiškalns liek priekšā gan pēdējo, gan pirmspēdējo gadu. Tātad, ja runa ir par pirmspēdējo, tad 1.septembris, 1998.gads, vai šodienas likumā tas būtu jāiestrādā, apšaubāmi.

Nākamais. Ļoti apšaubāma ir tāda situācija, kad, teiksim, trīs ceļu satiksmes negadījumi, varbūt par desmit, katrā ziņā vairāk nekā divi ir līdzvērtīgi vienreizējai vadīšanai alkohola reibuma stāvoklī. Vai pat vadīšana... tas nebūt nav jāattaisno vai kaut kādā veidā jāmazina šī bīstamība, bet tomēr kam ir lielāka bīstamība? Reālam satiksmes ceļu negadījumam vai atrašanās pie stūres. Reālām sekām, kuras var būt ļoti dažādas — no vairāk nekā 10 latu zaudējuma vai kaitējuma līdz pat tūkstošiem, un savukārt arī šis alkohola reibums var būt ļoti dažāds, tikai pārsniedzot nedaudz pieļauto promiļu skaitu. Tādēļ ņemot vērā, ka 17.pantā arī ir paredzētas šīs nelabvēlīgās sekas — 200% apmērā, ja pēdējos 12 mēnešos ir izraisīts satiksmes negadījums, un 300%, ja ir negadījums, un šis negadījums ir saistīts ar atrašanos alkoholiskā reibumā, lūk, šo apsvērumu dēļ Juridiskā komisija neatbalstīja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Arī es lielos vilcienos piekrītu Kaksīša kungam, jo šobrīd situācijā, kad apdrošināšana tiek noteikta no automobiļa un tiek noteikta par atbildības sekām, ir ļoti grūti izvairīties no dažādām falsifikācijām, ko šeit jau minēja Kaksīša kungs. Tāpat ļoti smags ir jautājums par to, vai īpašumtiesīgais lietotājs, teiksim, autobāzes direktors vai autobāze kā uzņēmums, ir atbildīgs par dzērājiem šoferiem, nu, manuprāt, šāda atbildība, tā kā automobilis ir paaugstinātas bīstamības objekts, pastāv. Es varbūt gribu minēt dažus skaitļus. Tātad pagājušajā gadā Latvijas Republikā ir notikušas 13 656 avārijas, un no tām 15% ir izraisītas dzērumā, bojā gājuši ir 550 cilvēki, kopskaitlis dzērumā — tas ir 23%, vai dzērāji ir nogalinājuši, pēc mana uzskata, noslepkavojuši, 124 cilvēkus. Šeit es gribētu piebilst, ka mūsu sabiedrībā atšķirībā no daudzām citām valstīm sods par slepkavību ar automašīnu dzērumā parasti ir maigs, un pat ir daudz diskutēts presē, es nesaku, ka ļoti jāsoda cilvēki, kam skaidrā gadījusies nelaime un viņiem ir iznācis — ritenis nokritis, tur kādu nobraucis, bet dzērums, manuprāt, braukšana dzērumā pie stūres, negadījumi ar bojā gājušiem vai katastrofa padara jau par slepkavību. Ievainoti pagājušā gadā kopā ir 4324 cilvēki, no tiem dzērāju izraisītās avārijās ievainoti 1076 cilvēki jeb 25%. Ja kāda persona ir gājusi bojā, tad pēc mūsu trešajā lasījumā atpakaļ atdotā likuma izmaksa uz šo bojā gājušo būtu apmēram tāda: atlīdzība par paša dzīvību bija 2000 latu, bēru izdevumi līdz 500 latiem, atlīdzība apgādājamiem 500 latu ik gadu līdz 18 gadu vecumam, un izmaksas apgādājamiem no pensiju fonda ir 250—500 latu gadā, tās ir diezgan ievērojamas summas, ņemot vērā, ka šis, patiesībā slepkava, apdrošināšanā gadā ir iemaksājis tikai 31 latu. Es pilnīgi piekrītu Kaksīša kunga iebildumiem, es pilnīgi piekrītu, ka ļoti grūti, piemēram, likums nepasaka, kas notiek ar personu, kas izdarījusi šo slepkavību vai sagandējusi dzīvi, padarījusi par kropli kādu cilvēku, gadījumā ja viņš attiecīgo transporta līdzekli pārdod, tā vietā iegādājas citu, šīs problēmas diemžēl ar šo likumu nevar atrisināt, tāpēc es gan aicinu balsot, bet aicinu jūs iedziļināties situācijā un neuzstāju uz to, lai jūs balsotu par. Man ir tiešām grūti pieņemt, jo viss tas, ko teica Juridiskās komisijas vadītājs Kaksīša kungs, arī ir tāpat taisnība kā viss, ko teicu es šajā sakarā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Šoreiz ir tas retais gadījums, ka frakcija “Latvijai” atbalsta frakcijas “Latvijas ceļš” deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Es piekrītu, ka nevajag sodīt to, kas braucis auto dzērumā, ar nāvessodu, kā tas paredzēts dažā labā musulmaņu zemē, bet, ka viņam uzliek nākamajā apdrošināšas reizē krietni palielinātu apdrošināšanas piemaksu, tas nu būtu noteikti vajadzīgs, un te nu jāatbalsta noteikti Kārlis Leiškalns. Mums jāapzinās, ka šīs apdrošināšanas iemaksas būtībā ir jauns nodokļa veids, jo tās ir obligātas. Tas nozīmē, ka šo naudu vajadzēs noteikti izmaksāt, no mūsu kabatas izņemt un par šo naudu, ko tie 1500 ierēdņi, kas apkalpos šo apdrošināšanu, saņems, tas būs no mūsu kabatas, kopumā sastādot apmēram 3 miljonus latu, kā jau es teicu, kurus varētu ieguldīt tautas saimniecībā daudz racionālāk. Un, ja mēs nepieņemam vēl šādu priekšlikumu, ko izvirza Kārlis Leiškalns, tad jau vispār ir maz jēgas, kāpēc tā apdrošināšana ir, pat ja nevar šādā veidā mazlietiņ palielināt to samaksu par to atbildību, ko viņš grasās, tā teikt, pārkāpt, lietojot alkoholu, braucot alkohola reibumā un tā tālāk. Es te gribu vēlreiz pieminēt to ķengursitēju, kurš vienkārši jutās atvieglots, ka viņš varēs izdarīt avāriju pēc avārijas, un kā pēc vecā varianta, tikai saņemt no apdrošināšanas puses tikai tādu sodu, ka divreiz viņam palielinās apdrošināšanas iemaksu jeb prēmiju. Un ir tāds paradokss, ko jūs neesat pamanījuši, proti, cilvēki kļūst bezatbildīgāki šādā apdrošināšanas gadījumā, jo viņiem nebūs vairs jāmaksā no savas kabatas, un tā tālākā piedzīšana, starp citu, ir diezgan problemātiska. Un ka tas nav mans izdomājums, liecina fakti Igaunijā, kur pēc šī likuma pieņemšanas nelaimes gadījumu skaits ir palielinājies. Statistika to rāda. Tātad mēs ejam, ziedojot no tautas maciņiem atkal miljonus, ejam uz tādu sistēmu, kas palielina haosu. Es uzsveru — palielina haosu! Jo pietiek jau mums avāriju. Ja mēs ar šādu likumprojektu vēl tās palielinām, nu vai tad tā nav iešanu uz haosu?!

Tāpēc es lūdzu vismaz, ja tādu likumu acīmredzot izbīdīs cauri, jums ir dota komanda, valdošajām frakcijām ir dota komanda — pieņemt noteikti, apkalpot šīs apdrošināšanas sabiedrības, nodrošināt tām pienācīgu peļņu, tad vismaz šinī punktā lūdzu nobalsosim, lai vismaz kaut cik ierobežotu tos braucējus, kuriem, kā saka, jūra ir līdz ceļiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Liepa, frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es aicinātu atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumus, jo uzskatu tos par ļoti loģiskiem un pamatotiem, tāpēc ka tie ir diferencēti atkarībā no potenciālo iespēju pakāpes, kādā atrodas dažādi šoferi. Mēs visi esam, nu lielākā daļa no mums, braukuši ar automašīnu, mums ir tiesības, un mēs zinām, ka uz ceļiem neviens mēs neesam pasargāts no iespējas nokļūt avārijas situācijā vai pat izraisīt avāriju. Un viena lieta ir, ja cilvēks to izraisa tehnisku negadījumu vai citu iemeslu dēļ, un otra lieta, ka viņš ir apreibinājies vienalga ar ko, bet viņš ir apreibinājies. Jebkurš apreibinājies autovadītājs ir potenciāls slepkava, tas ir vispār atzīts, un par to nav jādiskutē.

Tāpēc šajā sakarībā ir jādiferencē šī te atbildības pakāpe atkarībā no nodarītāja potenciālās bīstamības. Leiškalna kungs minēja, ka 1995. gadā 15% reibumā ir izraisījuši avārijas. Man par 1996. gadu diemžēl datu vēl nav. Bet man ir uz 1996. gada 1.janvāri, un tur ir teikts, ka 34% no visiem ceļu negadījumiem ir izraisīti reibumā. Un šeit mēs dzirdējām, ka vairāk nekā tūkstotis cilvēku ir aizgājuši bojā vai sakropļoti tikai tādēļ, ka kādam patīk alkohola reibumā pabraukāties pa ceļiem ar savu automašīnu. Šeit noteikti tas ir jāņem vērā, un šeit katram autovadītājam pastāv izvēles iespējas, un viņam ir izvēle — vai nu nedzert un braukt skaidrā pie stūres, vai arī dzert un pēc tam pie nākošās apdrošināšanās attiecīgi maksāt trīskārt, četrkārt vairāk, nekā tas ir normālam cilvēkam, kas nav pie stūres bijis reibumā. Lūk, šāda iespēja pastāv, un šādu iespēju tad arī ir iespējams katram autovadītājam izvēlēties.

Mani nekādā gadījumā nepārliecina Kaksīša kunga kā atbildīgās komisijas pārstāvja argumentācija. Es, Kaksīša kungs, to pat nenosauktu par argumentāciu par labu tam apstāklim, ka, lūk, šādi dzērāji būtu jāsaudzē kaut kādā veidā, kā jūs teicāt, nelabvēlīgo seku potenciālās iestāšanās dēļ. Es tiešām nesaprotu jūsu argumentāciju, kādas šeit varētu būt nelabvēlīgās sekas. Tā ideja ir lieliska, tā ideja strādā pret dzeršanas nelaimi mūsu tautā un it īpaši pret potenciālajām slepkavām, kādi ir dzērāji pie stūres uz mūsu autoceļiem.

Un Leiškalna kungs laikam savā runā pielaida mazu niansi, mazu neprecizitāti, tāpēc es īpaši apskatīju šo te 17. panta redakciju un konstatēju, ka tur nebūt nav teikts, ka pēc pārdošanas, attiecīgā auto pārdošanas un nākošā nopirkšanas un to nākošo apdrošinot vairs nebūtu saistīgs šis 17. pants. Nebūt ne! Tur ir teikts, ka pie nākošās apdrošināšanas, un no šī panta izriet, ka neatkarīgi no tā, kādu transporta līdzekli viņš apdrošina, vai to iepriekšējo, vai kādu nākošo nopirkto. Tā ka šeit viss ir kārtībā, un šīs sankcijas ir ļoti, ļoti atbalstāmas. Tādēļ aicinu atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Protams, man ļot iepatikās arī Mauliņa kunga ideja. Un patiešām vajadzētu nopietni padomāt, vai apdrošināšanas firmām nebūtu jācērt galvas cienījamajiem auto vadītājiem, kas atļautos alkohola reibumā braukt ar mašīnu. (No zāles deputāts Leiškalns: “Nevajag dzert!”) Tā būtu patiešām svaiga vēsma mūsu likumdošanas iniciatīvā, un tas būtu patiešām interesanti, mēs varbūt arī savā veidā gan tuvotos musulmaņu valstīm, varētu vēl paprasīt arī to, lai auto apdrošināšanas firmu pārstāvji nomētātu autovadītājus ar akmeņiem. Tas būtu, teiksim, vēl pilnvērtīgs sasniegums.

Protams, es varu saprast, ka Liepas kungs, nebūdams jurists, jau nav lasījis, teiksim, ceļu satiksmes noteikumus un arī Kriminālkodeksu, kurā jau iestājas noteikta atbildība, it sevišķi, ja gada laikā autovadītāju otro reizi noķer, reibumā vadot mašīnu, var pat ierosināt krimināllietu. Protams, mēs papildus varam vēl uzlikt arī naudas spaidus, bet vai tas būs jautājuma atrisinājums? Un arī talantīgam, jaunam juristam, studentam Leiškalna kungam man gribas pateikt lielu pateicību, bet man rodas pavisam cits jautājums — ko darīt tad ar kompleksiem līgumiem, kas arī šeit ir iekļauti? Ko darīt ar tiem zemniekiem? Tātad, Leiškalna kungs, ja zemnieks, iedzēris bairīti, brauks ar savu kombainu un kaut kas, nedod Dievs... iebrauks stabā, tātad visi pieci kombaini vai, nedod Dievs, vēl vairāk mašīnu tiks apliktas ar 200%, vai kā jūs prasāt, pat 500% papildmaksu. Protams, tikai es neņemos spriest, kā zemnieks Leiškalns, ja paralēli brauks ar savu sūdu vāģi kaut kur, ja netīšām gadīsies pēc kādas prezentācijas, ka tikai negadās ļoti lielu naudu maksāt... Un es šinī gadījumā uzskatu, ka ne šinī likumā ir jābūt šīm normām. Ir priekš tam gan ceļu satiksmes noteikumi, gan arī Kriminālkodekss un Administratīvais kodekss. Bet pārvērst visus likumus kaut kādā soda sankciju veidolā, nu tad es patiešām saku, ka vajag atbalstīt un lūgt, lai “Latvijai” iesniedz savu priekšlikumu par nomētāšanu ar akmeņiem un galvu ciršanu.

Bet šinī gadījumā jāatstāj šie diferencētie priekšlikumi, ko izdarīja un atstāja Juridiskā komisija, un nevajadzētu atbalstīt šos tādus savā veidā īpatnējos priekšlikumus, ko šinī gadījumā izdara students Leiškalns, kurš bieži vien kļūdās ar saviem projektiem.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Es gribu tikai ātri un īsi pateikt, ka šeit nav runa par soda sankcijām, un tas nebūt nav sods. Tā ir lielāka apjoma dalība riska grupām, un mums jāteic, ka dzērāji šajā gadījumā ir riska grupas, jo izmaksas no dzērāju izdarītajiem zaudējumiem ir jāsedz solidāri visiem automobiļu īpašniekiem. Te ir... te galīgi nav runa par soda sankcijām, soda citi likumi. Tas ir... vienkārši riska grupām palielina iemaksas, jo viņu nodarītie kaitējumi nekad nebūs nosedzami ar viņu izdarītajām iemaksām... Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš — otro reizi.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Man ir lūgums, tā kā te iznāca strīdi, balsot par Kārļa Leiškalna priekšlikumu, par 17. pantu pa daļām atsevišķi.

Sēdes vadītājs. Vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Komisijas vārdā — Kaksīša kungs.

J.Kaksītis (DPS). Acīmredzot ir jārunā par to, ka, izsakot vienu vai otru argumentu, tomēr ir jāskatās likumprojekts vai likums kontekstā. Nu kaut vai Liepas kungs, noraidot manus argumentus, izteica savus... Nu, Liepas kungs, nav taču tā, ka mainās īpašnieks un vecie noteikumi paliek. Nu nav taču tā. 17. pants to neparedz. 17. pants saka, ka jāsasaista īpašnieks, tiesīgais lietotājs un izraisītais transporta līdzeklis. Un, ja viens vai otrs mainās, tad šīs nelabvēlīgās sekas arī mainās. Nenāk tās līdzi. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Mēs nedrīkstam aizmirst arī to, kas ierakstīts 40. pantā. Leiškalna kungs teica par to, ka jāmaksā. 40. pants paredz solidāru... nevis solidāru, bet regresa prasību, tātad ir iespējams vērsties ar regresa prasību pret šīm personām.

Treškārt. Par uzņēmumiem piederošajiem transporta līdzekļiem. Tas ir jāskata acīmredzami kontekstā ar Civillikuma 1782. pantu, kur ir paredzēts, ka, ja nepiegriež vajadzīgo uzmanību, izvēloties kalpotājus un citus darbiniekus, nepārliecinās vispirms par viņu spējām, tad zaudējumi ir atlīdzināmi, kas nodarīti šim uzņēmumam vai trešajām personām. Tātad arī tas ir jau iepriekš likumā regulēts.

Un vēl par šo priekšlikumu. Šis priekšlikums, gribot vai negribot, ir, no vienas puses, bargāks pret alkohola lietotājiem un satiksmes negadījumu izraisītājiem, bet, no otras puses, tas ir mīkstāks, jo 17. panta 1. daļa paredz kategorisku prasību — palielina... Leiškalna kunga iesniegtais ir — var palielināt. Tātad var arī nepalielināt. Pirms balsošanas tātad arī izšķirieties, kur tad šeit šī prasība ir kategoriskāka un kur tā ir mīkstāka ar izvēles tiesībām.

Un bez tam vēl otrs. Šajā priekšlikumā ir pieminēts kalendārais gads. Ja iziet no šī kritērija, tad kalendārais gads nav saistīts pārējos likuma pantos, tur ir runa par kārtējo gadu, tātad... vai kārtējo laika periodu, uz kuru ir noslēgts šis līgums, bet nav runa par kalendāro gadu, kā liek priekšā Leiškalna kungs.

Tādēļ saprotiet mani pareizi, es neesmu pret šīm nelabvēlīgajām sekām attiecībā pret cilvēkiem, kas ļaunprātīgi pārkāpj gan noteikumus, gan arī vada transporta līdzekli alkohola reibuma stāvoklī, bet manā skatījumā šādā redakcijā tas nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi! Deputāts Mauliņš ierosināja balsot Leiškalna kunga priekšlikumu pa daļām. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo deputāta Mauliņa priekšlikumu? Ir iebildumi. Balsojam. Tātad izlemsim jautājumu, vai balsot Leiškalna kunga priekšlikumu pa daļām. Lūdzu, zvanu un balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt, attieksmi pret Mauliņa kunga priekšlikumu! Lūdzu, rezultātu! Par — 14, pret — 31, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Tad balsojam šo priekšlikumu kopumā. Lūdzu, zvanu! Lūdzu, balsošanas režīmu! Un, lūdzu, deputātus izteikt savu attieksmi par deputāta Leiškalna priekšlikumu — izteikt 17. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu, rezultātu! Par — 14, pret — 21, atturas — 23. Nav pieņemts.

