Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma(turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.11.1996., Nr. 193/194 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29286

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Ministru prezidentu Baltijas un Ziemeļvalstu premjerministru sarunās

Vēl šajā numurā

14.11.1996., Nr. 193/194

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

28. oktobra ārkārtas sēde

7. novembrī

Turpinājums no "LV" 6. lappuses

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamais Valsts prezident! Cienījamie deputāti! Cienījamie klātesošie! Tomēr, es domāju, ka mums jābūt konsekventiem, jo šā likuma 3.panta trešajā daļā mēs pieņēmām tieši šo atsauci, ka valstī pastāv šāda speciāla militārās apmācības sistēma augstskolu studentiem. Un, ja mēs šeit neieliekam, mēs varam, protams, izmainīt datumu, mēs varam nolikt pusgadu uz priekšu, tas varbūt nav vēlams, varbūt varētu likt vēl kādus trīs mēnešus, tas varētu būt 1.marts nosacīti vai kāds cits, vai 1.aprīlis, par to varbūt Endziņa kungs varētu nākt un likt šo datumu priekšā, bet, kā jau mēs debatēs runājām, otrajā lasījumā un trešajā lasījumā tas vijies ir cauri. Mums ir nepieciešama šāda sistēma. Un, ja mēs šeit, šajos pārejas noteikumos, par to nerunājam un izliekamies, ka tādi vispār nav un neesam runājuši par to, un neesam arī iebalsojuši, tas nozīmē, ka nekad mūsu valstī, kamēr netiks pieņemts jauns likums vai kaut kādas izmaiņas netiks iesniegtas, par šo jautājumu neviens nopietni nedomās. Bet ir jādomā par šo jautājumu. Var teikt, ka mums nav līdzekļu, bet kaut kad viņi būs, šie līdzekļi. Tik ilgi, kamēr mēs par šo jautājumu nedomāsim, mēs pat minimālos līdzekļus šai tēmai nesākam veltīt.

Un jāsaka, ka mums daudziem ir ļoti kļūdaini priekšstati par šīs apmācības sistēmas izveidošanu. Bet mums ir jāveido vienots priekšstats, un to var izveidot Aizsardzības ministrija vai kāda cita institūcija, bet par to ir jārunā. Un šai institūcijai ir jāstrādā. Un tad mēs redzēsim konkrētos rezultātus un konkrētos augļus. Jo šeit faktiski šis neuzliek nekādus līdzekļus. Šis uzliek priekšlikumu, tikai intelektuālu darbu. Izveidot darba grupu Aizsardzības ministrijā, izveidot trīs, četrus modeļus, likt tos deputātiem priekšā vai likt tos priekšā Ministru kabinetam un vienu no šīm iespējām atstrādāt.

Es esmu runājis gan ar Zemessardzes, gan ar Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējiem, nez kāpēc viņiem nerodas nekādas problēmas šo jautājumu risināt, viņi uzskata, ka mūsu valstī intelektuālais potenciāls militāro speciālistu vidū ir tik liels, ka mēs varam šādu apmācību nodrošināt. Mēs varam to izveidot. Protams, tas prasa koncentrēt spēkus. Bet varbūt darīsim to un ierakstīsim šeit iekšā, izmainīsim datumu. Ja Endziņa kungam ir priekšlikums, varbūt 1.aprīli liksim, bet, lai sāk cilvēki domāt, lai ministrijas sāk domāt par priekšdienām, par nākotni. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Skanēja nupat ārkārtīgi īpatnējs priekšlikums. Mēs varam izmainīt datumu. Neko mēs nevaram vairs izmainīt. (No zāles deputāts Ģ.Kristovskis: “Ja gribam, tad varam!”) Saprotiet, lūdzu, ka mēs patlaban varam un tikai varam balsot par konkrēto tekstu. Tāds, kāds tas mums ir. Un varbūt atcerēsimies, ka šis ir trešais lasījums. Ja mēs vēl otrajā lasījumā varētu kaut ko balsot, iebalsot un pārbalsot, tad tagad mēs to vairs nevaram izdarīt. Teksts ir nemaināms, tāds, kādu mēs pieņemsim. Un te šajā brīdī runāt par ideju ir galīgi nevietā. Jo mums piedāvā konkrētu tekstu ar konkrētu datumu — līdz 1.janvārim. Tas ir nereāli! Absolūti nereāli. Būs vēl viens deklaratīvs punkts, kur mēs uzdodam noteikt jau kārtību. Tas vienkārši nav iespējams.

