Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.01.1997., Nr. 26 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29515

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas lēmums Nr.5.1–2–196

Par bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma "Šampētera nams" finansiāli saimniecisko darbību un rīcību ar valsts mantu

Vēl šajā numurā

23.01.1997., Nr. 26

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas 16. janvāra sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 23., 24., 25.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” . Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Aigars Jirgens.

A.Jirgens (TB). Godātie deputāti, šis likumprojekts ir analoģisks iepriekšējam un arī paredz tieši to pašu, lai sakārtotu šos iestāžu nosaukumus visos mūsu likumdošanas aktos. Tāpēc arī Juridiskās komisijas atzinums ir tāds pats, un vispirms es lūdzu Saeimu nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 1, atturas — nav. Steidzamība ir pieņemta.

A.Jirgens. Juridiskā komisija konceptuāli atbalsta šo likumprojektu un aicina to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam.

A.Jirgens. Ja deputātiem nav iebildumu, es aicinu, tāpat kā iepriekšējo likumprojektu, izskatīt tūlīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Jirgena kunga priekšlikumu nav. Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”. Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 1359 un dokumentu nr. 1821. Šis grozījums Darba likumu kodeksā ir tapis tādēļ, ka praksē mēs bieži sastopamies ar gadījumiem, kad Valodu likums nosaka, kādas pakāpes valodas pārbaudījumam būtu jābūt nokārtotam, lai varētu strādāt kādā konkrētajā darbavietā. Taču reāli dzīvē ir ļoti daudz gadījumu, kad cilvēki nav nokārtojuši attiecīgo atestāciju, bet strādā, ieņemot kādu konkrētu amatu. Tādēļ ir tapis šis priekšlikums par to, ka darba devējam ir jālauž darba līgums gadījumā, ja atkārtoti tiek pārkāpts Latvijas Republikas Valodu likums. Sociālo un darba lietu komisija aicina pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit nu iestātos tieši tas kritiskais moments, kad bija ļoti liela neapmierinātība ar iepriekšējiem likumprojektiem par farmāciju, par ugunsdrošību. Un šeit ir tieši šis kritērijs, kas nepieļautu nelojāliem cilvēkiem, ne tikai nepilsoņiem, bet arī pilsoņiem, strādāt to darbu, pret kuru viņi negrib izturēties ar cieņu šajā valstī tāpēc, ka viņi negrib lietot valsts valodu. Mani vairāk uztrauc tas, ka caur šādām struktūrām, kur nerunā latviešu valodā, praktiski notiek “netīrās naudas atmazgāšana”. Šodien Rīgā ir ļoti daudz investīciju firmu, kuras piesola uzņēmējiem kredītus, kuri nodrošina iedzīvotājiem kredītu iespējas veikalos, visos viņos latviešu valoda nav vienkārši zināma. Pie vislabākās gribas STP prezidents, ir tāda slavena firma ar lielu televīzijas reklāmu laiku, neprot runāt latviski. Viņš pat ar mani gribēja runāt latviski, bet neiznāca. Ļoti daudz tādu vietu ir. Tā kā man ir cieša sadarbība ar Hiršas kundzi, es ļoti labi zinu, ka ne tikai valodas inspektoru mazskaitlīgums un viņu zemais atalgojums ir vainīgs. Nu ko tad darīt, kad “noķer” šo latviski nerunājošo. Nu uzliek viņam to sodu. Firma izmaksā prēmiju šim darbiniekam, lai to sodu nomaksātu, un ar to tā lieta ir beigusies. Pieņemot šo Darba likumu kodeksa papildinājumu, mēs beidzot dosim Valodas inspekcijai reālu ieroci — atkārtotā gadījumā atbrīvot no darba. Es jau iepriekšējo reizi runājot teicu. Mans uzdevums ir atrisināt, lai tik tiešām tie cilvēki, kas ir lojāli pret mūsu valsti, un ārēji tas izpaužas vismaz pietiekošā valodas zināšanā, iegūtu darbavietas, kuras šodien ļoti daudz aizņem tie cilvēki, kuri uzspļauj praktiski valstij, kas viņiem dod maizi un pajumti. Un nevēlas runāt šīs valsts valodā. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Vidiņa kungs, uz pirmo lasījumu rakstiski. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 6, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam.

A.Požarnovs (TB). Likumprojekts ir ļoti īss. Tādēļ es domāju, ka tur daudz laika nevajadzētu, lai sagatavotu priekšlikumus, tādēļ lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 23.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu — 23.janvāris? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” no 1995. gada 23.novembra”. Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tas ir dokuments nr. 1232 un dokuments nr. 1822. Īsumā par lietas būtību. Politiski represētajiem nometinājumā pavadītais laiks tiek ierēķināts darba stāžā, kad tiek aprēķināta pensija, kā arī, ja pēc jaunās formulas tiek aprēķināts, tad šis darba stāžs tiek ņemts vērā. Taču tie cilvēki, kuri savā laikā muka no ieslodzījuma vietām, un pēc tam viņi bija spiesti atrasties šeit nelegālā veidā, jo viņi bēguļoja no represīvām struktūrām, viņiem šis laiks netiek ierēķināts. Tādēļ ir ļoti īss priekšlikums likumprojektā, principā tas ir viens pants, ka arī šiem cilvēkiem, kuri atradās bēgšanā, šis laiks tiktu ierēķināts darba stāžā. Sociālo un darba lietu komisija aicina pieņemt šo nelielo labojumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

J.Vidiņš (TB). Cienījamie deputāti! Es jums izskaidrošu lietas būtību. Tie cilvēki, kas bija izvesti uz Sibīriju, viena daļa nelegāli atgriezās 1946./1947.gadā. Viņi uzturējās šeit nelegāli līdz tam laikam, kamēr viņus noķēra un aizsūtīja atpakaļ. Man bija saruna ar... Jā, un šinī laikā, kamēr viņi nelegāli uzturējās Latvijā, viņi nevarēja likumīgi iekārtoties darbā, un principā viņi nodarbojās vai nu ar spekulāciju, vai ar kaut kādu tādu darbu, kas negāja darba stāžā. Un principā viņiem šis periods, tā nelegālā uzturēšanās dzimtenē, izkrīt no darba stāža aprēķināšanas. Ja mēs pieņemam šo labojumu, tad automātiski tas nometinājuma laiks darba stāžā tiek ieskaitīts. Sibīrijā trīskāršā apmērā, galējos ziemeļos un tur tālāk, ja viņi no turienes ir aizbēguši, tad pieckārtējā apmērā. Man uzdeva jautājumus Makarova kungs un arī Sociālo un darba lietu komisijā, līdz kuram laikam tad skaitīt šo apmešanās laiku Sibīrijā. Tas ir, ir PSRS Ministru padomes dekrēts par amnestiju, 1953.gadā tas bija pieņemts. Tātad tas būs tas punkts, līdz kuram mēs varēsim skaitīt, piemēram, ja viņu nenoķēra līdz 1953.gada marta mēnesim, kad šis dekrēts iznāca, tad viņš skaitās nelegāli atradies Latvijā. Tikko tas dekrēts pieņemts 1953.gadā, no tā laika viņš ir legalizējies. Šādu cilvēku nav sevišķi daudz. Viņi ir kādi 200, 300 cilvēki, un es Saeimu lūgtu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā Požarnova kungs ko vēlas teikt? Nevēlas. Tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” no 1995.gada 23.novembra” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam.

A.Požarnovs. Tieši tāpat. Likumprojekts, tas ir tikai viens pants, tādēļ laiks, es domāju, nav daudz vajadzīgs. Mans priekšlikums ir iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 23.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu — 23.janvāris? Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Igauņu biedrībai”. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Jānis Mauliņš. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Gribu atkārtot vēlreiz, ka es šoreiz runāju ne frakcijas, bet Juridiskās komisijas vārdā. Tā kā līdz šim nav likuma par īpašumu atdošanu sabiedriskajām organizācijām, tad katru reizi, kad vajag šādus jautājumus nokārtot, tie ir jāpieņem ar likumu.

Tātad mēs pieņēmām likumu, kurš nav normatīvs akts, bet likumu, kas ir vienkārši tiesisks akts, kas nodibina konkrētas tiesības. Šinī gadījumā tas ir Igauņu biedrības jautājums, kas būtībā ir vairākus gadus iekavēts. Jo mēs esam igauņiem parādā, un jābrīnās, ka igauņi vēl nav par šo jautājumu, tā teikt, diplomātiskā ceļā sacēluši traci. Juridiskā komisija izskatīja šos dokumentus, kas ir sagatavoti, un šie dokumenti, es ceru, ir jums uz galda, kas būs jāizskata kopīgi. Tas ir dokuments nr.1056. un nr.1828. Reģistrācijas nr.343. Juridiskās komisijas atzinums ir, ka Rīgā, Lielā nometņu ielā, bijusī Linarda Laicena iela 62, minētais nekustamais īpašums ir iegūts par Rīgas Igauņu izglītības un palīdzības biedrības līdzekļiem, kuru padomju varas iestādes bez likumīga pamata 1940.gada 7.augustā slēdza un īpašumu atsavināja. 1988.gadā atjaunotā Igauņu biedrība ir Rīgas Igauņu izglītības un palīdzības biedrības tiesiskā mantiniece, ko ir atzinusi Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, 1993.gadā 12.aprīlī apstiprinot biedrības statūtus, kā arī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa ar 1995.gada 30.oktobra spriedumu. Rīgas Igauņu biedrībai jau ir atjaunotas īpašuma tiesības uz tai agrāk piederējušo zemes gabalu Rīgā, Lielā nometņu ielā 62, un nostiprinātas zemesgrāmatā. Visas pārējās nacionālās kultūras biedrības ir jau atguvušas tām nelikumīgi atsavinātos īpašumus. Latvijas Igauņu kultūras biedrība veic nozīmīgu kultūras un izglītības darbu Latvijā dzīvojošo igauņu vidū, un tās aizņemtajās telpās minētajā īpašumā ir izvietota sekmīgi strādājoša igauņu skola. Latvijas Igauņu biedrība visā savā darbībā ir atbalstījusi Latvijas neatkarību un draudzīgas attiecības starp latviešu un igauņu tautām. Tāpēc lūdzu, godātā Saeima, pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Pirms tam lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 5. Steidzamība pieņemta.

J.Mauliņš. Paldies! Tagad es lūgšu, ja nevienam nav iebildumu, šo likumprojektu izskatīt arī otrajā lasījumā, un līdz ar to...

Sēdes vadītājs. Tas vēl nav pirmajā lasījumā izskatīts, Mauliņa kungs.

J.Mauliņš. Es atvainojos! Izskatīt un pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Mauliņa kungs!

