Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par priekšlikumiem starptautiskajai satiksmei. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.02.1997., Nr. 42/43 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29579

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Irānā

Vēl šajā numurā

11.02.1997., Nr. 42/43

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PRESES KONFERENCES

Par priekšlikumiem starptautiskajai satiksmei

Vakar, 10. janvārī, preses konferencē Satiksmes ministrijā ar žurnālistiem tikās ministrs Vilis Krištopans un Stratēģiskās plānošanas departamenta direktora vietnieks Vigo Legzdiņš. Tēma — Latvijas Satiksmes ministrijas iesniegtais priekšlikums Eiropas Komisijai par tā sauktā I Krētas koridora paplašināšanu, kā arī aizvadītajā nedēļā notikušās Latvijas un Krievijas kopīgās komisijas “Par starptautiskajiem autopārvadājumiem” sanāksmes rezultāti.

Pašreiz Latviju šķērso viena no deviņām t.s. Krētas satiksmes maģistrālēm (I koridors) jeb “Via Baltica” un dzelzceļa “Rail Baltica” koridors (Helsinki–Tallina–Rīga–Kauņa–Varšava) ar atzaru Rīga–Kaļiņingrada–Gdaņska. Taču vienlaikus Latvijas transporta plūsmā dominē kravu pārvadāšana austrumu–rietumu virzienā — no NVS valstīm uz Latvijas ostām (Ventspils, Rīga, Liepāja) un pretējā virzienā. Šī kravu plūsmas virziena attīstības potences apliecina fakts, ka kravu apjomi ik gadu pieaug. Kopējais ostu kravas apgrozījums 1996. gadā sasniedza gandrīz 45 miljonus tonnu. Tajā pašā laikā Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums sasniedz pusi no visu Somijas ostu apgrozījuma, nav savienota ar kādu no Transeiropas koridoriem.

— Mūsu priekšlikums, — sacīja Vilis Krištopans, — ir apspriests daudzās vizītēs Eiropas Savienības galvenajās koordinācijas padomēs gan Briselē, gan Strasbūrā. Tagad šis priekšlikums ir aizsūtīts uz Briseli Eiropas Komisijai, kā arī nosūtīts mūsu vēstniekiem. Tas tiks adresēts arī Saeimas deputātiem, ministriem un ārvalstu vēstniekiem Latvijā. Mūsu priekšlikums balstās uz esošā transporta tīkla modificēšanu atbilstoši šodienas ekonomiskajai situācijai un reālajām kravas plūsmām. Tā jēga ir I koridora paplašināšana ar austrumu–rietumu atzaru, kas savienotu kravas ģenerējošos reģionus ar Latvijas ostām.

Sīkāku informāciju par I koridora paplašināšanas priekšlikumiem sniedza Vigo Legzdiņš. Satiksmes ministrija ir ierosinājusi papildināt šo koridoru ar divām dzelzceļa maģistrālēm: Ventspils–Jelgava un Jelgava–Krustpils–Rēzekne–Krievijas robeža (Sebeža) un tālāk virzienā uz Maskavu; kā arī ar divām autotransporta maģistrālēm: Ventspils–Rīga un Rīga–Krustpils–Rēzekne–Terehova un tālāk virzienā uz Maskavu. Ir svarīgi, lai mūsu paredzētie priekšlikumi nodrošinātu efektīvu savienojumu starp Krētas I un IX koridoru, — teica Vigo Legzdiņš.

Kā jau vairākkārt ticis publicēts presē (arī mūsu laikrakstā), Latvijas Satiksmes ministrija līdz šim bija rosinājusi G–24 valstu trransporta darba grupu un attiecīgās ES institūcijas ieviest jaunu — Krētas X koridoru, kas atrisinātu tās transporta kravas plūsmas problēmas, kādas rodas gan Latvijai, gan kaimiņvalstīm. Taču 1996. gada 4. decembrī notikušajā darba grupas sanāksmē Briselē bija iesniegti daudzu valstu priekšlikumi par “sava” X koridora izveidošanu un tāpēc nolēma jaunus koridorus neveidot, bet paplašināt un pilnveidot esošos.

Nākamā G–24 valstu transporta darba grupas tikšanās notiks 20. februārī Briselē. Tad kļūs zināma Eiropas Komisijas un kaimiņvalstu attieksme pret Latvijas Satiksmes ministrijas sagatavoto priekšlikumu.

Preses konferencē žurnālisti tika iepazīstināti arī ar Latvijas un Krievijas starptautiskās autosatiksmes komisijas darba rezultātiem. Šī komisija strādāja Rīgā no 3. līdz 6. februārim. Darba gaitā abu valstu delegācijas apmainījušās ar informāciju par starptautisko pārvadājumu līguma izpildi 1996. gadā un perspektīvām 1997. gadā, apspriedušas jautājumus par pasažieru un kravu autopārvadājumu iespējām, nodevām un organizatoriskajām problēmām, izskatījušas un saskaņojušas atļauju noformēšanas strīdīgos jautājumus. Šajā komisijas sanāksmē Latvijas delegācija ierosinājusi regulārus pasažieru pārvadājumus maršrutos Daugavpils–Maskava un Alūksne–Pečora. Savukārt Krievijas puse aicinājusi sadarboties maršruta Sovetska–Kaļiņingrada–Klaipēda–Rīga organizēšanā. Latvijas delegācija šo priekšlikumu atbalstījusi.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!