• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Valdība un pārējās valsts institūcijas turpina strādāt". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.01.1997., Nr. 25 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29487

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Konkursi

Vēl šajā numurā

22.01.1997., Nr. 25

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Valdība un pārējās valsts institūcijas turpina strādāt”

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzstāšanās Latvijas televīzijas raidījumā “Panorāma” 1997.gada 20.janvārī

— Labvakar! Šī diena visā Latvijā ir pagājusi zem barikāžu zīmes. Zem mūsu tautas vienotības, atmiņu, svētbrīža zīmes. Varbūt tieši “svētbrīdis” ir tas pareizākais apzīmējums dienā, kad visa tauta cēlās kājās, lai apliecinātu sevi kā patiesu savas zemes saimnieku, kā īstenu savas zemes patriotu. Lai apliecinātu savu mīlestību, savas jūtas, lai apliecinātu savu vienotību un mūžīgo neatkarību.

Jā, tajās dienās mēs visi bijām emociju, prieka, pašaizliedzības un gaišas nākotnes pārņemti. Seši gadi ir ļoti īss periods, lai novērtētu šo dienu patieso vērtību. Es teiktu, ka tauta tajās dienās ir uzrakstījusi savu varoņeposu. Varoņeposu, kas netiks aizmirsts cauri gadu simtiem. Bet tajā pašā laikā mēs gājām ar domu, ka, iegūstot brīvību, nepaies ilgs laiks un mēs kļūsim bagāti. Ja ne bagāti, vismaz pārtikuši. Tajās dienās mēs domājām, ka mēs, atgriežoties Rietumu pasaulē, Eiropā, dažos mirkļos nokļūsim pie Eiropas spožumiem un labklājības līmeņa. Tajās dienās mēs domājām, ka daudz kas maksā lētāk, citādāk, vieglāk, nekā par to esam pārliecinājušies šajos sešos gados. Mums stāstīja, ka veselība būs par brīvu, apkure par brīvu, skola par brīvu. Tā bija tāda vāja maskēšanās, un tika dots šķietams mierinājums par to, ka mēs bijām zaudējuši brīvību, atrodoties okupācijas jūgā.

Šobrīd esam pārliecinājušies par ko citu — ka tas viss ir panākams ar grūtu, neatlaidīgu darbu. Ar lielu atbildības sajūtu, ar pašaizliedzību. Un es pat teiktu, ka šis laiks ir robeža starp mūsu atbildību, starp mūsu varēšanu, starp mūsu gribēšanu un mīlestību padarīt savu zemi skaistu un bagātu. Šajās dienās es vēlreiz varu pārliecināties, no rīta līdz vakaram atrodoties dažādās vietās, kas saistītas ar barikāžu dienām, par mūsu tautas lielo vienotību. Mēs bijām vienoti toreiz, mēs esam vienoti tagad un mēs arī būsim vienoti mūžam.

Dziļā cieņā noliecu galvu to cilvēku priekšā, kas zaudēja dzīvību tajās karstajās dienās. Es esmu pateicīgs tām ģimenēm, to cilvēku piederīgajiem, kas audzinājuši varonīgus bērnus, kas nedomādami kailām rokām un karstām sirdīm stājās pretī, un vajadzības gadījumā bija gatavi stāties pretī jebkuram pārspēkam. Šodien esmu pateicīgs tiem cilvēkiem, kas atradās Doma laukumā un dažās citās vietās ar savu spēku, ar savu apņēmību, ar savu gribu. Cits ar savu personību, cits ar noadītām zeķēm, cits ar karstu tēju, cits ar savām spējām un varēšanu palīdzēt cilvēkam grūtā brīdī. Es esmu pateicīgs tiem cilvēkiem, kas toreiz atradās Augstākās padomes ēkā un ar savu stāju demonstrēja Latvijas nākotnes metus un droši tos ir iezīmējuši. Šajā dienā es gribētu pateikties visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas dara visu, lai mūsu dzīve būtu ne tikai brīva, neatkarīga, bet lai tā būtu arī laimīga, patstāvīga un droša.