J.Mauliņš. Paldies! Un, novērtējot šo rezultātu, lūdzu šo jautājumu izskatīt, pieņemt arī otrajā lasījumā, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumi ir. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Komisija lūdz. Komisijā mums jau bija šī saruna. Un mums tomēr komisijā bija tāds viedoklis, ka vajadzētu tomēr dažus jautājumus precizēt. Precizēt par to, kāds būs izīrētāju un iznomātāju, tas ir, īrnieku un nomnieku, stāvoklis. Tātad papildināt ar šādām normām. Un to varētu izdarīt uz otro lasījumu, lai tur nerastos kādas šaubas. Tāpēc es ieteiktu tomēr, kaut es principā atbalstu šo lēmumu, nesasteigt otro lasījumu un izdarīt to tuvākajā laikā, ļaut komisijai to papildināt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

A.Čepānis (DPS). Godātie kolēģi! Droši vien zināt, ka nupat vakar vakarā tikai atgriezos no īsa brauciena uz Igauniju, un jāsaka, ka šo visiem tiem Igaunijas cilvēkiem, ar kuriem tikos, viens un galvenais jautājums bija — kad jūs to izdarīsiet? Paldies Dievam un paldies deputātiem, šodien esam līdz tam tikuši. Jau tad, kad Igaunijas prezidents Meri kungs bija šeit, arī viņš to jautājumu uzdeva. Mums jau tad, novembrī, tas bija darba kārtībā. Tagad ir janvāra vidus, un mēs vēl kaut ko gribam precizēt un gribam tajā pašā laikā uzturēt ar igauņiem normālas attiecības. Es tomēr ļoti lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu un jau šodien pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es saprotu, Kārtības rullis nosaka, ja ir kaut vai viens iebildums, otrajā lasījumā izskatīt nevar, un Bišera kungam tāds iebildums bija. Tādēļ es lūdzu komisiju noteikt otrā lasījuma termiņus. Bišera kungs, lūdzu!

I.Bišers (DPS). Es kā šī likumprojekta ierosinātājs un iesniedzējs, protams, negribu nekādā ziņā to torpedēt, un, ja Saeimas vairākuma vēlēšanās, kā es jūtu, ir pieņemt to nekavējoties, tad es savu priekšlikumu noņemu.

Sēdes vadītājs. Paldies jums, Bišera kungs. Vai nevienam citam nav iebildumu pret to, ka mēs likumprojektu saskaņā ar komisijas ierosinājumu, tā kā Bišera kungs savu iebildumu ir noņēmis, pieņemam otrajā lasījumā tūlīt? Iebildumu nav. Paldies! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 1, atturas — 4. Likums pieņemts. Kolēģi, liels paldies! Es tūlīt pat to darīšu zināmu savam kolēģim Tomasam Savi kungam.

Godātie kolēģi! Mums darba diena ir praktiski beigusies. Pulksten 17.30 būs plenārsēde, kurā valdība atbildēs uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem. Pašlaik darba kārtības jautājumu izskatīšanu mēs varam neturpināt.

Es gribu pirms reģistrācijas teikt sekojošo. Godājamie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Pēc četrām dienām — 20.janvārī — paies seši gadi kopš tām trauksmainajām dienām, kuras bija 20.janvārī 1991.gadā šeit, Rīgā, un visā mūsu toreiz tikko atjaunotajā, bet juridiski vēl neatzītajā Latvijas valstī. Daļa no tiem, kuri ir arī pašlaik Saeimas deputāti vai kuri atrodas šajā zālē, atceras to saspringto laiku, kad šajās telpās tā laika Augstākās padomes deputāti vai nu piemērīja savai sejai gāzmaskas, bieži vien nakšņoja šeit, uzturējās te diennaktīm ilgi, ļoti intensīvi strādāja pie viena, pie galvenā jautājuma — būt vai nebūt Latvijas valstij, būt vai nebūt Latvijas Republikai. Bet negāja tas viss tik gludi kā šeit augstajā namā, uz ielām skanēja šāvieni, lija asinis, gāja bojā cilvēki. Un tieši šo cilvēku vārdā, šo cilvēku piemiņas dēļ es gribu aicināt jūs godināt viņus ar īsu klusuma brīdi.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas priekšsēdētāja biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs). Nav reģistrējušies Edgars Bāns, Olafs Brūveris, Roberts Dilba, Ernests Jurkāns, Juris Kaksītis, Jānis Kazāks, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Kārlis Leiškalns, Imants Liepa, Valdis Nagobads, Leonards Teniss.

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 17.30, kad valdība atbildēs uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Saeimas 16. janvāra sēde

Sākums pl. 17.30

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu ieņemsim vietas sēžu zālē. Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 78 deputāti. Izskatām deputātu jautājumus valdībai. Deputātu M.Lujāna, O.Deņisova, A.Golubova, M.Bekasova, G.Gannusas, O.Grinberga, A.Bartaševiča jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par valdības nostāju par bīstamo kravu pārvadātāju civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas ieviešanu. Aija Poča, valsts ieņēmumu valsts ministre. Rakstiska atbilde ir, tātad atbildei divas minūtes.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbilde uz deputātu iesniegto jautājumu ir rakstiskā veidā iesniegta Saeimas Kancelejai jau pagājušā gada 17.decembrī, kur arī ir izsmeļoši izklāstīta valdības politika attiecībā uz bīstamo kravu apdrošināšanu.

Sēdes vadītājs. Vai papildjautājumi ir Počas kundzei? Nav. Paldies! Jautājums izskatīts.

Otrais. Deputātu M.Lujāna, A.Bartaševiča, A.Golubova, G . Valdmaņa, J.Kalviņa jautājums satiksmes ministram Vilim Krištopanam par valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” problēmām kultūrsociālo pakalpojumu nodrošināšanas jomā. Jautājuma motivācijai vārds Modrim Lujānam — “Sociālistiskā partijas — Līdztiesība” deputātam. Trīs minūtes.

M.Lujāns (SPL). Pirmkārt gribas izteikt pateicību Krištopana kungam par pirmo jautājumu, jo pēc būtības ar pirmo jautājumu Krištopana kungs atrisināja jautājuma būtību, jo toreiz pirms jaunā gada bija izveidojies konflikts starp “Latvijas dzelzceļu” un Rīgas Domi, jo nedaudz iznāca pretrunas ar Zorgevica kunga vārdiem, kad Zorgevica kungs sākotnēji ziņoja par Apes ielu un pārējiem bērnudārziem, kad tie tiks nodoti Rīgas Domei, un toreiz bija konflikts, ka negribēja nodot. Pēc tam notika šo bērnudārzu nodošana Rīgas Domei.

Bet diemžēl es gribētu tomēr saņemt vēl papildu informāciju par Dzelzceļnieku kultūras namu, bet diemžēl man nav tik optimistiska atbilde, kā dod Krištopana kungs par to, ka tas ir pašfinansējošs un peļņu nesošs, jo man ir tomēr pretēja informācija, ka pastāvīgi šī iestāde ir dotāciju veidā, un diemžēl arī Dzelzceļnieku kultūras nama vadība nekādi nerisina, lai slēgtu līgumus ar apakšīrniekiem uz ilgāku periodu, un līdz ar to iestājas pretrunas par to, ka nekādā veidā nevar izdarīt investīcijas šī kultūras nama darbībā, un pagaidām, it sevišķi uz tā fona, kad Zorgevica kungs nepārtraukti draud ar to, ka ir jāpaaugstina biļešu maksa dzelzceļa transportā, rodas īpatnēja situācija, ja Dzelzceļnieku kultūras nams varētu kļūt tajā skaitā par peļņu nesošu iestādi, it sevišķi ja tas tiktu pārveidots arī par daļēji valstisku objektu, kurā piedalītos gan “Latvijas dzelzceļš”, gan Rīgas Dome, gan arī privātās struktūras ar savu kapitālu, un būtu kā akciju sabiedrība, diemžēl par šādu ideju “Latvijas dzelzceļš” kategoriski visu laiku arī iestājas un labāk atļauj, lai Dzelzceļnieku kultūras nams eksistētu kā vāji funkcionējoša struktūrvienība, un šeit diemžēl, kā jau es teicu, nevaru piekrist cienījamā Krištopana kunga viedoklim, un es gribētu saņemt papildu informāciju, kādā veidā un kā tiek plānotas, vai Dzelzceļnieku kultūras nama tālāka darbība, lai šī iestāde dotu valstij drīzāk peļņu, nevis zaudējumus, lai diemžēl nebūtu tas, ka bieži vien Dzelzceļnieku kultūras nams ir auksts, neapkurināts, tie paši klubi un pulciņi vāji funkcionētu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Vilis Krištopans, satiksmes ministrs. Lūdzu! Atbilde rakstiska mums ir, divas minūtes tātad.