Ja jūs atceraties, nupat mēs devām šos četrus mēnešus Aizsardzības ministrijai, šo iespēju pārkārtot armiju. Šo atkāpi mēs devām. Tagad mēs uzgrūdīsim galīgi nevajadzīgi... Parēķiniet, šodien ir 7.novembris. Varbūt atcerēsimies. Un tur ir līdz 1.janvārim jau jānosaka kārtība. Pa kuru laiku tas notiks? Pie tam līdztekus vēl strādājot pie ļoti daudziem svarīgiem jautājumiem, tajā skaitā drebot par budžetu uz nākamo gadu. Tā ka, cienījamie kolēģi, ja mēs gribam iebalsot vēl kaut kādu ideju, vēl kaut kādu “sapņu pili” vai deklarāciju, tad, lūdzu! Bet, ja mēs gribam iebalsot konkrētu tekstu ar konkrētu datumu, kurš ir negrozāms pēc šī balsojuma, izņemot, ja prezidents mums viņu atsūta atpakaļ, tādā gadījumā mēs nedrīkstam atbalstīt kaut ko tādu, kas ir pagaidām tomēr nereāls. Es aicinu neatbalstīt šo 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie klātesošie! Cienījamie kolēģi! Protams, mēs varam pēc Kārtības ruļļa vilkt ar pirkstu līdzi, bet, ja mūs kādreiz vada arī veselais saprāts un tiešām vēlēšanās domāt par reālas lietas sakārtošanu, tad mēs kādreiz varbūt arī varam noteikt, vienkārši izmainīt datumu. Bet, ja nu nevaram, tad mēs varam arī atstāt šo 1.janvāri, jo, galu galā, par šo tēmu tika runāts ilgi un dikti. Un beigu beigās tad ir pusotrs mēnesis, lai tad Aizsardzības ministrija parāda, ka viņa arī spēj kaut ko izdarīt. Galu galā, pusotrā mēnesī! Pusotrā mēnesī ir ļoti daudz stundu. Un šīs idejas sakārtošanai stundas nav vajadzīgs tik daudz. Beigu beigās, lai cilvēki sāk strādāt! Ko tad mēs ar šādu armiju, kura nevar atrisināt šādu problēmu, nevar uzrakstīt kaut kādus konkrētus priekšlikumus un konkrētu kārtību izstrādāt, ar šādu armiju mēs savu valsti aizsargāsim? Mums valsts būs jāaizsargā pirmajā minūtē vai pirmajā stundā, kad kaut kas notiek. Un, ja mēs nevaram pusotrā mēnesī dokumentu izstrādāt, tad jau vispār mums varbūt tiešām nav vērts par aizsardzības budžetu vispār runāt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kristovska kungs, es noraidu jūsu aicinājumus — neievērot Kārtības rulli. Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Prezidij un godātie kolēģi! Es domāju, ka pilnīga taisnība ir manam godājamam kolēģim Kristovska kungam, ka viņš teica, ka pusotra mēneša laikā var uzrakstīt dokumentu. Var. 10 dokumentus var uzrakstīt, un man liekas, ka pat 100. Bet kāda jēga ir tam dokumentam, ja viņš nedarbosies?

