Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Laukkredītam " - trīs gadi (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.01.1997., Nr. 25 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29485

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lauksaimnieku gada sākums - ar lielākām subsīdijām

Vēl šajā numurā

22.01.1997., Nr. 25

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Laukkredītam” — trīs gadi

Pirms saplūšanas ar Hipotēku un zemes banku

Turpinājums no 1.lpp.

Pasaules bankas kredītlīnija prasa valsts līdzdalību. Tādēļ ir domāts par jaunu programmu izstrādi, par ko sīkāk tiks stāstīts pēc Pasaules bankas ekspertu viesošanās janvāra beigās Latvijā. Programmas tiks izstrādātas zemes tirgus veicināšanai, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes attīstībai un krājaizdevu sabiedrību izveidošanai.

Akciju sabiedrības “Latvijas Lauksaimniecības finansu sabiedrība” jeb “Laukkredīts” ģenerāldirektors Andris Riekstiņš teica, ka šo trīs gadu laikā “Laukkredīts” ir piešķīris 1738 aizdevumus par kopējo summu vairāk nekā 10 miljoni latu (19,1 milj. ASV dolāru). Tātad cilvēki ņem kredītus apgrozāmajiem līdzekļiem, lopu iegādei, tehnikai, ēku rekonstrukcijai un ražošanas ēku celtniecībai. Nauda atrodas apritē, un klientu jau atdotie līdzekļi tiek atkārtoti izsniegti, tātad naudas trūkums “Laukkredītam” nedraud.

Kādēļ var tik droši apgalvot, ka līdzekļi pietiks? Šo trīs gadu laikā kredītu atmaksāšanas pakāpe ir bijusi ļoti augsta: no 86 līdz 93 procentiem atkarībā no tā, vai ir gada vai mēneša sākums, vai beigas un kad tiek veikts kopsavilkums. Agri vai vēlu, bet nauda atpakaļ atnāk, un šo trīs gadu laikā “Laukkredīts” nav norakstījis nevienu aizdevumu, nekas nav gājis zudumā. Ir dažādas problēmas ar tiesu izpildītājiem, ar naudas piedziņu. Tas ir ilgs un nepatīkams process. Taču rezultāts ir pozitīvs, un līdzekļi tiek atgūti, lai tos atkārtoti laistu apritē. Kopējais Pasaules bankas kredītresursu apjoms, ko apkalpo “Laukkredīts”, ir 21 167 590 ASV dolāru.

1996. gada beigās “Laukkredītam” tika dota atļauja kreditēt jebkuru lauku uzņēmējdarbību. Vienīgais — nedrīkst finansēt zemes un privātēku iegādi. Taču aizdevumu šīm vajadzībām var iegūt Hipotēku un zemes bankā. Pilnīga “Laukkredīta” saplūšana ar Hipotēku un zemes banku notiks 1. maijā. Taču, negaidot šo termiņu, iestādes cenšas strādāt kopā un jau šobrīd “Laukkredīts” savus klientus pieņem bankas filiālēs.

Ko reāli dos abu šo finansu iestāžu apvienošana? Būs iespējams sekot savu klientu finansiālajam stāvoklim, jo, ja klientiem būs konti bankā, tad būs redzama naudas kustība. Tas dažkārt ļaus saudzīgāk izturēties pret ķīlas jautājumiem — tad, ja kontā ir laba naudas aprite.

“Laukkredīta” darbību traucē nesakārtotās īpašumattiecības un Zemesgrāmatu dienesta darbība, reģistrējot nekustamos īpašumus un nostiprinot hipotēkas. Būtu vēlams valstī ieviest centralizētu kredītsaistību reģistrāciju — tas atvieglotu klientu kredītsaistību pārbaudi. Nenoliedzmi traucē tas, ka visās zemnieku saimniecībās netiek veikta grāmatvedības uzskaite.

Kā izmainījušies “Laukkredīta” klienti? 1994. gadā vidējam klientam bija 15 — 20 hektāru zemes, dažas govis. Šobrīd jau ir 300 — 400 hektāru zemes, dažam pat vairāk nekā 1000, attīstīta ražošana, moderna tehnika. Skaitļi runā paši par sevi. Acīmredzot klienti ir auguši rokrokā ar pašu kredītiestādi. “Laukkredīta” pastāvīgie klienti ir vairāk nekā 700, t.i., sākot no 1994. gada.