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es pateicos Lujāna kungam par uzslavu, ne vienmēr izdodas saņemt uzslavu no opozīcijas. Kas attiecas uz Dzelzceļnieku kultūras namu, tad, protams, arī šeit mums ar jums domas pilnīgi sakrīt, un mēs nekādā gadījumā nedrīkstam uzkraut pasažieriem un tarifiem kaut kādu papildu slodzi, kāda bija šī slodze — gan bērnudārzu, gan arī gadījumā ja kultūras nams tiešām, kā jūs sakāt, ir nerentabls, vēl jo vairāk. Mūsu stratēģija un valdības stratēģija no pirmās dienas ir tāda, ka katram ir jānodarbojas ar to, ko viņš māk. Ja dzelzceļam jāpārvadā kravas un pasažieri, tad tam nevajadzētu uzturēt dzīvojamo fondu, kā mēs zinām, dzelzceļam ir 50 000 dzīvokļu un tās arī ir izmaksas, kas slēpjas tarifos, un, protams, ka es vēlreiz pārbaudīšu to, kādā stāvoklī ir Dzelzceļnieku kultūras nams, bet ļoti labi būtu, ja tas būtu vispār ārā no akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” bilances un neradītu papildu zaudējumus pasažieriem un kravām. Bet es būšu pret to, lai dzelzceļš nodarbotos ar šādu biznesu, kā tas ir — kultūras pasākumu pārdošanu vai sniegšanu. Tās ir pavisam cita nodarbošanās, dzelzceļam jāpārvadā kravas un pasažieri. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums — deputātu M.Lujāna, A.Bartaševiča, A.Golubova, G.Valdmaņa, O.Deņisova jautājums satiksmes ministram Vilim Krištopanam par valsts autotransporta parku un tā paredzamo lielumu 1997.gadā un summu, kāda paredzēta 1997.gada valsts budžetā maksājumiem par valsts transporta līdzekļu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu. Jautājuma motivācijai — Modris Lujāns. Lūdzu! Trīs minūtes.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Laikam tas būtu viens no lielākajiem detektīvromāniem Latvijā. Kā es jau kuro laiku mēģinu uzzināt, it sevišķi pēc tam, kad Vītola kungs, Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs, iepazīstināja ar to, ka ir ieplānots šī gada budžetā valsts transporta apdrošinājums, kad es mēģinu uzzināt, kādā summā no budžeta līdzekļiem tas izsakās. Un tādēļ es biju spiests griezties pie cienījamā Krištopana kunga ar lūgumu, lai uzzinātu valsts autotransporta skaitu. Nu, protams, šajā gadījumā patīkami... es arī pārrunāju ar Krištopana kungu pirms sēdes, ka viņš man iedeva kopējo automašīnu skaitu valstī. Un, protams, izrādās diemžēl, ka tiešais, konkrētais valsts autotransporta skaits Krištopana kungam nav, un izrādās — būs jāgriežās katram ministram individuāli, lai uzzinātu, cik mašīnu ir Aizsardzības ministrijā, kas būs civiltiesiski jāapdrošina, cik ir Iekšlietu ministrijā un visās pārējās sfērās. Diemžēl tādu skaitli pagaidām es neesmu saņēmis, bet kādēļ šis jautājums ir? Tas ir sakarā ar civiltiesisko apdrošināšanu. Pat pēc šīs tabulas, kas ir piedāvāta, kopējo automašīnu skaitu es aprēķināju aptuveni, tikai aptuveni, jo te vēl parādās, ka būs vēl 55 tūkstoši papildmašīnas, te vēl nav norādīti traktori, nav norādīti arī ar civiltiesisko apdrošināšanu, kas var notikt pilsētas transportam, pašvaldību transportam, un šeit izveidojas ļoti interesanta situācija. Aptuvenais daudzums, par kādu nauda iet apdrošināšanas firmām, tas ir tā uz... kā es saku, minimāli aprēķinot, tas ir 29 541 049 lati. Cienījamie kungi, tādēļ es konkrēti gribētu saņemt, un varbūt tas būs patiešām arī nākamais jautājums jau jaunajam finansu ministram vai arī Počas kundzei par to, kādā summā izsakās valsts daļa. Cik no valsts budžeta šinī bezdeficīta budžeta gadā tiks atdots apdrošināšanas firmām? Man konkrēti gribas zināt, kāpēc bezdeficīta budžeta gadā tiek izdarīti šādi sociālie eksperimenti? Ir jautājums, vai no maija mēneša notiks arī valsts transporta apdrošināšana vai tā jau ir notikusi no 1. janvāra? Un ja nav notikusi, vai šī nauda, kas varētu parādīties kā handikaps, un kā šī nauda tiks izlietota? Cienījamie deputātu kungi! Šī nauda ir ieplānota šī gada budžetā, ja Vītola kungs nekļūdās, protams. Ja līdz maija mēnesim valsts transports netiek apdrošināts, tātad ir papildu līdzekļi, kas ir atvērti, un mani interesēs arī dabiski no Šķēles kunga, kā šie līdzekļi tiks izlietoti. Es uzskatu, ka savā veidā... šī civiltiesiskā apdrošināšana tādā veidā ir amorāla, it sevišķi bezdeficīta budžeta gada laikā, kad mēs apgriežam sociālās programmas. Bet varbūt arī Krištopana kungs atbildēs uz jautājumu, kādās summās notiek un ir apdrošināts caur valsts budžetu?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Vilis Krištopans, satiksmes ministrs. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamais Prezidij, godājamā Saeima! Protams, ka mums nav tādi dati par to, kas ir šo autotransporta līdzekļu īpašnieks, vai tā ir vieglā automašīna vai smagā, jo, ja tā pieder uzņēmumam, mums nav datu un arī nav vajadzīgi dati zināt, kas ir uzņēmuma īpašnieks — privātpersona vai valsts, vai vairāki citi uzņēmumi. Kas attiecas uz šo filozofiju, tad man liekas tā, ka kas tad... ja mēs tagad neapdrošināsim civiltiesiskai valstij piekrītošus autotransporta līdzekļus, kas tādā gadījumā segs šo kaitējumu, kuru šie autotransporta līdzekļi nodara, un man liekas, ka filozofijai ir jābūt ļoti vienkāršai — neatkarīgi no īpašuma formas visiem jābūt absolūti vienādām tiesībām un pienākumiem. Kas attiecas uz šo budžeta līdzekļu daudzumu, kas asignēti, tad man ir ļoti grūti teikt, to var pateikt katrs ministrs laikam atsevišķi, jo, piemēram, Satiksmes ministrijai nepieder neviena automašīna. Neviena. Un es varu atbildēt tikai par Satiksmes ministriju. Tā ka es tik tiešām nevaru atbildēt, jo man nav informācijas.

Sēdes vadītājs . Modris Lujāns, papildjautājums.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka lielākā daļa deputātu ir izlasījusi arī cienījamā Krištopana kunga atbildi. Un šeit raksta tomēr ļoti interesanti. Pēc Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem... Un tātad, piedodiet, Krištopana kungs, protams, es pilnīgi uzticos jums, ka jūsu pakļautajā ministrijā nav nevienas mašīnas, jūs vai nu iznomājat vai vēl kaut kādā citādā veidā, tas ir pilnīgi normāli, tas ir bizness, bet, cienījamie kolēģi, vai tad arī Ceļu satiksmes drošības direkcijā un tajā skaitā arī Ceļu satiksmes drošības birojā nav arī informācijas, kam mašīna ir pakļauta vai kam tā pieder? Un šie dienesti ir pakļauti Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai, cik es saprotu. Vai šinī gadījumā jūsu atbildi var neuzskatīt vienkārši kā diezgan tādu sava veida atrakstīšanos un nevēlēšanos saņemt no savām pakļautajām apakšstruktūrām nedaudz plašāk izvērstu atbildi, jo mani personīgi... es domāju, ka ja autotransports ir fiksēts...

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi, Lujāna kungs... Atbildi sniegs uz papildjautājumu arī Krištopana kungs. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Man ir ļoti grūti atbildēt uz jautājumu, kāds ir uzstādīts — cik liels ir valsts autotransporta parks un tā paredzamais lielums 1997. gadā. Tādi dati Satiksmes ministrijā nav. Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzdevums ir reģistrēt autotransporta līdzekļus pēc noteiktās likumdošanas, izsniegt tiem numuru zīmes, reģistrēt visus autovadītāju apliecību īpašniekus, tāpat arī turēt pilnīgā kārtībā valsts nozīmes reģistru, kas ir visiem autotransporta līdzekļiem. Tur var, piemēram, parādīties kāds uzņēmums, kurš varbūt pieder, ir dibināts no Aizsardzības ministrijas, un mēs nevaram... tik tālu vairs šīs ziņas nesniedzas, un es arī neredzu nekādu vajadzību, jo Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzdevums ir reģistrēt transporta līdzekļus.

Sēdes vadītājs . Paldies! Papildjautājumu vairāk nav. Jautājums izskatīts.

Godātie kolēģi! Diemžēl tikai nupat mēs esam saņēmuši piecu deputātu iesniegumu Prezidijam, kurā viņi, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 122. pantu, lūdz izdarīt izmaiņas 16. janvāra sēdes darba kārtībā un sakarā ar iekšlietu ministra Turlā attaisnotu prombūtni atbildes uz 102. un 103. jautājumiem pārcelt uz nākošo sēdi — tie ir mūsu nākamie jautājumi, kuri ir adresēti Ministru prezidentam Šķēlem un — piektais un ceturtais — iekšlietu ministram Dainim Turlajam. Tātad, godātie kolēģi, sakarā ar to, ka no valdības cits ministrs šo jautājumu atbildes sniegšanai nav sagatavojies, šos jautājumus pārceļam uz nākamo sēdi, kas būs veltīta valdības atbildēm uz deputātu jautājumiem. Lūdzu reģistrāciju! Reģistrējušies ir 83 deputāti. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus Rudzīša kungu!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Raitis Apalups, Ziedonis Čevers,Oļegs Deņisovs, Roberts Dilba, Roberts Jurdžs, Ernests Jurkāns, Juris Kaksītis, Jānis Kazāks, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Imants Liepa, Valdis Nagobads, Aida Prēdele, Jānis Rubulis.

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie deputāti! 16. janvāra Saeimas plenārsēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde nākamajā ceturtdienā pulksten 9.00.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Uz jaut. nr. 99 — dok. nr. 1944

Par valdības nostāju par bīstamo kravu

pārvadātāju civiltiesiskās atbildības

obligātās apdrošināšanas ieviešanu

1993. gada 2. novembrī Latvijas Republikas Ministru kabinets izdeva noteikumus nr. 15 “Par preču un citu priekšmetu tranzītu Latvijas Republikas teritorijā”, kuru 8. punkta otrā daļa noteica, ka kravu nosūtītājiem, kas nodod pārvadāšanai tranzītā bīstamas kravas, obligāti jāapdrošina varbūtējais kaitējums, kas var tikt nodarīts sakarā ar šādu kravu pārvadāšanu Latvijas Republikas teritorijā.

1993. gada 21. decembrī Ministru kabinets Satversmes 81. pantā notiektajā kārtībā izdeva noteikumus nr. 41 “Par pārvadājumiem ar autotransportu”, kuru 55. panta otrais punkts noteica, ka kravas īpašniekiem, kas nodod pārvadāšanai pa Latvijas Republikas teritoriju bīstamas kravas, jāapdrošina kaitējums, kas sakarā ar šo kravu pārvadāšanu varētu tikt nodarīts trešajām personām, viņu mantai vai apkārtējai videi.

1995. gada 23. augustā Latvijas Republikas Saeima pieņēma Autopārvadājumu likumu un līdz ar to spēku zaudēja Ministru kabineta noteikumi nr. 41 “Pārvadājumi ar autotransportu”. Šā likuma 48.pantā ir noteikts, ka kravas īpašniekiem, kas nodod pārvadāšanai Latvijas Republikas teritorijā bīstamas kravas, ir jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība par zaudējumiem, kuri sakarā ar pārvadājumu var tikt nodarīti trešajām personām, to mantai vai apkārtējai videi.

1996. gada 9. aprīlī Ministru kabinets Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdeva noteikumus nr. 123 “Grozījumi autopārvadājumu likumā”, kas nosaka, ka 48. panta norma stājas spēkā ar 1997. gada 1. janvāri.

Apkopojot iepriekš minēto, var secināt, ka Latvijas Republikas valdība jau no 1993. gada nodarbojas ar bīstamo kravu pārvadātāju civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas ieviešanu. Pašlaik spēkā esošie tiesību akti nosaka, ka bīstamo kravu nosūtītājiem, kuri nodod pārvadāšanai tranzītā bīstamās kravas, obligāti jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība, bet ar 1997. gada 1. janvāri visiem bīstamo kravu īpašniekiem, kuri nodos pārvadāšanai Latvijas teritorijā šīs kravas, būs obligāti jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība par zaudējumiem, kuri sakarā ar pārvadājumu var tikt nodarīti trešajām personām, to mantai vai apkārtējai videi.

