ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.02.1997., Nr. 51 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29616
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Informācija
Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm
Turpinājums.
Sākums 5/6., 7/8., 9/11.,
22., 42/43., 44/45. numurā
Pēc Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas izvērtējuma "Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. 1996.gada decembris"
3. Ekonomiskā un sociālā attīstība
3.4. Investīcijas
3.4.1. Valsts investīciju programma
Valsts investīciju programmas plāns 1997.gadam. Ar 1997.gadu valdība realizē jaunu pieeju budžeta sastādīšanā sektoru ministriju programmu ietvaros, kuru realizācijai paredzētas investīcijas. Valdības budžeta projektā izdalītā summa 1997.gada VIP ir 19.milj. latu, no kuriem 15 milj. latu no valsts īpašuma privatizācijas fonda, 4,6 milj. latu no pamatbudžeta (t.sk. mērķdotācijas pašvaldībām 2,8 milj. latu) un 22,9 milj. latu no kredītiem, kuri tiks atmaksāti no budžeta (skatīt 3.15.tabulu).
Sakarā ar valdības politiku izveidot bezdeficīta budžetu VIP finansēšana no valsts budžeta ir ierobežota. 1997.gadam VIP budžeta finasējuma daļa ir 0,6% no 1997.gadam plānotā iekšzemes kopprodukta.
Vislielāko finansējuma apjomu no budžeta - 4 milj. latu plānots novirzīt satiksmes sektoram, kurš ietver arī visu VIP sektoru informātikas projektus 1,7 milj. latu apmērā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projektiem plānots piešķirt 3,2 milj. latu, Labklājība ministrijas projektiem - 2,3 milj. latu, Iekšlietu ministrijas projektiem - 2,3 milj. latu.
3.15.tabula
1997.gada VIP finansēšanas avoti
(milj. latu)
| Finansējuma avots | Izdalītā | Procentos no |
| summa | iekšzemes | |
| kopprodukta | ||
| Valsts budžets | 19,6 | 0,6 |
| tai skaitā: | ||
| valsts pamatbudžets | 4,6 | 0,1 |
| valsts īpašuma privatizācijas fonds | 15,0 | 0,5 |
| Ārzemju kredīti | 75,2 | 2,3 |
| Citi resursi (projekta realizētāju pašu līdzekļi un granti) | 34,8 | 1,1 |
| Kopā | 129,6 | 4,0 |
* Tai skaitā kredīti, kas tiks atmaksāti no budžeta, un valdības garantētie kredīti, kurus atmaksā projekta realizētājs.
Tā kā VIP projekti tiek finansēti arī no kredītiem, kuri tiks atmaksāti no budžeta, un valdības garantētajiem ārvalstu kredītiem, nebudžeta līdzekļiem (neatmaksājamās palīdzības, tiešajām investīcijām, uzņēmumu pašu līdzekļiem u.tml.), VIP plānotais finansējuma sadalījums 1997.gadam ir šāds: satiksmei - 37%, vides aizsardzībai un reģionālajai attīstībai - 27%, enerģētikai - 12% (skat. 3.16.tabulu).
3.16.tabula
1997.gada VIP finansējuma sadalījums sektoru griezumā
| Sektors | Kopā | Budžets | Kredīti | Citi resursi | ||||
| milj. latu | (%) | milj. latu | (%) | milj. latu | (%) | milj. latu | (%) | |
| Enerģētika | 15,2 | 11,6 | 0,4 | 2,0 | 13,5 | 18,0 | 1,2 | 3,5 |
| Satiksme | 47,7 | 36,8 | 4,0 | 20,5 | 32,8 | 43,6 | 10,9 | 31,3 |
| Vides aizsardzība | 35,4 | 27,3 | 3,2 | 16,5 | 14,2 | 18,9 | 18,0 | 51,6 |
| Labklājība | 7,5 | 5,8 | 2,3 | 11,5 | 3,9 | 5,2 | 1,3 | 3,8 |
| Izglītība un zinātne | 2,1 | 1,6 | 1,7 | 8,4 | 0,0 | 0,0 | 0,5 | 1,5 |
| Zemkopība | 1,0 | 0,8 | 1,0 | 0,5 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 |
| Kultūra | 2,1 | 1,6 | 1,1 | 5,5 | 0,0 | 0,0 | 0,972 | 2,8 |
| Iekšlietas | 11,5 | 8,9 | 2,3 | 11,7 | 9,02 | 12,0 | 0,216 | 0,6 |
| Tieslietas | 0,1 | 0,1 | 0,1 | 0,5 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 |
| Aizsardzība | 0,6 | 0,5 | 0,6 | 3,1 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 |
| Citi sektori | 6,5 | 5,0 | 3,0 | 15,3 | 1,8 | 2,3 | 1,7 | 4,9 |
| Kopā | 129,6 | 100,0 | 19,6 | 100,0 | 75,2 | 100,0 | 34,8 | 100,0 |
1 GATT/PTO ir nolīgums starp dalībvalstu valdībām. Dalībvalstis tā ietvaros ir vienojušās par savsarpējās sarptautiskās tirdzniecības principiem, daudzpusējo tirdzniecības normu ievērošanu, tirdzniecības attiecībās radušos starpvalstu konfliktu risināšanas mehānismu. GATT/PTO pamatprincips ir vislielakās labvēlības režīma piemērošana tirdzniecībā.