Pirmkārt. Es gribu uzreiz uzsvērt, ka šī kārtība, kāda tiek prasīta šajā 3.apakšpunktā, Ministru kabinets izdod sekojošus likumdošanas aktus, izdod rīkojumus, izdod noteikumus. Un noteikumi tiek izdoti uz likuma pamata. Lai šie noteikumi darbotos, ir jābūt izdarītām izmaiņām likumos. Mūsu Augstskolu likumā, likumā “Par valsts aizsardzību”, likumā “Par valsts budžetu 1997. gadam”. Šos likumu grozījumus var izdarīt tikai godātie kolēģi šeit, Latvijas Republikas 6.Saeimā. Tāpēc runāt par to, ka dokumentu tik tiešām var uzrakstīt un kaut kādu kārtību noteikt, mums ir dažādi projekti. Un es pilnīgi piekrītu godājamajiem Zemessardzes un mūsu Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pārstāvjiem – tas potenciāls ir, ka šādu dokumentu var sastādīt. Arī šeit, Saeimā, šāds potenciāls ir. Bet, nosakot šo termiņu — 1.janvāri –, Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, jūs aicināt praktiski Ministru kabinetu uz nelikumību, jo viņiem būtu jāpieņem noteikumi, nebalstot tos uz likumiem. Tā ka, godājamie kolēģi, izturēsimies nopietni. Tik tiešām šāds uzdevums likumā ir dots — nodrošināt militāro apmācību valsts licencēto augstskolu studentiem. Tas arī tiks izdarīts, un Aizsardzības ministrija savas kompetences robežās pildīs Latvijas Republikas likumu. Bet tam ir jādod noteikti, nosakot šādus nereālus termiņus, praktiski tiek arī šī pati ideja sagandēta un nogremdēta. Tāpēc es vēlreiz aicinu godājamos kolēģus rīkoties arī Kārtības ruļļa ietvaros, jo mēs nevaram izmainīt nekādus šeit likumus, un akceptēt to 5.panta formulējumu, kādu ir izstrādājusi Aizsardzības un iekšlietu komisija, jo šie arī, par ko mums ir jāsasprindzinās un jāstrādā, ir, bet šie ir kaut cik reāli pamatā un reāli izstrādājami dokumenti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīga kungs savu pieteikumu uzstāties noņēmis, bet toties ir pieteicies Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. (Starpsauciens no zāles: “Kārli, nevajag!”)

K.Čerāns (TKL). Godātais Valsts prezidenta kungs! Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es arī gribu aicināt atbalstīt Endziņa kunga priekšlikumu piektajā pārejas noteikumā, šo viņa minēto 3.punktu, ka līdz 1997.gada 1.janvārim Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts licencēto augstskolu studenti un absolventi apgūs militārā dienesta pamatapmācību. Mēs jau nobalsojām par Endziņa kunga priekšlikumu 3.pantā, ka rezervē ir ieskaitāmi tie, kas ir šo militāro pamatapmācību izgājuši, un šis priekšlikums šeit ir jāatbalsta kaut vai tikai tāpēc vien, lai mēs būtu konsekventi savā likumdošanā un neradītu pretrunas. Vienā likuma daļā dodot... nosakot, ka tie, kas ir izgājuši šo pamatapmācību, ir ieskaitāmi rezervē, bet otrā — nosakot faktiski kārtību, kādā šī pamatapmācības iziešana ir organizējama. Nenosakot to mehānismu, kādā veidā šī pamatapmācība varētu tikt izieta. Un es aicinu būt konsekventiem un arī šeit atbalstīt šo Endziņa kunga priekšlikumu un neatstāt šeit tīri deklaratīvas lietas. Un es, protams, aicinu ievērot Kārtības rulli un balsot par Endziņa kunga priekšlikumu tādu, kāds viņš ir, un es domāju, ka šis likums arī var būt par pietiekošu pamatu, kas uzliek Aizsardzības ministrijai pienākumu izstrādāt un Ministru kabinetam pieņemt noteikumus, kas regulētu šīs pamatapmācības iziešanas kārtību. Šis likums var uzlikt par pienākumu izdot noteikumus, un tad šie noteikumi tiks izdoti saskaņā ar šo likumu, šeit es neredzu nekādas pretrunas, un es aicinu atbalstīt deputāta Endziņa priekšlikumu konkrēti par šo 3.punktu piektajos pārejas noteikumos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts.

