Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.01.1997., Nr. 25 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29498

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 21. janvāra sēdē

Vēl šajā numurā

22.01.1997., Nr. 25

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

16. janvāra sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 23., 24.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem... Šajā jautājumā vēlas runāt deputāts Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

A.Požarnovs (TB). Augsti godātie kolēģi! Es gribētu izklāstīt situāciju, kā tas notiek ar zāļu iepirkšanu no ārzemēm no dažādiem zāļu ražotājiem, zāļu reģistrāciju un atļauju izsniegšanu. Tātad pašreiz ir tā: ja gadījumā zāles ir reģistrētas šajā zāļu reģistrā, tādā gadījumā ir atļauts lieltirgotavām tās iepirkt un izplatīt dažādās aptiekās un slimnīcās. Normāli Eiropas valstīs tas tiek piekopts tādā veidā, ka katram zāļu ražotājam ir viena liela lieltirgotava, kura ir atbildīga par atsevišķo valstu apgādāšanu ar zālēm, un ir noteikta kārtība, kā šīs lieltirgotavas, tās, kas ir Latvijā vai jebkurā citā valstī, nokārto dokumentāciju brauc un iepērkas. Pie mums līdz šīm tāda kārtība nebija ieviesta un zāles varēja iegādāties ne tikai pie šiem lieltirgotājiem... pie šiem ražotājiem, bet arī pie lieltirgotājiem, un tādēļ notiek zāļu reimports, proti, medikaments, pieņemsim, kaut vai no Vācijas aiziet uz Krieviju vai Turciju, no tās lieltirgotavas tas tiek pārpirkts kādā citā valstī un nonāk Latvijas tirgū par tieši tādām pašām cenām kā tie medikamenti, kuri tiek iepirkti oficiālā ceļā. Un šinī likumprojektā principā galvenā atbildība ir noteikta tieši zāļu ražotājiem un zāļu lieltirgotājiem. Bet zāļu lieltirgotājs, viņš ir tikai starpnieks, zāļu lieltirgotājs nevar atbildēt par medikamenta kvalitāti, viņš atbild par to, lai telpas būtu atbilstošas un sertificētas, lai tur tiktu saglabāts noteiktais mitruma režīms, temperatūra un viss pārējais. Taču viņš nevar atbildēt par paša medikamenta kvalitāti. Un tādēļ, ja gadījumā notiek šāds garš ceļš un tas medikaments ir izgājis 3, 4, 5 vai vairākas valstis, tādā gadījumā ir iespējamas dažādas komplikācijas, un tad atbild zāļu ražotājs. Bet, ja gadījumā zāļu ražotājs nezina pat to, kāds medikaments šeit ienāk, tādā gadījumā viņš arī neatbild par šo medikamentu kvalitāti. Un, proti, šinī pantā ir saskrējušās divu dažādu institūciju intereses, tas ir, zāļu ražotājs un lieltirgotājs. Latvijā lieltirgotāji kārto visu tā, kā tas ir noteikts, tā tas ir daudzās Eiropas valstīs atzīts. Bet mums Latvijā kopā ir 150 lieltirgotavas un mazās lieltirgotavas, tās, protams, iepērk šos medikamentus nevis tur, kur tas būtu jādara, bet viņi braukā pa Krieviju, braukā pa Indiju, tur iepērk no visdažādākajiem citiem pārpircējiem un, ja gadījumā šis medikaments šeit, Latvijā, ir reģistrēts, tad to šeit pārdod, bet, kas tas par medikamentu, kāda ir tā kvalitāte, to neviens nevar garantēt. Ja gadījumā tiktu pieņemta redakcija tāda, kā ir priekšlikumā, tad vinnētu gan lielās lieltirgotavas, gan arī ārsti, kuriem ir jāatbild par to medikamentu kvalitāti, kurus viņi ordinē pacientiem, gan arī pacienti. Gadījumā, ja šī redakcija tiktu noraidīta, tad vinnētājas būtu mazās lieltirgotavas, kas braukātu atkal tāpat kā agrāk pa citām valstīm, tur iepirktos un šeit pārdotu nezin ko. Un tādēļ es aicinātu atbalstīt deputāta Požarnova priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un, lūdzu, balsojam par deputāta Požarnova priekšlikumu — papildināt likumprojekta 10. panta 6. punktu pirms vārdiem “Ministru kabinets” ar vārdiem “saskaņo ar Latvijā akreditētām zāļu ražotāju pārstāvniecībām”, un tālāk kā tekstā. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo deputāta Požarnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 2, atturas — 6. Šis priekšlikums pieņemts .

A.Požarnovs. 10. panta 6. punktā Labklājības ministrijas priekšlikums — pirms vārda “farmaceitisko” papildināt ar vārdiem “zāļu reģistrā iekļauto”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 10. panta 8. punktā atbildīgajai komisijai ir priekšlikums to izslēgt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 10. panta... Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 10. panta 10. punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija precizējusi 11.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 12. pantu ar 1. apakšpunktu jaunā redakcijā, un redakcija šeit ir izklāstīta. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi un precizējusi pirmā lasījumā pieņemto 12. panta redakciju. Deputāta Kalviņa priekšlikums sastāv no tā, ka tajā ir noteikta Valsts veterinārā departamenta kompetence farmaceitiskās darbības uzraudzībā un kontrolē. Komisija neuzskatīja, ka tas jautājums ir jāatrunā šinī likumā, bet tas ir jāatrunā Likumā par veterināro medicīnu, un šis likums jau ir atvērts, tādēļ Veterinārā departamenta kompetence būtu jāpārceļ uz šo likumu, tādēļ komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu pret deputāta Kalviņa priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu 12.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 13. pantā Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — vārdu “inspektori” aizstāt ar vārdu “amatpersonas”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 13.pantā aiz vārda “inspektoriem” ar vārdiem “un valsts veterinārajiem inspektoriem”. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 13.panta 2.punkts. Deputāta Kalviņa priekšlikums — aiz vārda “ministra” papildināt ar vārdiem “bet veterināro zāļu gadījumā, arī Valsts veterinārā departamenta...”, un tālāk kā tekstā. Komisija ir daļēji atbalstījusi. Vārdus “Labklājības ministrija” aizstājot ar vārdiem “Ministru kabinets”, ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 13.panta 2.punktu ar izteikto redakciju. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Kalviņa priekšlikumu — papildināt 13.panta otro daļu ar teikumu, un tālāk kā tekstā. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 13.panta 3.punktā atbildīgā komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs. 13.panta 4.punktā Labklājības ministrijas priekšlikums — aiz vārda “kvalitāte” papildināt ar tekstu, un teksts ir tabulā. Komisija to ir atbalstījusi, un 13.panta 4.punkts ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs. 13.panta 5.punkts. Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt to ar vārdiem “vai pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās prasības farmācijas jomā”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs. 13.panta 6.punktā atbildīgā komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Požarnovs. 14.pants. Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt vārdus “un Labklājības ministrijas speciālā budžeta līdzekļiem”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 24.pantu aiz vārda “inspekcija” ar vārdiem “Valsts veterinārā inspektora darbība” un pirms vārda “speciālā” ar vārdiem “un attiecīgā Valsts veterinārā dienesta...”, un tālāk kā tekstā. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas viedoklim piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums —15.pantu izteikt jaunā redakcijā, un redakcija ir izklāstīta tabulas labajā ailē. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 15. pantu ar jaunu redakciju. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 15.panta 1.punktu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 15.panta 2.punktu ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 16.pantā atbildīgās komisijas priekšlikums — aizstāt vārdus “19. un 20.pantā” ar vārdiem “6.panta 6. punktā”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs. 17.pantā atbildīgās komisijas priekšlikums — aizstāt atsevišķos vārdus ar tekstu jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. 18.pantā komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Požarnovs. 19.pantā atbildīgās komisijas priekšlikums — iekļaut to jaunā redakcijā 6.panta 6.punktā. Mēs šo jautājumu esam jau atbalstījuši, runājot par 6.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 20.panta 1.punktu pēc vārda “veterinārārsts” ar vārdu “licencēts” un vārdu “ārstniecības” ar vārdiem “veterinārārstniecības”, un tālāk kā tekstā. Komisija to ir noraidījusi un šā panta redakciju precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 20.panta 2.punktu jaunā redakcijā, un redakcija ir izklāstīta. Komisija atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — 22. pantā vārdu “instrukcija” aizstāt ar vārdu “pamācība”. Atvainojos, tas ir deputāta Kalviņa priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi, un panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Paldies. Pieņemts. Godātie kolēģi, es lūdzu mazliet lielāku klusumu, nekā tas ir tagad! Lūdzu, lūdzu!

A.Požarnovs. Atbalstot 20.panta redakciju, mēs esam arī atbalstījuši atbildīgās komisijas priekšlikumu — aizstāt šos atsevišķos vārdus, kas ir izklāstīti tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 23.pantu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 24.pantu ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi, un ir precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 20.pantu ar otro teikumu šādā redakcijā, un redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav.

A.Požarnovs . Deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 26.pantu ar otro teikumu jaunā redakcijā, un šī redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs . Atbildīgā komisija ir precizējusi 28.panta redakciju.

Sēdes vadītājs . Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs . Atbildīgās komisijas priekšlikums — 29.pantā vārdus “veselības valsts” aizstāt ar vārdu “labklājības”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 29.pantu ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs . Atbildīgā komisija ir precizējusi 30.panta redakciju.

Sēdes vadītājs . Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs . Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt 31.panta 2.punktu ar vārdiem “vai farmaceitiskie produkti”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs . 31.panta 3.punktā Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt ar vārdiem “vai farmaceitiskie produkti”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs . Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 31.panta 4.punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs . Atbildīgā komisija ir precizējusi 32. panta tekstu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs . Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 33.pantu jaunā redakcijā. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs . Atbildīgā komisija ir precizējusi 34.panta 2.punktu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs . Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 34.panta 3.punktu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Kalviņa priekšlikums — aizstāt 34.panta 4.punktā vārdus “veterinārās zāles” ar vārdiem “zāles lietošanai dzīvniekiem”. Komisija to ir atbalstījusi, un panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs . Atbildīgās komisijas priekšlikums — precizēt 35.panta 1.apakšpunktu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs . 35.panta 2.apakšpunkts. Atbildīgā komisija ir precizējusi tā redakciju.

Sēdes vadītājs . Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 35.panta 3.apakšpunktu aiz vārda “aģentūras” ar vārdiem “bet veterināro zāļu gadījumā, pēc Valsts veterinārā departamenta direktora”. Komisija ir gan noraidījusi šo priekšlikumu, gan arī izstrādājusi priekšlikumu — izslēgt visu 35.panta 3.apakšpunktu.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 35.panta 4. apakšpunktu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 36.pantu ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs . Labklājības ministrijas priekšlikums — 36.pantu papildināt ar tekstu, un teksts ir izklāstīts tabulā. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par Labklājības ministrijas priekšlikumu likumprojekta 36.pantā. Pieņemts.

A.Požarnovs . Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 37.pantu jaunā redakcijā, un redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs . Labklājības ministrijas priekšlikums — 38.pantā vārdu “pārvaldnieks” aizstāt ar vārdu “vadītājs” un izslēgt vārdus “farmaceita prakse”. Komisija to ir atbalstījusi un precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs . Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs . 39.pantā Labklājības ministrijas priekšlikums — aizstāt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs . Labklājības ministrijas priekšlikums — 40.pantā aizstāt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 40.pantu ar jaunu punktu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 41.pantu. Komisija to ir noraidījusi un precizējusi panta redakciju.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par deputāta Kalviņa priekšlikumu 41.pantā. Pieņemts.

A.Požarnovs . Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt piekto nodaļu ar jaunu pantu, un panta redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret komisijas slēdzienu par likumprojekta 39.panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Kalviņa priekšlikums — aizstāt 43. pantā vārdus “veterinārās zāles” ar vārdiem “dzīvniekiem lietojamās zāles”. Komisija to ir atbalstījusi un precizējusi panta redakciju.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs . Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt 43.panta tekstu “zālēm jābūt marķētām” ar uzrakstu “lietošanai dzīvniekiem”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs . Labklājības ministrijas priekšlikums — 44. panta tekstu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Pēc jaunās numerācijas, Požarnova kungs, tas ir 42.pants. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Kalviņa priekšlikums — aizstāt 45.pantā vārdus “atbildīgajai personai” ar vārdiem “atbildīgajam speciālistam”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Paldies! Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 45.pantu ar jaunu teikumu. Teikums ir izklāstīts tabulā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 45.pantu ar jaunu apakšpunktu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi un precizējusi panta redakciju.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 46.pantu ar redakciju, kas ir izklāstīta. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Kalviņa priekšlikumu likumprojekta 44.pantā. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 47.panta 1.teikumu ar vārdiem “kā arī licencētiem veterinārārstiem”. Komisija to ir atbalstījusi, un ir precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Kalviņa priekšlikums — 48.pantā vārdu “nodot” aizstāt ar vārdiem “var izplatīt”. Komisija ir atbalstījusi un precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs . Labklājības ministrijas priekšlikums — 49.pantā palīgteikumu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 51.pantu ar jaunu teikumu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi, un precizēta ir panta redakcija.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs . Atbildīgā komisija ir precizējusi 53.panta redakciju.

Sēdes vadītājs . Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs . Atbildīgā komisija ir precizējusi 54.panta redakciju.

Sēdes vadītājs . Arī tas ir pieņemts. Paldies!

A.Požarnovs . Deputāta Kalviņa priekšlikums — izteikt 55.pantu jaunā redakcijā. Redakcija izklāstīta tabulā. Komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu, bet pirmā lasījumā pieņemtā panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 55.pantu ar 1.apakšpunktu jaunā redakcijā, un redakcija ir izklāstīta. Komisija to noraidījusi.

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Kalviņa priekšlikums — papildināt 56.pantu ar jaunu teikumu un izklāstīt jaunā redakcijā. Komisija to ir noraidījusi, un pirmā lasījumā pieņemtā panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret komisijas slēdzienu par 56.panta pēc vecās numerācijas un 54.panta pēc jaunās numerācijas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums 57. pantam — izteikt to jaunā redakcijā, un redakcija izklāstīta tabulā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Paldies! Šajā jautājumā vēlas runāt Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es gribu runāt par atbildīgās komisijas priekšlikumu šim pantam. Un gribu atgādināt deputātiem — jūs redzat, cik ātri virzās šis likumprojekts uz priekšu, un varbūt jūs vienkārši neuzmanības dēļ varat nepamanīt šo pantu, kurā ir mēģinājums, atkal kārtējais mēģinājums, daudzkārtējais mēģinājums labot jau pieņemto likumu. Šo likumu pieņēma 5.Saeima. Šie mēģinājumi ir bijuši ļoti, ļoti daudzi no Tautas saskaņas partijas, no “Līdztiesības”, un, lūk, viņi atkal grib nepilsoņus pielīdzināt pilsoņiem. Un diemžēl mēs šad tad esam zaudējuši šo modrību, un izdevies ir dažos likumos panākt šos labojumus. Vairumā nē. Un tāpēc es aicinu jūs uzmanīties, lai mēs kārtējo reizi nekļūdītos. Jo tas vienkārši nav pieļaujams. Man būtu jautājums atbildīgajai komisijai. Paskaidrot, kādā veidā komisija lēma tieši šādi un kāpēc viņiem radās šāds priekšlikums — pielikt aiz vārda “pilsoņiem” vārdu “nepilsoņiem”. Jo man patiešām rodas pamatots jautājums — kas tad ir mainījies? Vai nepilsoņu Latvijā ir kļuvis ļoti, ļoti mazāk, vai viņu attieksme pret šo valsti ir kļuvusi savādāka? Vai viņi šeit nav lielā mērā pašlabuma meklētāji, vai viņi ir valsts stiprinātāji un Latvijas neatkarības aizstāvji, latviskuma stiprinātāji? Un te man rodas, kolēģi, kārtējais jautājums — vai mūsu piekāpība, bieži vien miegainība, samierināšanās ar procesiem, kas notiek Latvijā, nenes klusām, pamazām ļaunu Latvijai un tās nacionālajām interesēm? Un ziniet, es nemaz nebrīnos, ka pēkšņi šī “pīle”, ka Liepājas bijušo kara ostu Padomju Savienības laikā — pēkšņi gribēs un varbūt sāks apspriest kādas no valsts institūcijām, ka vajadzētu reanimēt un atdot Krievijai. Pašlaik tas presē jau tiek apspēlēts, un apstiprinājuma, protams, tam nav. Tā pašlaik tiek uztverta kā “pīle”, bet es domāju, ka dūmi nav bez uguns, un uguns tur ir apslēpta. Lūk, cik tālu mēs esam aizgājuši, šādi piekāpjoties, samierinoties vai pat piemiegot. Es, kolēģi, aicinu neatbalstīt arī šoreiz šo atbildīgās komisijas iesniegumu, šo priekšlikumu un lūdzu arī vienlaicīgi paskaidrot, kāpēc atbildīgā komisija ir ierosinājusi šoreiz šādu labojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcija. 15 minūtes, Dobeļa kungs, gan vairs nav. 10 ir palikušas.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Es saprotu, ka šodien šinī brīdī ir diezgan tāds miermīlīgs noskaņojums. Lielās kaislības ir pagājušas. Un mums ļoti raiti iet uz priekšu šī likumprojekta apspriešana. Tas, protams, ir apsveicami. Tajā pašā laikā negribētos, ka, šādi miermīlīgi apspriežot jebkuru projektu, mēs aizmirstamies. Atmetam ar roku mīļā miera labad, lai iet viss uz priekšu. Labi, jūs varat izteikties, kā jau to bieži nākas dzirdēt, ka, ja cilvēks runā par latvisku Latviju vai par nacionālām interesēm, tad dabiski, ka viņš ir tikai bļauris, skandālists un neko prātīgu pateikt viņš nevar. Pie tā mēs esam pakāpeniski pieraduši. Bet varbūt šeit bez tā visa, protams, es nemaz nenoliedzu, ka mums ir jādomā par to, lai Latvija kļūtu latviskāka. Bet šeit ir cits jautājums. Mēs vēl bez tam sev gribam radīt absolūti liekus sarežģījumus. Kādā ziņā? Izlasiet, lūdzu, visu šī panta redakciju! Runa ir par nepilsoņiem, kuri prot valsts valodu. It kā ļoti labi izklausās, un it kā rodas iespaids, ka katrs nepilsonis, kurš prot valsts valodu, lūk, uz kaut ko var pretendēt. Es gribētu atgādināt par to realitāti, par to valsts valodas prašanas realitāti. Nepilsonim parasti ir kaut kāds dokuments, ka viņš, lūk, prot šo valodu. Kaut kur iegūta apliecība. Bet kā ir ar praktisko šīs valodas prasmi? Par to mums nākas ik dienas pārliecināties gan valsts policijā, atceroties izmisīgos mūsu slavenā ģenerāļa Lieljukša izteicienus, ko ta nu tagad darīs Rīgas policija. Kā tad nu tiks pie tiem valsts noslēpumiem. Gandrīz puse no Rīgas policijas ir nepilsoņi. Lūk! Tālāk, kā ir ar to valsts valodas prašanu dažādās iestādēs, mēs to visi labi zinām. Un tāpēc mēs tagad dodam iespēju saņemt šo profesionālās kvalifikācijas sertifikātu, kas savukārt šādai personai dod iespēju saņemt speciālu atļauju aptiekas atvēršanai. Un aptieka, kurā tirgo zāles, ir vieta, kur cilvēki arī vēlas kādas konsultācijas saņemt, vēlas aprunāties ar aptiekāru. Tas ļoti bieži notiek. Šie cilvēki ir pārāk aizņemti vai pārāk nespējīgi, lai skraidītu pie ārstiem, un ļoti bieži diemžēl šodien ir šī informācija, ka aptiekās, diemžēl pat aptiekās, ir grūti sarunāties latviski. Un līdz ar to pilnīgi iespējams, ka arī tur cilvēkiem ir šīs apliecības, ka viņi it kā ir nolikuši kaut kādus eksāmenus. Bet faktiski viņi neprot šo valodu. Un, ja nu ir kaut kas tāds, par ko ir jācīnās ar visu sparu, tad tas, lūk, ir — nenostādīt pazemojošā stāvoklī latviešu cilvēkus, it īpaši vecākās paaudzes latviešus, un nelikt viņam mocīties krievu valodā. Nelikt viņam! Un mēs, Saeima, mierīgi radām šim cilvēkam liekus sarežģījumus. Mēs tagad viņam... Tā ir ikdiena, lūk, šis dokuments skar cilvēku ikdienu, tas skar to ļoti lielā mērā. Un tāpēc es ļoti aicinātu cienījamos kolēģus, šeit nav nekas cits kā vienkārši vēlēšanās neradīt liekus sarežģījumus, un neslēpšu, mana vēlēšanās ir aizstāvēt savus tautiešus latviešus, neradīt viņiem neērtas situācijas, it īpaši tajās Latvijas pilsētās, lielākajās Latvijas pilsētās, kur ar to valsts valodas prašanu tā nu ir, kā ir. Tāpēc, protams, kategoriski pats esmu tajās pozīcijās, ka balsošu pret šādu papildinājumu, un pilnīgi varētu atbalstīt to redakciju, ko mums piedāvā Labklājības ministrija, kur nav iekšā šo te nepilsoņu un nav visu šo lieko sarežģījumu, un aicinātu kolēģus arī varbūt ieklausīties manos vārdos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Līdz pārtraukumam ir palikušas trīs minūtes. Tādēļ debates neturpināsim. Turpināsim tās pēc pusdienu pārtraukuma. Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Jānis Ābele, Jānis Ādamsons, Edgars Bāns, Roberts Dilba, Juris Kaksītis, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Imants Liepa, Leonards Teniss.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, turpinām apspriest likumprojekta “Farmācijas likums” 57.pantu. Debatēs pieteicies Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Protams, pēc pusdienām diezgan grūti atkal koncentrēties darbam, bet es gribētu tomēr norādīt arī uz citu momentu, ka, protams, mēs varam, kā Dobeļa kungs teica, aktivizēties, jo citādi tāds miermīlīgs klimats Saeimā un ārā saulīte spīd, un cilvēki tā... sākušās jau, man liekas, tādas pavasara pārdomas visiem, bet es tomēr šajā gadījumā gribētu norādīt, ka, ja es eju uz aptieku, tad es neeju uz aptieku izvest diskusiju klubu, kā Dobeļa kungs, iespējams, dara to. Un šajā gadījumā, man liekas, man vairāk interesētu farmaceita profesionālās zinības un diemžēl ne viņa valodas zinības, jo priekš tam, protams, ir valsts inspekcija, kas attiecīgi pārbauda šo cilvēku profesionālās valodas zinības, un diez vai tas būtu jāieliek likumā, jo pēc Dobeļa kunga un Tabūna kunga teorijas tas man atgādina — savā laikā bija viens tāds Staļina tētiņš, ko abi divi varbūt vēl piedzīvojuši, kuram bija arī ārstu lieta, un toreiz bija tas, ka par ārstiem, lūk, nevar būt ebreji.