3.4.2. Ārvalstu tiešās investīcijas
1995.gads Latvijai ārvalstu investīciju1 piesaistīšanas jomā ir vērtējams kā veiksmīgs. Salīdzinot ar 1994.gadu, 1995.gadā ārvalstu investīcijas Latvijā, pēc Valsts statistikas komitejas ziņām, ir palielinājušās vairāk nekā par 100 milj. latu (skat. 3.17.tabulu). Tas ir saistāms ar Latvijas valdības veiksmīgi īstenoto politiku investīciju piesaistīšanas jomā 1995.gadā, stabilo monetāro politiku, kā arī ar labvēlīgajām un izdevīgajām iespējām ieguldīt kapitālu Latvijā. Tas parāda, ka 1995.gada beigās izdevās pārvarēt arī lielāko komercbanku maksātnespējas izsaukto neuzticību Latvijas uzņēmējdarbības videi.
3.17.tabula
Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā*
(gada beigās)
| Gads | Investīciju apjoms, tūkst. latu |
| 1992 | 22 497,3 |
| 1993 | 50 295,1 |
| 1994 | 173 298,2 |
| 1995 | 274 175,0 |
*Avots: Valsts statistikas komitejas dati.
Līdz 1996.gada 17.septembrim 92 valstu uzņēmēji (kopskaitā 6736) bija ieguldījuši LR reģistrētajos uzņēmumos 333,3 milj. latu (avots: SIA "Lursoft"). Līdzās iepriekšējos gados realizētajiem lielajiem investīciju projektiem, tādiem kā SIA "Kellog Latvija", SIA "Lattelekom" u.c., 1995.gadā lielākais ieguldījums ir reģistrēts kopuzņēmumā a/s "Latrostrans".
Ieguldījumu apjomu tempu pieaugums kopš 1994.gada saistās ar politisko, ekonomisko stabilizāciju un veiksmīgo monetāro politiku.
Lielāku ieguldījumu plūsmu pašreiz kavē ārvalstu uzņēmēju nedrošība, ko var izskaidrot ar likumdošanas biežajām izmaiņām, nenokārtotajiem īpašuma tiesību jautājumiem un komercbanku maksātnespējas radīto neuzticību Latvijai 1995.gada sākumā, kā arī nestabilajām attiecībām ar lielāko Latvijas kaimiņu - Krieviju, kas var būtiski ietekmēt politisko un ekonomisko stabilitāti Latvijā. Jāņem vēra arī tas, ka Krievija ir liels un ietilpīgs tirgus preču realizācijai. Valdības enerģiskā rīcība privatizācijas procesa paātrināšanā un ārējo investīciju barjeru samazināšanā rada pamatu ievērojamam ārvalstu kapitāla pieaugumam turpmākajos gados.
Apskatot ārvalstu tiešo investīciju sadalījumu pa visām valstīm uz 1995.gada beigām pēc Valsts statistikas komitejas sniegtās informācijas var secināt, ka lielākais ārvalstu ieguldījumu īpatsvars ir Dānijai (skat. 3.6.zīm.), kurai pieder līdz šim lielākais investīciju projekts Latvijā uzņēmumā SIA "LATTELEKOM". Nākošā lielākā valsts pēc investīciju kopapjoma Latvijas uzņēmumos ir Krievija. Tai pieder 51,2 milj. latu, no kuriem lielākais ieguldījums 1995.gadā ir Latvijas-Krievijas naftas un naftas produktu transporta kopuzņēmumā SIA "Latrostrans", kur partnerim no Krievijas uzņēmumam a/s "Transnefteprodukt" pieder 36,6, milj. latu.