J.Kaksītis. 17. panta 2. daļa. Tātad atbilstoši tam, ka pirmajā daļā ir noteikts, ka palielina līdz attiecīgajam procentam, arī 2. daļā šai redakcijai vajadzētu būt konsekventai. Palielina līdz 300%. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu — aizstāt vārdus “var palielināt” ar vārdu “palielina”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas slēdzienu 17. panta 2. daļā? Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Kaksītis. 18. pants. Apdrošinātāja atbildības limiti. Par šo pantu ir iesniegti vairāki priekšlikumi. Es centīšos tos raksturot. Tie ir otrajā ailē. Trešajā ailē ir Juridiskās komisijas atzinums, un ceturtajā — redakcija, kādu 18.pantam piedāvā Juridiskā komisija.

Tātad vispirms par 18.panta pirmo daļu ir deputātu Vītola un Jurdža priekšlikumi. Deputāta Vītola priekšlikums ir, ka apdrošinātāji atbilstoši obligātās apdrošināšanas līgumiem sedz zaudējumus līdz Ministru kabineta noteikto atbildības limitu apmēriem, bet deputāta Jurdža priekšlikums ir — 18.panta pirmajā daļā izslēgt vārdus “bet ne vairāk” un pēc vārda “zaudējumus” teikumā iestrādāt “tie tiek novērtēti šādos gadījumos”. Ja paskatās tālāk deputāta Jurdža priekšlikumu, tad faktiski tas... Komisija gan ir uzrādījusi, ka tas ir noraidīts, bet varētu pat teikt, ka tas ir daļēji atbalstīts. Jo deputāts Jurdžs liek priekšā neiebalsot. Paredzēts gan šā panta attiecīgos punktos apdrošinātāja atbildības limitus noteiktos gadījumos, atsakoties no konkrētām summām. Jo tas ir redzams arī viņa pārējos priekšlikumos, un faktiski Juridiskā komisija ir piekritusi, bet nedaudz varbūt citādā izklāstā, nekā tas ir Jurdža kunga priekšlikumā. Tātad, es jau teicu, ka Jurdža kungs, neparedzot konkrētas summas latos, paredz, lai katrā pirmajā daļā būtu apakšpunktos noteikti tie atlīdzinājumu veidi, kas ir sakarā ar cietušās personas ārstēšanos vai darba spēju paliekošu zaudējumu un tā tālāk.

Juridiskā komisija, apspriežot šos priekšlikumus, atzina, ka piekrīt deputāta Vītola priekšlikumam, un 18.panta pirmajā daļa tā arī ir iestrādāts šajā likumprojektā, ka apdrošinātāji atbilstoši obligātās apdrošināšanas līgumiem sedz zaudējumus tādā apmērā, kādus tos būs noteicis Ministru kabinets.

Un otrā daļa ir praktiski identiska jau agrāk pieņemtajai. Ja zaudējumi pārsniedz noteikto atbildības limitu, zaudējuma daļu, kas to pārsniedz, cietušais var pieprasīt saskaņā ar Civillikumu. Tātad, iestrādājot šo 18.panta redakciju, nav atbalstīts, bet es pat teiktu — daļēji atbalstīts ir Jurdža kunga pirmais priekšlikums, bet nav atbalstīts 10.priekšlikums, kur viņš paredz, ka otrajā daļā apmērus nosaka Ministru kabinets. Un nav atbalstīts arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — noteikts, ka 18.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus... Es kļūdījos, 3.punktā “bet ne mazāk kā 200 latu gadā katrai bojā gājušā apgādājamai personai”. Tas ir kontekstā ar jau iepriekš pieņemto 15.pantu. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt komisijas izstrādāto redakciju 18.pantam.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Paldies! Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Tātad, kolēģi, vispirms tā. Vai kādam ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par visiem izteiktajiem priekšlikumiem, kas izteikti sakarā ar 18.pantu? Komisija savu viedokli ir izklāstījusi. Tas ir redzams iestrādātajā likumprojekta panta redakcijā. Deputāts Bekasovs. Piedodiet, Golubovs. Atvainojiet! Frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

A.Golubovs (SPL). Man ir iebildumi pret to, ka tieši Ministru kabinets izstrādās noteikumus par limitiem, kurus izmaksās tiem, kas bija apdrošinājušies. Es uzskatu, ka tieši mēs — likumdevēji, tieši mums vajag nosaukt tos limitus un tieši šajā likumā. Bet nevis Ministru kabineta kaut kādos noteikumos, kuru pašreiz vēl nav. Tāpēc es esmu pret to.

Sēdes vadītājs . Paldies! Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es arī esmu pret pieņemtiem Vītola priekšlikumiem. Jo mēs tad skaidri redzēsim, ka Ministru kabineta kaut kāds ierēdnis... Mēs zinām, kā sagatavo Ministru kabinetā lēmumus. Kaut kāds ierēdnis sagatavos projektu, cik augsti būs šie izmaksas limiti. Un tad nu atkal pacelsies jautājums — kādas viņam ir saites ar tiem apdrošinātajiem, kuru intereses viņš ievēros. Un tajā pašā laikā ir lielas bažas, ka pārējie priekšlikumi, cik es saprotu, tiks noraidīti, kas šeit ir ļoti sakarīgi. Piemēram, tāds priekšlikums, ka jāpaaugstina ir izmaksas apgādājamiem, ja apgādājamo ir vairāk. Šeit ir paredzēts tikai 500 latu. Bet ja to apgādājamo, teiksim, ir trīs, četri vai vairāk? Kāpēc gan nevarētu pieņemt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu — noteikt, ka maksimālā izmaksa par katru apgādājamo būtu vismaz 200 lati gadā. Tā ir ļoti nožēlojama summa. Jo kā tad īstenībā ir? Izbrauc lepns autiņš uz ceļa. Tam nedrīkst pieskarties. Ja ir lēta mašīna, tam izmaksās tikai tās vērtību. Tas nozīmē, vienai otrai vecai mašīnai vērtība ir, kā mēs zinām — 100, 200 latu. Lepnais autiņš tiek apdrošināts par vienādu iemaksu. Tas vājais, jāsaka, lētā auto īpašnieks maksā tādu pašu iemaksu jeb prēmiju tam apdrošinātājam. Bet tas lepnais auto saņems līdz 3000 apdrošināšanas izmaksu. Bet tas lētais saņems tikai vērtību — 200 vai 300 latu. Tajā pašā laikā, ja izbrauc vērtīgs cilvēks uz ceļa, kurš apgādā trīs, četrus, varbūt piecus bērnus, manuprāt, lielāko vērtību valstī, tas nesaņems vairāk par 500, kaut arī tā cilvēka vērtība, kas to dara, ja viņš ir gājis bojā, ir daudzkārt lielāka. Kāpēc šāda netaisnība? Vienā vietā mēs dārgo labāk apmaksājam, nodrošinām, otrā gadījumā nenodrošinām to, kam patiešām ir liela vērtība.

Tāpēc es domāju, ka Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu vajag pieņemt un tad skatīties par pārējo, jo nodot to Ministru kabineta rīcībā, visu to,tas tikai izraisīs korupciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jāsaka, ka es jau komisijas sēdē balsoju pret priekšlikumu — atdot visas atlīdzību lietas Ministru kabineta ziņā. Jo tādā gadījumā mēs pilnīgi varam atstāt bez nepieciešamā atbalsta cietušos, kuru dēļ galu galā šis viss likums tiek radīts. Jo tas taču tiek radīts nevis apdrošināšanas sabiedrību dēļ, nevis Ministru kabineta dēļ, bet lai nodrošinātu cietušos. Un, ja mēs to pilnīgi noņemam, tad tas ir apdraudējums. Visi teiks, ka mēs esam rūpējušies tikai par mašīnu īpašniekiem, bet neesam rūpējušies par cietušajiem. Nu toreiz tas jautājums, tomēr vairums nobalsoja, un es biju arī klāt un nobalsoju. Kāpēc? Tāpēc, ka bija šaubas, kā mēs nobalsosim par apdrošināšanas iemaksu apmēriem. Vai mēs noraidīsim valdības priekšlikumus, vai, pareizāk sakot tos, kas bija izteikti valdības priekšlikumā no Finansu ministrijas, vai mēs tos pieņemsim. Mēs esam jau pieņēmuši šos priekšlikumus, un tāpēc es domāju, ka mēs varam tad saglabāt tos prēmiju apmērus, kas mums bija, jo šie iemaksu apmēri ir atbilstoši tiem maksājumiem. Tie ir saskaņoti ar maksājumiem. Tā mums vismaz izstrādāja. Es atturētos tos paaugstināt tagad, jo tad atkal varētu rasties šī disonanse, bet katrā ziņā saglabāt mēs to varētu pilnīgi, ko mēs esam nobalsojuši iepriekšējā balsojumā.

Sēdes vadītājs . Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Kaksīša kungs!

J.Kaksītis (DPS). Es lūdzu balsojumu. Atbilstoši Kārtības rullim ir balsojami priekšlikumi. Deputāti izteica savus iebildumus pret Juridiskās komisijas viedokli. Tas formulēts 18. panta ceturtajā ailē. Ja iesniedzēji uztur savus priekšlikumus, tad tie ir balsojami.

Sēdes vadītājs . Vai iesniedzēji pieprasa balsojumu katrs par savu iesniegumu? (No zāles deputāts R.Jurdžs: “Neuztur.”) Jurdža kungs to neuztur. Pārējie arī neuztur. Balsojam par Juridiskās komisijas slēdzienu par izteiktajiem priekšlikumiem 18.pantā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 18.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 15, atturas — 6. Pieņemts.

J.Kaksītis. 19.pantā ir deputāta Bāna priekšlikums. Priekšlikuma būtība tāda — aizstāt... Respektīvi, priekšlikuma būtība ir sekojoša — atbildība par reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, tas ir, liek priekšā izmaiņu virsrakstā, un runa tātad būtu par to, ka atbildība iestājas tikai par jau reģistrētu transporta līdzekli. Kā jūs atceraties, šis jautājums faktiski trešo reizi tiek nodots apspriešanā, un runa ir par to, vai tad arī pirms reģistrācijas varētu būt situācija, kurā iestājas atbildība par transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē. Faktiski Saeima jau ir izteikusi savu domu, ka arī pirms reģistrēšanas, tādēļ arī Juridiskā komisija šeit savā atzinumā neatbalsta deputāta Bāna priekšlikumu, bet gan liek priekšā izlabot kļūdu — vārda “vadītāja” vietā lietot vārdu “īpašnieka”. Juridiskās komisijas viedoklis ir 4.ailē, un es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas slēdzienu par likumprojekta 19.panta nosaukumu — “Atbildība par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kura īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta”. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis . 25.pants. 25.pantā ir deputāta Vītola priekšlikums — to izslēgt, bet es redzu, ka viņš liek mums zināt, ka viņš noņem priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Vītols savu priekšlikumu noņem. Paldies!

J.Kaksītis . Par 26.pantu. Arī šeit ir deputāta Vītola priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Arī to viņš noņem.

Iesniegumi

Pilsonības

lietas Par Svetlanas Bless–Puķes kandidatūru pilsonības piešķiršanai (dok.nr.2258)

Nosūtām jums š. g. 25. februāra komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr. 8, kurā tika izskatīts jautājums par piecu deputātu izvirzītās Svetlanas Bless–Puķes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997. gada 25(27). februārī priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997. gada 25. februāra sēdes protokola nr. 8

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, O.Dunkers, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, I.Kreituse, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: komisijas slēgtajā daļā — par Svetlanas Bless–Puķes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Svetlanas Bless–Puķes kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Pilsonības piešķiršanu atbalsta Saeimas deputāti: Dz. Ābiķis, K. Leiškalns, J. Lagzdiņš, Ģ. V. Kristovskis, P. Keišs

Ieteikumi

Latvijas Teātra darbinieku savienība lūdz jūsu atbalstu, lai ar Saeimas lēmumu (saskaņā ar Pilsonības likuma 13. panta 5. punktu) Latvijas Nacionālā teātra aktrisi Svetlanu Bless–Puķi uzņemtu Latvijas pilsonībā.

Svetlana Bless–Puķe dzimusi 1942. gada 4. novembrī Omskas apgabala Marjanovas rajona Rainfeldes ciemā. Tautība — latviete.

Vecāki: māte — Velta Bodniece, latviete, dzim. Rīgā, latviešu strēlnieka Mārtiņa Bodnieka meita, kurš gājis bojā 1937. gada personības kulta represiju laikā. Visa šī dzimta traģiski cietusi kulta laikā, bijusi spiesta bēguļot, visi dokumenti pa šiem gadiem gājuši bojā. 1945. gadā Velta Bodniece ar meitu Svetlanu atgriežas Rīgā. Velta Bodniece, Pēterburgas universitātes Bioloģijas fakultātes absolvente, Rīgā aizstāv disertāciju, strādā Pedagoģiskajā institūtā par pasniedzēju, tad Latvijas Valsts universitātē par Bioloģijas fakultātes dekāni. Tēvs — Aleksejs Maslovs, krievs, gājis bojā kara laikā arī kā personības kulta upuris.

Izglītība: 1951. g.–1957. g. — Rīgas L. Paegles 1. vidusskola; 1957. g.–1959. g. — mācību pārtraukums sakarā ar smagu nieru slimību; 1959. g.–1962. g. — Rīgas L. Paegles 1. vidusskola; 1962. g.–1963. g. — Rīgas 5. vidusskola; 1963. g.–1964. g. — LVU Juridiskā fakultāte; 1964. g.–1968. g. Maskavas Valsts cirka un estrādes skola.

Darba gaitas: 1969. g. — Latvijas Valsts filharmonija; 1969. g.–1978. g. — Valmieras Drāmas teātra aktrise; kopš 1978.g. līdz šodienai — Latvijas Nacionālā teātra aktrise.

Ģimenes stāvoklis — precējusies 1975. g. ar Ādolfu Puķi, Filharmonijas vīru vokālā kvarteta solistu, tagad — pensionārs, pilsonis. Meita — Ieva Puķe, dzim. 1975.g., pilsone, studē Kultūras akadēmijas Aktieru fakultātes Jaunā Rīgas teātra 2. kursā.

Svetlanu Bless Latvijas teātra mākslas kopainā pazīstam kā spilgtu raksturlomu tēlotāju, apveltītu ar tik reto spožu komiķes talantu. Jau vairāk nekā 25 gadus uz Latvijas skatuvēm S. Bless rada ar savas personības unikālo neatkārtojamību apzīmogotus spilgtus tēlus, kā, piemēram, Valmieras teātra posmā — Duņaška un Agafija Tihonovna Gogoļa “Precībās”, Zina — Volodina “Piecos vakaros”, Aža — Blaumaņa “Pazudušajā dēlā”, Anna Vasiļjevna Vampilova “Vasaras vakaros”, kā arī virkni lomu Nacionālajā teātrī, piemēram, Jūlīte — Putniņa “Ak, pasaulīt, tu ļaužu ēka!”, Foka — Nikolaji “Taurenīt, taurenīt”, Oļiņiete — Kaudzītes “Mērnieku laikos”, Arodbiedrība — Putniņa “Ar būdu uz baznīcu” un “Ar Dievu pie Zemes”, Helēna un Brūvera kundze J. Pētersona “Pieklīdušajā kaķēnā”, Štora kundze Remarka “Trīs draugos”, Vecene, augļotāja Aļona Ivanovna — Dostojevska “Noziegumā un sodā” un daudzas citas.

Šajos ilgajos darba gados S. Bless sagatavojusi vairākas individuālas koncertprogrammas, humora vakarus kopā ar E. Maisaku, V. Šoriņu, Z. Neimani, J. Skani. Ar šīm programmām viesojusies tuvās un tālās Latvijas vietās, kur skatītāji tās ar nepacietību gaidījuši. Liekas, ka nav Latvijā vietas, kur nepazītu aktrisi Svetlanu Bless un kur viņas mākslas spēks nebūtu devis cilvēkiem pozitīvo enerģiju.

Latvijas Teātru darbinieku savienības valdes priekšsēdis P.Putniņš

1995. gada 30. janvārī

Latvijas Republikas Teātra savienības priekšsēdētājam

Paulam Putniņa kungam

Lūdzu Jūs palīdzēt pilsonības saņemšanas “lietā”.

Reģistrējos Rakstnieku savienībā 1992. g. 16. dec. Reģistratore Vanda Svirska (visu cieņu), bet kā pilsoni mani nepiereģistrēja, kā iedzīvotāju (par ko arī liels paldies) gan. Rezultātā visi dati arī bija sajaukti, iznāk, ka es Rīgā esmu no Sibīrijas iebraukusi 1951. g., kaut gan tad jau gāju Rīgas 1. vidusskolā, Leona Paegles vārdā nosauktā. Lai nu tas paliek, 8 sertifikāti ir jāatdod, (kam?) es nezinu. Bet kompjūters šādus datus ir izdevis un ar to pietiek, neesmu pilsone, un tas ir viss.

Manas vecmāmiņas mamma un paps — latvieši, vidzemnieki, no Annas pagasta, Alūksnes apriņķa. Bērziņa Marija, Reinholds Panders, vecmamma un vectēvs Berta Panders un Mārtiņš Bodnieks — latvieši. Mamma — Velta Bodniece — latviete, tēvs — krievs — Aleksejs Maslovs. (Tā mēdz būt.) Vecaistēvs 1937. g. gāja bojā (nošauts) kulta laikā, kā arī gandrīz visa vecmammas ģimene. Mamma dzima Rīgā, Krāsotāju ielā. Ģimene dzīvoja Pleskavā, mamma mācījās Pēterburgas universitātē Bioloģijas fakultātē. Nāca 1937. g. — un viss ir skaidrs.

