• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Kultūras ministrija
Kultūras ministrija publicē:
  • rīkojumus par grozījumiem Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Objekts iegūst vai zaudē valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu pēc rīkojuma publicēšanas;
  • paziņojumus par ģerboņa reģistrāciju un ģerboņa aprakstu un attēlu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kultūras ministrijas 2017. gada 30. augusta rīkojums Nr. 2.5.-1-213 "Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 6.09.2017., Nr. 177 https://www.vestnesis.lv/op/2017/177.11

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursu ziņas

Skatīt visus oficiālos paziņojumus šajā grupā

Vēl šajā numurā

06.09.2017., Nr. 177

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Kultūras ministrija

Veids: rīkojums

Numurs: 2.5.-1-213

Pieņemts: 30.08.2017.

OP numurs: 2017/177.11

2017/177.11
RĪKI

Kultūras ministrijas rīkojumi: Šajā laidienā 3 Pēdējās nedēļas laikā 2 Visi

Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5.-1-213

Rīgā 2017. gada 30. augustā

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa
noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums"
9.11. punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr. 473) 9. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas vietu un Latvijas armijas karavīru kapiem pie Zušu mājām, Alūksnes novadā, Alsviķu pagastā (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 3642 005 0063) (turpmāk – Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2017. gada 6. janvāra sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/1;

1.2. informācija par Objekta nosaukumu;

1.3. informācija par Objekta atrašanās vietu;

1.4. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objekta apraksts;

1.6. Objekta fotofiksācijas materiāli;

1.7. ziņas par Objekta īpašnieku;

1.8. pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Noteikumu Nr. 473 2. punktā noteiktajā kārtībā Inspekcijā saņemts Alūksnes muzeja priekšlikums iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 473 3. punktu Inspekcijā izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu Objekta īpašnieks – Latvijas Republikas Zemkopības ministrija, un Objekta lietotājs – AS "Latvijas valsts meži", ar Inspekcijas 2017. gada 21. aprīļa vēstuli Nr. 04-06.2/1814 informēti par ierosinājumu. Ar 2017. gada 21. aprīļa vēstuli Objekta lietotājs norāda, ka neiebilst priekšlikumam. Objekta īpašnieka viedoklis likumā noteiktajā termiņā nav sniegts. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta trešo daļu Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr. 474) 10. punktā noteikto, Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu var iekļaut teritorijas, ēkas un citus objektus, kas saistīti ar starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem vai ievērojamām personām un kuriem ir izcila zinātniska, kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme.

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr. 474 10. punktā noteiktajiem kritērijiem. Objekts ir viena no nozīmīgākajām Latvijas Atbrīvošanas kara piemiņas vietām Ziemeļvidzemē. Tajā 1919. gada pavasarī notika kauja starp Latvijas armijas 1. Valmieras pulku un Sarkano armiju, kurā krita pieci Latvijas armijas karavīri.

Objekta saglabājamās vērtības: pēc arhitekta V. Vitanda projekta 1973. gadā uzceltā un 1975. gadā nojauktā pieminekļa 1994. gadā atjaunotais veidols, materiāls un novietojums kultūrvēsturiskajā vidē ar informatīvām replikām saistībā ar Latvijas Atbrīvošanas kara norisi un personībām.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

9201

Valsts nozīmes

Vēsturiska notikuma vieta

Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas vieta un Latvijas armijas karavīru kapi pie Zušu mājām

Alūksnes novads, Alsviķu pagasts,

1919.

6. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65. panta otrā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 10. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.

7. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā (Voldemāra Baloža ielā 13a, Valmiera, LV-4201, LV-4201).

Kultūras ministre D. Melbārde

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!