Jautājums: — Prezidenta kungs, kam tiks uzticēta jaunās valdības veidošana pēc Andra Šķēles demisijas?

Guntis Ulmanis: — To es nevaru pateikt, jo man, raugoties uz šiem komentāriem “Panorāmā”, ir jāsaka, ka es visas šīs dienas – gan piektdien, gan sestdien, gan svētdien — atrados savā darba vietā. Un tie ir salti meli, ja kāds mani nav varējis sazvanīt. Tikai nav zināms, kurš ir melojis, — vai sekretāre, vai kurjers, vai kāds cits starpnieks. Katrā ziņā šodien pulksten divos es pirmo reizi saņēmu informāciju par premjera demisiju. Un tas man bija ne tikai pārsteigums, bet ļoti liels pārsteigums. Jo līdz šim nekādu domstarpību būtiskos jautājumos man ar premjeru nav bijis.

Ja runājam par pēdējo valdības ministra apstiprināšanu, varu tikai vēlreiz palikt pie tā paša, ko esmu teicis. Bet tad ir žēl, ka viena cilvēka dēļ ir jāupurē tik lielas vērtības valstiskā mērogā. Tas šobrīd katrā ziņā nav saprotams.

Jautājums: — Jums, šovakar, 20. janvārī, ir paredzēta tikšanās ar Andri Šķēli. Par ko esat iecerējis runāt?

Guntis Ulmanis: — Jā, šovakar pēc manas iniciatīvas esam vienojušies pulksten deviņos — pēc dažām minūtēm — tikties. Par ko var runāt divi cilvēki, kam ir pilnīgi tīra sirdsapziņa, kā nupat dzirdējāt televīzijas pārraidē?

Jautājums: — Kā jūs novērtētu faktu, ka viens no premjera Andra Šķēles demisijas cēloņiem esot Valsts prezidenta atbalsta trūkums?

Guntis Ulmanis: — Bezatbildīgs komentārs. Es to nevaru komentēt. Tāda situācija nekad nav bijusi. Nevaru atcerēties piemēru, kad mēs ar premjeru nebūtu runājuši, vienojušies vai apspriedušies par to vai citu jautājumu. Ja viens otrs uzskata, ka likuma atgriešana nav atbalsts, vai arī viedokļa izteikšana par to vai citu personu, tad es vairs nesaprotu šo politiķu nostāju un sava darba vērtējumu.

Jautājums: — Vai pēc šīvakara sarunas ar Andri Šķēli jūs būsit gatavs konkrētāk izvērtēt notikušo un varbūt jau nākt klajā ar jaunā Ministru prezidenta kandidatūru?

Guntis Ulmanis: — Politika prasa savu loģiku. Acīmredzot būs tikšanās ar partiju pārstāvjiem, varbūt būs ne viena vien tikšanās ar Šķēles kungu. Acīmredzot arī Šķēles kungam ir savas prasības, sava nostāja, savi argumenti. Domāju, ka nepaies ilgs laiks un mēs atgriezīsimies pie jauna premjera apstiprināšanas. Vai tā būs esošā kandidatūra, vai tas būs cits premjers — tas lielā mērā ir atkarīgs no politiskajiem spēkiem. Katrā ziņā valdība un pārējās valsts institūcijas turpina strādāt. Un domāju, ka premjera demisija valstij situācijā, kad patiešām daudz jāstrādā pie reformām, pie valsts attīstības perspektīvām, nav nekāds sevišķi liels notikums. Protams, būtu labi, ja Latvijā varētu ieviesties tradīcija, ka valdība nostrādā vismaz trīs četrus gadus. Skaidri zināms, kāds no tā būtu labums un kādas priekšrocības iegūtu gan tauta, gan valsts, gan šāda valdība, strādājot ilgāku laiku.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!