Vai man ir jāstāsta, ka priekšā Sibīrija, Omskas apgabals, mamma strādāja gan Ziemeļos, gan pie Baikāla ezera kā ihtioloģe (lai viņu pasargātu no Čekas, rektors viņu aizsūtīja darbā), tur viņa iepazinās ar robežapsardzības komandieri, tad sākās karš, aizbrauca pie vecmammas un māsas puikām uz Omskas apgabalu, 1942. g. piedzimu es. Parasts latviešu strēlnieka ģimenes liktenis, mūs skāris 1937. g.

1945.g. atbraucām uz Rīgu. Mamma strādāja zivju rūpn. ministrijā kā laborante, tad aizstāvēja disertāciju, nāca Pedagoģiskais institūts — pasniedzēja, tad Latvijas Valsts universitāte, docenta grāds, Bioloģijas fakultātes dekāne, pensija, pasniedzēja.

Vectēva kauju gaitas ir aprakstītas O. Rihtera (cīņu biedrs un draugs) grāmatā “Pa ienaidnieka aizmuguri” u.c. Vectēvs 1957. g. amnestēts. Lieki teikt —Čeka ar modru aci mūs visus “nemanāmi” uzmanīja, sevišķi mammu.

Vecmamma nomira, mamma arī, dokumentu nekādu par mammas dzimšanu nav. Vecmammas dokumenti sadega Pleskavas dzīvoklī. Brālēns meklēja gan mammas māsas (arī 1937. g.), gan manas mammas dz. apliecības pa arhīviem un citām vietām — neesot. Kā tad tā? To es nesaprotu. Nav te ko gari rakstīt — katrs zin, ko izcietusies 1937. g. represēto ģimenes — badu, pazemojumus, vajāšanas. Un cik ilgi tas var turpināties? Čeka mani uzmanīja dikti uzkrītoši arī Valmierā, kur es strādāju Valmieras teātrī. Kā ir tagad — nezinu. Droši vien nepilsoņiem ir jāpietiek ar darba mazumiņu, tā laikam vajag.

Ļoti lūdzu, ja ir iespējams, palīdziet!

Ar cieņu — Latvijas Nacionālā teātra aktrise

1995. gada 24. janvārī Svetlana Puķe–Bless

Autobiogrāfija

Piedzimu 1942.g. 4.novembrī Omskas apgabalā, Marjanovas rajona Rainfeldes ciemā. Tautība — latviete. Mani vecāki: māte — Velta Bodniece Mārtiņa meita, latviete, dzim. Rīgā, latviešu strēlnieka meita, kurš gāja bojā 1937. g. Staļina represiju laikā. Visa mūsu dzimta traģiski cietusi personības kulta laikā. 1945. g. mana māte Velta Bodniece kopā ar manu vecomāti Bertu Bodnieks atgriežas Rīgā un, protams, arī es. Velta Bodniece — Pēterburgas universitātes Bioloģijas fak. absolvente, Rīgā sāk strādāt Pedagoģiskajā institūtā, aizstāv disertāciju Maskavā, vēlāk, līdz mūža galam, strādā Universitātē.

Mans tēvs — Aleksejs Maslovs, krievs, gāja bojā kara laikā arī kā personības kulta upuris.

1951. g. iestājos Rīgas L. Paegles 1. vidusskolā, 1962. g. turpināju Rīgas 5. vidusskolā, 1963. g. pabeidzu, iestājos Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē. 1964. g. iestājos Maskavas Valsts cirka un estrādes skolā.

Manas darba gaitas — 1969. g. Latvijas Valsts filharmonija. 1969.–1978. g. Valmieras Drāmas teātra aktrise. 1978. g. — šodienai — Latvijas Nacionālā teātra aktrise.

Mans ģimenes stāvoklis — precējusies 1975. g. Vīrs Ādolfs Puķe — Latvijas pilsonis, Filharmonijas vīru vokālā kvarteta solists, tagad — pelnītā atpūtā — pensionārs.

Mana meita — Ieva Puķe — dzim. 1975. g., pilsone, mācās Kultūras akadēmijas Aktieru fakultātē Jaunajā Rīgas teātrī 4. kursā, kā arī piedalās teātra izrādēs — Nacionālajā un Jaunajā Rīgas teātrī.

1996. gada 6. februārī Svetlana Bless — Nacionālā teātra aktrise

Par Gaļinas Platonovas kandidatūru pilsonības piešķiršanai (dok.nr.2259)

Nosūtām Jums š.g. 25.februāra komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.8, kurā tika izskatīts jautājums par sešu deputātu izvirzītās Gaļinas Platonovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 25.(27.)februārī priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 25.februāra sēdes protokola nr.8

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, O.Dunkers, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, I.Kreituse, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: komisijas slēgtajā daļā — par Gaļinas Platonovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Gaļinas Platonovas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Pilsonības piešķiršanu atbalsta Saeimas deputāti: V.Nagobads, V.Kalnbērzs, A.Golubovs, A.Saulītis, L.Stašs, J.Rāzna

Ieteikums

Rīgas pilsētas valdes bezpeļņas SIA “Rīgas pilsētas 12.poliklīnika” kolektīvs lūdz Jūs uzņemt Latvijas pilsonībā tās direktori Gaļinu Platonovas kundzi, kura mūsu kolektīvu vada kopš 1981.gada, savu darbu veic radoši, ar lielu atbildības sajūtu. Apstākļos, kad no budžeta medicīnai izdalītie līdzekļi aizvien samazinās, bet iedzīvotāju lielākā daļa nav spējīga samaksāt par medicīniskajiem pakalpojumiem, viņa meklē iespējas medicīniskās palīdzības nodrošināšanai visiem iedzīvotājiem, paplašinot medicīnisko pakalpojumu loku, ieviešot samērā lētus maksas pakalpojumus, dodot atlaides bērniem, trūcīgajiem iedzīvotājiem, I un II grupas invalīdiem, represētajiem, pensionāriem un radiācijas rezultātā cietušajiem.

Ņemot vērā Gaļinas Platonovas kundzes ieguldījumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas nodrošināšanā, kā arī viņas apņēmību strādāt ar pilnu atdevi Latvijas Republikas veselības aizsardzības sistēmā, dodot savu ieguldījumu šīs sistēmas pilnveidošanā, lūdzam neatteikt mūsu poliklīnikas direktores Gaļinas Platonovas kundzes uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

Rīgas pilsētas 12.poliklīnikas kolektīva locekļi (80 paraksti)

1997.gada 14.janvārī

Autobiogrāfija

Es, Gaļina Platonova Borisa m., esmu dzimusi 1945.gada 3.martā Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabala Krivojrogā, kalpotāju ģimenē. Pēc nacionalitātes esmu krieviete.

Tēvs, Boriss Platonovs Sergeja dēls, krievs, dzimis 1915. gada 11.jūnijā Krievijā, Jaroslavļas apgabala Rostovā, fabrikanta ģimenē. Pēc Rostovas vīriešu ģimnāzijas beigšanas mācījās Ivanovas Enerģētikas institūtā, kuru beidza 1938. gadā, iegūstot specialitāti inženieris siltumtehniķis. Pēc tam strādāja savā specialitātē Komsomoļskā pie Amūras. No 1952. līdz 1954.gadam mācījās PSRS Elektrostaciju ministrijas Enerģētikas akadēmijā siltuma elektrostaciju ekspluatācijas specialitātē. Pēc minētās akadēmijas beigšanas saskaņā ar Latvijas PSR valdības pieprasījumu ar PSRS Elektrostaciju ministrijas Galvenās ziemeļrietumu elektrostaciju un tīklu pārvaldes 1954.gada 28. augusta pavēli Nr.28/k viņš tika nozīmēts par Rīgas TEC galveno inženieri un direktora vietnieku un šinī amatā nostrādāja 17 gadus. Par labu darbu viņš vairākkārt tika apbalvots ar Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija goda rakstiem, 2 ordeņiem “Goda zīme” (1945.g. 10.aprīlī un 1966.g.4.oktobrī) un viņam ir piešķirts nosaukums “Rīgas TEC darba veterāns”. Par lielo ieguldījumu Latvijas enerģētikas un rūpniecības attīstībā, kadru audzināšanā darbam enerģētikas nozarē, kā arī izgudrojumiem un racionalizācijas priekšlikumiem viņam ar Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija 1967.gada 20.decembra dekrētu Nr. 284 ir piešķirts goda nosaukums “Nopelniem bagātais Latvijas PSR rūpniecības darbinieks”. Pēc smagas un ilgstošas slimības viņš mira 1973.gada 15. jūlijā un ir apglabāts Rīgā, Pirmajos meža kapos. Mana māte, Anna Abeļaševa Mavrikija m., krieviete, dzimusi 1918. gada 17.oktobrī Ukrainā, Nikolajevas apgabala Barmašovo ciemā, zemnieka ģimenē. 1950.gadā viņa beidza Ivanovas komunālās celtniecības tehnikumu un pēc tam 1955. gadā — Ivanovas Enerģētikas institūtu. Sakarā ar vīra nosūtīšanu darbā uz Latviju pēc “Latvenergo” pieprasījuma viņa tika nosūtīta darbā uz Latviju. No 1955. līdz 1961.gadam viņa strādāja par Rīgas TEC siltumtīklu inženieri, no 1961. līdz 1970. gadam — par inženieri rūpnīcā “Alfa” un no 1971. līdz 1995.gadam Rīgas Vagonu rūpnīcā. Ir Vagonu rūpnīcas darba veterāne. No 1995.gada 15.jūnija viņa nestrādā sakarā ar aiziešanu pensijā.