3.6.zīmējums
Ārvalstu investīciju apjoma sadalījums pa valstīm* 1995.gada beigās
(procentos)
-------------
1 Pārskatu par to uzņēmumu, kuru statūtkapitālā ieguldīts ārvalstu kapitāls, darbību sniedz dati no LR Uzņēmumu reģistra (tā datu bāzi apkalpo un izziņas izsniedz SIA "Lursoft") un Valsts statistikas komitejas.
Līdz ar to Krievija pēc investīciju apjoma, salīdzinot ar 1994.gada beigām, jau apsteidz tādas valstis kā ASV (32,8 milj. latu), Vācija (16,4 milj. latu), Lielbritānija (13,5 milj. latu), Īrija (10,9 milj. latu), Nīderlande (10,6 milj. latu) un Šveice (10,4 milj. latu). Salīdzinoši nelielu, bet augošu aktivitāti investīciju jomā izrāda tuvāko Baltijas reģiona kaimiņu valstu uzņēmēji Somijā un Zviedrijā.
Salīdzinot valstis pēc to investoru skaita, var secināt, ka Krievija ieņem pirmo vietu pēc ieguldītāju skaita. Tas nozīmē, ka liels ir investoru skaits ar samērā maziem investīciju apjomiem Latvijas uzņēmumos. Tas pats ir raksturīgs arī Polijas, Ukrainas, Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas ieguldītājiem.
Ārvalstu uzņēmēju vidējais ieguldījums LR reģistrēto kopuzņēmumu statūtkapitālā uz 1996.gada 17.septembri veido 57%, kas liecina, ka investori dibinātajos uzņēmumos pārsvarā cenšas saglabāt kontrolpaketi.
Ja salīdzina 1995.gada un iepriekšējā gada ārvalstu investīciju sadalījumu dažādās jomās valstī kopumā, var secināt, ka nozarēs ārvalstu investīcijas nav būtiski mainījušās. Joprojām trīs prioritārās nozares, kur galvenokārt investīcijas tiek veiktas, ir transports un sakari, finansu sfēra un rūpniecība (skat. 3.7.zīm.). To pieaugums arī 1995.gadā ir visai ievērojams un būtiski pārsniedz investīcijas citās darbības jomās.
3.7.zīmējums
Ārvalstu tiešo investīciju sadalījums pa darbības veidiem*
1995.gada beigās
(procentos)
* Avots: Valsts statistikas komitejas dati.
Ja aplūko Valsts statistikas komitejas sniegto informāciju par ārvalstu tiešajām investīcijām lielajos uzņēmumos (lielie uzņēmumi - valsts un pašvaldību uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības ar valsts un pašvaldību kapitāla līdzdalību, kā arī pārējās īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti vairāk par 20 strādājošiem vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 200 tūkst. latu) uz 1996.gada 2.ceturksni, var secināt, ka lielākie investīciju projekti, kas veikti šajos uzņēmumos, ir saistīti ar transporta un sakaru sistēmu attīstību. Turpretī finansu starpniecības joma piesaista samērā nelielas investīcijas, lai gūtu ātru peļņu.
Ieguldījumi rūpniecībā ieņem tikai trešo vietu, kaut gan tieši ražojošie uzņēmumi ar ārvalstu kapitāla līdzdalību nodarbina vislielāko strādājošo skaitu. Jaunu darba vietu radīšana varētu būt viens no svarīgākajiem kritērijiem, izvērtējot un piesaistot investīciju projektus turpmāk. Pašreiz ir vērojams, ka ārvalstu tiešās investīcijas rūpniecībā galvenokārt tiek veiktas tikai lielajos uzņēmumos. Uzmanību saista salīdzinoši ievērojamais ieguldītāju skaits un apjomi no ārvalstu beznodokļu zonām (off - shore).
Salīdzinot ieguldījumu izcelsmes valstu sarakstu ar ieguldījumu sadalījumu rūpniecības sektorā 1995.gada beigās, redzams, ka pārliecinošas līderpozīcijas ieņem ASV. Tālāk seko Vācijas, Somijas, Austrijas un Zviedrijas uzņēmēji, bet Lielbritānijas, Dānijas, Šveices, Īrijas un Krievijas ieguldījumi ražošanā ir visai niecīgi.
