Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par zemes nodokļa likuma otreizēju caurlūkošanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.12.1996., Nr. 224 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29455

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidents un likumdošana

Vēl šajā numurā

19.12.1996., Nr. 224

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

No VALSTS PREZIDENTA redzespunkta

Par zemes nodokļa likuma otrreizēju caurlūkošanu

Augsti godātais Čepāņa kungs!

Šā gada 11.decembrī ārkārtas sēdē Saeima pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli””, kurā pārejas noteikumos paredz, ka, aprēķinot zemes nodokli 1997.gadam, zemes nodokļa likmēm, kuras noteiktas 1995.gada 26.oktobra likumā “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli””, piemērojams koeficients 2,46.

Jau nākamajā dienā pēc likuma pieņemšanas Valsts prezidentam tika iesniegta 41 Saeimas deputāta parakstīta vēstule, kurā deputāti aicina Valsts prezidentu neizsludināt likumu par iepriekš neparedzētu nodokļa palielinājumu, norādot, ka šāda valsts ekonomiskā politika neveicinās zemkopības attīstību.

Izdarot grozījumus likumā “Par zemes nodokli”, Saeima ir ņēmusi vērā to, ka zeme netiek racionāli izmantota. Nešaubos par likuma autoru labo gribu veicināt zemes apsaimniekošanu. Tomēr vienlaikus redzams, ka nav veikta iepriekš noteikto nodokļu likmju analīze un nav izvērtēta to atbilstība pašreizējai objektīvajai situācijai.

Saeima izslēdz no likuma normu, kas uzlika par pienākumu Finansu ministrijai noteikt likumā paredzēto zemes nodokļa vidējo likmju indeksācijas koeficientu taksācijas gadā, un nosaka koeficientu 2,46, kas tiek piemērots zemes nodokļa likmēm. Tas ir ievērojams nodokļa kāpinājums. Pārsteidz, ka sarežģītie ekonomiskie procesi tiek nonivelēti līdz konkrētam koeficientam.

Vietējās pašvaldības tiek nostādītas neapskaužamā situācijā, jo, no vienas puses, bez ieņēmumiem no nodokļiem nav iespējams realizēt pašvaldības funkcijas, bet, no otras puses, likums pašvaldībām dod tiesības savā teritorijā nodokļa likmi konkrētajam zemes gabalam paaugstināt vai samazināt vai arī atbrīvot maksātāju no šī nodokļa.

Ierosinu nenoteikt konkrētu nodokļa likmēm piemērojamo koeficientu, bet ļaut pašvaldībām realizēt likuma dotās tiesības un varbūt pat tās paplašināt. Kurš gan labāk par pašvaldību ir informēts par konkrēto situāciju un iedzīvotāju maksātspēju?

Vēlēšanās iegūt papildu līdzekļus pašvaldību budžetam neattaisno ekonomiski nepamatotu koeficientu pieņemšanu.

Jāsecina, ka savlaicīgi neizdarītais darbs nodokļu sakārtošanā gulsies kā nasta uz zemes īpašnieku pleciem. Vērā ņemams arī tas, ka nākamajā gadā zemes apsaimniekotāju ietekmēs sociālā nodokļa maksājumu pieaugums darba ņēmējam. Turklāt zemes īpašniekiem, kuri vēlas rīkoties ar savu īpašumu, joprojām jāsastopas ar ievērojamām grūtībām, reģistrējot īpašuma tiesības zemesgrāmatās, kas nepieciešams darījumu veikšanai ar zemi. Šāda situācija ierobežo zemes apsaimniekotāja iespējas savlaicīgi risināt īpašuma jautājumus, un tādējādi arī tiek kavēta zemes racionāla izmantošana.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, prasu otrreiz caurlūkot 1996.gada 11.decembrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli””.

______ Ar cieņu,—

1996.gada 18.decembrī__Guntis Ulmanis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!