Pašlaik Latvijā ar bīstamo kravu īpašnieku (pārvadātāju) civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu nodarbojas tādas apdrošināšanas sabiedrības kā “Saules laiks”, “Rīgas fēnikss”, “Balva”, “Helga”, “Famlats”, “Nordens AS”.

Rīgas Dome ir izdevusi rīkojumu par licenču izsniegšanas kārtību degvielas pārvadātājiem, kurā noteikts, ka licences var tikt izsniegtas tikai tiem degvielas pārvadātājiem, kuri būs apdrošinājuši savu civiltiesisko atbildību. Balstoties uz iepriekšminēto, pie Latvijas apdrošināšanas asociācijas tika izveidots apdrošināšanas pūls no 10 apdrošināšanas sabiedrībām (līgums par pūla izveidi tika parakstīts 1996. gada 22. novembrī) bīstamo kravu pārvadātāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai. Šī pūla atbildības limits ir 500 000 latu.

Valsts ieņēmumu

1996. gada 18. decembrī valsts ministre A.Poča

Uz jaut. nr. 100 — dok. nr. 1947

Par VAS "Latvijas dzelzceļš" problēmām kultūrsociālo pakalpojumu nodrošināšanas jomā

Cienījamie deputāti! Izskatot jūsu š.g. 12.decembra vēstulē minētos jautājumus, paskaidroju sekojošo:

1. Valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” bilancē esošās Rīgas bērnudārzu Nr. 2, 3, 4, 6, 8, 9 ēkas tiek nodotas Rīgas Domei, pamatojoties uz pušu savstarpējo vienošanos. Bērnudārzu ēkās Dzirnavu ielā 147 un Raņķa dambī 3, ievērojot ražošanas nepieciešamību, izvietotas valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” struktūrvienības un mācību centrs.

2. Dzelzceļnieku kultūras nams ir patstāvīga struktūrvienība ar atsevišķu bilanci un budžetu, un attiecīgām iespējām strādāt efektīvi ar peļņu. Dzelzceļnieku kultūras nama saimnieciskā patstāvība ir pietiekoša.

3. Valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” 1997. gada budžeta projektā izdevumi sociālās sfēras infrastruktūras uzturēšanai noteikti 4,9 milj. latu.

1996. gada 18. decembrī Satiksmes ministrs V.Krištopans

Uz jaut. nr. 101 — dok. nr. 1939

Par valsts autotransporta parku un tā paredzamo lielumu 1997.gadā un summu, kāda paredzēta 1997.gada valsts budžetā maksājumiem par valsts transporta līdzekļu civiltiesiskās atbidībads obligāto apdrošināšanu

Pēc LR Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem uz 15.12.1996. Latvijā bija reģistrēti

kravas automobiļi 72 804 motocikli 18 438

vieglie automobiļi 378 721 motorratiņi 328

autobusi 5 796 mikroautobusi 11 492

piekabes 45 817 Kopā 533 396

Prognozējam, ka 1997. gadā Latvijas autotransporta parks varētu palielināties par aptuveni 55 tūkstošiem transportlīdzekļu un kopumā sastādītu aptuveni 590 tūkstošus transportlīdzekļu.

Vienlaikus informējam, ka jautājums par 1997. gada budžeta maksājumiem par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu ietilpst Finansu ministrijas kompetencē.

1996. gada 17. decembrī Satiksmes ministrs V.Krištopans

Kopsavilkums

16.janvāra plenārsēdēs

— “Grozījumi “Likumā par ostām””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 141) (Reģ. Nr.243) (dok. Nr. 1786) Balsojums: 59 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.301) (Reģ. Nr.398) (dok. Nr.1843) Balsojums: 51 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. (Reģ. Nr.217) (dok. Nr.1802) Balsojums: 54 par, 1 pret, 1 atturas.

— “Grozījums likumā “Par dzīvokļa īpašumu””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 132) (Reģ. Nr.239) (dok. Nr.1824) Balsojums: 50 par, 2 pret, 2 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 89) (Reģ. Nr.198) (dok. Nr.1839) Balsojums: 42 par, 13 pret, 5 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju reģistru””. (Reģ.

Nr.544) (dok. Nr.1766; Nr.1818) Balsojums par steidzamību: 51 par, 2 pret, 3 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 55 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 51 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu””. (Reģ. Nr.545) (dok.Nr.1767; Nr.1819) Balsojums par steidzamību: 49 par, 1 pret, 0 atturas; balsojums par 1. lasījumu: 56 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 59 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Igauņu biedrībai”. (Reģ. Nr.343) (dok.Nr.1056; Nr.1828) Balsojums par steidzamību: 63 par, 0 pret, 5 atturas; balsojums par 1. lasījumu: 63 par, 0 pret, 5 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 68 par, 1 pret, 4 atturas.

—”Farmācijas likums”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.101) (Reģ. Nr.210) (dok. Nr.639; Nr.1779; Nr. 1779a) Balsojums: 53 par, 4 pret, 1 atturas.

—”Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.123) (Reģ. Nr.232) (dok.Nr.671; Nr.1804) Balsojums: 56 par, 0 pret, 4 atturas.

—”Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums”. (Reģ.Nr.525) (dok.Nr.1696; Nr.1781) Balsojums: 58 par, 0 pret, 1 atturas.

—”Grozījumi Medību likumā”. (Reģ.Nr.466) (dok.Nr. 1508; Nr.1784) Balsojums: 57 par, 0 pret, 2 atturas.

—”Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. (Reģ. Nr.529) (dok. Nr.1708; Nr.1787) Balsojums: 53 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. (Reģ.Nr.511) (dok. Nr.1638;Nr.1788) Balsojums: 53 par, 1 pret, 3 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Darba likuma kodeksā”. (Reģ. Nr. 443)(dok.Nr.1359;Nr.1821) Balsojums: 54 par, 6 pret, 3 atturas.

— “Par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” no 1995.gada 23.novembra”. (Reģ. Nr.420) (dok. Nr.1232; Nr. 1822) Balsojums: 59 par, 1 pret, 1 atturas.

— “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības piedalīšanos NATO vadītajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā”. (dok. Nr. 1977) Balsojums: 56 par, 2 pret, 1 atturas.

— “Par uzticības izteikšanu finansu ministram Vasīlijam Meļņikam”. (dok.Nr.1990) Balsojums: 44 par, 24 pret, 3 atturas.

— “Par uzticības izteikšanu valsts ieņēmuma ministrei Finansu ministrijā Aijai Počai”. (dok. Nr.1990; Nr.1990a) Balsojums: 67 par, 12 pret, 2 atturas.

— “Par R.Knabes apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”. (dok. Nr. 1963) Balsojums: 47 par, 1 pret, 3 atturas.

— “Par A.Klimovičas apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”. (dok. Nr. 1964) Balsojums: 43 par, 2 pret, 5 atturas.

—”Par O.Cimermaņa iecelšanu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi”. (dok. Nr.1965) Balsojums: 48 par, 0 pret, 5 atturas.

— “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. (dok. Nr.1984)

Apstiprināt:

Olgu Macpāni par Ventspils pilsētas tiesnesi. Balsojums:

53 par, 2 pret, 3 atturas.

Juriju Vasiļkovski par Ludzas rajona tiesas tiesnesi.

Balsojums: 45 par, 5 pret, 5 atturas.

— “Par Kuldīgas rajona tiesas tiesneša R.Grīniņa pirmstermiņa atbrīvošanu no amata”. (dok. Nr.1985) Balsojums: 53 par, 1 pret, 7 atturas.

— “Par Aleksandra Prokopčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” (dok. Nr.1780) Balsojums: 39 par, 7 pret, 5 atturas.

— “Par Eiropas konvenciju “Par tiesvedības nodošanu krimināllietās””. (Reģ.Nr.578) (dok. Nr.1932; Nr.1932a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai.

— “Par Eiropas konvenciju “Par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai””. (Reģ. Nr.579) (dok.Nr.1933; Nr.1933a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— “Par Eiropas konvenciju “Par izdošanu” un tās papildu protokolu un otro papildu protokolu””. (Reģ. Nr.580) (dok. Nr.1934; Nr.1934a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— “Par Eiropas konvenciju “Par savstarpējo palīdzību krimināllietās” un tās papildu protokolu””. (Reģ. Nr.581) (dok. Nr.1935; Nr. 1935a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi Civillikumā”. (Reģ. Nr.582) (dok.Nr.1942; Nr.1942a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Taizemes Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”. (Reģ.Nr.584) (dok.Nr. 1953;Nr.1953a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”. (Reģ. Nr. 585) (dok.Nr.1972; Nr. 1972a) Nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.Nr.588)(dok.Nr.1975;Nr.1975a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Par Ķemeru nacionālo parku”. (Reģ. Nr.589) (dok.Nr. 1976; Nr.1976a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. (Reģ. Nr. 590) (dok. Nr. 1978; Nr. 1978a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— Saeima saņēma valsts ieņēmumu valsts ministres A.Počas atbildi uz deputātu M. Lujāna, O.Deņisova, A.Golubova, M.Bekasova, G.Gannusas, O.Grinberga, A.Bartaševiča jautājumu par valdības nostāju par bīstamo kravu pārvadātāju civiltiesiskās apdrošināšanas ieviešanu. (dok.Nr.1944)

— Saeima saņēma satiksmes ministra V.Krištopana atbildi uz deputātu M.Lujāna, A.Bartaševiča, A.Golubova, G.Valdmaņa, J.Kalviņa jautājumu par VAS “Latvijas dzelzceļš” problēmām kultūrsociālo pakalpojumu nodrošināšanas jomā. (dok.Nr.1974)

— Saeima saņēma satiksmes ministra V.Krištopana atbildi uz deputātu M.Lujāna, A.Bartaševiča, A.Golubova, G.Valdmaņa, O.Deņisova jautājumu par valsts autotransporta parku un tā paredzamo lielumu 1997.gadā un summu, kāda paredzēta 1997. gada valsts budžetā maksājumiem par valsts transporta līdzekļu cieviltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu. (dok.Nr.1939)

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 16. janvāra plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A. Jirgens (Saeimas priekšsēdētāja biedrs): Acīmredzot nozīmīgākais politiskais notikums, kas šodien notika, ir jaunā finansu ministra apstiprināšana. Acīmredzot tas, ka par viņa apstiprināšanu nebalsoja visi valdību veidojošo frakciju deputāti, liecina, ka turpmāk šādas ministru kandidatūras būtu nopietnāk jāsaskaņo un jāapspriež visās valdību veidojošajās frakcijās. Bet fakts ir noticis, un atliek novēlēt viņam veiksmīgu darbu šajā amatā.

