Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par nelikumīgi iegūtās naudas legalizācijas apkarošanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.02.1997., Nr. 42/43 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29566

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par nelikumīgi iegūtās naudas legalizācijas apkarošanu (turpinājums)

Vēl šajā numurā

11.02.1997., Nr. 42/43

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par nelikumīgi iegūtās naudas legalizācijas apkarošanu

Piektdien, 7. februārī, Rīgā, viesnīcā “Radisson SAS” notika PHARE rīkots starptautisks seminārs “Par nelikumīgi iegūtās naudas legalizēšanu un tās apkarošanu”. Seminārā piedalījās ārzemju viesi, starptautisko organizāciju pārstāvji, attiecīgās nozares speciālisti, Latvijas tiesību sargāšanas institūciju un Latvijas banku pārstāvji. Pēc semināra notika preses konference, kurā piedalījās PHARE programmas pārstāvji, koordinātori un eksperti Haralds Kope ( Harald Hoppe , Nīderlande), Justs Šriks ( Joost S'chrickx , Nīderlande), Latvijas Ģenerālprokuratūras Metodiskās nodaļas virsprokurors Viesturs Burkāns, Jakobs Vestervels ( Jacobus Westerweel , Nīderlande) (attēlā), Latvijas Bankas Ārējo sakaru pārvaldes vadītājs Guntis Valujevs, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.

Preses konferences sākumā Ģenerālprokuratūras Metodiskās nodaļas virsprokurors Viesturs Burkāns teica: — Vispirms mēs vēlamies jums pastāstīt par to, ka šodien viesnīcā “Radisson SAS” notika seminārs, kuru organizēja PHARE programmas pārstāvji. Referenti bija no Nīderlandes, Latvijas pārstāvji uzdeva tikai jautājumus. Semināra temats “Likumdošana un citi efektīvi pasākumi cīņai ar naudas legalizāciju”. Jau zināmu laiku Latvijā tiek izstrādāts likuma projekts cīņai ar naudas atmazgāšanu. Šāda likumprojekta vienu variantu bija izstrādājusi Latvijas Banka, otru — Latvijas Iekšlietu ministrija. Un PHARE mums piedāvāja arī vienu no likumprojekta variantiem, kurš ir domāts Baltijas valstīm, konkrēti arī Latvijai. Piedāvātajā variantā ietvertas visas prasības, kuras būtu ieteicamas vai pat obligātas Latvijai.

Preses konferences turpinājumā PHARE Naudas atmazgāšanas projekta koordinators ( Coordinatorr of the Phare Project on Money Laundering ) Justs Šriks ( Joost Schrickx ) sacīja: — Gribu teikt, ka šis seminārs tika rīkots atbilstoši PHARE projektam, kas attiecas uz naudas atmazgāšanas problēmām. Mēs sākām 1995. gadā ar iespēju izpēti. Latvija tai laikā vēl īsti neapzinājās ar naudas atmazgāšanu saistītās problēmas un šajā jomā nekādi pasākumi netika veikti. Bet, balstoties uz šo iespēju un izpētes rezultātiem, tika izstrādāts naudas atmazgāšanas problēmām veltītais projekts. Šo projektu finansēja Eiropas Komisija. Kad mēs Latvijā ieradāmies otrreiz, 1996. gada augustā, jau bija notikušas lielas pārmaiņas.

Bija izstādāts dokuments ar pamatnostādnēm, kā izprotama naudas atmazgāšana, un tika nolemts, ka sadarbībā ar Latvijas speciālistiem un mūsu projekta speciālistiem tiks izstrādāts likums par naudas atmazgāšanas finansiālo un sankciju pusi. Mūsu eksperti sagatavoja likumprojektu, balstoties uz likumdošanas sistēmu, kādu viņi atrada Latvijā. Tas faktiski noveda mūs pie šī semināra. Jo rīta sēdes galvenā tēma bija šī jaunā likumdošana un šī sankciju daļa.

Pēcpusdienas sēdēs mēs apspriedām turpmāk veicamos pasākumus. Gan finansiālā līmenī (baņķieriem), gan sankciju un tiesību sargājošo institūciju līmenī (policijai, prokuratūrai, tiesnešiem). Tas izraisīja ļoti veiksmīgas diskusijas. Galvenais secinājums — pašlaik Latvijā top pret naudas atmazgāšanu vērstas sistēmas izveide. Pats par sevi saprotams, ka vēl ir veicami ļoti daudzi pasākumi. Bet tas, šķiet, ir attiecināms uz ikvienu valsti, kas sāk izveidot sistēmu cīņai pret naudas atmazgāšanu.

Latvijas Bankas Ārējo sakaru pārvaldes vadītājs Guntis Valujevs: — Šis likumprojekts beidzot ir gatavs. Un acīmredzot nākamajā nedēļā tas tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā. Būtībā otrā darba grupa strādāja ar šo likumprojektu jau gada sākumā. Ne vienmēr mums ir otrreiz jāizgudro velosipēdi. Šādi likumi un to darbības sistēmas jau vairākus gadus ir spēkā un darbojas ārzemēs. Mēs izvēlējāmies paraugam konkrētas valsts — Nīderlandes — pieredzi. Šajā sakarībā mums ļoti noderēja vairāki semināri, kurus vadīja speciālisti no Nīderlandes. Mums bija iespēja arī tieši Nīderlandē iepazīties ar to, kā šai valstī darbojas attiecīgā likumdošana. Tas ļāva atrisināt dažus pretrunīgus jautājumus, kas mums bija saglabājušies no ilgā darba. Šodien notikušajā seminārā pārliecinājāmies, ka mūsu izdarītais atbilst starptautiskajai praksei. Un mēs ceram arī nākotnē turpināt kontaktus ar starptautiskajām institūcijām, kas palīdzētu likumprojektu pēc tā pieņemšanas, tātad likumu, praktiski ieviest. Es gan skaidrības labad gribu piebilst, ka likums pret noziedzīgā ceļā iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju — tā ir tikai daļa no kopējās sistēmas. Tad, kad būs konceptuāli un principiāli akceptēts šis likumprojekts, vēl vajadzēs sagatavot attiecīgus grozījumus uz šī likuma bāzes vairākos citos likumos un likumdošanas aktos, Kriminālkodeksā, Kriminālprocesa kodeksā. Bet to var izdarīt tikai tad, ja konceptuāli ir pieņemts likums.

Preses konferences turpinājumā Latvijas Komecbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons uzsvēra, ka problēmas, kas saistītas ar nelikumīgā ceļā iegūtās naudas legalizāciju un šajā sakarībā tuvākā laikā pieņemtais likums skars ne vien bankas, bet arī visas iestādes un organizācijas, gan arī privātpersonas, kas saistītas ar finansu operāciju veikšanu. Piemēram, apdrošināšanas sabiedrības, pasta iestādes, mākleru firmas u.c.

— Ko, šo likumu pieņemot, iegūst bankas? Pirmkārt, varēs pasargāt no kriminālelementu un organizētās noziedzības ietekmes. Tas nostiprinās banku reputāciju un darbību. Otrkārt, bankas iegūst iespējas legāli, likumīgi ziņot attiecīgām iestādēm par tām aizdomīgajām operācijām, kādas varētu veikt, izmantojot bankas. Līdz ar to bankas iesaistīsies un palīdzēs sabiedrībai un valstij cīnīties ar nelikumīgā ceļā iegūtās naudas atmazgāšanu un organizēto noziedzību. Pēdējā laikā Latvijā par šo problēmu ļoti daudz runāts, notikuši arī vairāki semināri. Nelegālā ceļā iegūtās naudas atmazgāšana — tā ir starptautiska problēma. Un tās risināšana ar katru gadu kļūst arvien enerģiskāka. Tajā iesaistījušās visas valstis. Tādējādi arī Latvijas valsts savā attīstībā un ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā nevar palikt malā no starptautiskās sabiedrības un neiesaistīties šai cīņā. Jāteic, ka pēc likuma pieņemšanas (un tas noteikti būs šajā gadā) Latvija varēs sekmīgāk piedalīties transnacionālās noziedzības apkarošanā, — teica Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents.

Arī pārējie preses konferences dalībnieki, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, sacīja, ka veiksmīga nelegālā ceļā iegūtās naudas legalizācijas apkarošana ar attiecīgu likumdošanu ļaus sekmīgāk cīnīties pret organizēto noziedzību un tās daudzajām nozarēm — piemēram, narkotiku tirdzniecību, kontrabandu u.c.

Preses konferences nobeigumā Latvijas Ģenerālprokuratūras Metodikas nodaļas virsprokurors V.Burkāns teica: — Mēs esam lielu pārmaiņu priekšā. Un esam iztirzājuši tik daudzus teorētiskus jautājumus. Varbūt tādēļ es minēšu nelielu praktisku piemēru, lai jūs šos jautājumus varētu vieglāk izprast. Es gribu izmantot pavisam aktuālu piemēru. Tas joprojām ļoti satrauc sabiedrību.

Mēs visi zinām, ka nesen notika vairāki laupīšanas uzbrukumi pasta darbiniekiem. Tika nolaupītas ļoti lielas naudas summas un daži pasta darbinieki nogalināti. Pašlaik, kad Kriminālkodeksā nav panta, pēc kura varētu saukt pie kriminālatbildības par šīs nolaupītās naudas atmazgāšanu, tā var tikt dažādi izmantota. Mēs gan nezinām, kur šie līdzekļi pašlaik atrodas un kā tiek izmantoti. Bet tad, kad šis likums cīņai ar nelikumīgi iegūtās naudas atmazgāšanu stāsies spēkā un būs izdarīti grozījumi Kriminālkodeksā... Tad... Vienalga, kuras būs tās personas: vai šie slepkavības izdarītāji un laupītāji vai šī nozieguma veicinātāji, vai arī pavisam citas personas — viņu radinieki vai paziņas... Tad, kad šī nauda tiks atmazgāta, — tas nozīmē, ka tā tiks noguldīta bankā vai par šiem līdzekļiem tiks kaut kas nopirkts... Tad — tā kā šī summa pārsniedz 10 000 latu un vēl būs kādas aizdomīgas pazīmes, par to tiks ziņots attiecīgam dienestam. Un būs informācijas apmaiņa ar tiesībsargājošām iestādēm. Tādējādi tas būs ne tikai viens pierādījums, lai palīdzētu atklāt šo slepkavību. Bet šī pati operācija ar nolaupīto naudu, šo līdzekļu noguldīšana vai arī kāda objekta pirkšana par tiem un tamlīdzīgi būs kriminālsodāma. Tātad pie atbildības tiks sauktas personas, kuras varbūt nepiedalījās slepkavībā un laupīšanā, bet kuras piedalījās šo nolaupīto līdzekļu “atmazgāšanā”. Līdz ar to tiks paplašināts pie kriminālatbildības saucamo personu loks. Ar šo konkrēto piemēru varam ļoti labi parādīt, kā darbosies likums par nelikumīgi iegūtās naudas atmazgāšanu un tā mehānisms.

Viesturs Avots,

“LV” nozares redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!