Protams, es neņemos spriest, vai tautība vai kāda nacionālā pazīme ir rādītāji, ka tas cilvēks var būt slikts ārsts vai slikts farmaceits, un diez vai šajā gadījumā šajā likumā ir jāiekļauj šīs normas, Dobeļa kungs, drīzāk būtu valodas likumā, ja jūs tā uztrauc, jāiekļauj, teiksim, stingrākas prasības, bet, cik es zinu, Rīgas pilsētā ir pietiekami stingra valodas komisija, kas kontrolē šīs lietas, tādēļ ir Municipālā policija, kas uzliks sodanaudas, un ne jau ar profesijas aizliegumu būtu jārisina šī problēma. Un tādēļ šajā gadījumā es aicinātu atbalstīt šo komisijas labojumu un dot arī nepilsoņiem tiesības atvērt aptiekas, jo tas būtu pilnīgi normāli, un cita lieta, ka būtu jāinteresējas par viņu profesionālo zinību, jo patiešām man negribētos aiziet pie kāda pilsoņa, kuram varbūt pat nebūtu farmaceitiskās izglītības, kurš ļoti labi varētu parunāt gan ar mani, gan ar Dobeļa kungu par politisko situāciju aptiekā un iedot, piedodiet, miega zāļu vietā caurejas zāles. Man ir viedoklis — laikam Dobeļa kungam tā ir gadījies, ja viņš tiks satraukts par šīm aptieku lietām tādā veidā, un tādēļ es aicinu tomēr nepārvērst nopietnu likumu, kurā ir nopietni norādīts, kā ir jādarbojas, par likumu, kurš izveido profesiju aizliegumu. Un tādēļ es aicinu atbalstīt šo labojumu, kā komisija ir piedāvājusi, un normalizēt situāciju arī aptieku lietā. Mums ir vajadzīgi profesionāli aptiekāri, nevis kaut kādi politisku diskusiju klubi aptiekās.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (LC).Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es negribu turēt aizdomās nevienu no oratoriem par negodprātību šā jautājuma izklāstīšanā. Sava taisnība katram, sava taisnība ir arī Dobeļa kungam, kurš saka, kad ļoti daudzās vietās ne tikai farmaceitiskā dienestā, bet arī citās sabiedriskās vietās ir ļoti grūti vēl ar latviešu valodu. Šo jautājumu atbildīgā komisija un Labklājības ministrija, kā es saprotu, arī ir sapratusi, un tāpēc ir iestrādāta obligātā latviešu valodas prasme. Es gribu runāt par atbildīgās komisijas redakciju, par atbildīgās komisijas priekšlikumu un mēģināšu, cik tas ir manos spēkos, abstrahēties no partiju interesēm un akcentēt valsts intereses. Ne katrreiz sakrīt partijas intereses ar valsts interesēm, un bieži vien tās, taisni otrādi, varbūt ka nesakrīt. Godātie kolēģi, neslēpsimies un neslēpsim galvu smiltīs, ir mums šīs atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem, var diskutēt, kuras no tām ir objektīvas un neizbēgamas, kuras ir novecojušas un varētu tikt pārskatītas. Nav nekādu šaubu, tagad es runāju ne komisijas vārdā, bet savā vārdā, pareizāk sakot, savas domas izklāstu. Mana pozīcija ir tāda, ka politiskās atšķirības ir neaizskaramas. Tad, kad bija runa par nepilsoņu tiesībām vēlēt, man nevajadzēja nekādu aģitāciju, es balsoju pret šo tiesību piešķiršanu, tā ir mana pārliecība. Taču šo atšķirību skaitā ir arī tādas, kuras mums nevis palīdz, bet bremzē iet uz priekšu. Godātie kolēģi, Krievijas valstij vienalga, kas tur būs pie varas, nekad Baltija nebūs vienaldzīga un nekad nebūs laba, kamēr tā nebūs aizgājusi līdz Baltkrievijas pozīcijai. Cilvēktiesību jautājumu kā putnu bubuli no Maskavas cilās visu laiku, vieni paši ar Maskavas demagoģiju mēs galā netiksim, ja mēs nepratīsim sabiedrotajos dabūt Eiropas Padomi, demokrātisko Eiropu, Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību institūcijas un tā tālāk. Šajā sakarā es gribu teikt, ka šī nav tā atšķirība, kas draud Latvijas valsts drošībai. Nav runa par politiskām tiesībām, nav runa par dienestu Latvijas drošības institūcijās, runa ir par farmaceitisko dienestu. Es negribu ņemt šeit profesionālos aspektus, mūsu parlamentā ir pietiekoši daudz mediķu, kuri no profesionālā viedokļa var analizēt, no politiskā viedokļa analizējot, es personīgi šeit nesaskatu draudus Latvijas valsts drošībai. Un starp visām, starp citu, šo te atšķirību Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nepieņēma no vienas partijas, bet nodeva neatkarīgai valsts institūcijai analīzei. Un starp šīm tā saucamajām 70 vai cik tur tām atšķirībām vismaz desmit tika kvalificētas kā liekas un novecojušas, šī ir to skaitā. Vēlreiz akcentēju, ka nav runa par tādu atšķirību, kuras likvidēšana apdraudētu Latvijas valsts drošību. Godātie kolēģi, es vēlreiz gribētu akcentēt — mēs tuvākā nākotnē acīmredzot ratificēsim Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Mums ir pietiekoši daudz punktu, kurus mēs nevarēsim ratificēt, acīmredzot priekšlaicīgi ir runāt par nāvessoda tūlītēju atcelšanu, es pilnīgi piekrītu, ka valodas jautājumos Latvijas valsts pozīcijai jābūt stingrai un nepiekāpīgai, proti, latviešu valodas kā valsts valodas zināšanai satiksmē un saziņā ir jābūt obligātai visos līmeņos. Taču vēlreiz akcentēju, ka, ja mēs neredzēsim... nespēsim pieiet radoši šim procesam un spītīgi turēsimies pie visu spēkā esošo atšķirību saglabāšanas, tas vienkārši var apgrūtināt mūsu ceļu sabiedroto atrašanā, sabiedroto meklēšanā Strasbūrā, Briselē, Ņujorkā, Ženēvā, kur gribat tālāk. Es personīgi sliecos uz to, ka bez šiem sabiedrotajiem mums būs grūti arī tuvākajā nākotnē, īpaši ņemot vērā tos procesus, kas notiek Austrumos. Es biju Maskavā oficiālās delegācijas sastāvā, kad bija sarunas ar Krievijas parlamentāriešiem, es ļoti labi sapratu, ka dažos jautājumos, diemžēl arī tā saucamajos cilvēktiesību jautājumos, viņi visi ir solidāri, visi viņi šos jautājumus akcentēs, uzturēs, un, ja jūs klausījāties Lūkina kunga uzstāšanos nesen, tad pat tā centrs un it kā pragmatiķis, arī tas visu laiku uzskata, ka Baltijā un Latvijā tajā skaitā cilvēktiesības tiek mīdītas kājām. Pret šiem tā saucamajiem — vai pareizāk — pseidoargumentiem es gribu sabiedrotajos ņemt Eiropas Padomi un Eiropas Savienību, tāpēc lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tikai pagājušā gadā mēs esam pieņēmuši likumu par atbilstības novērtēšanu, un tādēļ es saprotu, ka šajā jautājumā daudz kas nav kārtībā. Jautājumā par farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikātiem arī ir zināma pretruna. Proti, ja gadījumā kāds cilvēks prot, kādēļ lai viņš nesaņemtu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu. Bet, no otras puses, līdz šim nav mums izstrādāta kārtība, un tas ir sajaukts un salikts viss vienā maisā — ar tiesībām atvērt aptieku. Un es saprotu, ka pie šīs lietas sakārtošanas ir vēl ļoti daudz jāstrādā, lai atdalītu šīs divas normas un lai tas netiktu sajaukts, kā tas ir līdz šai dienai. Ja mēs runājam par tiesībām atvērt aptieku, es nezinu nevienu valsti, kur nepilsoņiem būtu tiesības aptieku atvērt. Un Eiropas Savienībā ir noteikts, ka aptieku drīkst atvērt Eiropas Savienības pilsonis. Un tādēļ mēs pašreiz, ja iebalsosim šādu normu, nonāksim otrā grāvī, un tādēļ varbūt mēs varētu šādu redakciju pieņemt ar 2000.gadu, bet nav pašreiz noteikts, šeit uzrakstīts priekšlikums, ka šī norma varētu stāties 2000.gadā spēkā. Tādēļ es aicinātu tomēr pieņemt Labklājības ministrijas redakciju, noraidīt atbildīgās komisijas papildinājumu, 57.pantam un ķerties pie kārtības... atrisināt varbūt uz trešo lasījumu sistēmu, lai varētu profesionālo dokumentu iegūt visi farmaceiti, bet aptiekas varētu atvērt tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Tādēļ šajā brīdī es aicinātu noraidīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi! Es lūgtu jūs pievērsties šīsdienas darba kārtībai un atrast tur 34.jautājumu, tas ir deputātu Vidiņa, Jirgena, Jurdža, Priedkalna un Pētersona ierosinātais likumprojekts — “Grozījumi Latvijas darba likumu kodeksā”. Es ceru, ka mēs šodien arī to izskatīsim, ja ne, tad nākošceturtdien, un komisija to ir atbalstījusi, es apsteidzu informāciju. Un šis likumprojekts runā par atbildību, par pastiprinātu atbildību likumam par valsts valodu. Un, es domāju, tā būtu atbilde uz vienu no Dobeļa kunga tēzēm. Par to, ka ir jāprot valoda atbilstoši prasībām, neviens šeit arī nestrīdas. Runājot par profesionālismu, Dobeļa kungs, es uzņemšos drosmi un apgalvošu, ka, ja cilvēkam sāp zobs vai vēders un viņš ienāk aptiekā, tad viņam, atklāti runājot, ir galīgi vienalga, vai tur ir pilsonis, nepilsonis vai nēģeris, un viņu visvairāk interesē tas, lai viņam ātrāk pārstātu tas zobs vai vēders sāpēt. Un, ja viņš, šis pilsonis, nepilsonis vai nēģeris, izskaidrojas labā latviešu valodā un iedod attiecīgās zāles, es domāju, tas cilvēks jebkurā gadījumā ir apmierināts. Un es nedomāju, ka šīs izraisītās debates un šie argumenti pret nepilsoņu iespēju iegūt sertifikātu atrisinās jautājumu, teiksim, mūsu Latgales novados, ja nu vienīgi Dobeļa kungs ar Tabūna kungu noliek mandātus un aizbrauc tur kā pilsoņi atvērt aptieku. (No zāles: “Nenoliks mandātus.”) Es jūs neaicinu uz to, es vienkārši pieļauju tādu varbūtību, ka jūs varētu kā pilsonis tad arī nodrošināt to aptieku tīklu. Jo beigu beigās par ko mēs šeit tagad strīdamies? Mēs strīdamies par normālu profesiju, par normālu biznesa profesiju, kas ir vajadzīga katrā pagastā. Katrā pagastā ir vajadzīga aptieka. Un tādēļ, protams, es jūs aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu šajā jautājumā. Es nepieminēšu tos argumentus, ko jau minēja Seiksta kungs, ja, protams, mēs atkal gribam vēlreiz kaut ko pārtaisīt, un patiešām, kā tagad Požarnova kungs pateica, tad uz trešo lasījumu mēs iesniegsim, ka jebkuram aptiekāram ir jābūt Eiropas Savienības pilsonim, mēs to, protams, varam izdarīt. Tas būs unikāls likums, pirmais valstī, bet tas ir iespējams uz trešo lasījumu. Bet es tikai jūs aicinu, kolēģi, mierīgi un nopietni izsvērt šo situāciju, lai mēs vienkārši normāli ietu uz priekšu ar mūsu darba kārtību. Un es vispār brīnos, ka būtībā Dobeļa kungs un Tabūna kungs, kas ir ļoti simpātiski kungi, nerunā par likuma būtību, bet mūžīgi jebkurā likumā runā tikai par vienu jautājumu. Es būtu ar prieku uzklausījusi viņu apsvērumus, teiksim, par profesionālo sertifikāciju, un beigu beigās es jums pateikšu vēl vienu — ja nu jūs esat tik konsekventi savos uzskatos, tādā gadījumā es saprotu, ka drīz radīsies no jums priekšlikums arī kā ārstus kvalificēt tikai pilsoņus, jo tādā gadījumā, cienījamie deputāti, vai tad var ķirurgs būt nepilsonis? Nu tad eiet konsekventi! Un tad izvērsīsim patiešām, varbūt uzklausīsim tautas referendumu... Tā ka es patiešām lūdzu kolēģus ļoti izsvērti pieiet šim priekšlikumam un atbalstīt komisijas variantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

