Par Kārļa Ulmaņa 120. dzimšanas dienu

Piektdien, 7. februārī, pēc Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas notika pirmā sanāksme Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa 120. dzimšanas dienas pasākumu plānošanai. Sanāksmē piedalījās kultūras ministrs Rihards Pīks, ārlietu ministrs Valdis Birkavs, zemkopības ministrs Roberts Dilba, akadēmiķis Jānis Stradiņš, ZA prezidents Tālis Millers, K. Ulmaņa fonda pārstāvis Elmārs Pelkaus, a/s “Aldaris” prezidents Vitalijs Gavrilovs, Zemnieku savienības priekšsēdētājs Alfreds Greiselis un vēsturnieks Indulis Ronis.

Sanāksmes gaitā tika ieskicētas K. Ulmaņa dzimšanas dienas atceres pasākumu aprises. Visi sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka nepieciešams organizēt zinātnisku konferenci, kurā daudzpusīgi tiktu izvērtēta un atspoguļota K. Ulamaņa darbība, uzmanības centrā liekot K. Ulmani kā politiķi un cilvēku, kurš stāvējis pie Latvijas valsts šūpuļa.

J. Stradiņš uzsvēra, ka nepieciešams parādīt K. Ulmani arī kā nacionālo un tautas morāles ideju veidotāju, kā kultūras atbalstītāju. Konferences ietvaros būtu jāizvērtē arī pirmskara Latvijas saimnieciskie panākumi.

Tiek domāts par pieminekļa izveidošanu K. Ulmanim, kā arī piemiņas plākšņu uzstādīšanu vietās, kur dzīvojis un strādājis K. Ulmanis, tajā skaitā ārpus Latvijas, tādējādi apzinot Latvijas prezidenta starptautiskās saiknes.

Sanāksmes dalībnieki izteica pārliecību, ka nepieciešams izdot grāmatu jaunatnei, kurā būtu atspoguļota izcilā Latvijas valstsvīra darbība un devums Latvijas valsts izveidē un uzplaukumā. Iespējams, ka tiks izlaistas šim notikumam veltītas pastmarkas un monētas.

Valsts prezidents G. Ulmanis uzsvēra, ka, atzīmējot K. Ulmaņa dzimšanas dienu, nevajadzētu orientēties uz tikai oficiālajiem, centralizētajiem pasākumiem, bet būtu jāstimulē atceres pasākumu rīkošana arī Latvijas novados, it sevišķi tur, kur darbojies K. Ulmanis, kur aizsācies viņa kā politiķa ceļš. “Visu šo atceres pasākumu moto ir jāskan: no pagātnes uz nākotni,” uzsvēra G. Ulmanis.

Arī pārējie sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka pasākumu vadmotīvam nevajadzētu būt saistītam vienīgi ar pagātnes izvērtēšanu, bet gan ar skatienu Latvijas nākotnē, apzinoties šībrīza situāciju un aktualitātes. Pagātnes mantojumā jācenšas ieskicēt tos pozitīvos momentus, kas arī tagad veido Latvijas politiskās, saimnieciskās un kultūras dzīves pamatu.

Valsts prezidenta preses dienests