Runājot par likumdošanas jautājumiem, jāsaka, ka Saeima šodien strādāja pietiekami nopietni, jo no 64 darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem izskatīti 38, tas ir, vairāk nekā puse. Šodien tika pabeigts darbs pie vairākiem likumprojektiem, kas bija aizsākti iepriekš, vēl pagājušajā gadā. Tie, pirmkārt, ir grozījumi likumā “Par ostām”, tāpat arī likums par sapulcēm, gājieniem un piketiem, kura apspriešana Saeimā ilga gandrīz gadu. Šobrīd tas ir pieņemts galīgajā lasījumā. Likums, kas reglamentē pulcēšanās brīvību Latvijas Republikā, ir pietiekami svarīgs. Es domāju, ka tas ir pieņemts ar lielu nokavēšanos.

Bez tam varētu pieminēt arī vairākus citus jautājumus. Manuprāt, ļoti pozitīvi šodien tika aizsākta diskusija par grozījumiem darba likumdošanā, kas paredz, ka priekšrocības tiesībās uz darbu būtu tiem, kuri prot mūsu valsts valodu. Protams, bija arī jautājumi, par kuriem izraisījās ilgākas diskusijas — par nepilsoņu tiesībām nodarboties ar farmaceitisko darbību un strādāt Ugunsdzēsības un glābšanas departamentā. Ja man jāizsaka savs personīgais viedoklis, uzskatu, ka ir radīts samērā slikts precedents, dodot nepilsoņiem iespējas strādāt mūsu valsts pārvaldē, konkrēti — Ugunsdzēsības un glābšanas departamentā, kas ir Iekšlietu ministrijas militarizēta struktūrvienība.

G. Valdmanis (Vienības partijas frakcija): Citi jums stāstīs, kā ar balsojumu Saeimā A. Šķēle uzspieda uzticību Meļņika kungam kā finansu ministram un ka par farmaceitiem nevarēs strādāt nepilsoņi. Es gan jums gribētu novēlēt, tā kā šajā gadā mēs tiekamies pirmo reizi, izturību, pārdzīvot tās nelaimes, ko valdības jums nes, cīņas garu, cīnīties par gaismu un pret tumsu, ar labo pret ļauno, iecietību. Jo cīņa nav pret dogmām vai tautām. Mums jāturas cieši kopā, lai attīrītos no tā ļaunuma, kas valda pār mūsu valsti. Cīņas stratēģija ir vienkārša. Pirmkārt, mēs mēģināsim valdībai uzspiest saprotamus ekonomiskās attīstības principus, lai tā nevarētu turpmāk vaimanāt, ka nav resursu. Šo cīņu mēs esam gatavi uzsākt tūlīt, dokumenti ir gatavi. Jāsaprot, ka nelabvēļi nepiekāpsies un ka beidzot valdība būs jāgāž. Varbūt to spēsim Saeimā, bet, ticamāk, tas būs jādara parakstu ceļā. Tad būs 7. Saeimas vēlēšanas, un tās būs jāpopularizē vienā jautājumā — politiķu vēlmē nodrošināt iedzīvotājiem reālu iespēju atsaukt jebkuru ierēdni — no valsts vai Latvijas Bankas prezidenta līdz policistam, deputātam, inspektoram vai prokuroram, ja kādam no viņiem trūkst godaprāta. Šeit arī ir uzmestas paredzētās tautas goda tiesas normas, ekonomiskās attīstības principi. Raksti par tautas goda tiesu ir pēdējā “Pavalstnieka” numurā, to var pasūtīt arī Vienības partijā. Un tad var arī iedziļināties abos dokumentos dziļākā formā. Es lūdzu jūs nākt talkā spodrināt abus dokumentus un sākt domāt par to cīņu, kas mums kopīgi jāizcīna, lai Latvijā ieviestu labklājību.

M.Lujāns (“Sociālistiskā partija — Līdztiesība”): Protams, pēc Valdmaņa kunga diezgan emocionālās runas ir grūti runāt par tām problēmām, kas radušās. Vienu laikam varētu transformēt no Valdmaņa kunga runas, tas ir, opozīcijas nopietna strukturizācija un izveide. Ar to mēs saskaramies arī 6. Saeimā — ka opozīcija reāli gandrīz neeksistē. Un tādēļ valdošajam vairākumam pietiekami viegli uztiept savas idejas vai arī cilvēkus, ko slēgtās kuluāru sarunās viņi nolēmuši izvirzīt ministru amatiem. Tādēļ šodien diezgan lielu izbrīnu man kā opozīcijas pārstāvim izraisīja lielais troksnis, it sevišķi masu informācijas līdzekļos, kas bija veltīts V. Meļņika kungam, potenciālajam finansu ministram. Tagad jau var apsveikt “Saimnieku” un arī Ministru kabinetu ar to, ka viņš ir kļuvis par ministru. Jo diemžēl ne A. Šķēles kungs, ne arī “Saimnieks” neatrada par iespējamu iepazīstināt ar savu ministru opozīciju. Vismaz ar mūsu frakciju neviens pat tādas pārrunas neveda, un līdz ar to diemžēl lielākā daļa mūsu frakcijas nevarēja piedalīties šajā balsojumā. Balsot par V. Meļņika kungu kā par ministru mēs nevarējām, jo varbūt viņš kā cilvēks ir pietiekami kompetents, bet es tā arī nesaņēmu atbildi ne no A. Šķēles kunga, ne arī diemžēl no V. Meļņika kunga, kā viņš strādās šajā valdībā, kā tas būs saskaņots ar pārējo ministru un Ministru kabineta darbību. Bet šodien Latvijas tauta ieguva jaunu finansu ministru — V. Meļņika kungu, un, iespējams, viņš kā agresīvā biznesa pārstāvis virzīs to arī ekonomikā. Un tā kā arī A. Šķēles kungs ir lielā biznesa pārstāvis, tad šeit varbūt būs diezgan laba sadarbība.

Otra lieta, kas šodien, protams, bija interesanta, šī problēma ar Latvijas pastāvīgiem iedzīvotājiem. Turpmāk Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs vairs nevarēs nodarboties ar farmāciju, nevarēs atvērt aptieku, jo izrādās, ka ar to viņš grauj Latvijas valstiskumu. Labi vismaz, ka šodien daļēji tika labots likums par ugunsdzēsību, kurā noteikts, ka pastāvīgie iedzīvotāji varēs būt gan ugunsdzēsēji, gan šajā struktūrā ieņemt vadošus amatus. Diemžēl bieži vien šīs lietas pārvēršas milzīgā populismā un pazūd loģiskā jēga, kas būtu normāli, ka nebūtu jābūt kaut kādiem profesiju aizliegumiem, kas normālā pasaulē neeksistē vismaz šajos darbības veidos. Protams, šodien mēs varam arī paziņot, ka beidzot esam pieņēmuši likumu par mītiņiem, ielu gājieniem un piketiem, bet diemžēl domāju, ka tas ir sava veida valdošā vairākuma solis, lai liegtu opozīcijai izteikt savu viedokli, jo televīzija daļēji jau ir valdošo pārstāvju rokās, bet tagad arī tiek izdarīts mēģinājums atņemt iespēju izteikt savu viedokli uz ielas vai kādā citādā veidā. Un tā ir nopietna problēma, jo šodien pēc šī likuma stāšanās spēkā fiziskās personas faktiski vairs nevarēs pieteikt mītiņu, jo diez vai viņas varēs uz 100 cilvēkiem noorganizēt divus kārtībniekus. Un, ja mītiņotāju skaits būs lielāks, kā to norādīja brīvās arodbiedrības, — ja būs 10 000 cilvēku demonstrācija, tad ir jābūt apmēram 500 kārtībniekiem. Tās ir normas, ko gandrīz nav iespējams realizēt. Tātad varam runāt par to, ka ir pieņemts likums, kas radīs aizliegumu mehānismu, šajā gadījumā — opozīcijai.

I. Bišers (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): Šodien tiešām tika pieņemti vairāki svarīgi lēmumi. Viens no būtiskākajiem bija ilgstoši vakantās finansu ministra vietas aizpildīšana, kam prese iepriekšējās dienās bija pievērsusi tiešām ārkārtīgi lielu uzmanību un sacēlusi ap šo jautājumu diezgan nesaprotamu kņadu. Jo nekādi konkrēti fakti netika minēti. Tāpēc man ļoti patika deputātes I. Kreituses uzstāšanās daļa, kurā viņa teica, ka deputātam, balsojot Saeimā par kādu personu, izsakot uzticību viņam kļūt par valdības locekli, ir jāuzņemas visa atbildība par šīs personas darbību. Viņš nevar atsaukties uz savas frakcijas norādījumiem, viņš nevar atsaukties uz sadarbības padomes norādījumiem un lēmumiem, kas pēc būtības nav konstitucionāls orgāns, un nevar deputātam neko pavēlēt, viņam ir jāatbild tikai savai sirdsapziņai un saviem vēlētājiem. Tas bija labi, ka deputāte I. Kreituse to atgādināja.

Domāju, ka visi deputāti to ņēma vērā un tāpēc šis balsojums tiešām pauž deputātu patieso viedokli — viņi balsoja atbilstoši savai sirdsapziņai un saviem vēlētājiem.

Kas attiecas uz M. Lujāna kunga kritiku par neiepazīstināšanu, tad tiešām daļu vainas mēs varētu uzņemties, bet situācija bija tāda, ka A. Šķēles kungs ilgstoši nevarēja izšķirties par mūsu pirmo priekšlikumu — ekonomisko zinātņu doktori Sarmīti Jēgeres kundzi, kas jau ilgstoši strādāja Finansu ministrijā, pie tam A. Šķēles kunga pakļautībā. Un tomēr viņš vairākus mēnešus nevarēja izlemt, vai viņa būs vai nebūs noderīga. Tāpēc mēs, izvirzot nākamo kandidātu, vairs nevirzījām pa vienam, bet parādījām visus astoņus mūsu iespējamos kandidātus un lūdzām A. Šķēles kungu izvēlēties no tiem. A. Šķēles kungs šo izvēli izdarīja, mēs tad atbilstoši izvirzījām šo kandidātu, un A. Šķēles kungs nekavējoties stādīja to priekšā Saeimai. Mums vienkārši nebija laika ar to iepazīstināt pārējās frakcijas. Bet, ja kāda frakcija būtu šādu vēlēšanos izteikusi, mēs neapšaubāmi būtu to izdarījuši.