Latvijas Hipotēku un zemes bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks Inesis Feiferis, kurš arī ir cieši saistīts ar “Laukkredītu”, uzvēra, ka darbība nebūtu bijusi tik veiksmīga, ja tik daudzi cilvēki šeit nebūtu kopīgi darbojušies. Tādēļ ir jāsaka paldies visiem ministriem, kuri šo trīs gadu laikā ir strādājusi, it īpaši Jānim Kinnam, Ārijam Ūdrim un pašreizējam ministram Robertam Dilbam. “Laukkredīts” nebūtu tik strauji attīstījies, ja nebūtu palīdzības no Pasaules bankas gan materiālā ziņā, gan ar padomiem projektu veidošanā un iestādes specifiskā darbībā un Eiropas Savienības palīdzības ar datoriem, laukiem atbilstošām automašīnām. Sākumā kāds kolēģis pārmetis, ka “Laukkredīts” tiekot lutināts. Tas esot kā jauna meitene, ko katrs cenšas labi ietērpt. Ar zināšanām palīdzēja arī ASV, Dānija, Lielbritānija, Zviedrija un vēl daudzas valstis, bez kuru palīdzības “Laukkredīts” nebūtu tāds, kāds tas šobrīd ir.

Šis ir starptautisks projekts, kurš ieguvis atzinību un ko jau cenšas atdarināt dažas postsociālisma valstis, piemēram, Moldova, Kazahstāna, Uzbekistāna un Krievija. Tātad projekts ir dzīvotspējīgs, esam centušies godīgi darīt savu darbu un apgūt zināšanas, kā jāstrādā ar finansēm. Sākumā tika pieņemts princips, ka neviens kredīts netiks dots “pa blatu”. Šis princips nav pārkāpts, neskatoties uz dažādiem “spiedieniem” no ļoti augstu kungu puses. Un par to ir prieks.

Latvijas Hipotēku un zemes bankas prezidente Maija Treija, kura līdz kļūšanai par bankas prezidenti bija “Laukkredīta” ģenerāldirektore, piekrita, ka jaunavu — “Laukkredītu” — tērpa bagātīgi. Taču līdz šai ietērpšanai bija neapkurinātas telpas, sagrabējuši personīgie “žigulīši” un sēdēšana pie datora ar cepurēm galvā. Taču viss ir izturēts, iestāde veiksmīgi pastāv, un tas ir “Laukkredīta” nopelns, ko neviens atņemt nevar.

Taču pats galvenais — izturēja zemnieki. Arī viņiem šis laiks nav bijis viegls, arī viņi kopā ar “Laukkredītu” mācījās. Un bieži zemnieks tika izglābts gan ar to, ka kredīts tika piešķirts, gan arī ar to, ka tas tika atteikts. “Laukkredīts” nav pārvērties par lombardu, un no tā ir paglābis it kā nekorekts jautājums klientam: “Kādēļ tu gribi kredītu un kādēļ tu gribi ražot? Vai tas tev ir izdevīgi?” Tādēļ lielākais paldies sakāms klientiem par izturību un arī par pieaugošo izpratni finansu jautājumos.

Pēc abu kredītiestāžu saplūšanas Hipotēku un zemes bankai ir visas iespējas kļūt par banku zemniekam visam mūžam. Tā arī bija sākotnējā iecere, kad veidojās “Laukkredīts”. Tagad — nedaudz savādākā ietērpā — lauku uzņēmēji varēs šajā valsts bankā apmierināt savas finansiālās vajadzības: atvērt kontus, dabūt kredītu utt. Un būs iespējams ņemt arī patēriņa kredītus laba auto, labas sadzīves tehnikas iegādei. Un mūsu zemnieki to ir nopelnījuši.

Īpaša pateicība sakāma tiem “Laukkredīta” darbiniekiem, kuri strādā laukos. Viņi ir tie, kas joprojām sniedz padomu zemniekiem un kam bieži vien jāiejūtas arī biktstēva ādā. Un te ir vajadzīgi garīgi bagāti, iejūtīgi cilvēki, kuri spēj loģiski domāt un spēj atrast izeju no vissarežģītākās situācijas.

Pasaules bankas un Eiropas Savienības projekta vienības vadītājs Aigars Štokenbergs, kurš no Pasaules bankas puses palīdzēja “Laukkredītam” izveidoties un uzsākt darbību un vēlāk veica arī sabiedrības kontroli, arī vēlējās ļoti īsi teikt dažu labu vārdu. Šajās dienās tiks publicēts Latvijas kā valsts kredītreitings, šis projekts un “Laukkredīts” kopumā ieņem augstāko novērtējumu: ir ierindots sestajā, augstākajā kategorijā. Pasaules bankas speciālisti tajā pašā laikā pauž neizpratni par to, ka Latvijā dažādu institūciju nekompetences dēļ tiek grauts šī projekta un arī visas valsts prestižs. Tādēļ Pasaules bankas speciālisti bija priecīgi dzirdēt Einara Repšes decembra beigās izteikto atzinīgo novērtējumu par šīs bankas palīdzību un cenšanos stimulēt kredītuzņēmējdarbību Latvijā.

Trīs gadu jubileja aizvadīta, un šai kredītiestādei arī vairāk gadu nebūs. Taču diezin vai ir vieta skumjām nopūtām, jo cilvēki, kuri “Laukkredītā” strādā, un arī palīdzība, ko zemnieki saņem, būs sastopama Hipotēku un zemes bankā. Cerams, ka sadarbība būs tikpat veiksmīga.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!