I.Liepa (TKL). Godātais Valsts prezident un Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu darīt zināmu vienu informāciju. Šā gada 23.septembrī notika Zemessardzes štāba sēde, un šajā sēdē piedalījās vairāki Saeimas deputāti, tajā skaitā arī es. Un šajā sēdē izskatīja tieši šo jautājumu par iespējām studējošo jaunatni apmācīt studiju laikā, lai viņi iegūtu pamatizglītību militārajā jomā. Un šajā sēdē tie vīri, kas tur referēja, patiešām uzstājās pārdomāti, ar pārdomātiem dokumentiem, tajā skaitā bija paredzēta studiju programma, izklāstīta pārliecinoši, bija šajā studiju programmā paredzēti attiecīgie priekšmeti, teorētiskie, ja atmiņa neviļ, 866 stundas paredzētas, un divu mēnešu praktizēšanās Zemessardzes mācību centrā. Tur bija ļoti laba saskaņa, tur praktiski bija izstrādāts jau tas dokuments, par kuru šeit ir runa, vai tad tiešām pusotra mēneša laikā to Aizsardzības ministrija nevar izskatīt un iesniegt Ministru kabinetam jau gatavu dokumentu, jau gatavu apmācību programmu, studiju programmu, un mācību priekšmeti tur pat bija minēti. Kāpēc to nevar izdarīt? Kāpēc nevar šo kontroles datumu ņemt vērā un tādējādi atbalstīt arī Zemessardzes štābā patiesi nopietni izstrādātos dokumentus? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Otro reizi.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tieši tāpēc jau arī mans priekšlikums bija, ka šāda informācija arī man bija, kad ir jau būtībā pamatdokumenti izstrādāti un šeit ir tikai sakārtots. Un vēl es gribu atkārtot, ka mans priekšlikums tika iesniegts 12.septembrī, arī laiks ir pagājis. Arī presē šī problēma tika atspoguļota, arī diskusijās, kas notika ar augstskolu rektoru piedalīšanos, ar studentu pārstāvju piedalīšanos, ar Zemessardzes pārstāvju piedalīšanos un Aizsardzības ministrijas, ja es nemaldos, arī pārstāvju piedalīšanos. Tā kā pamats jau ir ielikts, šeit ir vienkārši tas, kas ir jāizdara, un tas nebūt nenozīmē, ka jau ar 1.janvāri šī apmācība jāuzsāk. Tas ir mācību gada vidus, acīmredzot to varētu uzsākt ar nākamo mācību gadu, tātad ar 1997.gada rudeni, bet pamats ir jāieliek. Citādi ir skaidrs, man tā politika ir skaidra, ka mēs vienkārši tādā gadījumā neko nedarīsim, un cauri. Un tad norma paliks deklaratīva. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Otro reizi.

O.Grīgs (TB). Cienījamais Valsts prezident! Cienījamais sēdes vadītāj! Es tieši to gribēju teikt, ko Liepas kungs sacīja, ja jums atmiņa neviļ, tad mēs jau iepriekš uzstājāmies tieši par šo apmācības variantu, kas tika piedāvāts no Zemessardzes. Redziet, Ministru kabinets ļoti čakli mums vasarā deva darbu, ja nemaldos, kādi 70 vai 80 — 81.panta kārtībā likumprojekti tika iesniegti. Tik veikli un tik ārkārtīgi racionāli un produktīvi mums iedeva likumprojektus, nu tad es domāju, ka arī šoreiz nesagādās grūtības izstrādāt šos noteikumus. Un tāpēc es arī ieteicu atbalstīt, jo šajā... jo pašreizējā situācijā augstskolās jau notiek studentu apmācība militārā jomā gan Tehniskajā universitātē, gan Latvijas Universitātē, Jelgavā, un caurmērā jau šī apmācība notiek. Es domāju apmēram bataljona sastāvā tas notiek, un es pat pieļauju, ka ne visi studenti arī izteikts savu vēlēšanos iet...

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, viena minūte ir pagājusi. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Druvas kungs, vēlaties ko piebilst, ja nē, tad balsojam.

K.J.Druva. Balsojam par apakšpunktiem...

Sēdes vadītājs. Paldies, Druvas kungs. Vispirms izšķirsimies, kolēģi, par kārtību, kādā veidā mēs to darīsim. Tātad Endziņa kungs pieprasīja, ka viņa priekšlikums ir balsojams pa daļām. Tādas tiesības saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām viņam ir, bet vienlaicīgi viņš piekrita, kad nebūtu balsojams viņa priekšlikuma 1.punkts, 2. 4. un 5., jo komisija tos principā arī ir atbalstījusi. Negāja runa gan par 6.punktu, bet acīmredzot — tā kā par to debašu nebija, tad arī varbūt mēs varētu, kolēģi, vienoties un piekrist 6.punkta redakcijai, kādā tas ir iesniegts... Nē, piedodiet, piedodiet, komisija to ir noraidījusi, un jūs, deputāti, neiebilstat. Endziņa kungs to pat noņēma, tas vēl atvieglo mūsu darbu. Tātad strīdus objekts un jautājums, ja iesniedzējam un deputātiem nav iebildumu, ir tikai Endziņa kunga priekšlikuma 3.punkts, kuru vajadzētu likt uz balsošanu. Neviens neiebilst? Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pārejas noteikumu 5.pantā izteikto deputāta Endziņa priekšlikuma 3.punktā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 19, atturas — 11. Šis priekšlikums ir pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Kristovska piedāvātie grozījumi pārejas noteikumos, un tagad būs rūpīgi jāizskata viens pēc otra. Man šķiet, pirmais... pirmais apakšpunkts jau ir noteikts, pieņemot Endziņa kunga piedāvātos grozījumus, tātad tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šādam komisijas viedoklim? Piekrīt. Paldies!

