Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kādreiz mūsu republikā - tagad mūsu valstī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.12.1996., Nr. 224 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29458

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatos iecelti

Vēl šajā numurā

19.12.1996., Nr. 224

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latviešu valoda — mūsu un valsts valoda

Ojārs Bušs, Dr.habil.philol., Latviešu valodas institūta direktora vietnieks, — “Latvijas Vēstnesim”:

Kādreiz — mūsu republikā — tagad mūsu valstī

Kādreiz Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā ietilpa sešpadsmit tā sauktās savienotās republikas. Pēc tam (kopš 1956.gada) — piecpadsmit. Latvija bija viena no tām, un mēs to varējām dēvēt par mūsu republiku. Mūsu republikai bija lieli panākumi kukurūzas audzēšanā, mūsu republikā uzcēla Pļaviņu hidroelektrostaciju un appludināja Staburagu, mūsu republikā visi bija brīnišķīgi apguvuši starpnāciju saziņas valodu, tāpēc latviešu valodas zināšanas vadošajiem darbiniekiem bija pilnīgi liekas.Turklāt vārdus latvieši un Latvija vispār nebija vēlams publicētā tekstā pieminēt pārāk daudzas reizes, tāpēc nekaitīgais vārdsavienojums veica arī eifēmisma (nevēlama vārda aizstājēja) funkcijas un šī vārdsavienojuma lietošanas biežums kļuva visai ievērojams (varētu pat teikt — apnicīgs).

Pēkšņi, dzirdot televīzijas diktori 1996. gadā stāstām par kultūras norisēm mūsu republikā, uzmetās zosāda — vai tiešām vēstures rats čīkstot un grabot pagriezies atpakaļ?! Ja nu tik traki tomēr nav, tad kāpēc radio un televīzijas žurnālistu runā šis vārdsavienojums dzirdams itin bieži (gods un slava autoriem un redaktoriem — rakstītos tekstos mūsu republika pamanāma ievērojami retāk)? Acīmredzot tās sinonīmiskās saites, kas starp vārdu Latvija un vārdsavienojumu mūsu republika bija izveidojušās padomju laikā un tolaik ļāva lietot šīs leksiskās vienības it kā bez nozīmes atšķirības, inerces dēļ vēl joprojām apziņā ir saglabājušās un izraisa vārdu izvēli, kas patiesībā nu jau ir aplama.

Iespējams, ka viens otrs mūsu republikas cienītājs iebildīs: arī neatkarīgā Latvija taču ir republika, kāpēc gan nevarētu dažkārt to nosaukt par mūsu republiku? Jāpiekrīt, ka dažkārt patiešām var, tomēr gana reti, tikai tad, ja šādam vārdlietojumam ir loģisks pamatojums.

Padomju laikā šis loģiskais pamatojums bija mūsu republikas — Latvijas — pretstatījums pārējām Padomju Savienības sastāvā ietilpstošajām republikām, resp., mūsu republikas individualizējums, izdalīšana starp pārējām padomju republikām (dažreiz šis pretstatījums nepārprotami realizējas tekstā, tomēr biežāk paliek zemtekstā). Šobrīd varam Latviju nosaukt par mūsu republiku, pretstatot visām pārējām valstīm ar republikānisku valsts iekārtu. Piemēram: Ir dažas — samērā nedaudzas — republikas, kurās valsts galva vienlaicīgi ir arī valdības galva, turpretim mūsu republikā šīs divas funkcijas ir viena no otras stingri nošķirtas. Arī šis pretstatījums, protams, var palikt zemtekstā — piemēram, rakstot par republikāniskas valsts iekārtas raksturīgām pazīmēm vai tipiskām īpatnībām: Šai valsts pārvaldes formai nav raksturīga politiskā amatu pārmantojamība vienas ģimenes ietvaros, taču dažkārt gadās izņēmumi, kā tas noticis arī mūsu republikā.

Taču jāatzīst, ka pat šajos piemēros, kuros no loģikas viedokļa mūsu republika lietojums ir iespējams, šis vārdsavienojums tomēr izraisa pārāk spilgtas asociācijas ar padomisko republiku, no kurām, kamēr vēl apziņa no tām nav atbrīvojusies, varētu izvairīties, izmantojot citu vārdsavienojumu — mūsu valsts. Visos pārējos gadījumos, proti, tad, kad runa ir par Latviju kā valsti starp citām valstīm neatkarīgi no to valsts iekārtas, t.i., kad tekstam nav būtisks citu valstu sadalījums republikās un monarhijās, vietvārdnieciskais apzīmējums var būt mūsu valsts (tātad pēdējo ziņu diktoriem jāstāsta par svarīgākajiem notikumiem mūsu valstī), dažreiz arī mūsu zeme, bet nekādā ziņā ne mūsu republika. Savulaik vārds republika arī bez apzīmētāja mūsu dažkārt tika lietots arī ar nozīmi Latvija, piemēram, rubrikas nosaukums Valstī un republikā varēja nozīmēt Padomju Savienībā un Latvijā. Patiesībā nozīmes Latvija realizācija bija iespējama tieši un tikai minētā pretstatījuma ietvaros; ja arī šis pretstatījums nebija tekstuāli fiksēts, vismaz zemtekstā tam bija jābūt klāt. Mainoties politiskajām reālijām, šāds nozīmes pārnesums, par mūsdienām runājot, ir kļuvis pilnīgi neiespējams, turpretim palaikam, nepārprotamā kontekstā, nozīmi Latvija tagad var iegūt vārds valsts, piemēram, Mūs nevar apmierināt stāvoklis, kad no Latvijas izved lielā daudzumā neapstrādātus kokmateriālus, bet valstī ieved mēbeles.

Pielikums

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!