Kas attiecas uz pārējo, tad diemžēl tiešām pārāk daudz laika tika veltīts diviem balsojumiem — var vai nevar nepilsoņi būt ugunsdzēsēji un aptieku īpašnieki. Es domāju, ka visas partijas šajā gadījumā balsoja, rēķinoties ar savu vēlētāju — Latvijas pilsoņu — interesēm. Tikai dažas partijas uzskatīja, ka būs labāk, ja nepilsoņi šos amatus neieņems, kaut arī tas īsti nesader ar Eiropas standartiem. Mūsu partija uzskatīja, ka Latvijas pilsoņiem tomēr būs labāk, ka gadījumā, ja nav tādu Latvijas pilsoņu, kas varētu atvērt aptieku attiecīgajā lauku rajonā, to var izdarīt arī nepilsonis, kas prot latviešu valodu un ir speciālists, un, ja deg Latvijas pilsoņa māja, to varētu dzēst arī nepilsonis.

J.Vidiņš (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”): Ja mēs runājam par šīsdienas plenārsēdi, tad visumā tā man dod zināmu morālu gandarījumu. Vispirms jau tāpēc, ka tika pieņemts Farmācijas likums, jo es ar medicīnu mazliet esmu saskāries. Otrkārt, tādēļ, ka mēs pirmajā lasījumā pieņēmām grozījumus Latvijas Darba likumu kodeksā, kas būtiski maina Valsts valodas likuma darbību jeb šī likuma piemērošanas iespējas. Ja agrāk Valsts valodas likuma pārkāpuma gadījumā administrācija varēja lauzt darba līgumu, tad tagad atkārtotas Valsts valodas likuma neievērošanas gadījumā administrācijai vajadzēs lauzt darba līgumu ar likuma pārkāpēju. Tas ir ļoti būtiski, jo, cik es ikdienas praksē esmu sastapies, tad parasti administrācija šo “var” nekad neizmanto, bet tagad tai to vajadzēs darīt.

Otrais likuma projekts bija par grozījumiem valsts pensijām. Man ir patiess gandarījums, jo ar šiem grozījumiem mēs varēsim kaut nedaudz kompensēt represētajiem, kuri pēckara gados (1946–1947) nelegāli atgriezās Latvijā un atradās šeit līdz tam laikam, kamēr viņus notvēra represīvie PSRS orgāni un izsūtīja atpakaļ nometinājuma vietās. Tātad viņu darba stāžs par šo laiku, kad viņi šeit nelegāli atradās, tiks aprēķināts trīskāršā apmērā.

Protams, mēs varam visas lietas pataisīt ļoti primitīvas — tā kā Bišera kungs teica, ka nepilsoņiem agrāk bija liegts dzēst pilsoņu īpašumu ugunsgrēka gadījumā. Tas, protams, ir milzīgs absurds, un es nezinu, vai tā ir tīša iedzīvotāju maldināšana vai ne. Runa ir par iespējām ieņemt amatus valsts pārvaldes institūcijā, respektīvi, Iekšlietu ministrijas ugunsdrošības departamentā. Tagad mēs esam to pieļāvuši — ar šo izmaiņu likumā nepilsoņi var ieiet Latvijas Republikas militarizētajās struktūrās, un tas tomēr ir samērā bēdīgi.

Iepriekšējie runātāji atzīmēja, ka ļoti liels notikums bija jaunā finansu ministra apstiprināšana. Mūsu frakcijā domas dalījās, un balsojums nebija viennozīmīgs, bet domāju, ka finansu ministri iet un nāk, bet likums tomēr paliek ilgāk. Manuprāt, svarīgāka ir šo likumu pieņemšana.

Ja mēs runājam tieši par V. Meļņika kunga kandidatūru, man vienkārši jāizsaka līdzjūtība partijai “Saimnieks”, ja no astoņiem pretendentiem jeb kandidātiem uz šo amatu A. Šķēles kungs varēja izvēlēties to labāko, tas ir, V. Meļņika kungu, par kuru Saeimā izvērtās tādas diskusijas. Varu tikai iedomāties, kādas diskusijas Saeimā būtu izvērtušās, ja būtu nosaukts kāds no šiem atlikušajiem septiņiem.

P. Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija): Tad, kad mēs beidzām rudens sesiju, pieņemot bezdeficīta budžetu, likās, ka aiz muguras ir stabils posms, vismaz stabili beidzies, un jaunajai sesijai vajadzētu sākties harmoniski, uzticoties mūsu reformas gaitai. Manuprāt, šodien tas tā īsti nenotika, un tāpēc ir drusciņ tāda bažīga sajūta. Es faktiski negribu runāt ne par ko citu, tikai par mūsu šodien izraudzīto finansu ministru jeb šo procedūru, šīm pretrunām, ja to tā var teikt, vai pat tādu zināmu neziņu.

Mūsu frakcija ir balstījusi un balsta Andra Šķēles valdības reformas un reformu politiku — ar tās grūtumiem, ar visiem nepopulārajiem lēmumiem, ne mazums dabūdama triecienus no saviem vēlētājiem. Un lūk, šodien, jeb, jāsaka, pēdējā laikā, tieši pēdējās dažās dienās, kad parādījās V. Meļņika kunga kandidatūra finansu ministra amatam. Laika bija tik maz, un mums ļoti ātri vajadzēja pārliecināties par plašākai publikai nepazīstamo jeb mazpazīstamo kandidātu. Un lūk, šajā procesā tieši frakcija “Saimnieks” un Ziedonis Čevers daudz ko mūsu frakcijai paskaidroja, un mēs arī guvām apliecinājumu V. Meļņika kunga atbilstībai šim amatam no Prokuratūras. Tas notika visas valsts acu priekšā. Un tad, lūk, kad frakcija savā vairākumā jau bija izšķīrusies par pozitīvu balsojumu, parādījās Valsts prezidenta G. Ulmaņa kunga apstrīdējums tādā morālā plānā, kas ne tikai ļāva domāt, bet arī pārliecināja, ka G. Ulmanim, Valsts prezidentam, zināms kaut kas negatīvs. Uz mūsu frakciju tas iedarbojās pēc būtības, un frakcijas daļa vairs nevarēja piedalīties tādā viennozīmīgā apliecinošā balsojumā par finansu ministru. Faktiski jau vajadzēja šo balsojumu atlikt, jo mums visiem vajadzēja nākt pie pārliecības vai nu uz vienu pusi, vai uz otru pusi. Bet brīnumainā kārtā Saeima šodien izdarīja izvēli un balsoja, nenoskaidrojot prezidenta kunga bažas. Jo vairāk šis apstāklis dara uzmanīgu tāpēc, ka Valsts prezidents visu laiku apliecinājis Ministru prezidenta reformu politiku un viņa politiku vispār, esot šajā amatā. Šeit bija dziļas pretrunas, un es tagad īsti nezinu, ko tas viss nozīmē. Faktiski tās bija pretrunas, kas izšķīrās uz divām pusēm, un es pat nezinu, kā pašlaik ir ar stabilitāti visā šajā mūsu valdības un valsts dzīvē.

Nobeigumā gribu teikt, ka Jaunais gads Saeimā sācies diezgan bažīgi. Kaut mēs atrastu izlīdzinājumu!

A.Panteļējevs (frakcija ”Latvijas ceļš”): Kā parasti, pēdējam runātājam acīmredzot būs jāiztiek ar vienu minūti vai mazāk. Es arī domāju, ka šodien, protams, būtisks bija balsojums par finansu ministru. Uzskatu, ka “Latvijas ceļa” frakcija vakar diezgan rūpīgi izanalizēja situāciju. Notika arī ļoti nopietna saruna ar Ministru prezidentu. “Latvijas ceļš” faktiski vakar debatēja par jautājumu, vai virzīt Aiju Poču valsts ieņēmumu valsts ministres amatam vai ne. Tikai tad, kad Ministru prezidents deva personīgas garantijas, ka viņš dos iespēju Aijai Počai turpināt iesākto politiku gan muitas, gan kontrabandas apkarošanas jautājumos, gan jautājumos, kas saistīti ar Valsts ieņēmumu dienestu, mēs izšķīrāmies, ka mēs izvirzām Aiju Poču turpināt valsts ministres amatu, un par uzticību viņai šodien arī nobalsoja.

Kas attiecas uz finansu ministru, es domāju, ka “Saimnieks” acīmredzot zināja, ko izvirza, un zināmā mērā uzņemas atbildību par to. Es saprotu arī Ministru prezidenta izvēli, jo Ministru prezidents arī bija uzņēmējs, un savā laikā tieši uzņēmēju mēs iecēlām par valdības galvu. Savā ziņā ir saprotams, kāpēc viņš darbam savā komandā izvēlas citus uzņēmējus. Skatīsimies, ko mums rādīs laiks, sekosim, kā attīstīsies notikumi, un cerams, ka Andra Šķēles labais vārds ar šo izvēli netiks ietekmēts, bet, tieši otrādi, pierādīsies, ka tas var tikt uzturēts un ka var tikt realizēta tā programma, kas mums vajadzīga.

Kas attiecas uz šodienas likumiem, gribu minēt tādu nelielu kuriozu. Saeimas deputāti, man liekas, ne pārāk pārdomāti nobalsoja par vienu izmaiņu likumā “Par ostām”, kuras rezultātā, piemēram, pašlaik izvirzītais Rīgas ostas pārvaldnieka kandidāts A. Inkuļa kungs vairs nevar pretendēt uz šo amatu. Proti, par normu, ka ostas priekšnieks var būt tikai cilvēks ar augstāko jūrniecības izglītību. Diezgan dīvaini, ka par šo normu balsojuši arī to partiju pārstāvji, kuri savulaik no pašvaldībām paši virzījuši A. Inkuli uz šo amatu. Bet ne vienmēr deputāti izseko konsekvencēm. Katrā ziņā “Latvijas ceļš” uzskatīja, ka šāds ierobežojums šim amatam nav vajadzīgs, jo, manuprāt, tomēr ir svarīgi, lai ostas pārvaldītu cilvēks, kas orientējas ekonomikā, praktiskajā darbībā, nevis kam būtu formāla augstākā jūrniecības izglītība. Šodien mums ir likums, ka ostas turpmāk laikam varēs pārvaldīt tikai kuģu kapteiņi vai cilvēki ar kaut kādu citu augstāko jūrniecības izglītību.