K.J.Druva. Arī 2.punkts nav balsojams, jo tas jau tika arī noteikts.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Paldies!

K.J.Druva. 3.apakšpunkts... nu, tas būtu balsojams, bet jautājums ir tā... tā kā nekur nav runāts par izlozi, tas īstenībā bija iekļauts komisijas sastāvā, kas... un militārās iesaukšanas dienesta sastāva noteikumos, tātad, ja mēs nobalsojam par šādu punktu, tas īstenībā būtu galīgi jauns punkts, kurš nav minēts nekur iepriekš likumā.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, tā kā Kristovska kunga priekšlikumā ir minēts konkrēts datums — 1996.gada 1.novembris — un šodien ir 7., tad balsojuma jēga pilnīgi zūd, manuprāt, tas arī nebūtu balsojams. Piekrīt deputāti? Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva. Un 4.apakšpunkts ir, ka līdz 31.decembrim apstiprinām iesaucamo iedalījumu kategorijas. Šis...

Sēdes vadītājs. Kristovska kungs, Druvas kungs, šo priekšlikumu atsauc.

K.J.Druva. Paldies! Tad tālāk ir deputāta Lujāna kunga piedāvātais grozījums — svītrot 5.punktu, attiecīgi mainot punktu numerāciju. Man šķiet, ka tas vairs nav balsojams, jo mēs jau pieņēmām visu, kas attiecas uz šo punktu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lujāna kungs vēlas runāt par šo jautājumu. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es šo priekšlikumu, dabiski, noņemšu, bet es vienīgais gribu norādīt uz Prezidiju, ka viņš, pārkāpjot Kārtības rulli, neuzlika vispirms balsot radikālāko un pēc tam tālākais, jo šajā gadījumā jūs vienkārši esat pārvērtuši manu priekšlikumu par bezjēdzību, un tā ir šajā gadījumā tieši Prezidija vaina.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lujāna kungs, jūsu piezīme ir pieņemama, bet, tā kā Lujāna kungs pēc būtības savu priekšlikumu atsauc, tad tas balsojams nav.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Māra Vītola piedāvātais grozījums pārejas punktos, un šeit iet runa atkal par darba dienestu, un līdz ar to...

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, arī Vītola kungs noņem savu priekšlikumu, kā es to saprotu.

K.J.Druva. Paldies! Tālāk ir deputāta Bišera piedāvātais grozījums, kas saka, kad... (No zāles deputāts I.Bišers: “Noņemu.”)

Sēdes vadītājs. Arī deputāts Bišers savu priekšlikumu noņem.

K.J.Druva. Paldies! Un tad tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums un šo grozījumu jaunā redakcija, ko jau pieņēma arī Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu un atbildīgās komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu nav.

K.J.Druva. Un visbeidzot arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums, kā likums stājas spēkā. Zināms, arī to komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Te ir pieteikušies divi deputāti — Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Ar šo pēdējo pantu mēs pieņemsim jaunu likumprojektu, un, lasot šo likumu, man radās laiku pa laikam doma, ka kaut kur es jau to esmu lasījis. Un es paņēmu grāmatu, un tā tiešām, tā arī ir uzrakstīta jau gadsimta sākumā, un tas ir Jaroslava Hašeka “Šveiks”, un tur ir ļoti daudz no tā, ko mēs esam šodien runājuši, un ļoti daudz no tā, ko mēs esam pieņēmuši.

