Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ceļā uz Baltihjas valstu kopīgo stratēģisko mērķi - drošību, stabilitāti, labklājību(turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.11.1996., Nr. 203 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29315

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas Valsts prezidenta, Igaunijas Republikas prezidenta un Lietuvas Republikas prezidenta kopīgā deklarācija

Vēl šajā numurā

27.11.1996., Nr. 203

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ceļā uz Baltijas valstu kopīgo stratēģisko mērķi — drošību, stabilitāti, labklājību

Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas prezidentu

Gunta Ulmaņa, Lennarta Meri un Aļģirda Brazauska tikšanās vakar, 26.novembrī

Preses konferencē

Turpinājums no 1.lpp.

Preses konferences ievadā pirmais žurnālistus uzrunāja Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

— Augsti godātais Brazauska kungs, augsti godātais Meri kungs, es vēlreiz gribu izteikt savu gandarījumu un savu prieku par to, ka divu kaimiņvalstu prezidenti ir atraduši laiku un pārliecību, vēlēšanos un apņēmību apmeklēt Latvijas galvaspilsētu Rīgu un vienoties dokumentā, kurā mēs izsakām savu viedokli par daudziem jautājumiem, bet pamatā par Baltijas valstu drošības politiku. Šīsdienas sarunu gaitā mēs skārām daudzus jautājumus. To pamatā varētu likt tēzi, ko mēs izstrādājām jau Viļņā. Tā ir partnerība integrācijai jeb integrācija partnerībai. Šī kopējā sadarbība integrācijas procesos gan ekonomikā, gan politikā, gan aizsardzības jautājumos, manuprāt, ir kļuvusi vēl dziļāka, vēl kvalitatīvāka un ar vēl lielāku izpratni, nekā tas bija agrāk. Tajā pašā laikā mēs ļoti labi apzināmies jēdziena “vienība” būtību un jēgu. Un, ja pirmajos gados mēs šim vārdam piegājām ļoti viegli un ne vienmēr pamatīgi iedziļinoties, tad tagad mēs saprotam, ka šobrīd daudzos jautājumos mums, veidojot šo vienību un sadarbību, ir jādomā arī par to pašuzupurēšanos, kas ir jānes katrai tautai un katrai valstij, ko tā veido kā vienotu veselu starp vairākām valstīm kopumā. Pamata jautājumi bija Eiropas Savienība, NATO, robežjautājumi un iekšpolitiskie jautājumi, kas saistās ar situāciju katrā no valstīm. Jūs esat saņēmuši divus dokumentus – deklarāciju, ko mēs tikko kā parakstījām un kurā mēs izsakām savu attieksmi pret mūsu drošības politiku, kā tā nākotnē būtu jāveido, un esat saņēmuši arī jums domāto paziņojumu par mūsu nostāju attiecībā ne tikai uz mūsu drošības politiku, bet arī attiecībā uz mūsu kopīgo stratēģiju, veidojot trīs Baltijas valstu kopējo integrāciju.

Runājot par NATO, pamata jautājumi paliek vieni un tie paši: nedrīkst būt”pelēkās zonas”, nedrīkst būt valstis, kas būtu vairāk vai mazāk vajadzīgas NATO, nedrīkst NATO paplašināšanas procesā izveidoties situācija, kad kāda valsts jūtas vairāk apdraudēta un kāda valsts jūtas mazāk apdraudēta. Runājot par Eiropas Savienību: sešus mēnešus pēc starpvalstu konferences beigām visām valstīm vienādas starta pozīcijas, un tālāk katra valsts demonstrē savu pārliecību, savu apņēmību un savu gatavību. Visos šajos jautājumos pamata jautājums paliek viens un tas pats: trīs Baltijas valstis ir gatavas vienlaicīgi startēt gan ceļā uz Eiropas Savienību, gan arī uz NATO. Attiecībās ar Krieviju jāmeklē sarunu pavedieni, jāveido konstruktīvs dialogs. Risinot savas iekšējās problēmas, jārisina arī problēmas, kas saistās ar divpusējām un daudzpusējām attiecībām. Runājot par robežu, ir jāaktivizē komisiju darbs robežu jautājumos. Un jo ātrāk šīs sarunu komisijas nonāks pie konstruktīviem slēdzieniem, jo vieglāk būs prezidentiem un valdībām pieņemt politiskos lēmumus, kas saistīti ar robežu jautājumiem.