K. Čerāns (frakcija “Latvijai”): Vispirms Tautas kustības “Latvijai” vārdā un arī savā vārdā novēlu visiem laimīgu šo jaunuzsākušos 1997. gadu un daudz spēka un izturības šajos visai smagajos, pat traģiskajos apstākļos, kas Latvijā ir izveidojušies pēc sešiem valstiskās neatkarības gadiem. Novēlu visiem saskaņu un mīlestību ģimenes lokā un gribu tomēr izteikt cerību, ka mēs kā tauta spēsim sakopot savus garīgos spēkus un atrast ceļu uz gaismu, un netiksim pazudināti dažādu politisku un noziedzīgu grupējumu valgos. Tādēļ katram ir jāatrod sava vieta, un ir nepieciešams pilsoniski organizēties un aktīvi iesaistīties sabiedriskā un politiskā darbībā. Ir nepieciešams veidot savas interešu grupas, ir nepieciešams palīdzēt vājākajiem, tikai tā mēs varam izveidot savu valsti tādu, kurā tiktu respektēta katra cilvēka cieņa. Politiskā izvēle katram būs jāizdara jau pašvaldību vēlēšanās, un domāju, ka arī šodienas valdošo frakciju balsojums par jaunā finansu ministra kandidātu dos materiālu pārdomām, kā šo savu izvēli veidot.

Daudzi no valdošajiem politiskajiem spēkiem šodien parādīja, ka krēsli viņiem ir svarīgāki par principiem un svarīgāki par morāli. Un ļoti dīvaini arī ir valdošo frakciju deputātu centieni aiziet no atbildības par šodienas balsojumu. Tas nekādi nav saprotams tiesiskā un demokrātiskā valstī.

Citādi diemžēl jāsaka, ka šodienas Saeimas sēdes lielā daļa atgādināja kārtējās vēršu cīņas starp Dobeli un Tabūnu, no vienas puses, un sociālistu pārstāvjiem, bet tā ir demokrātijas būtība pieļaut šādu iespēju. Ceru, ka Saeima tomēr šajā gadā nonāks arī līdz būtiskāku jautājumu skatīšanai.

Pēc izdevuma

"Saeimas Vēstis", nr.95

Valsts prezidenta raksts

Saeimas Par likuma

dok.nr. “Grozījumi Likumā par ostām”

2063 otrreizēju caurlūkošanu

LR Saeimas priekšsēdētājam Alfredam Čepānim

Augsti gotātais Čepāņa kungs!

Šā gada 16. janvāra sēdē Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Likumā par ostām”. Līdz ar citiem likuma grozījumiem Saeima papildināja likuma 8. pantu ar noteikumu, kas paredz, ka ostas pārvaldniekam ir nepieciešama augstākā jūrniecības izglītība.

Manuprāt, šāds ierobežojums ir nepamatots un nav atbalstāms. Ja likumdevējs vēlas izvirzīt noteiktas prasības ostas pārvaldnieka amata pretendentiem, tad šādi nosacījumi būtu rūpīgi jāizvērtē, neaprobežojoties ar konkrētu specialitāti.

Ierosinu izslēgt no likuma 8. panta ceturtās daļas teikumu: “Ostas pārvaldniekam ir nepieciešama augstākā jūrniecības izglītība.”

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, prasu otrreiz caurlūkot 1997. gada 16. janvārī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Likumā par ostām”.

Pielikumā: Saeimā pieņemtā likuma teksts (četras lapas).

Ar cieņu

Guntis Ulmanis

Latvijas Valsts prezidents

Informācija

Plenārsēdē 1997.gada 23.janvāra sēdes

darba kārtība

Sēdes sākums — pulksten 17.30

1. Jautājums nr.102.

Deputāti M.Lujāns, O.Deņisovs, M.Bekasovs, A.Bartaševičs, A.Golubovs —

Iekšlietu ministram Dainim Turlajam,

Tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam,

Ģenerālprokuroram Jānim Skrastiņam:

Par anonīmo Latvijas patriotu grupas

tautas izlūkošanas biļeteniem

Jau vairāk nekā trīs gadus iedzīvotāju pastkastītēs periodiski nonāk anonīmas Latvijas patriotu grupas (tā lasāms oriģinālos) tautas izlūkošanas biļeteni. Biļetenos tiek uzrādītas daudzu privātpersonu adreses, privāttālruņu numuri, dati par šo personu ģimenes locekļiem, tagadējo un agrāko nodarbošanos un ienākumiem. Biļetenos atspoguļotā konfidenciālā informācija, kas saskaņā ar Latvijas Republikā esošo likumdošanu drīkst būt pieejama tikai tiesībaizsargājošām institūcijām, kā arī citām valsts institūcijām dienesta lietošanai, un to publiska izpaušana pieļaujama tikai likumdošanā paredzētajos gadījumos. Biļetenos ar dažādiem izteicieniem tiek aizskarts minēto personu gods un cieņa.

Ņemot vērā augstāk minēto, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

Vai LR Iekšlietu ministrijas, LR Tieslietu ministrijas un LR Ģenerālprokuratūras rīcībā ir informācija par augstākminētajiem izdevumiem?

Ja tāda informācija ir pieejama, kāpēc netiek identificēti un saukti pie atbildības atbilstoši LR KK šo biļetenu sastādītāji un izdevēji — mistiskā anonīmā Latvijas patriotu grupa?

Vai šie biļeteni ar devīzēm, piemēram, “Par latvisku — eiropeisku nacionālu Latviju!”, “Par latvisku — eiropeisku neatkarīgu Latviju!” u.tml. veicina Latvijas iekļaušanos demokrātiskajā Eiropā?

Pielikumā: 1. Latvijas patriotu grupas tautas izlūkošanas biļetens Nr.99 uz 4 lapām.

2. Latvijas patriotu grupas tautas izlūkošanas biļetens Nr.102 uz 5 lapām.

2. Jautājums nr.103.

Deputāti K.Čerāns, O.Kostanda, J.Mauliņš, J.Kazāks, E.Grīnbergs —

Ministru prezidentam A.Šķēlem:

Par likuma “Par nacionālās pretošanās kustības

dalībnieka statusu” pārejas noteikumu izpildi

1996.gada 25.aprīlī ir pieņemts likums “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”. Tomēr personām, kuras likumā noteiktajā kārtībā jau sen ir iesniegušas attiecīgos dokumentus rajona padomē, vēl šobrīd nav piešķirts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, kā arī to apstiprinošas nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecības un krūšu nozīmes. Likuma “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” pārejas noteikumos ir noteikts Ministru kabinetam līdz 1996.gada 1.augustam izstrādāt un apstiprināt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecības un krūšu nozīmes paraugus, kā arī nodrošināt to izgatavošanu.

Griežoties ar jautājumu pie pilsētas domes par šī statusa piešķiršanas kavēšanās iemesliem, šā gada decembrī saņēmām atbildi, ka Ministru kabinets vēl nav izstrādājis un apstiprinājis nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecības un krūšu nozīmes paraugus, kā arī nav nodrošinājis to izgatavošanu.

Godātais Ministru prezidenta kungs, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc vēl līdz šim brīdim nav izstrādāti un apstiprināti nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecības un krūšu nozīmes paraugi, kā arī nav nodrošināta to izgatavošana?

2. Kāds ir pamatojums likumā noteiktā termiņa — 1996.gada 1.augusts — neievērošanai?

Steidzamības motivācija: realizēt likuma “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” mērķi un nodrošināt nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem visas tās pašas tiesības, kas paredzētas politiski represētajām personām.

3. Jautājums nr.104.

Deputāti K.Čerāns, E.Zelgalvis, J.Kušnere, O.Kostanda, J.Mauliņš —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Ekonomikas ministram G.Krastam:

Par v/u “Ventspils Tirdzniecības osta”

īpašuma iznomāšanu privātfirmām

Godātais Šķēles kungs!

Godātais Krasta kungs!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Uz kādiem noteikumiem iznomāts v/u “Ventspils Tirdzniecības osta” īpašums (celtņi, pievedceļi, noliktavas u.c.) privātfirmām?

2. Kāds no šīs īpašuma nomas ir labums valstij?

Jautājuma steidzamības motivācija: valsts interešu ievērošana ostu saimniecībā ir ļoti būtiska.

4. Jautājums nr.105.

Deputāti K.Čerāns, E.Zelgalvis, J.Kušnere, O.Kostanda, J.Mauliņš —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Satiksmes ministram V.Krištopanam:

Par valdības iekšējā sakaru tīkla nodošanu SIA “Lattelekom”

Godātais Šķēles kungs!

Godātais Krištopana kungs!

Kāds labums Latvijas valstij un tās nodokļu maksātājiem būs no iecerētā valdības lēmuma nodot SIA “Lattelekom” valdības iekšējo sakaru tīklu?

Jautājuma steidzamības motivācija: valsts interešu ievērošana sakaru jomā ir ļoti būtiska.

5. Jautājums nr.106.

Deputāti K.Čerāns, E.Zelgalvis, J.Kušnere, O.Kostanda, J.Mauliņš —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Valsts ieņēmumu valsts ministres vietas izpildītājai A.Počai:

Par vienotas nodokļu maksātāju

informatīvās sistēmas izveidi

Godātais Šķēles kungs!

Godātā Počas kundze!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc Latvijā vēl šobrīd nav izveidots nodokļu maksātāju reģistrs?

2. Kad valdība izpildīs savu solījumu izveidot vienotu nodokļu maksātāju informatīvo sistēmu?

Jautājuma steidzamības motivācija: katra diena, kas nokavēta nodokļu maksātāju uzskaites sakārtošanā, nes Latvijas valstij lielus zaudējumus gan neiekasēto nodokļu veidā, gan arī radot labvēlīgu vidi ekonomiskās noziedzības uzplaukumam.

6. Jautājums nr.107.

Deputāti K.Čerāns, E.Zelgalvis, J.Kušnere, O.Kostanda, J.Mauliņš —

Ministru prezidentam A.Šķēlem:

Par VAS “Ventspils nafta” apgrozījumu un peļņu

Godātais Šķēles kungs!

1. Lūdzam sniegt informāciju par VAS “Ventspils nafta” apgrozījumu un peļņu 1993., 1994. un 1995.gadā. Kāpēc, pieaugot apgrozījumam, ir vērojama krasa peļņas samazināšanās?

2. Lūdzam mūs informēt par Ventspils ostas teritorijā esošo uzņēmumu nodokļu maksājumiem 1995.gadā un 1996.gada pirmajos 9 mēnešos. Cik procentus no valsts budžeta ieņēmumiem 1996.gadā sastāda ieņēmumi no ostas saimniecības?

Jautājuma steidzamības motivācija: būtiski rast skaidrību par ostu saimniecības uzņēmumu maksājumiem valsts budžetā.

7. Jautājums nr.108.

Deputāti O.Kostanda, E.Grīnbergs, E.Zelgalvis, K.Čerāns, J.Kušnere —

Finansu ministram V.Meļņikam:

Par iespēju Saeimas deputātiem iepazīties

ar noslēgtā līguma tekstu starp LR Finansu ministriju un privātfirmu “Crown Agents”

1. Kad beidzot Saeimas deputāti varēs iepazīties ar noslēgtā līguma tekstu starp LR Finansu ministriju un privātfirmu “Crown Agents”?