J.Vidiņš (TB). Cienījamā Saeima! Dievs dod man to pārliecību, kura ir Seiksta kungam, par to, ka, ja mēs pieņemam šo grozījumu, Latvijas drošība nebūtu apdraudēta. Un katrā ziņā no cilvēktiesību viedokļa, augsti godājamais Seiksta kungs, nevienā Eiropas valstī viena trešdaļa iedzīvotāju nav nepilsoņi, jo neviena normāla valsts nav pieļāvusi, ka tāda situācija izveidotos. Katrā ziņā šī problēma ir jāapskata no diviem aspektiem. Man mazliet ir nācies saskarties ar zāļu tirgu, un es redzu to milzīgo konkurenci, kāda tur ir un kādā veidā Krievijas pilsoņi un Krievijas farmaceitiskā rūpniecība mēģina ielauzties Latvijas tirgū un pārņemt to savā kontrolē. Un es domāju, ka mums, Latvijas Republikas Saeimai, kuru ir ievēlējuši Latvijas Republikas pilsoņi, mūsu pienākums ir pirmām kārtām rūpēties par Latvijas pilsoņu labklājību, par viņu uzņēmējdarbības veicināšanu, ar vienu vārdu sakot, par viņu labklājības augšanu. Radot mākslīgu konkurenci no nepilsoņu puses, tas, protams, šīs perspektīvas ļoti samazina. Otrs ļoti būtisks jautājums, kas tieši skar Latvijas valsts drošību, ir nelegālā tirdzniecība ar narkotiku un narkotikas kontrabanda. Un jūs, cienījamais Seiksta kungs, nesaprotat to, ka viens no šiem ceļiem, kādā veidā narkotikas, nelegālo tirdzniecību var ieviest kādā valstī, ir it kā legāli izveidojušās aptiekas. Katrā ziņā, protams, šiem nepilsoņiem draudēs kriminālsods pēc likumā paredzētajiem pantiem, bet katrā ziņā pilsoņa attiecība pret šīm lietām ir daudz atbildīgāka. Un es tiešām lūgtu Saeimu, tāpat kā Požarnova kungs jau teica, neatbalstīt šo atbildīgās komisijas priekšlikumu, jo, ja mēs mūžīgi skatāmies uz Eiropu, tad tanī pašā Eiropā nav atļauts ar to nodarboties nepilsoņiem, nerunājot jau par atsevišķu mūsu deputātu atsauksmi mūžīgi uz Krievijas likumdošanu. Krievijā tas arī nav atļauts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis (LZS, LNNK). Cienītie kolēģi! Es parasti cenšos izvairīties minēt kolēģus uzvārdā un cenšos neaiztikt šeit no tribīnes pirmais, bet, ja nu mani min, nu tad es arī atļaušos atbildēt. Protams, paldies Kuprijanovas kundzei par komplimentiem. Varu piebilst, ka viņai arī nav nekādas vainas, un man ir ļoti simpātiski Kuprijanovas dalījumi: pilsoņi, nepilsoņi un nēģeri. Tas ir tāds jauns kaut kāds cilvēku sakārtojums pa plauktiem, kurš pelna īpašu ievērību, man liekas, ka es to dzirdu pirmo reizi. Un nevajag, cienītie kolēģi, šeit no tribīnes runāt lietas, kuras nu absolūti neskan loģiski, un baidīt mūs ar bubuli: jūs tikai pamēģiniet aiztikt nepilsoņus, tad mūs neņems Eiropas Savienībā... Nu varbūt mūs arī NATO neņems. Nu kas tās par blēņām? Katra nopietna valsts rūpējas par saviem pilsoņiem. Kāpēc mēs Latvijā kautrējamies no tā, ka mēs gribam aizstāvēt savus pilsoņus? Kāpēc mēs par to kaunamies? Mēs šeit no tribīnes vēl briesmīgi cenšamies piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem. Tātad tas ir īpašs gods — kļūt par Latvijas pilsoni. Un tanī pašā laikā mēs izrādām šausmīgas rūpes par nepilsoņiem. Runājam par Latgali un, es nezinu, vēl par ko. Kas tad tur ? Pilsoņi arī vairs nav? Es nezinu, tādā veidā valsts kļūst smieklīga, ka tā nevis rūpējas par savu pilsoņu labklājību, par viņu nodrošinātību, par to, lai būtu, uz ko balstīties. Uz ko tad normāla valsts balstās? Tā balstās uz saviem pilsoņiem. Cik reizes tas ir jāatkārto? Cik reizes šī elementārā, vienkāršā patiesība ir jāiedzen vienā otrā galvā iekšā? Ko tas nozīmē — rūpēties par visiem, kas šeit ir? Un viņi gan briesmīgi rūpējas par mūsu valsti... Varbūt mēs šad un tad šeit parunāsim par tiem faktiem, kā viņi rīkojas? Varbūt šad un tad ir vērts to atgādināt, un tagad mēs pie tam — es atgādinu vēl vienu reizi, likumprojektā, kurā tas nebija iekšā, visi ir šausmīgi sasparojušies, visi aizstāvji un asaru lējēji neko citu patlaban nedara kā grib iegūt liekas balsis uz pašvaldību vēlēšanām. Obligāti, un nevajag man te neko citu stāstīt. Es katru runu — sākot ar vienu no muļķīgākajām preses konferencēm Dzintara Ābiķa vadībā, kur cilvēks demonstrēja savu absolūto nezināšanu elementārās lietās, kaut vai tādās, ka ministriju kompetencē ir augstskolu stāvoklis un nevis Rīgas Domes kompetencē, komisijas vadītājam vismaz to vajadzēja zināt... (No zāles deputāts Ābiķis: “Ko tu tur muldi!”) Nu redzat... tas ir Izglītības komisijas vadītāja attīstības līmenis... Es domāju, ka komisijai ir laiks šitādu te sen pārvēlēt.

Sēdes vadītājs . Es aicinu deputātu runāt par lietu... un būt korektākiem vienam pret otru.

J.Dobelis. Nu nevajag būt rupjam... vai ne... Čepāņa kungs, es tikai uz rupjību atbildēju. Tātad...

Sēdes vadītājs. Būtu labi, ja jūs to nedarītu.

J.Dobelis. Centīšos... Tātad es atkārtoju vēl vienu reizi. Radīsim normālus dzīves un darba apstākļus vispirms saviem pilsoņiem, panāksim to, ka viņi mūs atbalsta, un tad rūpēsimies par visiem klaidoņiem. Ja kāds to grib darīt šodien, tad lai to dara individuāli un brauc pie viņiem, un rūpējas par viņiem. Šeit Saeimas pienākums ir rūpēties par pilsoņiem, jo, cienītie kolēģi, pilsoņi jūs šeit ir ievēlējuši un nevis nepilsoņi. To jūs, lūdzu, arī atceraties! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vladilens Dozorcevs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Dozorcevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es domāju... Es gribu atbalstīt Dobeļa kungu, kurš pateica, ka no šejienes jābeidz runāt nezin ko. Saprotiet, Požarnova kungs, kur jūs ņēmāt tādus Eiropas Savienības pilsoņus? Kuri tie ir vispār? Es gribētu pateikt, ka tajās valstīs, kuras ieiet Eiropas Savienībā, ir tāda prakse, tad ir atklāti meli. Atvainojiet! Tieši tāpēc Cilvēktiesību birojā tad, kad birojā analizēja tiesību starpību sarakstu, šo nelaimīgo sarakstu, tieši šo pozīciju ierakstīja tajā ailē, kurā ir viss, kas ir pretrunā ar Eiropas pieredzi. Tas ir... Seiksta kungs tikko paskaidroja šo aspektu. Tas ir viens. Bet pēc būtības mēs nevaram runāt... salīdzināt mūsu situāciju ar Eiropas valstīm tāpēc, ka pie mums nedzīvo klasiskie imigranti, jūs taču visi to saprotat ļoti labi. Tas ir, cilvēki, kuri vienā dienā ne paši pēc savas gribas izmainīja savu statusu. Viņiem to izdarīja ne viņi paši. Tas ir galvenais. Ļoti žēl, ka šo diskusiju nedzird Valsts prezidents. Tikai vakardien viņš vadīja mūsu padomi, tas ir, Nacionālo padomi pie prezidenta, un beidza ar to, ka aicināja padomes locekļus un savus cilvēkus, savus darbiniekus izstrādāt konkrētus likumprojektus un ienest parlamentā, lai samazinātu galu galā šo sarakstu, šo nelaimīgo sarakstu, un tieši runāja par ugunsdzēsējiem, par farmācijas darbību, par, teiksim, kuģu... par cilvēkiem, kuri varētu strādāt aviācijā vai jūrā un tā tālāk. Lūk, varbūt viņš dzīvo kādā citā dzīvē, varbūt viņš dzīvo citās idejās, es nevaru saprast, vai mēs kādreiz sāksim mainīt politiskos stereotipus vai ne. Vai mēs sāksim kaut ko darīt, lai domātu ne tikai par pilsoņiem, bet par valsts drošību un stabilitāti.

Sēdes vadītājs . Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Nesen es uzzināju no Vidiņa kunga jaunu, skaistu ideju par to, ka izrādās, ja pastāvīgais iedzīvotājs varēs atvērt aptieku, tad viņš uzreiz vedīs narkotikas. Pagaidām reālā prakse pierāda pretējo, ka vislielāko narkotiku skandālu izraisīja mūsu godīgie pilsoņi, kas veiksmīgi Olainē sāka ražot masveidā narkotikas. Un diez vai šinī gadījumā tur būs pilsonība vai, teiksim, valodas zināšanas... Un tas diez vai būtu jānosaka caur šo likumu, priekš tam ir attiecīgas Iekšlietu ministrijas struktūras, un man liekas, ka nepilsoņi ir tikpat aktīvi noziegumu veikšanā, cik pilsoņi, reizēm varbūt pilsoņi ir aktīvāki. Tā ka diez vai šinī likumā izskatās tās briesmas, ko Vidiņa kungs te norādīja, ka caur to uzreiz parādīsies milzīgākā narkotiku plūsma. Tā, man liekas, eksistē un eksistēs, un ne jau ar šo likumu tā būs kontrolējama.

Ir cita lieta. Vienkārši pārvērst jebkuru likumu, kā es vēlreiz teicu, profesiju aizliegumā, tad tam nav loģikas. Un, protams, mēs varam runāt gan par Eiropas Savienību, gan par visām struktūrām, kur mēs gribam iestāties, bet diez vai tikai iestāšanās dēļ mums būtu vajadzīgs meklēt, kādēļ ir tas labojums. Labojums ir vienkārši tādēļ nepieciešams, ka šī ir normāla cilvēku tiesība, ka cilvēkam ir tiesības uz šādu profesiju, tiesības uz šādu biznesa veidu, un ir cita lieta, ka ir jābūt viņa profesionālajai kvalitātei. Jo diez vai mani interesētu, un tāpat patiešām var arī daļēji piekrist Dobeļa kungam, ko Kuprijanovas kundze saka par nēģeriem, bet tad diez vai... tad jau es ceru, ka Tabūna kungs kopā ar Dobeļa kungu tuvākā laikā piedāvās likumprojektu, ka sporta komandās, basketbola komandā var nēģeri spēlēt, piedodiet... Latvijas sporta komandā spēlē nēģeris, un viņš diez vai to latviešu valodu māk, un varbūt Dobeļa kungs pēc... kopā ar prezidentu nolems pēc sacensībām pieiet, uzsist nēģerim ar plaukstiņām un teikt, ka viņš ir labi pārstāvējis spēlē Latvijas komandu. Un patiešām abi divi nevarēs draudzīgi parunāties, un tā būs ļoti nopietna problēma. Es iesaku... šeit ir ļoti daudz vēl veselīgas iniciatīvas, kur var izvērst darbības spektru un paplašināt. Kāpēc tad tikai farmācijā? Patiešām, vajag arī ārstiem. Vidiņa kungs, vai tad jums nav grūti strādāt ar ārstu nepilsoni vienā darbavietā? Tāpat arī Leopoldam Ozoliņa kungam un visiem... Požarnova kungam un visiem pārējiem. Vajadzētu izvest ārstu biedrībā diskusiju — vai pastāvīgais iedzīvotājs var būt ārsts? Nu ir daudzas iespējas, tā kā mēs visu šo lietu varam paplašināt, bet es tomēr piedāvātu šinī gadījumā atbalstīt komisijas piedāvāto variantu, un tas būtu loģiski un patiešām nepārvērstu šinī gadījumā šo par kaut kādu politisko vardarbību. Protams, es saprotu, ka 8. marts mums ir lielākā politiskā diena, tad nu šis likums jau vispārībā... Un es nebrīnītos, ka Tabūna kungs tūlīt kliegs — nepilsoņi stāv pie durvīm vai lien pa logiem, vai krīt pa logiem laukā, un tas būtu dabisks process no Tabūna kunga leksikas, bet es nezinu, vai šinī gadījumā jūs pierādīsiet savu lielo nacionālo patriotismu ar šādiem lēmumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

L.Ozoliņš (TB). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie Latvijas pilsoņi un vēlētie Saeimas deputāti! Tātad ir pilsoņi uzticējuši mums kādu pienākumu, un par mums nav balsojuši tomēr nepilsoņi. Un šie pilsoņi droši vien cer, ka mēs aiztāvam arī viņu intereses, tātad pilsoņu intereses, lai viņi varētu būt par šiem lielo... vairumtirdzniecības... medikamentu vairumtirdzniecības bāzu vadītājiem, aptieku vadītājiem, un tad tiešām ir nenoliedzami, ka ārsti saņem zāles un špricē šīs zāles, un, ja ārsts saņem tomēr indi, tad viņš var šo indi iešpricēt šim slimniekam. Bet tas, kas to zāli pārdod vairumtirdzniecībā un aptiekās, tas tomēr ir tas sākums, kur var rasties, lūk, šīs nepatikšanas, par kurām varbūt īsti Lujāna kungs neizprata.

Es gribu atgādināt, ka, saņemot šodien un lasot Latvijas statistikas gadagrāmatu, tur ir minēti arī Eiropas dati par to, ka Latvija ir zeme, kurā ir vismazākais procentuālais pilsoņu sastāvs. Mazliet vairāk par 50 procentiem. Neviena cita zeme Eiropā tāda nav. Varbūt ka arī šajā gadījumā derētu atcerēties... Vēsturi jau mēs neatceramies, tie 50 gadi it kā nebūtu bijuši, Seiksta kungs aicina to visu aizmirst, lai gan prezidenta kungs, Amerikas Savienotajās Valstīs būdams, esot parādījis tikai piecas minūtes par pārciesto Sibīrijā, par viņa ģimeni, un senatori esot bijuši pārsteigti, ka viņi nekā par to nezina. Varbūt ka Seiksta kungam vajadzētu tādā veidā mēģināt skaidrot tiem pilsoņu tiesību aizstāvjiem, kas mēģina mūs mācīt, ko darīt pilsoņiem un par ko viņiem strādāt. Man liekas, arī nepilsoņiem kļūt par pilsoņiem. Komisija, kurā es strādāju, Pilsonības likuma izpildes komisija, strādā ar lielu jaudu. Un šodien mēs paši skatīsim, ir Bugaja pieteikums piešķirt viņam pilsonību. Tātad iespējamais pilsonis Bugajs jau pretendē šodien, vai tad citi būtu sliktāki pretendēt uz šo pilsonību, un Saeima vēlīgi to arī visu dara. Tāpēc es gribu tomēr teikt, ka pirms sešiem gadiem tāpat OMON šeit rīkojās un terorizēja mūs pusotru gadu vairāk, mēs atceramies, ar ko tas viss beidzās. Tātad aicinu tomēr neatbalstīt atbildīgās komisijas, vismaz pagaidām, šo nepilsoņu klātbūtni un iespēju viņiem būt par aptieku vadītājiem un vairumtirdzniecības bāzu vadītājiem. Pagaidām mēs, paši pilsoņi, sekmīgi tiekam ar to galā. Tas ir, dažādu tautību iedzīvotāji, bez šaubām, jo tāpat Latgalē ir ļoti daudz pilsoņu. Es negribu teikt, ka tur ir tikai nepilsoņi, kā Kuprijanovas kundze to uzsvēra. Tāpēc vēlreiz aicinu neatbalstīt šo atbildīgās komisijas priekšlikumu 57. pantam. Paldies!

Sēdes vadītājs . Pēteris Tabūns — otro reizi.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Tagad nu jūs redzat, ka tā “āža kāja” ir izlīdusi ārā. Es pirmais izteicu izbrīnu, runājot debatēs, kā tad pēkšņi šāds priekšlikums nācis no atbildīgās komisijas puses. Un tad neizturēja un skrēja tribīnē Lujāna kungs divas reizes, Dozorceva kungs, viņu atbalstīja, protams, Seiksta kungs, kā jau vienmēr būdams kosmopolīts vai internacionālists. Un man rada izbrīnu, ka viņš vada šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, kura aizstāv it kā cilvēktiesības. Kuprijanovas kundze, paldies jums par labo novērtējumu. Jūs man arī esat ļoti simpātiska, bet redziet, mūsu politiskā pārliecība diemžēl atšķiras. Jūs esat internacionāliste, un es esmu nacionālists. Tur jau ir tā starpība! Mēs šobrīd dibinām nacionālu valsti, neatkarīgu valsti, mēģinām atbrīvoties no okupācijas 50 gadu garumā. Un šeit ir vesels miljons šo nepilsoņu, kas ir pārpalikums no okupācijas. No šiem 50 gadiem. Lūk, te nevar būt tik vienkārša matemātika, ka mēs negribam nepilsoņiem dot tiesības farmācijā strādāt un ka viņi tur būtu necienīgi un tā tālāk. Es atvainojos, šie nepilsoņi jau ir pārņēmuši Latvijā galvenos stratēģiskās nozīmes virzienus. Bizness ir viņu, naudas maisi ir viņu rokās. Arī tirdzniecība ir viņu rokās. Vēl vajag farmāciju, vēl vajag vēl un vēl. Godīgi sakot, praksē nepilsoņiem ir daudz vairāk tiesību Latvijā nekā pilsoņiem. Pilsoņi bieži vien stāv rindā darba biržās pēc darba, un nepilsoņi strādā tūkstošos firmu, kuru vadītāji ir nepilsoņi. Un, lūk, tā varētu runāt daudz un plaši, bet es aicinu kolēģus deputātus kārtējo reizi saprast, ka 5. Saeima pieņēmusi šo likumu un daudzus līdzīgus likumus, tomēr diferencējot pilsoņus un nepilsoņus attiecīgajās darbības, tā sakot, zonās. Vai 5.Saeima bija dumja? Nezināja, ko darīt, kādus likumus pieņēma, un pēkšņi tagad, lūk, šie labojumi. Es vēlreiz vēršu jūsu uzmanību un aicinu atbildīgās komisijas, kas faktiski ir, lūk, šīs “āža kājas”, tā sakot, iznākšana ārā, un parādās, kas ir kas, neatbalstīt šo komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs). Godajamais Prezidij! Dāmas un kungi! Cienījamie deputāti! Latvijā ir ilgstošas tradīcijas farmaceitiskās likumdošanas jomā. Un arī jums, tālāk lemjot šīs likumdošanas likteni, zināmā mērā būtu vēlams iepazīties ar 1939.gada Farmācijas likumu. Citēju šā likuma 84.pantu: “Koncesiju aptiekas atvēršanai vai pastāvošas aptiekas iegūšanai var piešķirt Latvijas pilsoņiem, ne jaunākiem par 25 gadiem, kam ir pabeigta augstskolas farmaceitiskā izglītība.” Un tad citēju likumu — Pilsonības likums “Latvijas pilsonība”: “Latvijas pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti.” Šobrīd jūs lemjat jautājumu par vienu no nozīmīgākajām sfērām, kas skar katru Latvijas iedzīvotāju. Zāļu tirgus un tiesības veikt uzņēmējdarbību šajā zāļu tirgū. Un atbildību, kādu mēs varam prasīt no pilsoņiem, kam saskaņā ar likumu ir noteikta ilgstoša tiesiska saikne ar Latvijas valsti, un nepilsoņiem. Ja mēs ļoti rūpīgi paskatāmies tomēr uz dažādu valstu pieredzi, tad ja mēs šeit atļaujam nepilsoņiem, kas skaidrojumā varētu būt gan bijušie PSRS pilsoņi, kam šodien ir dažāda piederības vieta un mītnes zeme, gan ārvalstu pilsoņi. Šeit bez ierobežojumiem varēs veikt šo uzņēmējdarbību. Un tad ir jautājums: ko mēs esam izdarījuši, lai Latvijas pilsoņiem garantētu šādas pašas tiesības citās valstīs? Praktiski neko! Tātad mēs konsekventi diskriminēsim Latvijas valsts pilsoņus. Un pēdējais, par ko es gribu runāt. Pilsonības likumā ir skaidri lietoti termini: pilsonis, ārvalstnieks, bezvalstnieks. Un tad, kad Labklājības ministrijai būs jādod skaidrojums, kas tad ir šie nepilsoņi, es domāju, ka radīsies zināmi sarežģījumi, jo šis termins ir lietots tikai likumā “Par bijušās PSRS pilsoņiem”. Tādēļ Labklājības ministrija aicina šobrīd pilnībā atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu un noraidīt šo labojumu. Latvija ir pārāk maza valsts, lai mēs ļautu šeit izvērst nekontrolētu uzņēmējdarbību nepilsoņiem tautas liktenī un tautas dzīvē tik nozīmīgā sfērā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Požarnova kungs.