Arī Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks, uzrunājot žurnālistus, uzsvēra visu trīs Baltijas valstu vienotības lielo nozīmi Lietuvas, Latvijas un Igaunijas stratēģiskā mērķa — integrācija Eiropas Savienībā un NATO — ātrākai sasniegšanai.

Igaunijas prezidents Lennarts Meri, visnotaļ atzinīgi novērtējot vakardienas tikšanos Rīgā, plašāk pakavējās pie dažādu valstu eventuālajām iespējām iestāties Eiropas Savienībā. Viņš īpaši uzsvēra nelielo Baltijas valstu tradicionālo piederību Eiropai un šī kontinenta pamatvērtībām.

Preses konferences turpinājumā Baltijas valstu prezidenti atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Vai, jūsuprāt, šo Rīgas tikšanos var uzskatīt par kvalitatīvi jaunu soli Baltijas valstu vienības tālākajā nostiprināšanā?

Guntis Ulmanis: — Ar to brīdi, kad es sākšu šaubīties, ka mūsu tikšanās ir kvalitatīvi jauns solis, šīm tikšanās reizēm vairs nebūs nekādas jēgas. Šis dokuments, kad jūs tajā rūpīgi ieskatīsities, un šie procesi, kas notikuši pēdējā pusgada laikā, tam vēlreiz ir apliecinājums. Mēs šodien nerunājām par brīvās tirdzniecības 1īgumu. Tas ir vēl viens piemērs, ka pēdējā pusgada laikā mūsu ekonomiskā sadarbība ir gājusi stipri vien uz priekšu. Un šobrīd mēs runājām ne tikai par mērķiem, kas jāsasniedz pēc gada. Mēs runājām arī par stratēģiskiem mērķiem. Arī par to, kas notiks Baltijas valstīs 2010. gadā. Es neapšaubu to, ka mūsu sarunām ir kvalitatīvs saturs.

Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks teica, ka katra no šīm trīs prezidentu tikšanās reizēm tuvina Lietuvu, Latviju un Igauniju kopīgajam stratēģiskajam mērķim. Domājot par šī mērķa sasniegšanu, ikviena prezidentu tikšanās reize papildinās ar kādu jaunu niansi un aspektu. Tā šoreiz plašāk ticis aplūkots robežjautājums. Aļģirds Brazausks izteica pārliecību, ka šis ārkārtīgi svarīgais jautājums gan no Baltijas valstu kopīgās drošības viedokļa, gan arī domājot par mūsu valstu virzību uz ES un NATO, nākotnē būs aktuāls un gūs tālāku attīstību turpmākajās prezidentu tikšanās reizēs. “Visu mūsu kopīgā vēlme ir pastāvīgi turēt savas robežas kārtībā”, uzsvēra Lietuvas prezidents.

Savukārt Igaunijas prezidents Lennarts Meri izteicās, ka pēc šīs prezidentu tikšanās vairāk būtu jārunā nevis par jaunu kvalitāti, bet par procesu. “Mūsu galamērķis ir mūsu valstu pilnīga integrācija Eiropas struktūrās, un mūsu kopīgais ceļš uz šo stratēģisko mērķi ir process, kas nemitīgi attīstās,” teica Lennarts Meri, tālāk piebilstot, ka Baltijas valstis vienojošie procesi ir spēcīgāki par procesiem, kas tās varētu šķirt. “Mēs esam mazas valstis, un, lai saglabātu savu vietu šīsdienas pasaulē, mums jāmainās,” tālāk teica Igaunijas prezidents. Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstu prezidenti Rīgas tikšanās laikā koncentrējuši uzmanību uz vairākiem ļoti aktuāliem kopējiem uzdevumiem. Lennarts Meri arī izteica domu, ka nelielajām Baltijas valstīm jāapvieno savi spēki gan kopējo Baltijas uzdevumu risināšanai, gan starptautiskā laukā. “Es gribu apsolīt, ka Baltijas valstu kopējo mērķu labad Igaunija, kad vajadzēs, runās arī Latvijas un Lietuvas vārdā. Un es gribu izteikt pārliecību, ka arī Latvija, kad vajadzēs, runās Igaunijas un Lietuvas vārdā un ka līdzīgi rīkosies arī Lietuva,” teica Igaunijas prezidents.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par Latvijas un Lietuvas pašreizējām attiecībām “pēdējo divu nedēļu notikumu kontekstā”, Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks teica, ka tās ir labas un ka Lietuva un Latvija jau sadarbojas kopīgās jūras robežas noteikšanā.