Pēc vecāku pārbraukšanas uz Latviju 1954.gadā sāku mācīties Rīgas 37.vidusskolā, kuru beidzu 1961.gadā. No 1961.gada līdz 1963.gadam strādāju Rīgas 7. poliklīnikā par laboratorijas darbinieci. 1963.gadā iestājos Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē. Mācoties institūtā, vienlaicīgi arī strādāju par laboranti šī institūta ķīmiskās farmokoloģijas problēmu laboratorijā. 1969. gadā beidzu Rīgas Medicīnas institūtu un ar Rīgas pilsētas Veselības pārvaldes norīkojumu 1969.g. 29. augustā sāku strādāt Rīgas pilsētas 12.poliklīnikā par iecirkņa terapeiti.

1970.gadā no 2.līdz 10.februārim apguvu specializācijas kursu neiroloģijā. 1970.gadā 13.jūlijā sāku strādāt par neirologu Rīgas 12. poliklīnikā un nostrādāju šinī amatā līdz 1972.gadam. 1972. gada 23.oktobrī iestājos Rīgas Medicīnas institūta Neiroloģijas klīniskajā ordinatūrā. Pēc klīniskās ordinatūras beigšanas no 1974.g. 22.oktobra līdz 1976.g. 10.maijam strādāju par vecāko laboranti Rīgas Medicīnas institūta nervu slimību katedrā un vienlaicīgi amatu savienošanas kārtībā arī par dežūrējošo neirologu Rīgas 1. klīniskās ātrās palīdzības slimnīcā. No 1976. gada 14.maija līdz 1977.gada 28.februārim strādāju par neirologu J.Alkšņa Rīgas augstākajā kara aviācijas mācību iestādē. 1977.gadā no 1.marta līdz 25.jūlijam strādāju par neirologu Rīgas pilsētas 12.poliklīnikā. No 1977.gada 26.jūlija līdz 1981.gada 8.septembrim strādāju par ārsti speciālisti 289.apgabala kara hospitāļa Neiroloģiskajā nodaļā. Ar Rīgas pilsētas veselības nodaļas 1981.gada 1.septembra pavēli Nr. 531/06 tiku nozīmēta par Rīgas pilsētas 12. poliklīnikas galveno ārsti. Šinī amatā sāku strādāt no 1981.gada 8.septembra un nostrādāju līdz 1993.gada 30.novembrim. Ar 1993.gada 1.decembri Rīgas pilsētas 12.poliklīnika tika pārveidota par Rīgas pilsētas valdes bezpeļņas SIA “Rīgas pilsētas 12. poliklīnika” (saīsināti SIA “12. poliklīnika”). Ar Rīgas pilsētas valdes 1993. gada 12.novembra lēmumu Nr. 426 esmu apstiprināta par SIA “12.poliklīnika” direktori un šinī amatā strādāju arī tagad.

Esmu paaugstinājusi savu kvalifikāciju dažādos kursos, nozīmīgākie no tiem varētu būt šādi: 1984.gadā no 10. līdz 24.maijam pabeidzu PSRS Veselības aizsardzības ministrijas Centrālā ar Ļeņina ordeni apbalvotā ārstu kvalifikācijas paaugstināšanas institūta padomju un ārzemju veselības aizsardzības darba organizācijas fakultātes organizētos kursus par tematu “Veselības aizsardzības iestāžu pārvaldes personāla kolektīvā darba pilnveidošana”; 1987. gadā mācījos divu mēnešu kursos, kurus bija organizējis Baltkrievijas Valsts ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotais ārstu kvalifikācijas paaugstināšanas institūts par tematu “Ārstnieciski profilaktiskās palīdzības pārvaldes un organizācijas sociālās higiēnas aktuālie jautājumi”.

Par labu un ilggadēju darbu Latvijas medicīnas iestādēs esmu apbalvota ar Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijas Goda rakstu un nozīmēm “Latvijas PSR Veselības aizsardzības darba teicamnieks” un “Darba veterāns”. 1988.—1989. gadā aktīvi piedalījos zinātniski tehniskajā darbā, aprobējot jaunās saimniekošanas metodes veselības aizsardzības iestādēs un organizācijās. Aktīvi piedalījos medicīnisko maksas pakalpojumu un gabaldarba samaksas sistēmas ieviešanā veselības aizsardzības iestādēs.

Ārstu sertifikācijas eksāmenu nokārtoju 1994.gada 14.decembrī, un man līdz 1999.gadam ir piešķirts sertifikāts ar tiesībām praktizēt visā Latvijas teritorijā.

Latviešu valodas prasmes eksāmenu nokārtoju 1993.gada 16. februārī, man ir piešķirta trešā (augstākā) pakāpe (Valsts valodas prasmes apliecība Nr.52573).

No pirmās laulības man ir meita Viola Gilmane, dzimusi 1968. gada 15.aprīlī Rīgā, beigusi Rīgas 5.medicīnas skolu. No 1991.gada sakarā ar laulību pastāvīgi dzīvo ASV, Čikāgā, un strādā par medmāsu kardiotorokālā nodaļā Evanstonas hospitālī. Vīrs, Henrihs Lebedeks, dzimis 1941.gada 10. aprīlī Daugavpilī, pēc tautības polis, Latvijas Republikas pilsonis, I grupas redzes invalīds, izglītība — augstākā. Viņš strādāja Daugavpils dzelzceļa transporta tehnikumā par pasniedzēju, Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu mācību un ražošanas uzņēmumā par direktoru un no 1982. līdz 1992.gadam — par Latvijas Neredzīgo biedrības centrālās valdes priekšsēdētāju. No 1992.gada atrodas invaliditātes pensijā. Laulībā ar Henrihu Lebedeku esmu no 1991.gada 1.jūnija. Manā apgādībā bez mana vīra, invalīda, ir arī mana 78 gadus vecā māte Anna Abeļaševa un 76 gadus vecā vīramāte Janina Lebedeka, arī 1.grupas redzes invalīde, dzīvo Daugavpilī, tautība — poliete.

Apstākļos, kad medicīnai no budžeta iedalītie līdzekļi aizvien samazinās, bet iedzīvotāju lielākā daļa nav spējīga samaksāt par medicīniskajiem pakalpojumiem, esmu meklējusi iespējas medicīniskās palīdzības nodrošināšanai visiem iedzīvotājiem, paplašinot visu medicīnisko pakalpojumu loku, ieviešot samērā lētus maksas pakalpojumus, dodot atlaides bērniem, pensionāriem, I un II grupas invalīdiem, represētajiem un radiācijas rezultātā cietušajiem.

Latvijas Republikas pilsonību vēlos iegūt, lai arī turpmāk varētu sekmīgi un ar pilnu atdevi strādāt Latvijas veselības aizsardzības sistēmā, dodot savu ieguldījumu šīs sistēmas pilnveidošanā un arī dzimtenes labā.

1996.gada 16.decembrī Gaļina Platonova

Par Ioana Šenroka kandidatūru

pilsonības piešķiršanai (dok.nr.2318)

Nosūtām Jums š.g. 4.marta komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.10, kurā tika izskatīts jautājums par piecu deputātu izvirzītā Ioana Šenroka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 4.martā priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 4.marta sēdes protokola nr.10

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, O.Dunkers, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, I.Kreituse, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Ioana Šenroka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Ioana Šenroka kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Pilsonības piešķiršanu atbalsta Saeimas deputāti: A.Panteļējevs, P.Keišs, J.Bunkšs, A.Seiksts, Dz.Ābiķis.

Ieteikumi

Pilnībā atbalstu ieteikumu Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem Kristus Dzimšanas Pareizticīgo katedrāles virspriesterim, Rīgas Pareizticīgo mūzikas kora mākslinieciskajam vadītājam un diriģentam Ioanam Šenrokam.

Valsts prezidenta padomnieks kultūras

1997.gada 7.februārī un mākslas jautājumos R.Pauls

Griežamies pie Jums ar lūgumu atbalstīt ieteikumu Latvijas Republikas pilsonības iegūšanai par īpašiem nopelniem virspriesterim Ioanam Šenrokam. Esam pārliecināti, ka Ioans Šenroks ir pelnījis šo godu.

I.Šenroks ir cēlies no Latvijā pazīstamas garīdznieku ģimenes. Viņa tēvs, visu cienīts garīdznieks virspriesteris Serafims Šenroks, pēc Otrā pasaules kara ieradās Latvijā, lai sludinātu Dieva vārdu grūtajos padomju apstākļos. Pats virspriesteris Ioans jau 13 gadus seko tēva piemēram un pašreiz ir viens no viscienījamākiem Latvijas eparhijas garīdzniekiem.

Virspriesteris Ioans ir plaši pazīstams kā Rīgas Pareizticīgo mūzikas kora dibinātājs un pastāvīgais vadītājs. Tieši Atmoda deva virspriesterim Ioanam iespēju realizēt savu seno profesionālo ieceri (jo viņš ir ieguvis ne tikai garīgo, bet arī muzikālo izglītību, beidza Latvijas Mūzikas akadēmiju kordiriģenta specialitātē pie profesora I.Kokara) — veidot profesionālu kori, kas izpildītu tikai garīgu mūziku, līdz ar to tuvinot plašas cilvēku aprindas kristietības garīgām vērtībām. Uzsākot šo cēlo darbu, I.Šenroks saņēma toreizējā Latvijas Pareizticīgo baznīcas metropolīta Leonīda svētību. Dziļi simboliski ir tas, ka pirmā publiskā kora uzstāšanās notika tieši 1989.g. 18.novembrī Nacionālā teātra telpās.

I.Šenroka pie kora dibināšanas uzdotais radošais temps paliek nemainīgs. Koris ir vienīgais profesionālais kolektīvs, kas orietējas tieši uz šo specifisko novirzienu. Katra kora uzstāšanās kļūst par notikumu republikas kultūras dzīvē. Koncertu augstais profesionālais līmenis un īpaša garīgā atmosfēra padarīja šo kolektīvu par vienu no cienīgākiem un populārākiem Latvijā. Ar saviem koncertiem ārpus Latvijas robežām Rīgas Pareizticīgo mūzikas koris ne tikai iemantoja klausītāju atzinību, bet arī pievērsa uzmanību Latvijas kora kultūrai, pietiekami pazīstamai un atzītai. Virspriestera Ioana unikālā radošā metode pamatojas uz latviešu kordziedāšanas manieres organisku saikni ar senām pareizticīgo garīgu dziedājumu tradīcijām.

Virspriesteris Ioans vienmēr pievēršas citu kultūru patiesiem mākslinieciskiem paraugiem (nav nejaušība, ka kora sastāvā ir dažādu kristīgo konfesiju pārstāvji). Vairākkārt izpildītās latviešu garīgās mūzikas programmas vienmēr dziļi aizkustina aizrobežu klausītājus. Latviešu autoru mūzika garīgiem tekstiem allaž ir tēva Ioana profesionālās uzmanības sfērā.

Visa tēva Ioana darbība — kā jau paveiktais, tā arī nākotnes plāni, viņa personiskās īpašības, iekšējs gara cēlums un pašatdeve nosaka viņa īpašu vietu Latvijas garīgajā dzīvē. Tieši tāpēc esam pārliecināti, ka viņš ir īsts savas valsts pilsonis! Griežamies pie Jums, godātais Prezidenta kungs un Prezidenta padomnieka kungs, ar lūgumu atbalstīt šo ieteikumu Saeimas priekšā.

Lūdzam piešķirt pilsonību virspriesterim Ioanam Šenrokam par īpašiem nopelniem.

Rīgas Pareizticīgo mūzikas kora dalībnieki

Autobiogrāfija

Es, Rīgas Kristus Dzimšanas Pareizticīgo katedrāles virspriesteris Ioans Šenroks, esmu dzimis Rīgā 1958.gadā. Latviju vienmēr esmu uztvēris kā savu dzimteni.

Mans tēvs, kura ģimenē vairākās paaudzēs ir bijuši garīdznieki, ieradās Latvijā 1945.gadā, lai nestu cilvēkiem Dieva vārdu grūtajos padomju varas apstākļos. Un mīlestība pret Latviju, tās valodu, kultūru vienmēr ir tikusi kultivēta manā ģimenē.

Pārvaldu latviešu valodu pilnībā, jo esmu beidzis Jāzepa Mediņa vidusskolu un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kur visi mācību priekšmeti bija latviešu valodā. Mācoties J.Mediņa mūzikas vidusskolā 1973.—1980.gadā, es vēl vairāk pietuvinājos latviešu kultūrai. Tajā laikā īpašu sajūsmu manī izraisīja latviešu kora mākslas kultūra. Šajā vecumā mana garīgā vienība ar Latviju un latvisko kļuva vēl apzinātāka sakarā ar iekšējo protestu pret valdošo komunistisko ideoloģiju.

No 1981.gada strādāju par Pareizticīgo katedrāles kora reģentu. 1982.gadā veicu pašu svarīgāko soli savā dzīvē, t.i., pieņēmu garīdznieka kārtu. No tā laika es esmu vēlējies savienot savu kalpošanu, ticīga cilvēka pasaules uztveri ar savām profesionālajām muzikālajām zināšanām. Tā radās ideja dibināt profesionālu kori, kurš izpilda pareizticīgo mūziku visplašākajam klausītāju lokam. Runājot par profesionāliem kadriem, šīs idejas realizācija neradīja problēmu. Vel jo vairāk, pati latviešu kora mūzikas izpildīšanas maniere, pēc manām domām, ir vistuvākā tām prasībām, lai varētu atskaņot pareizticīgo dievkalpojumu dziedājumus. Diemžēl padomju varas apstākļos šo ideju realizēt bija praktiski neiespējami.

Pats par sevi saprotams, ka gan Atmodu un sekojošo Latvijas neatkarības atjaunošanu es pieņēmu viennozīmīgi un bez šaubām. Man ir ļoti tuva doma par Latvijas Republikas pēctecību, jo zinu, kādu vietu Latvijā ieņēma Pareizticīgo baznīca, pirms tās iekļaušanas PSRS. Arī tagad sakarā ar to es visur izjūtu cieņu pret sevi kā pret garīdznieku.

Tikai neatkarīgā Latvijā bija iespējams realizēt manu ideju. Un 1989.gadā tika dibināts koris. Svētību šim darbam tajā laikā man sniedza toreizējais Pareizticīgo baznīcas vadītājs Latvijā metropolīts Leonīds. (No sākuma šis kolektīvs tika dēvēts par metropolīta kori, bet pēc metropolīta Leonīda nāves 1992.gadā tas ieguva savu tagadējo nosaukumu — Rīgas Pareizticīgo mūzikas koris. Es ļoti lepojos ar to, ka pirmā kora uzstāšanās notika 1989.gada 18.novembrī Nacionālajā drāmas teātrī Latvijas neatkarības svinību koncerta laikā.

1990.gadā beidzot es ieguvu iespēju papildināt un nostiprināt savas profesionālās iemaņas pie apbrīnojamā diriģenta profesora Imanta Kokara Mūzikas akadēmijā, kuru absolvēju 1993.gadā.

Savā pastāvēšanas laikā mūsu koris ir ieņēmis savu, īpašu vietu mūsu valsts kultūras dzīvē. Ļoti priecājos, ka mūsu māksla rada lielu atsaucību arī latviešu klausītājos. Domāju, ka godam pārstāvam Latviju arī mūsu ārzemju braucienos, jūtot klausītāju un kritikas attieksmi. Siltu atsauksmi rod arī latviešu garīgās mūzikas skaņdarbi, kurus mēs visai bieži iekļaujam savā repertuārā. Priekšā vēl daudz darba, un es ar lielu optimismu raugos uz mūsu kora nākotni.

Šobrīd ir visai grūts laiks, un kā garīdznieks es bieži saskaros ar cilvēku nelaimēm un problēmām. Ar visiem spēkiem es cenšos ne tikai nomierināt cilvēkus, bet arī pārliecināt viņus, ka viņi nevar būt lieki valstī, kur himna sākas ar vārdu “Dievs”...

Dabīgi, ka nevēlos šajā vēstulē uzskaitīt savus nopelnus. Es ceru, ka man ir izdevies pamatot to, ka jūtu sevi kā īstu savas valsts pilsoni, un tādēļ lūdzu to nostiprināt attiecīga juridiska statusa veidā.

Ar cieņu,—

Rīgā 1997.gada 3.februārī virspriesteris Ioans Šenroks

Par Vladimira Stoļarova kandidatūru pilsonības piešķiršanai (dok.nr.2330)

Nosūtām Jums šā gada 4.marta komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.10, kurā tika izskatīts jautājums par piecu deputātu izvirzītā Vladimira Stoļarova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 4. (11.)martā priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 4.marta sēdes protokola Nr.10

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, O.Dunkers, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, I.Kreituse, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Vladimira Stoļarova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Vladimira Stoļarova kandidatūra ar komisijas negatīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Pilsonības piešķiršanu atbalsta Saeimas deputāti: J.Ādamsons, Z.Čevers, V.Dozorcevs, E.Bāns, A.Bartaševičs

Ieteikums

Policijas virsleitnants Vladimirs Stoļarovs, Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes kriminālpolicijas 4.nodaļas sevišķi svarīgu lietu inspektors, dzimis 1966.gadā Rēzeknē, izglītība augstākā, 1995.gadā beidzis Latvijas Policijas akadēmiju, iekšlietu iestādēs strādā no 1986.gada.

Dienestu V.Stoļarovs sāka 1986.gada augustā kā Rīgas pilsētas IK Iekšlietu pārvaldes milicis. V.Stoļarovs godprātīgi pilda viņam uzticētos dienesta pienākumus un 1989.gada jūnijā tiek paaugstināts amatā, t.i., iecelts kriminālmeklēšanas daļas inspektora amatā. V.Stoļarovs, prasmīgi savienojot darbu policijā ar mācībām, 1995.gadā sekmīgi pabeidz Latvijas Policijas akadēmiju. Šajā pašā gadā tiek nozīmēts Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes kriminālpolicijas 4.nodaļas sevišķi svarīgu lietu inspektora amatā, kurā strādā līdz šim laikam.