A.Požarnovs (TB). Godātie kolēģi, es gribu ienest tikai dažus nelielus skaidrojumus Dozorceva kungam. Tad, kad es uzstājos un runāju, tad es gribēju akcentēt to, ka Eiropas Savienībā pieņemta norma par to, ka atļauj aptiekās — Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, nevis Eiropas Savienības pilsoņiem. Un Lujāna kungam. Lujāna kungs pieminēja savā runā to skandālu ar “Olainfarm” amfitamina ražošanu, bet jautājums par zāļu vai narkotiku ražošanu ir atrunāts 60. pantā, un tajā absolūti nav teikts par pilsoņiem vai nepilsoņiem, un tas ir pilnīgi cits jautājums. Un beidzamais. Tā redakcija, kas ir labajā ailē, galīgā redakcija, tā ir matemātisks divu šo priekšlikumu salikums. Labklājības ministrijas plus šīs atbildīgās komisijas priekšlikums, un tādēļ tie būtu balsojami pa daļām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, jūs dzirdējāt deputātu viedokli un komisijas viedokli. Vai kādam ir šaubas par Labklājības ministrijas iesniegto priekšlikumu likumprojekta 57. pantā? Vai par to ir vajadzīgs balsot? Diskusijas mums bija tikai par atbildīgās komisijas priekšlikumu. Bet, ja deputāti pieprasa, tad balsojam atsevišķi. Piekrīt tam? (Starpsauciens: “Nevajg balsot!”) Daži iebilst. Daži pieprasa. Kā izšķirsimies? Paldies! Tātad balsosim vispirms atbildīgās komisijas priekšlikumu — 57.pantu aiz vārda “pilsoņiem” papildināt ar vārdu “nepilsoņiem”. Nav iebildumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 29, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Požarnovs. Es aicinu atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Vai pret to ir iebildumi? Vai ir vajadzība balsot? Neviens nepieprasa balsojumu. Tātad tas ir pieņemts. Paldies!

A.Požarnovs. 58.pantā atbildīgā komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs . 58.panta 2.apakšpunkts. Atbildīgā komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs . Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Požarnova priekšlikums — izslēgt 58.panta 3.punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs. 59.pantā atbildīgā komisija ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. 61.pants. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 61.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 62.pantu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 63.pantu.

Sēdes vadītājs. Arī iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Kalviņa priekšlikums — 63.pantā vārdu “personas” aizstāt ar vārdu “speciālists”. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 64.pantu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — 65.pantā aiz vārda “darbība” papildināt ar vārdiem “zālēm un farmaceitiskiem produktiem”. Ir atbalstīta un precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs . Atbildīgā komisija ir precizējusi 66.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Paldies!

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — 10. nodaļas nosaukumu izteikt “Pārejas noteikumi” un tālāk nenumurēt kā atsevišķu nodaļu, pantus numurēt kā punktus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 68.panta redakciju, nosaucot to kā 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Požarnova priekšlikums — papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: “Atļaujas licences aptiekas atvēršanai, kas ir izsniegtas zāļu lieltirgotavām un zāļu ražošanas uzņēmējiem līdz šā likuma stāšanās spēkā, saglabā savu darbību.” Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 69.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Paldies!

A.Požarnovs. Deputāta Požarnova priekšlikums — papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā. Šeit ir viena drukas kļūda sakarā ar to, ka mums mainīsies pantu numerācija, jo šis priekšlikums attiecas uz 6.panta 7.punktu un nevis uz 6.panta 6.punktu, kā ir uzrakstīts tabulā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Bet lietas būtība, Požarnova kungs, tāpat saglabājas, ka punkts ir spēkā līdz 1998.gada 31.decembrim.

A.Požarnovs. Jā, pilnīgi viss saglabājas tā, kā ir rakstīts, izņemot to, ka tas ir...

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti saprot, piekrīt, pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu. Likuma 56.panta 3.punkts ir spēkā līdz 1999.gada 1.janvārim. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies!

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums par 70. pantu — uzskatīt par 6.punktu un izteikt šādā redakcijā: “Ar šī likuma spēkā stāšanās dienu zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi “Farmācijas noteikumi””. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Visi priekšlikumi ir izskatīti, un līdz ar to es aicinātu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā kopsummā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Farmācijas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 4, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu jūsu priekšlikumus, Požarnova kungs, trešajam lasījumam!

A.Požarnovs. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 30.janvārim!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu — 30.janvāris? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Juridiskās komisijas vārdā — Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1804. Un skatām autopārvadājumu likuma grozījumus otrajā lasījumā. 1.priekšlikums attiecas uz ievaddaļu, kur agrāk bija atsauce uz “Latvijas Vēstnesi”. Tagad šis dokuments ir publicēts Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta “Ziņotājā”, un mēs ierosinām izdarīt atsauci uz “Ziņotāju” tā, kā tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Bišers. Pie 1.panta priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu tālāk!

I.Bišers . Tālāk pie 2.panta, respektīvi, pie likuma 1.panta trešās daļas, priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Nākošais priekšlikums ir pie 1.panta 15.punkta, kur komisija liek priekšā redakcionāli precizēt.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Bišers . Tas pats pie 22.punkta, kur komisija liek priekšā redakcionāli precizēt.

Sēdes vadītājs . Paldies! Arī tas ir pieņemts.

I.Bišers. Tālāk likuma 4.pants. Bija mainīta 1.punkta redakcija. Komisija ierosina izslēgt grozījumus, ko bija izdarījis Ministru kabinets šeit pirmajā lasījumā, kas tika apstiprināti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret komisijas slēdzienu? Pieņemts.

I.Bišers. Pie likuma 5.panta, tas ir, pamatlikuma. Šeit ir priekšlikums papildināt likuma, nevis likuma 5.pantu ar 5.punktu, bet ar 1.1 punktu, lai šie priekšlikumi nāktu loģiskā secībā. Pēc būtības nekas nemainās.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas slēdzienam par to piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikumi pie likuma 30.panta, bet tur jaunu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu tālāk!

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt grozījumus, pēc būtības 32.pantu noteikt jaunā redakcijā, un komisija pieņēma. Galvenais moments ir saistīts ar to, kas lems par reisiem, atļaušanu, neatļaušanu, vai tikai rajonu izpildkomiteja, vai arī rajonu, pilsētu izpildkomiteja, ja šis reiss iet tikai pilsētas robežās. Mēs, komisija, uzskatījām, ka to var darīt arī rajonu, pilsētas attiecīgā pašvaldība.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — izslēgt grozījumu 32.pantā un pieņemt priekšlikumus, attiecīgi mainot likumprojektu turpmāko pantu numerāciju. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk pie 34.panta bija priekšlikums — šī panta pirmo daļu redakcionāli precizēt. To arī komisija liek priekšā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk bija priekšlikums — izslēgt pirmā lasījumā apstiprināto pielikumu — apmainīt “pilsētas dome” ar “republikas pilsētas dome”. Nu tas ir sakarā ar mūsu iepriekšējo pieņemto lēmumu. Tas ir jādara.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt. Lūdzu tālāk!

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums 35.panta pirmo daļu redakcionāli precizēt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Pie 36.panta redakcijas nekādu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

I.Bišers. Pie 37.panta pirmās un otrās daļas grozījumiem nekādu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts. Tālāk!

I.Bišers. Bija redakcionāli precizējumi pie trešās daļas, ko iesniedza komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir pie 39.panta. Vispirms pa daļām. Pie pirmās daļas ir tīri redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Otrajā daļā ir priekšlikums — izslēgt vārdu “republikas”, lai, kā jau mēs nobalsojām, varētu arī rajonu, pilsētas dome to darīt.

Sēdes vadītājs. Arī pret to iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir pie trešās daļas redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Paldies, lūdzu tālāk!

I.Bišers. Vairāk pie šī panta priekšlikumu nav. Tālāk — 40.pants. Ir priekšlikums — redakcionāli precizēt, un pirmajā lasījumā bija mazliet savādāk izslēgšana. Šobrīd ir mazliet savādāka.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir pie 12.panta sestās daļas Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt to citā redakcijā. Komisija atbalstīja, tikai mazliet redakcionāli pārveidojot.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Bišera kungs, vai tas ir 12. pants vai 40.?

I.Bišers. Tas ir 40.

Sēdes vadītājs. Jūs teicāt 12.

I.Bišers. Nē, es atvainojos, tas ir 12.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jā, 12.priekšlikums pie 40.panta. Paldies! Deputāti piekrīt.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums pie 48.panta. Juridiskā biroja priekšlikums par šī panta redakciju. Komisija pamatā to atbalstīja ar dažiem grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par Juridiskā biroja priekšlikumiem 48.pantā piekrīt. Paldies! Lūdzu tālāk!

I.Bišers. Tālāk ir pārejas noteikumi. Ir Juridiskā biroja priekšlikums, ka šī likuma 48.panta noteikumi stājas spēkā ar šā gada 1.janvāri. Tas vairs nav iespējams. Un tāpēc Juridiskā komisija ieteica izteikt šo priekšlikumu mazliet citādi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk bija komisijas priekšlikums — izslēgt no pārejas noteikumiem 4.punktu.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Un papildināt ar jaunu pārejas noteikumu par Ministru kabineta 81.panta kārtībā pieņemto noteikumu, kas ir ietilpināti šajā likumā, atzīšanu par spēku zaudējušiem.

Sēdes vadītājs. Arī pret to iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Sakarā ar to visus priekšlikumus mēs esam izskatījuši. Un es ierosinu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma! Godātie kolēģi, lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu jūsu priekšlikumus trešajam lasījumam!

I.Bišers. Komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz 25.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto terminu — 25.janvāris? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies!

Saskaņā ar mūsu balsojumu, godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu sagatavot dokumentu nr.1843. Tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, dokuments nr.1843.

R.Zīle. Pirmajā lapaspusē ir Juridiskā biroja priekšlikums par likuma 2.pantu, kura 3.punktu Juridiskais birojs piedāvā minētā redakcijā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2.pantu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir tabulas 3.lapaspusē. Juridiskā biroja priekšlikums — 4.panta otrās daļas 3.punktā mainīt vārdus. Un šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas redzams nedaudz zemāk.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu likumprojekta 4.panta 3.punktā? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 4.lapaspusē Juridiskā biroja priekšlikums par vārdu maiņu 5.panta otrās daļas 2.punktā. Šis priekšlikums arī ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas arī ir tabulā, seko kā nākamais.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šādu komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir dokumenta 7.lapaspusē, kurā ir Juridiskā biroja priekšlikums likuma 8.pantā, tātad Juridiskais birojs ierosinājis 7.punktu izteikt precizētā redakcijā. Un šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas ir redzams nedaudz zemāk.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu likumprojekta 8.pantā un komisijas ieteikto šī panta daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais arī ir Juridiskā biroja priekšlikums — šī paša panta 8.punktu izteikt minētā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja un izstrādāja savu priekšlikumu — izslēgt šo 8.punktu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam — izslēgt likumprojekta 8.panta 8.punktu? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir 11.lapaspusē. Juridiskā biroja priekšlikums — likuma 10.panta pirmās daļas 5.punktā ir ierosinājums precizēt attiecīgi terminu. Iestrādājot šo priekšlikumu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izveidoja savu priekšlikumu, kuru tad arī ir izteikusi kā atbalstītu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — likumprojekta 10.pantā aizstāt vārdus, un tālāk kā tekstā. Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. 12.lapaspusē ir līdzīgs priekšlikums. Tātad par šī paša 10.panta otrās daļas 2.punktu — Juridiskais birojs ir ierosinājis precizēt vārdus. Šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas redzams nedaudz zemāk.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu šā panta otrās daļas 2.punktā iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Par 10.panta otrās daļas 4.punktu arī saņemts Juridiskā biroja priekšlikums par vārdu precizēšanu, un arī šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums atrodas dokumenta 16. lappusē, un tas ir Juridiskā biroja priekšlikums — likuma 16.panta trešās daļas pirmajā rindkopā — izslēgt attiecīgās atsauces, un šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumam likumprojekta 16.pantā trešajā daļā vārdus “otrās daļas 1., 3., 4., 5., 9. un 11.punktā” aizstāt ar vārdiem “otrās daļas 8.punktā”. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 17.lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 16.panta trešās daļas papildināšanu ar 7.punktu, ko jūs varat redzēt tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumam — papildināt panta trešo daļu ar 7.punktu jums iesniegtajā redakcijā — piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 18.lappusē Juridiskais birojs iesniedzis priekšlikumu — precizēt piektās nodaļas nosaukumu minētā redakcijā, ko Budžeta komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu arī pret to nav. Pieņemts.

R.Zīle . Nākamais priekšlikums ir dokumenta 19.lappusē — valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums par likuma 20.panta trešās daļas izteikšanu minētā redakcijā, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Počas kundzes priekšlikumu, kuru atbalsta komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 20.lappusē par 23.panta pirmās daļas beigu vārdu izteikšanu precizētā redakcijā ir saņemts valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums par šī paša 23.panta otrās daļas izslēgšanu un uzskatīt šo trešo daļu par otro daļu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja. Un savukārt izteica 23.panta otro daļu savā redakcijā, ko jūs redzat tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Un 21.lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāts priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu ar jaunu punktu, ko jūs redzat tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu — papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Arī tas pieņemts. Paldies!

R.Zīle. Paldies! Es lūdzu nobalsot trešajā, galīgajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Ilmārs Bišers.

I.Bišers (DPS). Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ar lielu patiku es varu ziņot, ka tas likumprojekts, kas laikam pats pirmais parādījās šīs Saeimas darba kārtībā, beidzot ir nonācis līdz trešam lasījumam. Komisija, gatavojot to trešam lasījumam, centās ņemt vērā visus tos priekšlikumus, kas uzlabo tekstu, bet nemaina tā konceptuālās nostādnes, kas ir apstiprinātas pirmajā un otrajā lasījumā. Tālāk strādājam ar dokumentu nr.1802. Tātad pirmais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 1.panta pirmo daļu ar vārdu “miermīlīgas” attiecībā uz pulcēšanos.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav? Pieņemts!

I.Bišers. Tālāk ir 1.panta otrā daļa. Ir Juridiskā biroja priekšlikums — uzlabot redakciju, komisija izskatīja. Ņēma par pamatu Juridiskā biroja priekšlikumu, bet ar zināmiem grozījumiem to akceptēja un atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tas pats ir par trešo daļu. Juridiskā biroja priekšlikums bija uzlabot redakciju. Komisija pamatā atbalstīja, bet ar grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Juridiskam birojam bija priekšlikums... arī divi priekšlikumi pie ceturtās daļas. Abus priekšlikumus komisija atbalstīja un vienlaikus arī nedaudz redakcionāli precizēja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par šiem priekšlikumiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Pie 2.panta Juridiskam birojam bija divi priekšlikumi. Pirmkārt, precizēt komercuzņēmumu, nenorādot — kā. Juridiskā komisija ņēma to vērā un precizēja, un iestrādāja pirmo priekšlikumu, kā arī vienu papildu redakcionālu uzlabojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Un par otro daļu bija Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt vārdu “tieši”, ko komisija akceptēja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Bišers. Pie 3.panta bija Juridiskā biroja priekšlikums — vārdu “mierīgas” aizstāt ar “miermīlīgas”, lai visā likumā būtu vienādi formulējumi. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Arī tas pieņemts.

I.Bišers. Komisija pēc savas ierosmes nedaudz redakcionāli precizēja otro daļu. Nu, tur faktiski “vai” vietā “kā arī” un tā tālāk, tādi redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tas ir pieņemts.

I.Bišers. Tālāk pie 4.panta pirmās daļas ir principiāla rakstura priekšlikums no deputātiem Bartaševiča un Lujāna, kuri ierosināja izslēgt panta 5.punktu, saskaņā ar kuru par organizatoriem nevar būt personas, kas ir administratīvā kārtā sodītas par pārkāpumu šo sapulču, gājienu un piketu organizēšanā. Komisija noraidīja to, uzskatot, ka vismaz tajā laikā, kamēr viņas ir sodītas, respektīvi, viena gada laikā no administratīvā soda uzlikšanas, viņas nevar organizēt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt redakcionāli labāk, ka organizatori atstāt vienskaitlī, jo organizators var būt kā viens, tā vairāki, un mēs parasti tad lietojam vienskaitlī. Komisija atbalstīja un nedaudz redakcionāli precizēja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tas pats ir arī 5.pantā, viens — pamatā organizators, bet tad norādot, ka var būt viens vai vairāki.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums visā tālākā tekstā šo vārdu “organizators” lietot vienskaitlī. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Juridiskā biroja priekšlikums — redakcionāli precizēt 7.panta trešo daļu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir redakcionāls grozījums ceturtajā daļā, par ko mēs balsojām, sakarā ar vārda “organizators” lietošanu vienskaitlī.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu tālāk!

I.Bišers. Tālāk — 9.pants. Vispirms ir Bartaševiča un Lujāna priekšlikumi, pie tam divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir — izslēgt jautājumu par piketiem. Komisija neatbalstīja, ņemot vērā pastāvošo praksi, ka piketi maz ar ko atšķiras no sapulcēm un pāraug sapulcēs, tāpēc uzskatījām, ka šeit visos gadījumos ir jāpiemēro vienota kārtība.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Vēlas runāt Modris Lujāns, — “Sociālistiskās partijas — Līdztiesība” deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Es lūgšu balsot šo priekšlikumu pa daļām. Otro daļu es noņemšu, jo tur redakcionāli neprecīzi bija iesniegts, un tādēļ, dabiski, daļēji nav loģiski, bet pirmo daļu par piketiem es gribētu noteikti atstāt uz balsojumu. Jo, redziet, cienījamie kolēģi, ja mēs iedziļināmies šī panta būtībā — un, ka mēs normatīvi nosakām tās vietas kur, lūk, es varu piekrist, ka var nenotikt sapulces, jo tas var patiešām, kā Bišera kungs norādīja, traucēt, jo mēs arī ar šo likumu pastiprinām atbildību. Savā laikā atbildība bija mazāka, jo likumā, kas bija padomju laikā pieņemts, atbildības līmenis bija zemāks, šeit mēs daudz stingrāk normatīvi nosakām gan organizatorus, gan visu. Un šajā gadījumā mēs ierobežosim pēc būtības, būsim loģiski, ja 50 metri ir, tad iznāks tas, ka es varu netīšām, es gribēšu pie Ministru kabineta, tad es nokļūšu vienā pusē vai nu pie Augstākās tiesas, vai būs atkal ar centrimetra mēru jāmēra, vai netīšām neizrādās Amerikas vēstniecībai, jo Rīga ir pietiekami maza, kompakta pilsēta, un šīs visas iestādes ir pietiekami tuvu viena otrai. Un var būt, ka es gribēšu piketēt sakarā ar Ministru kabinetu, bet paralēli blakus būs vēl Anglijas vēstniecība, un atkal ir 50 metru rādiuss. Un, protams, mēs varam cerēt, ka ar šādu likuma normu mēs aizliegsim, bet tas ir naivi domāts, tāpat kā savā laikā bija normatīvie... PSRS laikā bija normatīvie lēmumi par aizliegumu — Ministru kabineta tuvumā aizliegts piketēt un vēl... Tās darbības notika. Un, protams, tur citās tālākās normās būs arī norādes, jo arī tagad pikets tiek sadalīts divos veidos. Viens būs pikets, kas ir spontāna rīcība, un otrs pikets, lūk, ir organizēts pikets, un diez vai šajā gadījumā tas atrisinās jautājuma būtību. Un tādēļ es tomēr šeit aicinātu no šī 9.panta pirmās daļas vārdu “piketi” izņemt, jo šī darbība notiks, un diez vai mēs reglamentu varēsim, spēsim caur šo reglamentēt. Drīzāk tas izskatās tā, ka valsts ierēdniecības pārstāvji diemžēl centīsies caur to aizsargāt sevi no tiem cilvēkiem, kas gribēs izteikt savu viedokli. Un diez vai reglamentējot šāds nolikums dos kaut kādu efektivitāti. Un te būs problēma aizskart ne tikai, lūk, “Sociālistiskās partijas — Līdztiesība” intereses, bet arī citu politisko spēku, un tikpat labi šajā situācijā var atrasties arī citi spēki, kas gribēs, lūk, kaut kur Doma laukumā vēl kaut kur kādu piketu vai pie Saeimas, un tagad parēķināsim paši rādiusu, cik ir 50 metri apkārt Saeimai, kur atradīsies, piedodiet, pēc šī likuma pikets. Es varu piekrist, ka sapulcei varbūt nav jābūt neorganizētai pie Saeimas, bet kur atradīsies pikets? Un līdz ar to no tās dienas, kad šis likums tiks izsludināts, visas šīs tantiņas atradīsies labākajā gadījumā kaut kur pie Rīgas domes rādiusā, un iespējams, ka Dobeļa kungs ar metra mētru mērīs, vai viņas arī jau nav par tuvu no Rīgas Domes. Un būsim reālisti, un tādēļ es aicinu šo vārdu “piketu” izņemt šajā punktā ārā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Lūdzu, iedziļinieties piedāvātajā tekstā. Vispirms piedāvājums balsot par šo otro papildinājumu ir diezgan jocīgs, ja pats autors pasaka, ka teksts nav sanācis. Tad kāpēc vispār par to ir jābalso, būtu gudrāk to vienkārši noņemt. Tagad runāsim par šo “piketu” izņemšanu. Vai tad tiešām nav redzams, ka ir arī šāds teksts, ka var ierādīt īpašas vietas arī tuvāk par 50 metriem, izņemot, lūk, šīs diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības. Nu, tas taču ir galīgi normāli, pārējās vietās, ja ir darīšana ar garīgi līdzsvarotiem, normāliem piketētājiem, neviens jau neliegs ierādīt šīs vietas. Nevajadzētu kaut kā visādus kaulu metējus, konservu bundžiņu mētātājus un diezgan neglītu vārdu lietotājus pielaist burtiski blakus šīm ārzmeju pārstāvniecībām. Priekš kam tas ir vajadzīgs? Tas taču mūsu valstij tikai kaunu nodarīs, vairāk neko citu.

Tālāk. Redziet, šī te lielā iecietība pret piketiem. Piketiem jau nav nekādas vainas, lai tie ir, un tā ir savas pārliecības zināma demonstrēšana, un tā vajadzīga, un es atbalstīšu vienmēr, ka cilvēkam ir tiesības tiešām izteikt savu viedokli piketējot, bet diemžēl ir politiski darbinieki, ja viņus tā var nosaukt, un cita veida darbinieki, kuri izmanto šos piketus pavisam citiem nolūkiem, tēlodami šausmīgi labus tautas aizstāvjus. Mēs jau redzam, ko tas viņiem ir arī devis — māsu partijas kāpj uz augšu šajās sabiedriskajās aptaujās, un acīmredzot šie te darboņi ir veikli izmantojuši vispārīgo valsts stāvokli. Dabiski, ka viņiem ir ļoti vajadzīgs pēc iespējas tuvāk tikt jebkurai iestādei ar visu šo piketētāju baru. Es atceros to pašu gadījumu pie Rīgas Domes ēkas, kur pēc tam presē to pasniedza, attiecīgajā presē, protams, kā drausmīgi negantu izturēšanos pret nabaga tantiņām, tikai starp tām tantiņām šiverēja krietni jaunāki vīrieši un sievietes, Tatjanu Ždanoku ieskaitot, un nācās viņus drusciņ palūgt ievērot dažas pieklājības normas, bet viņi tiešām bija nostājušies pilnīgi pie Domes ieejas un vispār bloķēja ieeju pašā Domē, un neklausīja nevienam pieklājīgam aizrādījumam. Tāpēc pilnīgi normāli ir, ka ir jābūt paredzētam šādam attālumam arī piketiem, jo šodien jau šos piketus ļoti īpatnēji izmanto, un ej nu tagad pierādi, vai tas bija pikets vai mītiņš, vai vēl nezin kas. Vienmēr atrodas veikli oratori, vai nu tā ir kārtējā traģēdija, kad tiks nojaukts nabaga atbrīvotāju piemineklis, kur tur tos dažus jocīgos veidojumus kāds ļoti grib aizstāvēt, gan jau drīz būs līdzīgi piketi par visādu te pēteru un citu caru iemūžināšanu un vēl kaut kas tamlīdzīgs parādīsies, un mēs viņus pielaidīsim tūlīt pat blakus jebkurai ēkai, un viņi tur stāvēs un bļaustīsies, un teiks, ka tas nav mītiņš, bet tas ir pikets. Tāpēc neredzu nekādu jēgu šo vārdu izņemt ārā. Absolūti nekādu jēgu. Vienkārši kārtības labad, un tā nebūt nav vēršanās pret piketētājiem, bet tā ir vienkārši šīs lietas sakārtošana. Tā ka es katrā ziņā aicinātu šādu ierosinājumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Jūs tikko dzirdējāt tautā tā saucamā Rīgas pirmā municipālā policista domu gājienu. Diemžēl Dobeļa kungs pats ir aizmirsis, kā padomju laikā no vides kluba stāvēja piketos un cik toreiz viņš bija neapmierināts ar to situāciju. Diemžēl laiki mainās, un arī diemžēl tikumi mainās. Bet, cienījamie kolēģi! To varēja jau redzēt, ka Dobeļa kungs ir pēkšņi atmodies vai atcerējies, jo es arī savā runā norādīju, ka otro daļu es lūdzu nebalsot, bet lūdzu pa daļām balsot. Otra lieta. 2. punktā, ja Dobeļa kungs ir iedziļinājies likumā, ir ierakstīts: “Sapulču, gājienu un piketu laikā ir jānodrošina brīva pieeja un piebraukšana valsts un pašvaldību iestādēm”. Tā kā te Dobeļa kungam nebūtu vairs jāuztraucas, un patiešām vairāk nevajadzēs grūst lejā pa kāpnēm ne tantiņas, ne Ždanoku, ne kādu pārējo, šinī likumā šī norma būs ievērota. Un, protams, iespējams, ka atsevišķiem, redziet, parādās... pašvaldību ierēdņiem liekas, ka viņš ir lielā un galvenā persona. Šī ir šī attieksme no pašvaldību ierēdņu puses bieži vien pret parasto cilvēku, kas atnāk un grib pateikt to, ka nav apkure, nav siltuma, un daudzas tiesības ir ierobežotas. Tikpat labi arī... nu tad, cienījamais Vītola kungs, jūs vairāk pie Saeimas šeit nekādus piketus arī neorganizēsiet. Aprīli būs jāuzdāvina collmēri, kā es jau teicu, jo es domāju, ka Rīgas Domē būs dažādi collmēri, viens collmērs būs Sociālistiskās partijas pārstāvjiem — 50 metru atmērīšanai, un citi būs priekš LNNK un vēl veselīgo partiju kolēģiem, kuriem izrādīsies tie attālumi mazāki. Tāpat šeit parādīsies patiešām paradoksāla situācija, būs ierādītā vieta, es jau zinu arī no reālās prakses — vienai partijai vieta ir kaut kur pie Mežaparka līnijā un citai partijai, piedodiet, ir gan Doma laukums, gan arī visi pa ielām var organizēt demonstrācijas. Tas ir vienkārši tikai tā, ka mēs varam politizēt. Protams, man negribētos un es ceru arī, ka tajā brīdi, kad mums būs vairākums Rīgas Domē, Dobelim gan jau mēs atmērīsim to normu likuma robežās, kad viņš varēs atcerēties to, kā viņam būs jāstāv atkal piketā. Un, protams, tikai tad, tāpat kā šoreiz vairākums, savā laikā kliedza par Prezidiju un vietām opozīcijai Prezidijā, tad arī atkal Dobeļa kungs kliegs par slikto likumu, kur, lūk, tā ierobežo viņa tiesības pastāvēt pie Rīgas Domes un papiketēt. Bet nu laiki ir laiki, katram ir balss, un šinī gadījumā es tomēr aicinātu šo vārdu izņemt ārā un neierobežot tiesības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Paldies, Lujāna kungs! Atļaujiet precizēt. Tātad jūs ierosināt balsot jūsu priekšlikuma pirmo daļu un otro jūs noņemat. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Debates slēdzam. Bišera kungs — komisijas vārdā.

I.Bišers (DPS). Tā... Tātad Lujāna kungs savu otro priekšlikumu ir noņēmis. Tad es vēršu jūsu uzmanību, ko viņš liek priekšā pirmajā daļā. Izslēgt vārdu “piketu” no otrā teikuma, kas tieši pieļauj, ja ir iespēja, ierādīt tuvāk par 50 metriem ... Es domāju, ja viņš... es nezinu, kāpēc viņš tā vēršas šinī ziņā pret piketētājiem, jo sapulces te ļauj noturēt tuvāk, tad piketus nedrīkstēs noturēt tuvāk... Es domāju, ka nebūtu pamats piketētājus tā diskriminēt, un, ja reiz tāda iespēja ir — rīkot sapulces tuvāk par 50 metriem, tad pieļaut arī rīkot piketus tuvāk par 50 metriem.

Sēdes vadītājs . Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumu — otrajā teikuma daļā svītrot vārdu “piketu”. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 40, atturas — 13. Nav pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt ar “attiecīgās institūcijas”, respektīvi, attiecīgās iestādes to varēja darīt, bet Juridiskā... komisija atbalstīja, bet atrunāja tikai par diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, jo nebūtu pareizi, ja tās ierādītu kaut kur, kur rīkot šos piketus un sapulces svešā valstī.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers . Nākošais ir deputāta Bartaševiča un Lujāna priekšlikums par 9. panta 3. daļas redakcijas uzlabošanu. Komisija daļēji atbalstīja šo priekšlikumu un iestrādāja.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Eniņa priekšlikums, kur viņš ierosina 10. panta otro daļu papildināt ar vārdiem “klaju fašisma vai komunisma ideoloģiju”. Par cik komisija neatrada kritērijus, kā nošķirt klaju no mazāk klajas vai neklajas ideoloģijas, tad komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Runāt vēlas Guntis Eniņš — priekšlikuma autors, bet ir... Eniņa kungs, vai jums pietiks ar piecām minūtēm? (No zāles deputāts Eniņš: “Es ceru, ka pietiks.”) Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie deputāti! Tātad es jums... mazu uzmanību... tomēr nolasīšu visu, kā tas kopā skan, šis pants: “Sapulču, gājienu un piketu laikā aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas... vardarbību, grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību un nacionālo un rasu naidu.” Lūk, šajā vietā es lieku vēl priekšā papildināt ar “klaju fašisma un komunisma ideoloģiju”. Tātad... jo var gan te aizbildināties, ka sludināt rasismu ir tas pats, kas fašismu, bet šeit izpaliek tas komunisms, kā mēs pazinām jeb ko saucām par staļinismu, un tikko te komisijas iegansts, kāpēc šis papildinājums tiek noraidīts, tāpēc, ka es esmu uzrakstījis, ka klaju fašismu nevarēs un komunismu atšķirt no vienkārša... nu es domāju, ka tas ir tāds formāls, to jau var arī redakcionāli tad labot, ja tas vārds “klajiī nepatīk, bet pats fakts, ka šāds papildinājums, ja netiek pieņemts, tad te mums kaut kas pietrūkst. Tad tas nozīmē, ka varēs citi ar Staļina vārda lozungiem nākt un sacīt, cik tas ir labi un skaisti, un ar visiem piecdesmito gadu aicinājumiem un tamlīdzīgiem. Vai tad to mēs gribam? Es ceru, ka arī Lujāna kungs ir ļoti vērsies un pats piketējis pret komunismu kā tādu ar tā laika ideoloģiju. Tāpēc es lūdzu šeit izpratni, un es redzu, ka uzmanība laikam ir, un es ceru, ka tas ir trešais lasījums, būsim uzmanīgi, likums tad paliks nepilnīgs. Jo mēs zinām, tāpat kā Krievijā, tagad aktivizējas ļoti tāds, es gribētu teikt, pietiekami reakcionārs komunisma virziens, un lūdzu nobalsosim.

Sēdes vadītājs . Vairāk deputāti par šo jautājumu debatēs runāt nevēlas. Komisijas vārdā — Bišera kungs. Arī nevēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot deputāta Eniņa priekšlikumu likumprojekta 10. panta 2. daļā! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 8, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts. Godātie kolēģi! Pēc dažām minūtēm ir jāsākas pārtraukumam. Paziņojumiem vārdu lūdzis neviens nav. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemsim vietas un turpināsim apspriest likumprojektu. Komisijas vārdā — Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Pārejam pie likumprojekta 11.panta priekšlikumiem. Komisija vispirms 5.punktā ierosina izslēgt palīgteikumu.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers . 6.punktā izslēgt vārdus “sabiedrības morāle”, jo uzskata, ka tikumība aptver.

Sēdes vadītājs . Paldies! Arī tas ir pieņemts.

I.Bišers . Un vēl kaut kāds sīks, redakcionāls precizējums. “Tiem” vietā “tam”. Otrajā daļā ir Juridiskā biroja priekšlikums — pie “personām un transporta līdzekļiem” aizstāt ar vārdu “vietās”. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo uzskatīja, ka tādā gadījumā, ja tur atrastos tuvumā kaut kāds ieroču veikals, kur šīs lietas glabājas tīri likumīgi, tad tas varētu tikts uzskatīt par pārkāpumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu pret Juridiskā biroja priekšlikumu — aizstāt 11.panta otrajā daļā vārdus? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Ir priekšlikums “organizatori” lietot vienskaitlī. Par to mēs principā jau esam vienojušies agrāk.

Sēdes vadītājs . Paldies! Lūdzu tālāk!

I.Bišers . Tālāk priekšlikumi pie 12.panta. Vispirms priekšlikumi pie otrās daļas. Ir šeit Bartaševiča un Lujāna priekšlikumi — aizstāt šajā rindā ar citu vārdu — “pieteikums” ar “paziņojums”, “pieteicējs” ar “paziņotājs”. Mēs uzskatījām, ka šajā gadījumā mēs pārejam uz citu organizācijas kārtību, jo juridiskajā teorijā atšķir pieteikumu kārtību un paziņojumu kārtību, ka tikai paziņo, ka tas notiks, un rīko, bet saglabāt pirmajā un otrajā lasījumā noteikto pieteikuma kārtību, un tāpēc komisija neatbalstīja šo divu deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas slēdzienam par priekšlikumu 12., 13., 14., 15., 17. un 18.pantos aizstāt vārdu “pieteikums”, un tālāk kā tekstā. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir otrs šo divu deputātu priekšlikums, ka jāiesniedz pieteikums tikai par sapulces un gājienu priekšlikumu, un kas ir saistīts arī ar tālākajiem pantiem. Par to mums bija diskusijas jau iepriekšējā lasījumā, un tad cienījamā Saeima nobalsoja par to, kas ir redzams nākamajā pantā, ka nav jāiesniedz pieteikums par piketiem, ko rīko atsevišķi pilsoņi, kas par savu personīgo izpausmi uzskata individuālu izpausmi, bet, ja kāda organizācija organizē un sludina avīzēs par piketa rīkošanu, tad šāds pikets ir jāpiesaka. Tāpēc komisija neatbalstīja šo divu deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Ir Juridiskā biroja priekšlikums — ietilpināt otrajā daļā piekto daļu kā otrās daļas 2.teikumu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums — 3.pantā juridiski precizēt. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Ceturtajā daļā ir sīks komisijas redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Piektajā daļā ir Juridiskais birojs... Nu to mēs jau nobalsojām, ka šo daļu mēs izslēdzam. Līdz ar to, ka attiecīgais teksts ir ietilpināts otrajā daļā.

Sēdes vadītājs . Iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 13.pantā ir tie paši deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumi — “pieteikums” aizstāt ar “paziņojums”. Par to mēs principā vienojāmies. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs . Paldies! Pieņemts.

I.Bišers . Tāpat mēs vienojāmies par to, ka jāiesniedz pieteikums tikai par tiem piketiem, kuri tiek organizēti vai publiski izsludināti, un par pārējiem var pieteikumus neiesniegt. Tāpēc neatbalstīja, uzskatām, ka faktiski deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

I.Bišers . Tālāk komisijai ir sīks redakcionāls precizējums 3.punktā.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Paldies!

I.Bišers . Tālāk ir redakcionāls labojums 5.punktā, arī tīri redakcionāls.

Sēdes vadītājs . Paldies! Pieņemts.

I.Bišers . Tas pats šā panta otrajā daļā. Redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī pret to iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers . 14.pantā deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumus mēs jau esam noraidījuši pie iepriekšējiem pantiem, tā arī šajā vietā tos nevar atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu tālāk!

I.Bišers. Tas pats ir attiecībā uz 4.punktu, par kuru mēs arī jau vienojāmies.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums — vārdu “organizētu” aizvietot ar vārdu “netraucētu”. Komisija to atbalstīja un mazliet redakcionāli precizēja.

Sēdes vadītājs . Paldies! Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers . Par to, ka lietot “organizatori” vienskaitlī, mēs jau vienojāmies, bet šajā gadījumā uzskatījām, ka vajag pateikt, ka viņi var būt viens vai vairāki.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vienojušies. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir otrajā daļā komisijas priekšlikums — izslēgt vienu vārdu — “vadības”.

Sēdes vadītājs . Arī pret to iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers . Tālāk ir 5.pantā deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikums, kurā ir priekšlikums šo piekto daļu izslēgt. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs . Vēlas runāt Modris Lujāns “Sociālistiskās partijas — Līdztiesība” frakcija.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Protams, komisijas viedoklis, ja to organizē organizācija, būtu vēl daļēji saprotams, bet, redziet, mēs sākām šajā likumā diemžēl, tā varbūt ir komisijas kļūda, mēs jaucam arī indivīda tiesības un organizāciju tiesības. Līdz šim darbojošais mehānisms bija, ka divi cilvēki ir tiesīgi ieteikt piketu vai mītiņu. Jebkuru masu pasākumu. Un tagad, sākot ar 5.punktu, mēs piespiežam paralēli tam un vēl uzliekam kvotu, kam vēl ir papildus jābūt. Līdz ar to mēs ierobežosim, piedodiet, mēs divatā ar kādu cilvēku nolemsim izteikt kādu viedokli, līdz ar to būs man vēl jāatrod papildu, simtprocentu cilvēki, kas grib arī izteikt vai kaut kādā veidā iesaistīties šajā darbībā. Diez vai mums vajadzētu, sākot no šā 5.punkta, tur būs arī pie 6.punkta vēl pastiprinājums, pret ko arī protestēja arodbiedrības, to es 6.punktā pateikšu. Šajā gadījumā vajadzētu — nedrīkst tādu normu tomēr iekļaut. Tādēļ es aicinu izdarīt balsojumu par 14.panta piekto daļu un tomēr to izņemt ārā, jo visi organizatori, it sevišķi fiziska persona, kas organizē, es nevaru tajā brīdī pateikt, vai man 100 cilvēku atnāks, it sevišķi, ja šajās normās būs iekļauti arī piketi, cik cilvēku atnāks. Un līdz ar to tas transformēsies uz to, es plānošu — atnāks 10 cilvēki, atnāks, teiksim, 300 cilvēku. Tātad es esmu uzreiz automātiski likuma pārkāpējs. Kāpēc man nav divu palīgu? Piedodiet, organizators uz to brīdi nevar plānot to, it sevišķi, ja tā ir fiziska persona. Ja ir organizācija, tad patiešām tur varētu tādu pretenziju prasīt. Ja es zinu, jā, ka man atnāks 300 arodbiedrības biedru vai partijas biedru, tā ir viena lieta. Bet kā fiziska persona var pateikt to, ka atnāks vairāk par 100 vai neatnāks vairāk par 100. Tādēļ šajā gadījumā mēs diez vai varētu pieprasīt šādu papildprasību, it sevišķi fiziskām personām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Komisijas vārdā — Bišera kungs, vēlaties kaut ko piebilst?

I.Bišers (DPS). Jā, es varu norādīt, ka šajā gadījumā ir runa par to, ka organizatori jau sākotnēji plāno, ka būs vairāk par 100 cilvēkiem un to raksta savā pieteikumā, tikai šajā gadījumā no viņiem tiek prasīts, lai vadītājam būtu arī divi palīgi, jo šādā gadījumā vienam vadītājam būs grūti nodrošināt nepieciešamo sabiedrisko kārtību. Mēs neierobežojam nekādu sapulču organizēšanu, bet tajā pašā laikā valsts uzdevums ir noteikt, lai šie pasākumi notiktu pietiekami organizēti. Es domāju — šie priekšlikumi nekādi neierobežo pilsoņu tiesības.

Sēdes vadītājs . Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 14.panta piekto daļu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi. Zālē ir kvorums. Tas ir vizuāli redzams. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 27, atturas — 18. Nav pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums — uzlabot redakciju, kas, manuprāt, izslēdz Lujāna kunga izteiktās bažas. Runa ir par plānoto pasākumu dalībnieku skaitu.

Sēdes vadītājs. Deputāti šo komisijas slēdzienu un priekšlikumu atbalsta. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 6.punkts. Šeit ir pēc vārdiem Bartaševiča un Lujāna kunga priekšlikums, kurš iebilst pēc būtības pret to priekšlikumu, ka tiek prasīti uz katriem plānotiem 100 cilvēkiem, lai būtu arī divi kārtības uzturētāji, kas rūpētos par kārtību organizācijas vietā. Par to mums bija debates arī otrajā lasījumā. Tolaik cienījamā Saeima atbalstīja šādu prasību un noteica šo kārtību. Pēc būtības tas ir atkal tas pats atkārtots priekšlikums, kas jau bija noraidīts iepriekšējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Modris Lujāns — “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” deputāts.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! 14.panta sestajā daļā 1.punktu es lūdzu noņemt no balsojuma un balsot pa daļām. Es lūdzu balsot otro teikumu, jo pēc iepriekšējā balsojuma pirmā daļa ir zaudējusi savu jēgu. Jo mēs iepriekšējā daļā uzlikām savā veidā normatīvu par to, cik palīgiem ir jābūt, un to vairs organizatori šinī gadījumā nenoteiks. Bet redziet, ar kārtībniekiem, ja mēs kārtīgi palasīsim šo teikumu, kas tagad ir likumā, jebkurā gadījumā jābūt ne mazāk par diviem kārtības uzturētājiem uz katriem 100 dalībniekiem. Un es gribu atgādināt pagājušo gadu, kad Brīvo arodbiedrību savienība organizēja savu slaveno mazturīgo iedzīvotāju gājienu, kurā piedalījās aptuveni, pēc toreizējiem apēķiniem, 10 tūkstoši cilvēku, līdz ar to tātad ar šīs likuma normas spēkā stāšanos arodbiedrībām ir jāpiestāda 500 kārtībnieki. Tātad, piedodiet, cienījamie kolēģi, es brīnos, vai nu tā ir nezināšana, vai arī mēs gribam izveidot to, ka tā pati arodbiedrība vai arī kāda cita organizācija, kas veidos lielāku pasākumu, ir spiesta veidot savu kārtībnieku vienības. Ja valsts grib noņemt no sevis šīs funkcijas — garantēt kārtību oficiāli pieteiktā pasākumā un uzliek to kādai sabiedriskai organizācijai — uzturēt šādus formējumus, tātad valsts savā viedoklī pieprasa izveidot kaut kādu pusmilitarizētu struktūru sabiedriskajās organizācijās. Būsim reālisti! Ja man būs 500 kārtībnieki, tas ir pietiekams kontingents, kas ir, varbūt pat ne man, bet jebkurai sabiedriskajai organizācijai, kas var radīt arī problēmas sabiedrībā. Un otra lieta ir tā, ka tas ir aizlieguma mehānisms. Uz to diemžēl arī norādīja Brīvo arodbiedrību savienība, kas to traktēja ļoti vienkārši kā aizliegumu motīvu. Lai nevarētu organizēt tādas demonstrācijas, tiklīdz būs lielāks cilvēku skaits. Tikpat liela daļa, kas ir Tautas frontes laika aktīvisti, atceras, ka bija 100 000 cilvēku mītiņi krastmalā. Izrēķiniet, cik pēc šī likuma būs vajadzīgs kārtībnieku. Tas pārvēršas absurdā. Tikpat labi, piedodiet, kaut vai Bišera kungs paziņoja to, ka iepriekšējā pantā neaizliedza fizisko personu tiesības. Fizisko personu tiesības tiek aizliegtas. Divi cilvēki atradīs aktuālu sociālu jautājumu un gribēs organizēt mītiņu, kurā plānos, ka viņi tiks atbalstīti ar pietiekami lielu cilvēku skaitu. Tad divām fiziskām personām ir jāatrod vispirms 500 kārtībnieki, un tikai pēc tam viņi varēs organizēt šo pasākumu. Vai mēs nepārvēršam visu to absurdā? Un piedodiet, Bišera kungs, šis arī būs starptautisko jautājumu līmenis, jo šeit tiek fizisko personu tiesības šinī normā stingri un konkrēti aizliegtas. Jo ir arī fizisko personu tiesības — pieteikt mītiņu. Divas personas ir tiesīgas pieteikt, atrodot tos divus palīgus. Bet kur viņi dabūs tos 500 kārtībniekus? Ja ir 500 kārtībnieki, tātad jau attiecīgi, piedodiet, tā ir maza demonstrācija vēl bez publikas piesaistes. Ja es plānošu, kā es teicu, kaut vai 10 000 cilvēku demonstrāciju. Un piedodiet, kāpēc tad nodokļu maksātāji maksā policijai un visām pārējām struktūrām? Kas man kā organizatoram ir jāsaskaņo? Jo Brīvo arodbiedrību savienība, kad organizēja šo gājienu — tukšo katlu gājienu, bija, jā, bija kārtībnieki no pašu vidus, un otrs jautājums — kādas funkcionālās tiesības ir kārtībniekam? Vai viņš drīkst aizturēt kādu? Vai viņš drīkst viņu iekaustīt vai vēl kaut ko? Viņam tādu tiesību nav. Tās ir policista tiesības vai Zemessardzes tiesības. Un tādēļ atkal jautājums. Šeit nav norādītas arī kārtībnieka tiesības. Tiesības ir ļoti relatīvas, un tātad attiecīgi šādas prasības, it sevišķi tādā formā, kā šeit likumā ir, jebkurā gadījumā ir jābūt, ir pretlikumīgas un arī cilvēktiesības ierobežojošas. Es tādēļ aicinu balsot 2.punktu un noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt debatēs? Vairāk neviens nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Bišera kungs, lūdzu!

I.Bišers (DPS) . Es negribu vairāk runāt. Es tikai norādu, cienījamais Lujāna kungs, kaut gan viņš pats kā Juridiskās komisijas loceklis to ļoti labi zina, ka es šeit no tribīnes paužu ne deputāta Bišera viedokli, bet visas Juridiskās komisijas viedokli. Vismaz tās vairākuma viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deptuātus izteikt attieksmi pret deputāta Bartaševiča un Lujāna priekšlikumu 14.panta sestajā daļā! (No zāles deputāts Lujāns: “Otro pantu”.)

I.Bišers. Otro priekšlikumu. Pirmo viņš noņēma.

Sēdes vadītājs . Paldies! Otro priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 33, atturas — 13. Nav pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums. Par to mēs principā jau vienojāmies.

Sēdes vadītājs . Paldies! Lūdzu tālāk!

I.Bišers. 7.punktā arī par to lietošanu vienskaitlī mēs jau esam vienojušies.

Sēdes vadītājs. Paldies, tālāk!

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikumi pie 15.panta. Šeit ir jautājumi par vārda “pikets” izslēgšanu. Par to arī mēs esam jau vienojušies. Tāpat par otru šo divu deputātu — Bartaševiča un Lujāna — priekšlikumu — vārda “pieteikumu” aizstāšanu ar vārdu “paziņojumu”.

Sēdes vadītājs. Paldies, esam vienojušies! Tālāk, lūdzu!

I.Bišers. Tālāk bija Juridiskā biroja priekšlikumi — precizēt tekstu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikumi pie panta trešās daļas. Šie abi priekšlikumi ir pieņemti un iestrādāti tajā tekstā, kas ir redzams 4.ailē. Tur ir daži redakcionāli precizējumi arī no komisijas.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers . Tālāk ir ceturtā daļa. Šeit ir divi Bartaševiča un Lujāna kunga priekšlikumi. Pirmais ir par piketa izslēgšanu, kurš vairāk nebūtu balsojams, otrs ir viņu priekšlikums — izslēgt vārdu “nekavējoties”.

Sēdes vadītājs. Papildināt ar vārdu.

I.Bišers. Papildināt ar vārdu “nekavējoties”. Un bija arī Juridiskā biroja priekšlikums, kurš izteiktu visu šo daļu jaunā redakcijā un kur tika iestrādāts arī Bartaševiča un Lujāna kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas slēdzienam par 15.panta ceturtās daļas redakciju piekrīt. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikumi. Šeit ir, pirmkārt, “organizators”, par kuriem mēs vienojāmies. Tālāk ir atsevišķi pieteikumi par redakciju. Ņemot vērā šos Juridiskā biroja priekšlikumus un arī deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumus, komisija izstrādāja jaunu daļas redakciju, iestrādājot gan Juridiskā biroja, gan Bartaševiča un Lujāna kunga priekšlikumus.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu un likumprojekta 15.panta piektās daļas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tas pats pie sestās daļas. Te bija deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumi. Tālāk bija Juridiskā biroja priekšlikumi par uzlabošanu. Juridiskā komisija atbalstīja principā visus priekšlikumus, iestrādājot tos jaunajā sestās daļas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 15.panta sestās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Pie 16.panta ir deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumi, kurus komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija principā atbalstīja, tikai ar nelieliem redakcionāliem precizējumiem.

Sēdes vadītājs . Deputāti 16.panta redakcijai, ko atbalsta komisija, piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Pie 17.panta deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumi ir jau izskatīti, tā ka tie nebūtu vairāk mums jāizskata. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikumi par dažiem labojumiem. Un ir deputāta Eniņa priekšlikums par tehnisku kļūdu, kas ir pielaista. Ņemot vērā šos abus priekšlikumus, Juridiskā komisija izstrādāja jaunu 17.panta redakciju, izlabojot šīs attiecīgās kļūdas un ņemot vērā priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 17.panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers . Pie 18.panta otrās daļas ir atkal deputāta Lujāna priekšlikumi, ko mēs esam principiāli jau izlēmuši.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu tālāk!

I.Bišers . Tālāk pie trešās daļas ir deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumi — papildināt ar vārdiem, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par izteiktajiem priekšlikumiem 18.panta trešajā daļā iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Ir Juridiskā biroja priekšlikumi — aizstāt dažus vārdus. Komisija principā atbalstīja šo priekšlikumu, bet izdarīja vēl dažus sīkus redakcionālus labojumus un izteica šo daļu jaunā redakcijā. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti 18.panta trešās daļas redakcijai, kādu to ir iesniegusi atbildīgā komisija, piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Pie ceturtās daļas ir komisijas priekšlikums, sīks — redakcionāls. Vārdu “policijas” aizstāt ar vārdiem “policijas darbinieku”.

Sēdes vadītājs. Paldies, pieņemts.

I.Bišers. Pie 20.panta ir Juridiskā biroja priekšlikums par panta otro daļu, kuru Juridiskā komisija ir atbalstījusi ar sīku redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs . Deputāti 20.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskās komisijas priekšlikums par papildinājumu — 23.panta pirmo daļu pēc vārda “vadītāja” papildināt ar vārdiem “viņa palīgu”.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Un ir komisijas priekšlikums pie otrās daļas. Vārdu “viņi” aizstāt ar vārdiem “policijas darbinieks vai pašvaldības pārstāvis”, lai izslēgtu pārpratumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir pie 25.panta — vārds “organizators” lietot vienskaitlī, kā mēs jau vienojāmies, un līdz ar to redakcionāli nedaudz precizēt pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 25.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers . Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi trešajam lasījumam ir izskatīti, un es lūdzu balsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs . Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot likumprojektu “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums” . Pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu paņemt dokumentu nr.1696, reģistra numurs 525. Valsts likumā noteiktajai obligātai eksemplāru piegādes kārtībai bibliotēkām ir gadsimtiem gara vēsture. Sākotnēji to ieviesa Francijā 1537.gadā, un 50 gadus vēlāk, 1588.gadā, Rīgas Molina tipogrāfija sāka piegādāt obligāto eksemplāru “Biblioteka Rigensis”. Šobrīd Latvijas Republikas Ministru padomes 1991. gada 27.marta lēmums nr.84 par iespieddarbu obligāto bezmaksas eksemplāru nosūtīšanas kārtību Latvijas Republikā dažādu iemeslu dēļ praktiski nedarbojas. Tāpēc daudzi Latvijā ražotie iespieddarbi, elektroniskie izdevumi un nepublicētie materiāli iet zudībā. Piemēram, 1995.gadā 392 Latvijā licencētie apgādi izdevuši 1968 nosaukumu grāmatas un brošūras, 286 avīzes, 235 žurnālus, biļetenus un turpinājumu izdevumus, 334 attēlu izdevumus, 42 nošu izdevumus, 77 kartes, taču Latvijas Nacionālā bibliotēka obligāto eksemplāru kārtā saņēmusi no tiem tikai aptuveni 80 procentus. Tātad 20 procenti nacionālo izdevumu praktiski ir pazuduši, par tiem nav ziņu nacionālajā bibliogrāfijā, tie netiek ievadīti starptautiskajās bibliogrāfiskajās datu bankās, bibliotēku katalogos, tie nav pārstāvēti bibliotēku fondos. Ko dos piedāvātais likums? Tas nodrošinās izdevumu mūžīgu saglabāšanu, informācija par tiem tiks ievadīta nacionālajā un starptautiskajā bibliogrāfijā, ko var uzskatīt arī par šo izdevumu reklāmu. Tas daļēji kompensēs obligātā eksemplāra izdošanas un sūtīšanas izdevumus. Likumprojekts paredz, ka pavisam Latvijas bibliotēkas saņems desmit pilnus obligāto poligrāfisko, piecus elektronisko izdevumu un divus nepublicēto materiālu komplektus. Bibliotēku daudzums, kam jāsaņem šie eksemplāri, protams, ir diskutējams, jo jāievēro arī izdevēju intereses, jo, protams, jo vairāk obligāto eksemplāru, jo izdevējiem lielāki izdevumi. Neskatoties uz atsevišķām diskutējamām normām šajā likumā un saprotot, ka pie šā likuma deputātiem vēl nopietni jāstrādā, komisija tomēr izšķīrās par atbalstu šim likumprojektam pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu, Ābiķa kungs, priekšlikumu par otrā lasījuma termiņiem.

Dz.Ābiķis. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz mēneša beigām, tas ir, līdz 31.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu — 31.janvāris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Medību likumā” . Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu paņemt dokumentus nr.1508 un nr.1784! Attiecīgais likumprojekts, kurš ir jūsu rīcībā, šī likumprojekta mērķis ir sakārtot un nostiprināt medību saimniecību Latvijā. Atļaušos atgādināt, ka medību saimniecība ir viens no elementiem, lai padarītu vēl simpātiskāku tūrisma attīstību valstī. Komisija vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu un lūdz arī jūs to atbalstīt un nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumu par otrā lasījuma termiņiem!

J.Kalviņš. Paldies kolēģiem par balsojumu! Tā kā medību lietas, tāpat kā pašvaldību lietas, ir tās lietas, kurās visi ļoti labi orientējas, es piedāvāju priekšlikumus iesniegt līdz 27.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam līdz 27.janvārim? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” , pirmais lasījums, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Indulis Emsis.

I.Emsis (LNNK, LZP). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.1708, un šeit ir Ministru kabineta iesniegts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” pirmajā lasījumā. Saskaņā ar Ministru kabineta izstrādāto koncepciju ir paredzēts pastiprināt kontroli pār radioaktīvo vielu kustību pār valsts robežu un atbildība par šo kontroli tiek nodota Robežapsardzības spēkiem. Tas ir, lai uz robežām neradītu transportplūsmas nevajadzīgus aizkavējumus, tad par šīm lietām turpmāk atbildēs arī Robežapsardzības spēki, citi dienesti iejauksies tikai tad, ja būs pamatoti pierādījumi, ka kaut kas ar radioaktīvajām lietām nav kārtībā. Un šajā sakarībā likumā ir grozīti divi panti. 1.pantā ir dota jauna redakcija, kas ir nedeklarēti jonizējošā starojuma avoti, un ir vēl vienā pantā redakcionālas izmaiņas, tas ir 12.pantā, kur ir kompetences sadalījums, kāda ir iestāžu kompetence metroloģijā un metodisko norādījumu sagatavošanā. Lūgums ir šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, jo tas vienkāršos muitas procedūras un padarīs vienkāršāku šo robežkontroles institūciju darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu termiņus par otrā lasījuma izskatīšanu.

I.Emsis. Lūgums būtu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 23.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu — 23.janvāris? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Gunta Gannusa.

G.Gannusa (TT). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.1638. Šis likums “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” tika sagatavots Finansu ministrijā. Šā likuma grozījumu mērķis ir novērst 1991.gada 11.decembrī pieņemtās redakcijas neatbilstību citiem pašreiz spēkā esošiem likumiem. Šo likumprojektu izstrādāja Valsts ieņēmumu dienests. Šis likums regulē daudzu valsts pārvaldes institūciju un to amatpersonu tiesības uz uzņēmumu darbības apturēšanu. Šā likuma izstrādāšanā piedalījās Finansu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija un Tieslietu ministrija. Arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas deputāti atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un lūdzu balsot deputātus un pieņemt šo likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies... Pirmais lasījums, jāiesniedz rakstiski, tā kā tādu pieteikumu nav, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 3. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam.

G.Gannusa . Priekšlikumus otrajam lasījumam komisija lūdz iesniegt līdz 25.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu priekšlikumus iesniegt līdz 25.janvārim? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais patstāvīgais priekšlikums — lēmuma projekts “Par Aleksandra Prokopčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par Aleksandra Prokopčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem. Dokuments nr.1780. Aleksandrs Prokopčuks ir dzimis un mācījies Latvijā. Sāka mācīties Rīgā, pēc tam mācības beidza Jūrmalas 5.vidusskolā, pēc vidusskolas beigšanas iestājās Fizkultūras institūtā, tad viņš tika iesaukts dienestā un nodarbojās ar vieglatlētiku, viņš ir maratonists, vairākkārtējs Latvijas Republikas čempions garajās distancēs un ir Latvijas Republikas rekordists maratonskrējienā, pašreiz mācās Sporta pedagoģijas akadēmijā. Ir startējis Latvijas komandā Atlantas Olimpiskajās spēlēs. Komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta šo priekšlikumu izskatīšanai Saeimas sēdei, bet vēl es gribētu pieminēt sekojošu apstākli. Tanī brīdī, kad komisija izskatīja šo priekšlikumu, Prokopčukam bija Krievijas pilsonība, lai viņš varētu dabūt ārzemju pasi un braukt uz sporta spēlēm, un Pilsonības likums prasa, ka cilvēkam, pieņemot Latvijas pilsonību, ir jāatsakās no citas valsts pilsonības, bet tas jādara tad, kad šī citas valsts pilsonība ir vienīgais šķērslis Latvijas pilsonības saņemšanai. Tādēļ pēc tam, kad komisija izskatīja šo jautājumu, Prokopčuks ir uzrakstījis iesniegumu Krievijas vēstniecībai, kurā lūdzis pats, lai viņam tiek atņemta Krievijas pilsonība, un šeit dokumentos ir pievienota krievu valodā izziņa par to, ka viņam ir anulēta pilsonība, pašreiz viņam nav uz rokas pases, un šī izziņa uz šo brīdi ir vienīgais viņa personību apliecinošais dokuments. Es aicinu Saeimu izlemt jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izlemt jautājumu par pilsonības piešķiršanu Aleksandram Prokopčukam! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 7, atturas — 5. Aleksandrs Prokopčuks uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par dzīvokļa īpašumu”” , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Dokumenta nr.1824. Pirmkārt, atbildīgā komisija liek priekšā likumprojekta nosaukumā aizstāt vārdu “grozījums” ar vārdu “grozījumi”, jo uz trešo lasījumu mums tādi ir vairāki.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums attiecas uz likumprojekta ievaddaļu, un šeit atbildīgā komisija ir norādījusi vēl vienu papildu “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotāja” numuru.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Lībane. 25.panta pirmā daļa, kuras izvērsta redakcija ir pieņemta otrajā lasījumā, uz trešo lasījumu ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Bez tam atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar pantu, kas paredz likuma 35.panta izteikšanu jaunā redakcijā. To jūs redzat galējā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par likumprojekta 35.panta jauno redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Un visbeidzot atbildīgā komisija liek priekšā papildināt likumu ar pārejas noteikumu, kas paredz Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nr.132 spēka zaudēšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Visi priekšlikumi ir izskatīti, un varam balsot par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt deputātiem attieksmi pret likuma “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu”” pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 2, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums... Jānis Straume vēlas runāt par procedūru. Lūdzu!

J.Straume (TB). Iepriekšējā balsojumā par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem mans balsojums bija “par”, es lūdzu to labot “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemam to zināšanai.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību”” , trešais lasījums, Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Juris Dobelis.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 1839. Faktiski šie grozījumi skar vienkārši zināmu sakārtošanu, un visi tie bija domāti, lai ieviestu skaidrību un precizitāti nosaukumos. Trešajam lasījumam bija saglabājušies divi priekšlikumi. Viens no tiem būtiski atšķiras no visas šīs te grozījumu jēgas, šis priekšlikums iekļauj piedāvājumu, kas skar darbinieku statusu Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentā. Un doma, ierosinājumu doma, bija kārtējo reizi pilsoņiem atkal pievienot pārējos. Aizsardzības un iekšlietu komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt debatēs Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Šis ir jautājums, ko 6. Saeima mantoja no 5. Saeimas, jo jau toreiz mēs sākām izskatīt šo problēmu, kurš cilvēks Latvijā drīkst dzēst ugunsgrēku, un vai ugunsgrēka dzēšana ir politisks process un cilvēka dzīvību apdraudošs process un vai to var uzticēt tikai pilsonim. Toreiz mēs, tie, kas teica, ka ugunsdzēsējs var būt arī nepilsonis, teicām, ka šis likums principā ir tāds, kas diskriminē Latvijas pilsoņus, jo, ja deg nepilsoņa māja, tad pilsonis, riskēdams ar dzīvību, strādādams šinī departamentā, to dzēš. Bet, ja deg pilsoņa māja, tad nepilsonim nav tiesību dzēst šo māju, jo viņš nav oficiālajā dienestā. Tas bija tādā nu, varētu teikt, mazliet anekdotiskā līmenī, bet pēc būtības tā tas ir. Un šinī gadījumā ir vēl viena lieta. Ja mēs runājam par aptieku, tad bija ļoti svarīgi, kā šeit uzsvēra, valodas jautājums. Varētu tam piekrist, ka mūsu valodas inspekcija strādā slikti, ka likums darbojas slikti, ka aptieķnieks pilnībā jums nevar atbildēt par zāļu nosaukumu latviešu valodā. Bet ugunsdzēsējs? Vai ugunsdzēsējam ir jāpārvalda tik labi valsts valoda, lai apšaubītu valsts valodas inspekcijas izsniegtos dokumentus? Otra lieta. Ir arī šis nodarbinātības jautājums. Vai ugunsdzēsējs ir politiski atbildīga persona un vai tāpēc viņam būtu jābūt tikai pilsonim? Trešais jautājums, kas šeit būtu ļoti interesanti, ko mums varētu izskaidrot, kāda šodien ir situācija Ugunsdzēsības departamentā un kāds ir nodrošinājums ugunsdzēsējiem ar darbu, vai, pareizāk sakot, cik cilvēku trūkst šajā departamentā, lai pilnvērtīgi varētu strādāt? Tāpēc es aicinātu jūs, godātie deputāti, pārdomāt vēlreiz, par ko runa, tas ir, par Ugunsdzēsības departamentu, par tiem cilvēkiem, kas tanī var strādāt. Vai, aizliegdami par ugunsdzēsējiem būt tiem, kas nav pilsoņi, mēs tomēr nediskriminējam Latvijas Republikas pilsoņus? Jo ugunsdzēsēju darbs nav prioritāte vai privilēģija. Un es jums gribētu atgādināt vēl vienu lietu. Nemaz nav tik sen, kad divi bērni atradās uz Daugavas ledus un viņus izglāba tieši ugunsdzēsēji, un abi šie puiši, kas izglāba šos bērnus, nebija Latvijas Republikas pilsoņi. Un tai mātei tanī brīdī bija pilnīgi vienalga, viņa bija pateicīga par to, ka šie divi Latvijas Republikas nepilsoņi, kā viņi tanī brīdī saucās, devās un pildīja savu pienākumu. Šeit ir jābūt kritērijam par darbu Ugunsdzēsības departamentā — nevis pilsonis vai nepilsonis, bet profesionālā sagatavotība un prasme pareizi un droši pildīt savu tiešo pienākumu.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es nedomāju šeit runāt emociju līmenī, kā to darīja iepriekšējā runātāja, bet tīri pragmatiski. Es pilnīgi atbalstīju labojumu, ka nedrīkst strādāt uzņēmējdarbībā nepilsonis, un ne jau tāpēc, ka viņš nezina valodu. Tā ir pilsoņa diskriminācija, ka viņi normālas darba vietas nevar iegūt. Jūs ļoti labi zināt, kāda situācija ir daudzās firmās un veikalos, pakalpojumu darbnīcās Rīgā. Atbild krieviski, bet ne jau pilsoņi latvieši. Ir rezervētas darba vietas nepilsoņiem. Tāpēc es šeit pieeju ļoti pragmatiski. Tieši šeit ir vērts atbalstīt Dozorceva un Staša kunga labojumus. Lai nepilsoņi mūs apkalpo. Tur arī viņiem ir darba vietas. Vācijā, piemēram, es ļoti labi zinu, ka neprestižie darbi — pārdevēji, visādi tādi cilvēki, kuriem ir visu dienu jāsmaida un jāpakalpo, praktiski nav Vācijas pilsoņi.

Varbūt tas skan ciniski, bet tā ir taisnība. Ja mana pilsoņa māja degs, kāpēc man jāriskē ar pilsoņa dzīvību? Līdz ar to iebildumi, kas bieži vien var būt sniegti, ka ugunsdzēsējs nepratīs latviešu valodā uzrakstīt... izlasīt uzrakstu uz šļūtenes, kur ir sākums un kur ir beigas, nu neiztur īstu kritiku, un kādā valodā viņš lamāsies uz uzkritušu pagali, es domāju, ka nepilsoņu valodā tas būs diezgan sulīgi un labi saprotams. Līdz ar to mans priekšlikums būtu daudz radikālāks. Neļaut, tas ir, pareizāk sakot, neierobežot nepilsoņiem darba vietas apkalpojošajā sfērā, kas rada ērtības Latvijas pamata nācijai un arī pilsoņiem. Neradīsim arī sociālo spriedzi, jo galu galā šiem nepilsoņiem nav tikai jāzog, jāubago un jābūt grūtgalvīšiem, dosim tad tiem līdz 35 gadu veciem un arī nedaudz vecākiem vīriešiem iespējas strādāt un nopelnīt. Tādai jau nu, man šķiet, ir jābūt valdības politikai. Līdz ar to es aicinu atbalstīt deputātu Dozorceva un Staša priekšlikumus bez jebkādām emocijām, bet tīri pragmatiski kā šīs valsts saimniekiem, kā šīs valsts pilsoņiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša, frakcija “Latvijas ceļš”.

R.Marjaša (LC). Cienītie kolēģi! Par to laiku, kas pagāja no brīža, kad mēs nobalsojām par “Farmācijas likumu”, es paanalizēju visas tās debates, un tā kā tagad radies analoģisks jautājums, es gribu pateikt sekojošo. Tajā gadā, kamēr es šeit nebiju, es piedalījos vienā no Eiropas Padomes komisijas sēdēm, kur analizēja Eiropas Padomes dalībvalstu kriminālo un administratīvo likumdošanu. Un es uzzināju, ka vairumā Eiropas Padomes valstu ir paredzēta administratīvā un pat kriminālā atbildība par liegšanu strādāt tādā vai citā amatā ar motīvu — pieder vai nepieder pie noteiktas tautības. Jūs man teiksiet — mēs nerunājam par tautību, mēs runājam par pilsoņiem. Bet paskatīsimies stenogrammu, un tie, kas bija pret nepilsoņu tiesībām piedalīties farmakoloģijā, motivēja to ar vienu no ļoti svarīgajiem motīviem, ka latviešiem ir jāgarantē iespējas strādāt farmācijā... (Iebildumi no zāles.) Es lūdzu nebļaut... Nevajag būt liekulīgiem, mēs zinām, ka nepilsoņi pamatā ir cittautieši. To mēs visi ļoti labi zinām, lai kā jūs bļautu no vietas. Nevajag... Mani jūs neiebiedēsiet, es, cienījamie “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK, ļoti augsti vērtēju jūsu politisko konsekvenci un no šīs tribīnes nemēģināšu jūs pārliecināt uz otru pusi. Es vēršos pie tiem, kuri varbūt šaubās, pie tiem, kuri varbūt šaubījās, balsojot par Farmācijas likuma attiecīgo pantu, izgāja ārā no zāles vai nemaz nepiespieda pogu, jo nobalsoja vispār tikai 65 cilvēki, un zālē šeit ir reģistrēti pie 80 cilvēkiem. Es ļoti lūgtu pārējos kolēģus padomāt par to, vai mēs varam šeit ar šo te likumu akceptēt to, kas pasaulē ir sodāms. Jā, es runāju par tematu.

Bez tam man bija ļoti nepatīkami, ka šeit pat “Tēvzemei un Brīvībai” atbalstītais valdības ministrs Makarova kungs nezina mūsu likumdošanu, jo mums pastāv 5. Saeimas pieņemts likums, kurš varbūt daļai no jums patīk, daļai nepatīk, par to personu statusu, kuri agrāk bija PSRS pilsoņi un kuri šodien nav nevienas citas valsts pilsoņi, un tur ir legalizēts tas termins “nepilsonis”, un mums tiek pagatavoti dokumenti, kuru vākos ir uzrakstīts “nepilsoņa pase”. Tātad šis arguments neiztur kritiku, un tomēr mums jābūt izvēlīgiem ar argumentiem. Es vienkārši vēršos pie tiem kolēģiem, kas varbūt vēl nav pamatīgi iedziļinājušies šajā jautājumā, un īpaši pie tiem, kas uzstājas kā presē, tā radio un televīzijā un uzdodas par cittautiešu draugiem, par cittautiešu aizstāvjiem, runā arī krievu valodā, bet šeit tomēr savu labo gribu baidās paust.

Cienījamie kolēģi! Latvijā ir ļoti daudz pilsoņu vēlētāju, un nebūt visi nav “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK pārstāvji. Es esmu droša... es esmu droša, ka 7. Saeimā pietiks atbalstītāju “Tēvzemei un Brīvībai”, bet noteikti pietiks atbalstītāju arī pārējiem, kuriem ir cits viedoklis, cita pozīcija šajā cilvēktiesību aizsardzības jomā. Tādēļ es lūdzu jūs par to padomāt. Nemēģiniet konkurēt ar “Tēvzemei un Brīvībai”, viņu vēlētājs, vienalga, nebalsos par jums, lai cik šodien jūs te Saeimā parādītu savu nacionāli radikālo seju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk neviens runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — lūdzu, Dobeļa kungs, vēlaties ko piebilst?

J.Dobelis (LNNK, LZP) . Jā... Cienītie kolēģi! Jāsaka, ka runātāju izteiktie fakti atgādināja to pašu, kas notika komisijas sēdē, un tāpēc es gribētu atgādināt arī komisijā apspriesto. Iespējas dzēst uguni nepilsoņiem būs un ir, un tāpēc nevajadzētu jaukt divas dažādas lietas. Nevajadzētu jaukt Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu ar brīvprātīgajām ugunsdzēsēju biedrībām. Diemžēl oratori to nav sapratuši. Es gribētu atgādināt, ka šis Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments nesastāv vis no ugunsdzēsējiem, kā šeit tiek sludināts. Bez tam atgādināšu, ka šī departamenta aprūpē nonāks arī viss, kas saistīts ar dabas katastrofām un daudzām citām parādībām, kas līdz šim bija Civilās aizsardzības kompetencē. Tātad runa ir par departamenta darbiniekiem, par militarizētas struktūras darbiniekiem. Varbūt atgādināšu arī to, ka šis departaments ir Iekšlietu ministrijas sastāvdaļa, un mēs jau savā laikā runājām par to, ka Iekšlietu ministriju nevajadzētu papildināt ar nepilsoņiem. Lūdzu ņemiet gan to vērā, un šī emocionālā izrunāšanās galīgi neskar šo te piedāvājumu. Bez tam šis likuma grozījums skāra tikai tīri nosaukuma sakārtošanu. Un vienkārši tika izmantots, lai ieslidinātu galīgi šeit nepiemērotu pantu. Tāpēc komisija ar lielu balsu vairākumu šādu priekšlikumu noraidīja. Komisijas vārdā es arī aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt attieksmi pret deputātu Dozorceva, Staša, Kreituses, Kreitusa un Kalnbērza priekšlikumu — par likumprojekta 18.panta iesniegto redakciju. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 24, atturas — 3. Pieņemts. Tālāk, jā, protams, lūdzu Dobeļa kungs!

