INTERVIJAS. SARUNAS.PRESES KONFERENCES

Par līdzsvaru un harmoniju starp Rīgu un novadiem

Anatolijs Gorbunovs — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums no 1.lpp.

— Vai brīvais zemes tirgus un potenciālo zemes īpašnieku loka paplašināšanās neapdraudēs jūras piekrastes aizsargjoslu un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās atjaunotas zemes īpašuma tiesības?

— Kā zināms, īpašuma tiesības šajā gadījumā drīkstēja atjaunot tikai ar aprobežojumiem, kas ierakstāmi zemesgrāmatā. Diemžēl vides aizsardzības inspektori ziņo, ka šie aprobežojumi ne vienmēr tiek ierakstīti un pārdošanas gadījumā pārrakstīti. Pašlaik no Valsts zemes dienesta pieprasīta informācija īpaši aizsargājamo teritoriju kadastram par zemes īpašumiem aizsargājamās teritorijās.

Tas ļaus novērtēt situāciju un pieņemt lēmumus par turpmāko rīcību katrā konkrētā gadījumā. Problēmas var radīt arī zemes cenu atšķirības teritorijās ar apgrūtinājumiem. Tiesa, likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” ir noteikta kārtība, kā šādā gadījumā var pieprasīt kompensāciju, taču šī kompensāciju sistēma pagaidām vēl nav sākusi darboties. Zemes īpašniekam jāgriežas pašvaldībā un jāpierāda, ka uzliktie aprobežojumi rada zaudējumus viņa līdzšinējai saimnieciskajai darbībai. Ja tas tā tiešām ir, pašvaldība ir tiesīga samazināt zemes nodokli līdz 50 procentiem.

Ministrijas rūpju lokā neapšaubāmi ir vides daudzveidības saglabāšana. Top likums par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu. Ministru kabineta noteikumos “Par īpašo dabas aizsardzību” paredzēts iestrādāt apsaimiekošanas plānu izstrādes principus, jo mūsdienās šo teritoriju attīstības intereses prasa to aizsardzību savienot ar pienācīgu apsaimniekošanu. Lai līdzsvarotu dabas un kultūras vērtību aizsardzības un piekrastes zvejniekciemu attīstības intereses, nolemts apvienot “Līvu krastu” un Slīteres rezervātu un izveidot Ziemeļkurzemes nacionālo parku. Ministrijā izveidotajā darba grupā piedalās arī Kolkas pagasta padomes priekšsēdētāja Maija Rēriha. Pirmais likumprojekta variants pēc apspriešanas ar Valsts meža dienestu tiks izsūtīts visām pašvaldībām, administratīvajām un nevalstiskajām organizācijām, kuru intereses tas skar. Optimizējot aizsardzības režīmus dažādās zonās, zvejniekciemi varēs attīstīties, nenoplicinot dabas resursus. Kā papildinājums likumprojektam sagatavota arī karte ar funkcionālo zonējumu. Netiek paredzēti papildu ierobežojumi zvejniecībā, palielinās mežu izmantošanas iespējas — arī ogotājiem, sēņotājiem un tūristiem. Februāra vidū Ziemeļkurzemē notiks atklāta sanāksme, kurā tiks izteikti un uzklausīti dažādi viedokļi.

Nesen Ministru kabinets akceptēja likumprojektu par Ķemeru nacionālā parka izveidi. Te vides aizsardzības prasības nācās saskaņot ar Jūrmalas pilsētas, Zemes dienesta un veselības aprūpes interesēm. Kā vienmēr ļoti svarīgi bija šīs teritorijas tiesisko statusu formulēt tā, lai tas nepieļautu dažādus juridiskus skaidrojumus un tādējādi— interešu konfliktu. Tikai kopīga izpratne par turpmāko darbību var veicināt attīstību.

— Viens no priecīgākajiem pēdējā laika notikumiem vides veselības sargātājiem droši vien ir Agrās brīdināšanas stacijas atklāšana Piedrujā. Kas vēl tiek darīts vides aizsardzības labā?