Domājams, ka jaunu investīciju piesaistīšanu Latvijai stimulēs likums par Rīgas tirdzniecības brīvostu, kā arī citi sagaidāmie lēmumi par brīvajām ekonomiskajām zonām Liepājā un Ventspilī. Sagatavots arī likumprojekts par Salaspils tehnoloģiskā parka izveidošanu. Šādu likumu pieņemšana varētu stimulēt arī investīciju piesaistīšanu citos Latvijas reģionos.
Analīze ļauj secināt, ka:
- investīciju tempi 1996.gadā turpina palielināties;
- lielākais skaits līdzšinējo ieguldījumu ir investēti no kaimiņvalstīm, kā arī no valstīm, ar kurām Latvijai ir aktīva tirdzniecība;
- vislielākie ieguldījumi tiek veikti transporta un sakaru, finansu un rūpniecības sektorā;
- vislielākais nodarbināto skaits uzņēmumos ar ārvalstu kapitāla līdzdalību ir rūpniecībā;
- ārvalstu kapitāls koncentrējas lielākajās Latvijas pilsētās vai to tuvākajā apkārtnē ar attīstītu infrastruktūru un pietiekoši kvalificētu darbaspēku;
- ieguldījumi sektoros ar ātru kapitāla apriti vai lielu peļņu norāda uz nedrošību, ko rada biežas likumdošanas maiņas, nenokārtotie īpašuma tiesību jautājumi un slikti funkcionējošā tiesu sistēma;
- likumu pieņemšana brīvo ekonomisko zonu izveidošanai varētu radīt papildu stimulu ārvalstu investīcijām Latvijas uzņēmumos.
3.5. Monetārās attīstības rādītāji un valūtas maiņas kurss
Latvijas Banka un valdība par monetārās politikas galveno uzdevumu uzskata nacionālās valūtas stabilitātes nodrošināšanu, tā palīdzot saglabāt stabilas cenas, ierobežojot inflāciju un vairojot uzticību valsts ekonomikai un finansu sistēmai.
3.5.1. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji
1993.gadā un 1994.gadā bija vērojams straujš Latvijas banku sistēmas monetāro rādītāju apjoma pieaugums (skat. 3.18.tabulu). Šo rādītāju pieaugums, it īpaši no 1993.gada vidus, bija ne tikai inflācijas izraisīts, bet arī atspoguļoja ekonomiskās aktivitātes kāpumu valstī.
Taču 1995.gada pavasarī, kad Latvijas Bankai nācās ierobežot vai apturēt vairāku banku darbību (t.sk. uz to brīdi lielāko komercbanku "Banka Baltija"), izraisījās smagākā finansu krīze pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Tās ietekmē ievērojami samazinājās plašās naudas M2X, uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu un banku kredītu apjomi.
Par akcīzes dziļumu liecina tas, ka 1995.gadā privātpersonu noguldījumu apjoms attiecībā pret IKP sastādīja tikai 4,9%, lai gan 1994.gadā tas bija 13,4%, bet 1993.gadā - 19,4%. 1995.gada beigās, salīdzinot ar 1994.gada attiecīgo periodu, M2X bija sarukusi par aptuveni ceturto daļu, bet nebanku sektora noguldījumi par trešdaļu. Jāatzīmē, ka noguldījumu apjomi samazinājās divu iemeslu dēļ: viena daļa noguldījumu tika izņemta no bankām, turpretī citi līdzekļi, galvenokārt privātpersonu noguldījumi, tika pazaudēti par bankrotējošām atzītās bankās.
Komercbanku krīzes ietekmē mainījās arī noguldījumu struktūra, pieaugot pieprasījuma, bet samazinoties termiņa noguldījumiem. Vienlaicīgi noguldījumu kopapjomā samazinājās lata noguldījumi.
3.18.tabula
Latvija banku sistēmas monetārie rādītāji
| 1993 | 1994 | 1995 | 1996 3.cet. | |
|
(perioda beigās, milj. latu) |
||||
| Tīrie ārējie aktīvi | 313,0 | 371,1 | 306,3 | 410,1 |
| Tīrie iekšējie aktīvi | 149,4 | 310,5 | 217,7 | 191,4 |
| Iekšzemes kredīti | 268,2 | 444,4 | 331,6 | 348,1 |
| Valdībai (neto) | -0,8 | 79,0 | 127,3 | 152,0 |
| Uzņēmumiem un privātpersonām | 269,0 | 365,4 | 204,3 | 196,1 |
| Pārējie aktīvi (neto) | -118,8 | -133,9 | -113,9 | -156,7 |
| Plašā nauda M2X | 462,4 | 681,6 | 524,0 | 601,5 |
| Skaidrā nauda apgrozībā | ||||
| (bez atlikumiem banku kasēs) | 152,8 | 213,1 | 209,5 | 244,4 |
| Privātpersonu un uzņēmumu | ||||
| noguldījumi | 309,6 | 468,6 | 314,4 | 357,1 |
|
(pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, procentos) |
||||
| Kredīti | ||||
| Ieskaitot pārējos aktīvus | 1067,2 | 107,8 | -29,9 | -12,1 |
| Izslēdzot pārējos aktīvus | 136,5 | 65,7 | -25,4 | 5,0 |
| tai skaitā | ||||
| Uzņēmumiem un privātpersonām | 125,5 | 35,8 | -44,1 | -4,0 |
| Plašā nauda M2X | 84,1 | 47,4 | -23,1 | 14,8 |
| Skaidrā nauda apgrozībā | ||||
| (bez atlikumiem banku kasēs) | 108,5 | 39,5 | -1,7 | 16,7 |
| Iekšzemes kopprodukts | 46,0 | 39,2 | 15,6 | |
3.8.zīmējums
Plašās naudas (M2X) un tās sastāvdaļu dinamika ceturkšņu griezumā
(perioda beigās, milj. latu)
Lai stabilizētu situāciju, Latvijas Banka un valdība pieņēma virkni lēmumu un jaunu likumu, tai skaitā "Kredītiestāžu likumu", kas pastiprināja banku operācijās iesaistīto dalībnieku atbildību. Tika ierobežots to komercbanku skaits, kurām ir atļauts pieņemt depozītnoguldījumus (1996.gada novembrī tikai 12 no vairāk nekā 30 komercbankām bija atļauts pieņemt depozītnoguldījumus). Pašreiz tiek gatavots likumprojekts par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu. Kā rāda daudzu valstu pieredze, minētā likuma pieņemšana varētu vairot iedzīvotāju uzticību banku sistēmai.
Latvijas Bankas un valdības pasākumi banku sistēmas nostiprināšanā ir stabilizējuši situāciju šajā sfērā. Statistikas dati liecina, ka 1996.gadā Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji ir sākuši pieaugt.
Tā kopš 1996.gada sākuma ir vērojama stabila tendence pieaugt skaidrai naudai apgrozībā (skat. 3.8.zīm.). Savukārt ar 1996.gada 2.ceturksni ir sācis pieaugt arī uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu apjoms un līdz ar to plašā nauda M2X. Banku statistika rāda, ka intensīvāk pieaug nerezidentu (pārsvarā no NVS) depozītu apjoms.
Tomēr ir jāatzīmē, ka kopumā uz 1996.gada 4.ceturkšņa sākumu no plašās naudas M2X sastāvdaļām tikai skaidrā nauda apgrozībā bija pārsniegusi pirmskrīzes līmeni.
Nepieaug komercbanku izsniegto kredītu apjoms iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām (skat. 3.9.zīm.), kaut arī pašmāju banku rīcībā ir ievērojams daudzums brīvu resursu (noguldījumu apjoms bankās aptuveni divkārt pārsniedz izsniegto kredītu apjomu).
3.9.zīmējums
Iekšzemes uzņēmumiem, privātpersonām un valdībai banku izsniegto kredītu dinamika ceturkšņu griezumā
(perioda beigās milj. latu)
Galvenie faktori, kas kavē kredītu izsniegšanu, ir šādi: klientiem nav kredītvēstures (bankām nav informācijas par kredītņēmējiem), trūkst drošu ķīlu, joprojām valda nesakārtotība likumdošanā un tiesu sistēmā, vēl nav atrisināts brīvā zemes tirgus jautājums. To izsniegšanu neveicina arī Latvijas Bankas ieviestā stingrā kredītu klasifikācija un prasība veidot uzkrājumus sliktajiem kredītiem, kura komercbankām nav izdevīga, jo iesaldē naudu. Turklāt Latvijas komercbankām ir iespējas labi nopelnīt ar Latvijas un ārvalstu valdību parādzīmēm, it īpaši Krievijā, un tas nemudina banku biznesu pievērsties pašmāju uzņēmumu kreditēšanai. Latvijas ekonomika ir vāji kapitalizēta, bet spēcīga vērtspapīru tirgus trūkums kavē banku attīstību.