2. Kā Jūs vērtējat “Crown Agents” uz ārvalstīm sūtītās vēstules, izmantojot veidlapas ar Latvijas valsts ģerboni, kurās lasāmi Latviju diskreditējoši vērtējumi, piemēram: “Tā ir Latvija. Tā pati vecā Padomju Savienība, tikai Rietumu ietinamajā papīrā”? Vai Jūs pieprasīsit no “Crown Agents” paskaidrojumus šajā sakarībā, vai paredzēts firmu sodīt?

Steidzama jautājuma motivācija: 1996.gada 12.decembra plenārsēdē, atbildot uz frakcijas “Latvijai” deputātu jautājumiem, valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča paziņoja, ka varot deputātu lūgumu iepazīties ar līguma tekstu izteikt firmai “Crown Agents”, saņemot firmas piekrišanu, šo dokumentu varēs pilnībā nodot izskatīšanai Saeimas deputātiem. Bet ir pagājis jau viens mēnesis un deputāti joprojām nav saņēmuši līguma tekstu.

8. Jautājums nr.109.

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, O.Kostanda, E.Grīnbergs, E.Zelgalvis —

Finansu ministram V.Meļņikam:

Par Rīgas muitas direktora V.Leitholda rīcību

1. Kā Jūs vērtējat Rīgas muitas direktora V.Leitholda rīcību bez SIA “Merkurs – Rīgante” pārstāvju pieaicināšanas 28.12.1996. aizmuguriski pieņemt lēmumus:

a) lēmumu Nr.7514, atzīstot “Merkurs – Rīgante” par vainīgu muitas noteikumu pārkāpumā pēc Muitas kodeksa 71.panta, uzliekot naudas sodu Ls 184 611,09 un konfiscējot protokolā Nr.0032127 minētās preces;

b) lēmumu Nr.7515, uzliekot naudas sodu Ls 150 463,35 un konfiscējot protokolā Nr.0032151 minētās preces.

2. Vai Jūs piekrītat, ka ar šiem lēmumiem Rīgas muitas direktors V.Leitholds ir rupji pārkāpis pastāvošo LR likumdošanu, APK lietvedības kārtību (APK 248.pants), nav ievērojis pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības (APK 260.pants) un nav ievērojis administratīvo lietu izskatīšanas kārtību (APK 268. un 272.pants)?

3. Ja Jūs atzīstat lēmumu Nr.7514 un Nr.7515 nelikumību, vai tiks pārtraukta šo lēmumu izpilde un vai tie tiks atcelti?

4. Ja šīs tranzīta kravas aizturēšana un konfiskācija tiks atzīta par nelikumīgu, kas kompensēs Latvijas un ārvalstu uzņēmējiem šajā sakarā radušos zaudējumus?

Steidzama jautājuma motivācija: jautājumā minētie lēmumi Nr.7514 un Nr.7515 tika pieņemti pēc protokoliem Nr.0032151 un Nr.0032127, kuri ir sastādīti par ekspedīcijas firmu “Konkordija AB”, bet pie atbildības tiek saukta SIA “Merkurs – Rīgante”, neuzsākot lietvedību jaunajā lietā. Nepieciešams steidzami nodrošināt precīzu un efektīvu Finansu ministrijas un VID darbu alkohola kontrabandas apkarošanā, kā arī likumu ievērošanu valsts amatpersonu darbā.

9. Jautājums nr.110.

Deputāti V.Krisbergs, J.Ādamsons, E.Zelgalvis, A.Rubins, O.Kostanda —

Ministru prezidentam Andrim Šķēlem:

Sakarā ar uzrunu Latvijas tautai Latvijas Valsts televīzijā 1996.gada 31.decembrī

Uzrunājot tautu Jaunā gada priekšvakarā, Jūs esat veltījis tai asus un nepārdomātus pārmetumus, tā pārkāpdams elementārās ētikas normas, kas ir valdības vadītāja necienīgi. Jūs esat nievājoši izteicies par LR Saeimu, kura atbilstoši LR Satversmei ir Jūs apstiprinājusi kā valdības vadītāju un atbalstījusi valdības ierosinātos likumprojektus visos svarīgākajos balsojumos. Deputāti, kas ir tautas priekšstāvji, sagaida no Jums kā augstākās izpildvaras vadītāja personisku atbildību par konkrētām, ekonomiski pamatotām tautsaimniecības attīstības koncepcijām un to realizāciju: valdības un Saeimas akceptēto likumu pildīšanu un valsts pārvaldes institūciju efektīvu darbu.

1. Vai Jūs piekrītat, ka valsts oficiāli fiksētais reģistrēto darbspējīgā vecuma bezdarbnieku skaits ir ievērojams tik mazai valstij kā Latvija (īpaši depresīvajos rajonos un lielajās pilsētās) un tas strauji pieaugs 1997.gadā ātras valsts uzņēmumu privatizācijas rezultātā? Ja uzskatāt, ka šis process ir objektīvs, tad kādi konkrēti valdības pasākumi (investīciju piesaistīšana, nodokļu administrēšana u.c.) ir paredzēti 1997.gadā jaunu uzņēmumu veidošanai un jaunu darbavietu radīšanai?

2. Kā, pastāvot tik ievērojamam bezdarba līmenim, nesakārtotai nodokļu ievākšanai no valsts puses un vairāk nekā 130 miljonu latu darba devēju sociālā nodokļa parādam, un pie pašreizējās likumdošanas, valdība garantēs sociālo minimumu tiem iedzīvotājiem, kuri objektīvu apstākļu dēļ nespēs samaksāt sociālo nodokli?

3. Vai uzskatāt, ka pēc šāgada Jaungada apsveikuma tautai Jums ir morālas tiesības ieņemt valdības vadītāja amatu? Vai tauta un Saeima jaunajā gadā var cerēt, ka Jūs kā valsts vadītājs atbilstoši Jūsu spējām varēsit lepoties ne tikai ar to, ka valsts varai ir spēks, bet arī un galvenokārt ar to, ka valsts vara ir pietiekami gudra?

10. Jautājums nr.111.

Deputāti A.Rubins, V.Krisbergs, R.Jurdžs, G.Valdmanis, L.Ozoliņš —

Ārlietu ministram V.Birkavam:

Par izdevumiem Latvijas valstij

katras vēstniecības uzturēšanai

Godātais V.Birkava kungs!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādu jautājumu

Cik Latvijas valstij izmaksā katras vēstniecības uzturēšana?

Lūdzam vārdu motivācijai.

11. Jautājums nr.112.

Deputāti A.Rubins, V.Krisbergs, G.Valdmanis, E.Zelgalvis, E.Grīnbergs

Ministru prezidentam A.Šķēlem:

Par valsts un pārvaldes aparāta

darbinieku skaita samazināšanu

Godātais A.Šķēles kungs!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai ir notikusi valsts un pārvaldes birokrātiskā aparāta darbinieku skaita samazināšana Jūsu kā Ministru prezidenta darbības laikā?

2. Ja jā, tad par cik cilvēkiem ir izdarīta samazināšana un kā tiek izmantoti ieekonomētie līdzekļi?

Lūdzam vārdu motivācijai.

Darītais Trešdien, 22. janvārī

LR Saeimas frakciju pārstāvji:

— tikās ar Lielbritānijas Henserda parlamentārās pārvaldes apvienības Viduseiropas un Austrumeiropas valstu projekta direktoru Dr.Džefriju Vudu.

Dr.Džefrijs Vuds informēja par Henserda apvienības piedāvāto semināru programmām Latvijas parlamentāriešiem. Līdzīgi semināri Latvijas Saeimas deputātiem tika organizēti arī 1995.gadā un 1996.gadā. Tikšanās dalībnieki vienojās, ka turpmāko trīs semināru programmas skars Eiropas jaunā modeļa veidošanas problēmas, drošības un aizsardzības jautājumus, kā arī parlamenta un sabiedrības informācijas līdzekļu sadarbības aspektus. Pirmais seminārs paredzēts 1997.gada maijā Londonā.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens:

— tikās ar Kipras Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Dr. Erato Kozaku–Markullisu.

LZS/KDS/LDP frakcijas preses konferencē:

— informēja par frakcijas vienprātīgo lēmumu aicināt Valsts prezidentu G.Ulmani uzticēt jauno valdību sastādīt A.Šķēlem;

— apliecināja frakcijas orientāciju uz pozīcijas darbu un savu gatavību strādāt valdībā.

Ārlietu komisija:

— atbalstīja Mārtiņa Perta kandidatūru LR ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka amatam Itālijas Republikā;

— atbalstīja LR ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Baltkrievijas Republikā Jāņa Lovnika atsaukšanu no amata;

— akceptēja izskatīšanai 1. lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Taizemes Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”;

— akceptēja izskatīšanai 1. lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981. gada 10. aprīļa konvencijai “Par tādu konkrētu ieroču lietošanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība” protokolam “Par redzi afektējošiem lāzerieročiem””.

Juridiskā komisija:

— nolēma neatbalstīt likumprojektu “Par apžēlošanu” 1. lasījumā un ieteica nodot to atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai;

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Grozījums Civillikumā” (dok. nr.1942);

— strādāja ar likumprojektu “Noteikumi par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām valsts lidostu uzņēmuma “Rīga” teritorijā”.

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— iepazinās ar a/s “Rīgas miesnieks” darbu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— noklausījās projekta autoru informāciju par likumprojektu “Par Rēzeknes brīvo ekonomisko zonu” un nolēma atbalstīt tā izskatīšanu 1. lasījumā;

— atbalstīja izskatīšanai 2. lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli””.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— izskatīja priekšlikumus un akceptēja izskatīšanai 3. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai””.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— pieņēma zināšanai Valsts bērnu un jaunatnes koncepcijas projektu;

— iepazinās ar Ārlietu ministrijas informāciju sakarā ar EDSO Augstā komisāra mazākumtautību jautājumos Maksa van der Stūla ieteikumiem un nolēma lūgt Juridiskajam birojam atzinumu par juridiskajām sekām, ja šie ieteikumi tiktu pieņemti;

— nolēma sagatavot priekšlikumus likumprojekta “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 3. lasījumam.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Latvijas Republikas valsts valodas likums”.

Sociālo un darba lietu komisija:

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektu “Par prakses ārstiem”;

— atlika likumprojekta “Grozījumi likumā “Par veterināro medicīnu”” izskatīšanu.

Plānotais Ceturtdien, 23. janvārī

9.00 Saeimas sēde.

12.30 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas

civilo aizsardzību””.

17.00 Radio tiešraide “Frakciju viedokļi”.

17.30 Saeimas sēde.

Jautājumi un atbildes.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!