— Jā, šī stacija, kas uzcelta pie pašas robežas, nepārtraukti pārbauda Daugavas ūdeņu kvalitāti un var laikus brīdināt par iespējamo piesārņojumu. Starpvalstu sadarbība vides aizsardzībā ir ļoti svarīga. Protams, ir ļoti labi, ka piesārņojums var tikt fiksēts, bet vēl svarīgāk būtu novērst tā iespējamību. Tomēr šāds monitorings ir starptautiska lieta un pati šādas kontroles stacijas esamība visām kaimiņvalstīm liek būt modrām. Likumdošanas darbs nepārtraukti turpinās, jo svarīgi ir nokārtot visu ar piesārņojumu saistīto lietu tiesisko pusi. Tiek sagatavoti vairāki likumi un Ministru kabineta noteikumi. Tā, Latvija pievienojas starptautiskajai konvencijai par rūpniecisko avāriju robežšķērsojošo iedarbību. Ļoti svarīgi ir izvirzīt prasības, kas nepieļautu avāriju iespēju vai samazinātu to iedarbību.

Tiek gatavoti noteikumi par ķīmiskajām vielām, par to kvalificēšanu un reģistrēšanu, tāpat par radioaktīvo vielu transportēšanas drošību un speciālo monitoringu pārrobežu piesārņojuma kontrolei.

Ar ārvalstu speciālistu un rūpnieku piedalīšanos tiek izstrādātas divas lielas programmas, ko nosacīti sauc par “500—” un “800+”. Pirmā paredz atkritumu izgāztuvju modernizēšanu un to skaita samazināšanu, otra saistīta ar dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanu. Mūsu speciālisti daudz ko paveikuši kvalitātes uzlabošanai, sākot ar ūdens ņemšanas vietām un attīrīšanas būvēm. Zviedru rūpnieki apliecinājuši savu ieinterēsētību piedalīties ūdens attīrīšanas objektu būvniecībā.

— Tiklab Kultūras ministrijā, kā arī Rīgas Domē esmu dzirdējusi Tūrisma padomei adresētus priekšlikumus lietpratīgāk un rosīgāk iekļaut tūrisma apritē Rīgas un visas Latvijas kultūras vērtības. Vai šai ziņā kaut kas tiks darīts?

— Jā, Tūrisma padomē, kas arī strādā mūsu ministrijas pārraudzībā, būtu vajadzīgas pārmaiņas. Pašlaik tā ir tāda kā koordinējoša organizācija, bet tieši šai padomei jābūt atbildīgai par valsts politiku tūrismā, jārisina konceptuāli jautājumi. Šķiet, mūsu pašu tūristi pietiekami necenšas iepazīt Latvijas daudzviet vēl relatīvi neskartās dabas jaukumus. Tas man ienāca prātā nesen Zviedrijā, kur piedalījos konferencē. Dzīvojām ezera krastā. Ūdens dzidrs, tīrs, krastos skaistas mājiņas. Bet katrs zemes pleķītis kādam pieder, tiek izmantots — un pie ezera gandrīz nekur netiek klāt. Domāju, ka Latvijā likumi ir pietiekami līdzsvaroti, lai vide tiktu saudzēta, bet skaistākās un interesantākās vietas būtu cilvēkiem pieejamas. Esmu ar kultūras ministru Rihardu Pīku vienisprātis, ka mūsu kultūras vērtību prasmīgāka popularizācija var sekmēt tūrisma attīstību un citu valstu tūristu skaita pieaugumu. Tūrisma padomei būtu jāpiedalās arī tajās aktivitātēs , kas saistītas ar gatavošanos Rīgas 800 gadu jubilejai un centieniem panākt Rīgas izsludināšanu par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2001. gadā. Tas ir tikai viens aspekts. Valsts tūrisma politikas izstrādei un realizēšanai katrā ziņā jāpievērš lielāka uzmanība.

Sarunas nobeigumā ministrs vēlreiz akcentēja pašvaldību lomas palielināšanos vides aizsardzības un reģionālās attīstības veicināšanā.Tā, pagastu un pilsētu pašvaldības sekmējušas Abavas programmas izstrādi un tieši no pašvaldībām nākusi ierosme izveidot Bauskas rajonā vides un kultūrvēsturiskās apbūves aizsardzības teritoriju, kas aptvertu Rundāli, Bauskas pilsdrupas, Mežotni un Lielupes ieleju. Pašvaldības ir vistuvāk cilvēkiem, ikvienam no mums. Tāpēc ir labi, ka tieši tās parāda iniciatīvu līdzsvarotas, harmoniskas attīstības veicināšanā.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore