Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par zirgiem cilvēkiem un likumiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.02.1997., Nr. 51 (766) https://www.vestnesis.lv/ta/id/29624

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par zirgiem cilvēkiem un likumiem (turpinājums)

Vēl šajā numurā

19.02.1997., Nr. 51 (766)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Problēma

Par zirgiem, cilvēkiem un likumiem

Jau kādu brīdi visā Latvijas presē nenoklust ziņas par zirgiem, kas atradās (par laimi, nu vairs ne) Astrīdas Bušmeistares zemnieku saimniecībā “Vecsilmices”. Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lopkopības produkcijas nodaļas vadītājs Vadims Gavrilovs uzskata, ka arī no tiem 29 zirgiem, ko no “Vecsilmicēm” pārvietoja uz Latvijas olimpiskās komitejas atbalsta jātnieku skolu “Kleisti”, daļa nebūs dzīvotāji.

Selekcijas darbam šie zirgi tagad ir nederīgi. Arī darbam nederīgi. Varbūt kāds, kas izdzīvos, varēs vizināt bērnus. Ja par tiem labi rūpēsies, dažs no zirgiem varētu arī atkopties. Varbūt kāds tad gribēs kādu no zirgiem turēt smukumam.

Pašlaik norisinās pirmstiesas izmeklēšana, un, kā domā Aizkraukles rajona policijas nodaļas priekšnieka vietnieks Ivars Zirnis, dokumentu mape, nonākot prokuratūrā, būs pamatīgi bieza. Viss notiek krimināllietas ietvaros, un par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem Bušmeistares saimniecībā ir ierosināta lieta pēc Kriminālkodeksa 207' panta. Darbojas kriminālā likumdošana, un likums ļauj saukt pie atbildības arī tad, ja nodarījums noticis privātīpašumā. Zirgi ir pārvietoti, lai noziegums neturpinātos, un šī “privātīpašuma izņemšana” ir juridiski pamatota. Ivars Zirnis uzskata, ka cita ceļa nav bijis. Taču — noziedzīgas darbības pārtraukšana būtu jāveic ne tikai prokuratūrai vai policijai vien. Tam būtu jābūt katra pilsoņa pienākumam... Astrīdas Bušmeistares zirgi vēl joprojām ir viņas īpašums, tie vienīgi ir pārvietoti citā vietā, kur par dzīvu būtni pienācīgi rūpējas.

Kas būs vainojams nodarījumā? Aizkraukles rajona policijas nodaļas priekšnieka vietnieks Ivars Zirnis saka: to lems tiesu iestādes. Acīmredzot Bušmeistares kundzei atbildība jāuzņemas būs. Fakti ir pārāk kliedzoši un acīmredzami.

Taču pati Bušmeistares kundze savu vainu nesaskata. Kā “LV” stāstīja Zemkopības ministrijas speciālisti, tālruņa sarunā šī kundze apgalvojusi, ka tikai divi zirgi varējuši būt slimi, bet trim varētu būt skauģu sasistas muguras. Pārējie zirgi cēlušies kājās (?), jo tie taču bijuši labi un brangi. Viens pat esot superērzelis... Tādēļ nepieciešams sasaukt atkārtotu komisiju, lai konstatētu, kādā tad stāvoklī īsti šie zirgi ir. Bez tam diezin vai bijis nepieciešams tos vest kur citur.

Protams, Zemkopības ministrijas speciālistos, kas bijuši “Vecsilmicēs”, šādi vārdi izraisa dziļu neizpratni. ZM Lauksaimniecības departamenta Ciltslietu nodaļas ar inspekcijas tiesībām vadītāja Dzintra Berķe nevar sev piedot, ka inspekcijas braucienā viņai nav bijis līdzi fotoaparāta. Stāstīt jau var visādi, bet foto paliek foto.

Taču — vai zirgu īpašniece arī foto attēlus neuzskatītu par viltotiem? To varam tikai minēt.

Kā un kad viss sākās? Uz šo jautājumu vispamatīgāk var atbildēt Skaidrīte Aleksejeva, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Ciltslietu nodaļas ar inspekcijas tiesībām vecākā referente:

— Pretēji sabiedrībā radītajam viedoklim “Vecsilmices” nekad nav bijušas atestētas kā šķirnes zirgu saimniecība. Pašlaik Latvijā ir atestētas tikai 14 šķirnes zirgu saimniecības un fermas.

Bušmeistares kundze pirms vairākiem gadiem iepirka zirgus, tajā skaitā arī no Krievijas. Ļoti labus zirgus, augstas kvalitātes. 1995. gada otrajā un trešajā ceturksnī daļa zirgu tika subsidēti: 24 ķēves un 8 ērzeļi, un mēs tos iekļāvām cilts uzskaitē. Tā paša gada pēdējā ceturksnī braucām zirgus pārbaudīt, jo uzzinājām, ka nav izpildīti veterinārie noteikumi. Tas neļāva turpināt subsīdiju izmaksu.

“Vecsilmicēs” atkārtoti bijām 1996. gada 24. aprīlī. Stāvoklis saimniecībā bija smagāks, nekā varējām iedomāties. Cerējām, ka kaut ko glābs vasara, ka zirgi ganībās atkopsies. Taču vasara neko neglāba. “Vecsilmices” vairs nekad netika atjaunotas subsidējamo saimniecību sarakstā. Tomēr tad, 1996. gada sākumā, “Vecsilmicēs” vēl bija ļoti labi zirgi.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!