J.Dobelis. Tātad vēl viens papildinājums, ko iesniedz Iekšlietu ministrija. Tas arī skar redakcionālus labojumus, un komisija to pieņēma precizētākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu pret Iekšlietu ministrijas priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar 4.pantu šādā redakcijā — iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Dobelis. Ar to būtu izteikts viss, kas skar šos grozījumus trešajā lasījumā. Tā ka tagad parādās iespēja balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 13, atturas — 5. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju reģistru”” . Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā Aigars Jirgens, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

A.Jirgens (TB). Godātie kolēģi, strādājam ar dokumentiem nr. 1766 un nr.1818. Juridiskā komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju reģistru””, vispirms saskaņā ar Kārtības ruļļa 92.pantu ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izlemt jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 2, atturas — 3. Steidzamība ir pieņemta.

A.Jirgens. Godātie kolēģi, kā jūs redzat, šis likumprojekts ir ļoti īss. Tas satur vienu punktu, un tas paredz izdarīt nosaukuma maiņu atbilstoši Ministru kabineta akceptētajai koncepcijai par valsts pārvaldes institūciju nosaukuma vienotu lietošanu. Varētu vēl atgādināt, ka analoģisks grozījums ir jau izdarīts likumā “Par ārvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”. Tāpēc Juridiskā komisija atbalsta arī šo likumprojektu un aicina Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Jirgena kungs, kādi ir priekšlikumi otrajam lasījumam un priekšlikumu iesniegšanas termiņiem?

A.Jirgens. Ja deputātiem nav iebildumu, es aicinu pieņemt to tūlīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju reģistru”” pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” . Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Aigars Jirgens.

A.Jirgens (TB). Godātie deputāti, šis likumprojekts ir analoģisks iepriekšējam un arī paredz tieši to pašu, lai sakārtotu šos iestāžu nosaukumus visos mūsu likumdošanas aktos. Tāpēc arī Juridiskās komisijas atzinums ir tāds pats, un vispirms es lūdzu Saeimu nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 1, atturas — nav. Steidzamība ir pieņemta.

A.Jirgens. Juridiskā komisija konceptuāli atbalsta šo likumprojektu un aicina to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam.

A.Jirgens. Ja deputātiem nav iebildumu, es aicinu, tāpat kā iepriekšējo likumprojektu, izskatīt tūlīt otrajā lasījumā.

Iesniegumi

Dok. Par Ministru prezidenta

nr.2053 un Ministru kabineta atkāpšanos

Ministru prezidenta A.Šķēles atkāpšanās paziņojums

Saeimas priekšēdētājam A.Čepānim

Paziņoju par savu atkāpšanos no Ministru prezidenta amata un pēc analoģijas ar neuzticības izteikšanu Satversmes 59.panta noteiktajā gadījumā — līdz ar to arī par visa Ministru kabineta atkāpšanos.

1997.gada 20.janvārī Ministru prezidents A.Šķēle

Saeimas Kancelejā reģistrēts pl. 14.02.

Informācija

Prezidijā Par Prezidija

1997.gada 17.janvāra sēdi

1. Sēdē izskatīja divdesmit vienu saņemto likumprojektu, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdēs.

Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi tiks iekļauti Saeimas nākamajā kārtējā sēdē, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 83.panta pirmās daļas 2.punktu.

2. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1997.gada 23.janvāra sēdes darba kārtību.

3. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1997.gada 23.janvāra sēdes (pulksten 17.30) darba kārtību.

4. Pieņēma zināšanai Juridiskās komisijas informāciju, ka par komisijas priekšsēdētāja biedru ievēlēta R.Marjaša.

5. Pieņēma zināšanai Sociālo un darba lietu komisijas informāciju, ka par komisijas sekretāru ievēlēts V.Nagobads.

6. Pieņēma zināšanai informāciju par frakciju izvirzītajiem kandidātiem darbam Saeimas komisijā, kas izstrādās projektu Satversmes otrajai daļai par cilvēktiesībām.

7. Pieņēma zināšanai Juridiskās komisijas lūgumu komisijām izvirzīt kandidātus apakškomisijai, kas tiks izveidota, lai izskatītu Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Latvijas Republikas Administratīvais kodekss”.

8. Prezidijs izskatīja deputāta A.Bartaševiča iesniegumu, kurā viņš jautā, kāpēc komandējums uz starptautisko konferenci “Pareizticīgo sabiedrība un garīgi tuvo tautu dzīves ekoloģijas problēmas” piešķirts citam deputātam.

Prezidijs informēja, ka arī deputāte L.Kuprijanova saņēmusi ielūgumu un tāpēc viņai piešķirts komandējums uz šo konferenci.

9. Prezidijs neatbalstīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu.

10. Apstiprināja izdevumu tāmi Ziemeļu padomes un Baltijas asamblejas semināram Rīgā 1997.gada 17.februārī.

11. Izskatīja frakcijas “Tautai un taisnībai” priekšlikumus par autotransporta izmantošanu.

Minēto jautājumu nodeva Saimnieciskajai komisijai.

12. Izglītības un zinātnes ministra iesniegumu par Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmes apstiprināšanu nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

13. Izglītības un zinātnes ministra iesniegumu par Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

14. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: V.Nagobadam (Saeimas 16.janvāra sēdē un 16.janvāra (pulksten 17.30) sēdē); L.Tenisam (Saeimas 12.decembra sēdes otrajā reģistrācijā, 18.un 19.decembra sēdē un 27.decembra ārkārtas sēdē); G.Eniņam (Saeimas 5.decembra ārkārtas sēdē); G.Valdmanim (Saeimas 5.decembra (pulksten 17.30) sēdē un 27.decembra ārkārtas sēdē); L.Stašam (Saeimas 27.decembra ārkārtas sēdē); E.Jurkānam (Saeimas 5.decembra ārkārtas sēdē); A.Krastiņam (Saeimas 4.decembra sēdē, 5.decembra (pulksten 17.30) sēdē, 5.decembra ārkārtas sēdē, 12.decembra (pulksten 17.30) sēdē un 17.—19.decembra sēdē); A.Kiršteinam (Saeimas 12.decembra (pulksten 17.30) sēdē un 19.decembra sēdē); V.Stikutam (Saeimas 5.decembra ārkārtas sēdē); O.Brūveram (Saeimas 16.janvāra sēdes trešajā reģistrācijā); K.Leiškalnam (Saeimas 16.janvāra sēdes trešajā reģistrācijā); V.Balodim (Saeimas 5.decembra (pulksten 17.30) sēdē un 16.janvāra sēdes pirmajā reģistrācijā).

Saeimas sekretāra biedrs M.Rudzītis

Plenārsēdē 1997.gada 23.janvāra

sēdes darba kārtība

(sēdes sākums — pulksten 9)

I. Prezidija ziņojumi

1. Par saņemtajiem Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem

1. 1. Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.458 “Grozījums Ministru kabineta 1996.gada 6.augusta noteikumos nr.300 “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu””. (Reģ.nr.586) (dok.nr.1973;nr.1973a) Ministru kabinets

2. 2. Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.459 “Dānijas Karalistes pavalstnieku bezvīzu ieceļošanas kārtība Latvijas Republikā”. (Reģ. nr.587) (dok. nr.1974; nr.1974a) Ministru kabinets

3. 3. Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.1 “Par likuma “Par Latvijas Investīciju banku” atzīšanu par spēku zaudējušu”. (Reģ. nr.591) (dok. nr.1981; nr.1981a) Ministru kabinets

4. 4. Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.2 “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. (Reģ. nr.592) (dok. nr.1981; nr.1982a) Ministru kabinets

5. 5. Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.3 “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem””. (Reģ. nr.593) (dok. nr.1983; nr.1983a) Ministru kabinets

2. Par saņemtajiem likumprojektiem

6. Likumprojekts “Grozījums likumā “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtība””. (Reģ. nr.594) (dok. nr.1997; nr.1997a) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

3. Par saņemtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem

7. 1. Lēmuma projekts “Par deputātes Janīnas Kušneres atbrīvošanu no Saeimas deputātu delegācijas vadītājas amata Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā”. (dok.nr.2047) Deputāti A.Ameriks, A.Jirgens, J.Sinka, J.Straume, J.Kušnere, J.Celmiņš, P.Putniņš, M.Vītols, E.Inkēns, A.Lambergs, M.Lujāns, G.Gannusa

8. 2. Lēmuma projekts “Par deputāta Jura Sinkas apstiprināšanu par Saeimas deputātu delegācijas vadītāju Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā”. (dok. nr.2048) Deputāti A.Ameriks, A.Jirgens, J.Straume, A.Panteļējevs, J.Kušnere, J.Celmiņš, A.Kiršteins, P.Putniņš, M.Vītols, I.Bērziņš, A.Lambergs, M.Lujāns

9. 3. Lēmuma projekts “Par deputātes Ilgas Kreituses atbrīvošanu no Latvijas nacionālās grupas vadītājas amata Parlamentu savienībā”. (dok. nr.2049) Deputāti A.Ameriks, A.Jirgens, I.Daudišs, M.Rudzītis, J.Sinka, A.Panteļējevs, J.Straume, J.Kušnere, J.Celmiņš, A.Kiršteins, P.Putniņš, M.Vītols

10. 4. Lēmuma projekts “Par deputāta A.Čepāņa ievēlēšanu Latvijas nacionālās grupas Parlamentu savienībā sastāvā, vienlaicīgi apstiprinot viņu arī par šīs grupas vadītāju.(dok.nr.2050) Deputāti A.Ameriks, A.Jirgens, I.Daudišs, M.Rudzītis, J.Sinka, J.Straume, A.Panteļējevs, J.Kušnere, J.Celmiņš, A.Kiršteins, P.Putniņš, M.Vītols

II. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

11. Lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneša A.Lepses atbrīvošanu no amata”. (dok. nr.2045) Juridiskā komisija

III. Saeimas 5.decembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgais priekšlikums

1. Neizskatītie likumprojekti

12. 1. Likumprojekts “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai”. (Reģ. nr.518) (1.lasījums) (dok. nr.1663; nr.1831) Juridiskā komisija

13. 2. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Izglītības likumā”. (Reģ. nr.476) (1.lasījums) (dok. nr.1484) Ministru kabinets

3. Alternatīvais likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Izglītības likumā”. (Reģ. nr.566) (1.lasījums) (dok. nr.1848) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

14. 4. Likumprojekts “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. (Reģ. nr.548) (1.lasījums) (dok. nr.1770; nr.1861) Ārlietu komisija

2. Neizskatītais patstāvīgais priekšlikums

15. Lēmuma projekts “Par Vladimira Kuļika uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.1851) Pilsonības likuma izpildes komisija

IV. Saeimas 1996.gada 12.decembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

16. 1. Lēmuma projekts “Par Andreja Sokolova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.1888) Pilsonības likuma izpildes komisija

17. 2. Lēmuma projekts “Par Tatjanas Voronovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.1889) Pilsonības likuma izpildes komisija

18. 3. Lēmuma projekts “Par Vladimira Bagirova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.1890) Pilsonības likuma izpildes komisija

19. 4. Lēmuma projekts “Par Latvijas Zinātņu akadēmijas Hartas apstiprināšanu”. (dok. nr.1901a) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

V. Saeimas 1996.gada 17.–19.decembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti

20. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. (Reģ. nr.361) (3.lasījums) (dok. nr.1922) Juridiskā komisija

21. 2. Likumprojekts “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”. (Reģ. nr.19) (2.lasījums) (dok. nr.37; nr.1919) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

VI. Saeimas 1997.gada 16.janvāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi

1. Neizskatītie likumprojekti

22. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. (Reģ. nr.514) (2.lasījums) (Steidzams) (dok. nr.1641; nr.1790; nr.1790a; nr.1790b) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

23. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. (Reģ. nr.513) (2.lasījums) (Steidzams) (dok. nr.1640; 1790; nr.1790a; 1790c) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

24. 3. Likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā”. (Reģ. nr.301) (2.lasījums) (Steidzams) (dok. nr.860; nr.1962; nr.1962a) Juridiskā komisija

25. 4. Likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un sodīšanā”. (Reģ. nr.516) (2.lasījums) (Steidzams) (dok. nr.1656; nr.1858a) Ārlietu komisija

26. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli””. (Reģ. nr.576) (2.lasījums) (Steidzams) (dok. nr.1921; 1958a) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

27. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.117) (Reģ. nr.226) (3.lasījums) (dok. nr.1967) Juridiskā komisija

28. 7. Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.121) (Reģ. nr.230) (3.lasījums) (dok. nr.1968) Juridiskā komisija

29. 8. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.140) (Reģ. nr.251) (3.lasījums) (dok. nr.1969) Juridiskā komisija

30. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.280) (Reģ. nr.375) (2.lasījums) (dok. nr.1135; nr.1936) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

31. 10. Likumprojekts “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu J.Daliņa Valmieras stadionam”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.279) (Reģ. nr.374) (2.lasījums) (dok. nr.1134; nr.1937) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

32. 11. Likumprojekts “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”. (Reģ. nr.411) (3.lasījums) (dok. nr.1943) Aizsardzības un iekšlietu komisija

33. 12. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. (Reģ. nr.270) (3.lasījums) (dok. nr.1979) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

34. 13. Likumprojekts “Latvijas Republikas Krimināllikums”. (Reģ. nr.389) (1.lasījums) (dok. nr.1154; nr.1941) Aizsardzības un iekšlietu komisija

35. 14. Likumprojekts “Muzeju likums”. (Reģ. nr.332) (2.lasījums) (dok. nr.979; nr.1951) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

2. Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

36. 1. Lēmuma projekts “Par Svetlanas Proskurovskas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.1948) Pilsonības likuma izpildes komisija

37. 2. Lēmuma projekts “Par Viktora Bugaja uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.(dok.nr.1949) Pilsonības likuma izpildes komisija

38. 3. Likumprojekts “Par Georgija Ševčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.(dok.nr.1950) Pilsonības likuma izpildes komisija

VII. Likumprojektu izskatīšana

39. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.116) (Reģ.nr.225)(3.lasījums)(otrreizējā caurlūkošana)(dok.nr.2040) Juridiskā komisija

40. 2. Likumprojekts “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.300) (Reģ. nr.397) (3.lasījums) (dok. nr.2044) Juridiskā komisija

41. 3. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.321) (Reģ. nr.405) (2.lasījums) (dok. nr.1177; nr.1996) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

42. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. (Reģ. nr.263) (3.lasījums) (dok. nr.2039) Juridiskā komisija

43. 5. Likumprojekts “Par mērījumu vienotību”. (Reģ. nr.265) (3.lasījums) (dok. nr.2042) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

44. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ. nr.547) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.1769; nr.1995) Aizsardzības un iekšlietu komisija

45. 7. Likumprojekts “Latvijas Republikas Administratīvais kodekss”. (Reģ. nr.457) (1.lasījums) (dok. nr.1452; nr.1998) Juridiskā komisija

46. 8. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ. nr.447) (2.lasījums) (dok. nr.1391; nr.1999) Juridiskā komisija

47. 9. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ. nr.446) (2.lasījums) (dok. nr.1390; nr.2011) (iekļauti likumprojekti ar reģ. nr.526, dok. nr.1697; reģ. nr.450; dok. nr.1400) Juridiskā komisija

48. 10. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. (Reģ. nr.503) (1.lasījums) (dok.nr.1561;nr.2013) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

49. 11. Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. (Reģ. nr.505) (2.lasījums) (dok. nr.1566; nr.2037) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

50. 12. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām””. (Reģ. nr.462) (2.lasījums) (dok. nr.1504; nr.2038) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

51. 13. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ. nr.536) (1.lasījums) (dok. nr.1735) Ministru kabinets

14. Alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ. nr.615) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.2041) Aizsardzības un iekšlietu komisija

52. 15. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.535) (2.lasījums) (dok.nr.1734; nr.2043) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Plānotais Trešdien, 22. janvārī

8.00 Frakcijas “Latvijai” sēde.

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par apžēlošanu”.

2. Likumprojekts “Grozījums Civillikumā” (dok. nr.978).

3. Likumprojekts “Grozījums Civillikumā” (dok. nr.660).

10.00 Ārlietu komisijas sēde.

1. Tikšanās ar LR ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Pastāvīgā pārstāvniecībā ANO A.Baumani.

2. Jautājums par Mārtiņa Perta kandidatūru LR ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka amatam Itālijas Republikā.

3. Jautājums par LR ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Baltkrievijas Republikā Jāņa Lovnika atsaukšanu no amata.

4. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Taizemes Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”.

5. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa konvencijai “Par tādu konkrētu ieroču lietošanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība” protokolam “Par redzi afektējošiem lāzerieročiem””.

10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

komisijas izbraukuma sēde.

Iepazīšanās ar a/s “Rīgas miesnieks” darbu.

10.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

1. Valsts bērnu un jaunatnes politikas koncepcijas projekts.

2. Ārlietu ministrijas informācija sakarā ar EDSO Augstā komisāra

mazākumtautību jautājumos Maksa van der Stūla ieteikumiem.

3. Sabiedrisko organizāciju priekšlikumi par krievu tautības iedzīvotāju

integrācijas programmas izstrādāšanu.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Likums par prakses ārstiem”.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par veterināro medicīnu””.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par Rēzeknes brīvo zonu”.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli””.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par šaujamieročiem un speciālajiem

līdzekļiem pašaizsardzībai””.

2. Likumprojekts “Grozījums likumā“Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību””.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

Likumprojekts “Latvijas Republikas valsts valodas likums”.

11.30 Saeimas priekšsēdētāja biedra Aigara Jirgena tikšanās ar

Kipras Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Dr. Erato Kozakosu-Markullidu.

12.00 Lielbritānijas Hansarda parlamentārās pārvaldes apvienības

Viduseiropas un Austrumeiropas valstu projekta direktora Dr.Džefrija Vuda tikšanās ar LR Saeimas frakciju pārstāvjiem.

13.00 LZS, KDS, LDP frakcijas sēde.

13.00 Frakcijas “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” sēde.

13.00 Vienības partijas frakcijas sēde.

14.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

14.00 LNNK, LZP frakcijas sēde.

14.00 Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas sēde.

14.00 Frakcijas “Latvijas ceļš” sēde.

15.00 Frakcijas “Tautai un taisnībai” sēde.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!