Savukārt Latvijas Republikas prezidents Guntis Ulmanis izteica savu neizpratni par žurnālista jautājumā akcentētajām pēdējām divām nedēļām:

— Kas tad ir noticis pēdējās divās nedēļās?! Ja jūs domājat tās pāris “avīžu pīles” un ap to sacelto ažiotāžu, it kā tie būtu vislielākie notikumi, kas saista divu valstu prezidentus, tad jūs varat rūgti aloties! Šie notikumi nav tie, kas kaut kādā veidā varētu ienest disonansi vai nesaskaņas triju Baltijas valstu starpā vai divu Baltijas valstu starpā, runājot par nopietniem politiskiem jautājumiem šodien un nākotnē. Un es varu tikai apstiprināt, ka šīsdienas sarunas ar savu gaisotni, ar savu nostāju, ar savu pārliecību neatšķīrās no visām iepriekšējām.

Preses konferences izskaņā Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā un Lietuvas prezidenta Aļģirda Brazauska vārdā izteica priekšlikumu nākamo Baltijas valstu prezidentu tikšanos sarīkot 1997. gada pavasarī Tartu, kas, pēc Gunta Ulmaņa vārdiem, ir skaista pilsēta, kurā vienmēr bijis labi slēgt līgumus (savā laikā Tartu tika noslēgts Igaunijas miera līgums ar Krieviju - J.Ū.). Igaunijas prezidents Lennarts Meri šo ierosinājumu ar prieku atbalstīja, tūdaļ arī ielūdzot savus kolēģus uz nākamo tikšanos Tartu.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas prezidentu kopīgais paziņojums par bažām sakarā ar NATO paplašināšanos

1996.gada 26.novembrī Rīgā notika Latvijas, Igaunijas un Lietuvas prezidentu tikšanās. Apspriežot jautājumu par NATO paplašināšanu, viņi vēlreiz apstiprināja savu valstu apņēmību pievienoties NATO visdrīzākajā laikā un nodrošināt to, lai uzsāktais paplašināšanas process palielinātu, nevis samazinātu katras valsts drošību.

Viņi atzīmēja, ka pēdējo nedēļu laikā dažādās aprindās izskanējuši viedokļi, ka paplašināšanas process nenovēršami radīs negatīvas sekas gan alianses dalībniekiem, kuri, iespējams, sajutīs izdevumu nastas pieaugumu, gan tiem, kuri cer pievienoties aliansei, bet netiks nekavējoši tajā uzņemti un kuriem tādēļ kādu laiku nāksies samierināties ar nenoteiktu statusu, gan tiem, kuri netiecas uz dalību aliansē un kļūdaini uztver tās paplašināšanos kā apdraudējumu sev.

Prezidenti apsprieda to, kā likvidēt šīs bažas un piedāvāja sekojošus soļus.

Pirmkārt, izveidot pievienošanās procesu, kura ietvaros būtu konsultācijas starp NATO un tām valstīm, kuras ir paudušas interesi par pievienošanos aliansei un kuras seko kopīgām vērtībām.

Otrkārt, sekmēt iespējami plašu diskusiju par paplašināšanas jautājumiem visās valstīs, kuras tā skar.

Treškārt, aicināt uz plašām diplomātiskām konsultācijām starp visām iesaistītajām valstīm un tikšanos starp tām, pirms alianse pieņem galīgo lēmumu.

Un, ceturtkārt, aicināt uz tāda visaptveroša un caurredzama paplašināšanas procesa izskatīšanu, kurš iekļautu sevī visas ieinteresētās valstis.

Prezidenti paziņoja, ka Baltijas valstis, kuras vēsturiski vienmēr ir bijušas un ir Eiropas daļa, strādās kopā cita ar citu un ar visām ieinteresētajām valstīm, lai sasniegtu kopīgos mērķus — demokrātiju, brīvību un drošību kontinentā.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV

Igaunijas vēstnieks Tomass Tīvels, Igaunijas prezidents Lennarts Meri, prezidenta kalcelejas vadītājs Januss Pikani

Latvijas Valsts prezidenta Kancelejas vadītājs Ivars Millers, vēstnieks Igaunijā Andris Piebalgs, Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Lietuvas vēstnieks Latvijā Rimants Karazija, Lietuvas prezidents Aļģirds Mīkols Brazausks, prezidenta padomnieks Neris Germans”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!