V.Stoļarovs ir centīgs, disciplinēts darbinieks. Izmantojot dienesta gaitā iegūto pieredzi un profesionalitāti, viņš gadu no gada gūst labus panākumus noziegumu atklāšanā. 1996.gada laikā V.Stoļarovs atklājis vairāk nekā 22 autotransporta zādzības, slepkavību, 13 bruņotas laupīšanas uzbrukumus. V.Stoļarovs piedalās sporta pasākumos, kuri tiek rīkoti Rīgas pilsētas Galvenajā policijas pārvaldē.

Par priekšzīmīgu dienesta pienākumu pildīšanu V.Stoļarovs ir vairākkārt apbalvots. Dienesta laikā disciplinārsodu nav bijis.

Raksturojums izdots iesniegšanai Pilsonības un imigrācijas departamentā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, V.Stoļarovs ir cienīgs būt Latvijas Republikas pilsonis par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes

1997.gada 17.janvārī kriminālpolicijas priekšnieks A.Valcis

LR IeM Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Rīgas pilsētas

1997.gada 20.janvārī galvenais policijas pārvaldes priekšnieks A.Grigulis

Autobiogrāfija

Es, Vladimirs Stoļarovs Anatolija d., esmu dzimis 1966.gada 19.martā Latvijas Republikas Rēzeknes pilsētā. 1973.gadā iestājos Rēzeknes pilsētas 5.vidusskolas (ar mācībām latviešu valodā) 1.klasē. No 1977.gada līdz 1981. gadam mācījos Rēzeknes 6.vidusskolā. 1973.gadā iesāku sporta nodarbības Rēzeknes peldbaseinā. No 1981.gada mācījos Rīgas 20.vidusskolā un tiku ieskaitīts Latvijas peldēšanas izlases komandas sastāvā. No 1982.gada esmu sporta meistars peldēšanā. Ietilpu bijušās PSRS jauniešu peldēšanas izlases komandas sastāvā. Biju Latvijas rekordists 100 m distancē peldēšanā uz muguras, kā arī aizstāvēju Latvijas godu bijušās PSRS republikāniskajās un starptautiskajās peldēšanas sacensībās. Biju PSRS čempionātu un PSRS aizsardzības spēku čempions, tiku apbalvots. 1983.gadā iestājos Latvijas Valsts fizkultūras un sporta institūta 1 kursā, kur mācījos līdz 1984.gadam.

1984.gada maijā tiktu iesaukts bijušās PSRS aizsardzības spēkos karadienestam armijā. Dienēju aviācijas nodrošināšanas karaspēka mācību daļā Alūksnē, pēc tam — Baltijas kara apgabala sporta rotā Rīgā. Dienestu turpināju Baltijas kara apgabala helikopteru pulka tehniskās ekspluatācijas daļā Kaļiņingradas apgabala Nivenskas ciemā. Esmu ieguvis aviācijas apkalpošanas tehniķa–mehāniķa 1.kategoroju. Karadienestu armijā pabeidzu 1986.gadā seržanta dienesta pakāpē.

No 1986.gada jūlija sāku dienēt Rīgas Iekšlietu pārvaldes automašīnu zādzību izmeklēšanas nodaļā kā operatīvās meklēšanas grupas jaunākais milicijas inspektors. 1988.gada augustā operatīvā uzdevuma izpildīšanas laikā, kad tika aizturēts bruņots noziedznieks, mani ievainoja. Par šī noziedznieka aizturēšanu ar LPSR Augstākās padomes Prezidija rīkojumu tiku apbalvots ar medaļu “Par teicamu dienestu tiesiskās kārtības sargāšanā”. Vairākkārt piedalījos noziedznieku aizturēšanā un citās operatīvās darbībās, par ko 1989.gadā tiktu apbalvots ar krūšu nozīmi “Milicijas teicamnieks”. 1990.gadā iestājos PSRS IeM Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiāles I kursā neklātienē.

1991.gada janvāra notikumu laikā Rīgā, Bastejkalna rajonā, īstenoju aizsardzību un palīdzību cilvēkiem, kas cieta no OMON uzbrukuma IeM ēkai. Kopā ar citiem iedzīvotājiem un milicijas darbiniekiem piedalījos barikāžu celšanā. 1991.gada augustā aktīvi piedalījos pretestībā pret pučistiem. 1992.gadā devu uzticības zvērestu Latvijas Republikai.

Turpināju mācības Latvijas Policijas akadēmijas neklātienes nodaļā. 1995. gada janvārī pabeidzu Latvijas Policijas akadēmiju ar akadēmijas rektora pateicību par labām sekmēm.

No 1992.gada esmu Rīgas Galvenās policijas pārvaldes kriminālpolicijas štatos kā sevišķi svarīgu lietu vecākais inspektors. No 1994.gada man piešķirta policijas leitnanta dienesta pakāpe. Par teicamu dienestu IeM un RGPP vadība mani vairākkārt apbalvojusi.

Latvija ir mana Dzimtene, par republikas interesēm un aizsardzību esmu gatavs ziedot savu dzīvību. Apzinos kā lielu godu būt par Latvijas Republikas pilsoni un rūpēties par tās aizsardzību. Ticu, ka spēšu attaisnot man uzticēto pienākumu.

1997.gada 17.janvārī V.Stoļarovs

Darītais Trešdien, 12. martā

Pieprasījumu komisija:

— noraidīja deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Šķēlem, valsts ieņēmumu valsts ministrei A.Počai par Korupcijas novēršanas likuma izpildi attiecībā uz nepieciešamību visām valsts amatpersonām deklarēt savus bezskaidras naudas uzkrājumus;

— noraidīja deputātu pieprasījumu ministru prezidentam A.Šķēlem, Latvijas Bankas prezidentam E.Repšem par Latvijas Depozītu banku un Centra banku un ierosināja to pārveidot par jautājumu;

— ievēlēja par komisijas priekšsēdētāju Pēteri Tabūnu.

Ārlietu komisija:

— akceptēja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Par Eiropas Padomes konvenciju par tiesvedības nodošanu krimināllietās”;

— akceptēja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Par Eiropas Padomes konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās papildu protokolu”;

— akceptēja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Par Eiropas Padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai”;

— akceptēja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Par Eiropas Padomes konvenciju par izdošanu un tās papildu protokolu un otro papildu protokolu”;

— akceptēja izskatīšanai 1.lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās migrācijas organizācijas sadarbības līgumu;

— akceptēja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Par 1971.gada Ženēvas konvenciju “Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu””;

— akceptēja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— konceptuāli izskatīšanai atbalstīja 1.lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””;

— konceptuāli atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas likumā “Par policiju””.

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— uzklausīja īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības lietās A.Kiršteina informāciju par Latvijas Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā;

— atbalstīja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām””.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— noklausījās pašvaldību lietu valsts ministra Ē.Zundas informāciju par Ministru kabineta sēdē izskatītajiem jautājumiem, kas skar pašvaldību intereses;

— atbalstīja nepieciešamību izdarīt grozījumus Satversmes tiesas likumā un likumā “Par pašvaldībām”, lai saskaņotu šajos likumos noteikto kārtību, kādā apturami pašvaldību lēmumi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— izskatīja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes atzinumu par likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Republikas advokatūras likums”” un nolēma likumu atstāt līdzšinējā redakcijā;

— sagatavoja priekšlikumus likumprojektam “Par Latvijas valsts himnu”;

— izskatīja Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības priekšlikumu par grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā un nolēma pieprasīt papildu informāciju no Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu nodaļas;

— izskatīja un pieņēma zināšanai Salaspils un Vācijas koncentrācijas nometņu bijušo ieslodzīto biedrības iesniegumu sakarā ar Vācijas valdības lēmumu par kompensācijām nacionālsociālisma upuriem Latvijā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— apsprieda Reliģisko organizāciju likuma 6.pantu un nolēma atstāt to līdzšinējā redakcijā;

— apsprieda un nolēma iesniegt grozījumus Pilsonības likuma sadaļā par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— izskatīja priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” un nolēma atbalstīt tā izskatīšanu 3.lasījumā;

— strādāja ar likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodokli”.

Sociālo un darba lietu komisija:

— atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” izskatīšanu 2.lasījumā.

Juridiskā komisija:

— neatbalstīja likumprojekta “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā” izskatīšanu 1.lasījumā;

— atbalstīja likumprojekta “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā” izskatīšanu 1.lasījumā;

— atbalstīja likumprojekta “Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām” izskatīšanu 1.lasījumā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Dz.Ābiķis preses konferencē:

— informēja par komisijas priekšlikumu izdarīt grozījumus Pilsonības likumā.

Plānotais Ceturtdien, 13. martā

9.00 Saeimas ārkārtas sēdes turpinājums.

Pēc ārkārtas sēdes Saeimas sēde.

10.30 Pieprasījumu komisijas sēde.

Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam A.Šķēlem

iesniegt Saeimai apstiprināšanai pilnu pārskatu par valsts un pašvaldību budžeta izpildi 1996.gadā.

12.30 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

1. Grozījumi Satversmes tiesas likumā un likumā “Par pašvaldībām”.

2. Likumprojekts “Bibliotēku likums”.

17.00 Radio tiešraide “Frakciju viedokļi”.

17.30 Saeimas sēde.

Jautājumi un atbildes.

Saeimas preses dienests