Un pavisam nesen atpakaļ mēs skatījāmies televīzijas “Panorāmā” tādu klipu, kurā četri mūsu armijas zaldāti ar tādām beretēm galvās sita pret savu galvu alus pudeles, tās alus pudeles tika pārsistas, un radās iespaids, ka tie būs tie nākamie Latvijas studenti, kuri bez konkursa, pateicoties mūsu likumam, tiks uzņemti augstskolā. Es jums vēlu priecīgus svētkus atbilstoši šī likuma garam!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es piedāvāju jums ieskatīties 113. Kārtības ruļļa panta... pantā, kurā ir norādīts: ja Saeima likumprojektu trešajā lasījumā nepieņem, to nodod atpakaļ atbildīgajai komisijai un tas var tikt no jauna iesniegts izskatīšanai trešajam lasījumam. Un šinī gadījumā es vienkārši jums piedāvāju to arī izmantot, šīs tiesības, jo es esmu gandrīz pilnīgi pārliecināts, ka vai nu Ulmaņa kungs pats personīgi, vai arī, teiksim, tajā skaitā es, griezīšos pie viņa ar lūgumu šo likumprojektu nosūtīt atpakaļ Saeimai uz jaunu izskatīšanu, jo šis sacerējums, kas ir radies kopsummā... Es brīnos, kādēļ Ulmaņa kungs uzspiedis ir Saeimai... vajag komisijas darbu. Vispirms komisijā tas bija konceptuāli jāapspriež, šis likums, bet tagad man liekas, ka te ir pielikti nagi, ragi, aste un, Dievs vien zina, kas vēl klāt. Un iznācis kaut kāds tāds īpatnējs hibrīds un nevis likums, un, protams, var jau te teikt, ka tas ir īsu brīdi, bet šinī īsajā brīdī šinī hibrīdā būs jādienē mūsu zēniem, un tas būs tas likums. Un es negribētu, lai Ulmaņa kungs pēc brīža televīzijā pateiktu, redziet, kāda mums tā Saeima ir — dumja... Un tādēļ es personīgi aicinu šinī gadījumā neatbalstīt šo likumu, un lai komisija pārstrādā. Tagad ar šīm problēmām tā ir saskārusies, ir dzirdējusi koncepcijas... Būs daudz ātrāk un vieglāk, nekā to darīt pēc tam, kad Ulmaņa kungs vēl atgriezīs to likumu atpakaļ. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie deputāti! Jaunā Aizsardzības ministrija darbojas jau gandrīz gadu, bet mūsu dzērāju samuļļātajā armijā mēs īpašus uzlabojumus vēl neredzam.

Es aicinu jūs atcerēties pirmās brīvās Latvijas armiju, kas bija visas tautas gods, lepnums un skaistas disciplīnas paraugs, un lūdzu salīdzināt to ar šodienas patriotisko (pēdiņās) armiju.

Es mēģināju ierosināt dažus, manuprāt, būtiskus armijas likuma pantus, kas uzlabotu armijas stāvokli no iekšienes, uzlabotu tās kvalitāti, bet tie tika noraidīti.

Pirmkārt, jūs atbalstījāt alkoholisma turpināšanu armijā. Otrkārt, jūs noraidījāt tikumības un Dzimtenes mīlestības audzināšanu armijā. Jūs ķīvējaties šeit un rūpējaties tikai par armijas kvantitāti, bet ne par armijas morāles un tikumības kvalitāti. Šādu nostāju es nevaru atbalstīt, un tāpēc neņemiet ļaunā, ka es balsošu pret šo likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Viktors Kalnbērzs, Latvijas Vienības partijas frakcija.

V.Kalnbērzs (LVP). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, augsti godātie deputāti! Es varbūt atkārtošu jautājumu: kādu armiju mēs veidosim, ja mēs pieņemsim šo likumu? Vai tā armija varēs karot, vai tā armija baidīs pasauli, vai tā armija turēs savu tautu paklausībā? Es uzskatu, ka nevienam mērķim šī armija nekalpos. Nevienu mērķi tā nevarēs sasniegt. Es uzskatu, ka armijai šodien jābūt profesionālai. Un, ja kaut kas ar jums notiek, es jums iesaku piekrist, labāk, lai jūs operētu ķirurgs dzērumā nekā terapeits skaidrā. Ar to es gribu pateikt, ka profesionalitātei ir milzīga nozīme.

Agrāk bija tāda rubrika — ja ministrs būtu es.... vai — ja es būtu direktors. Es teikšu tā. Ja es būtu valdnieks, tad es savai tautai nodrošinātu robežsargus, zemessargus, policiju, un, ja runātu par armiju un man būtu līdzekļu trūkums, es noteikti veidotu tādu karavienību, kura būtu profesionāla.

Es ļoti apbrīnoju Druvas kunga centību veidot labu armiju, bet es domāju, ka Druvas kungs ļoti labi zina, ko tas nozīmē, kādai jābūt tādai armijai, lai nebūtu lielgabalu gaļa.

Un nobeigumā es gribu pateikt, ka šeit ir simts gudrākās galvas. Un viens treneris pārmeta savam vārtsargam — bet kur tad... priekš kam tev galva. Un tas vārtsargs atbildēja: “F z t/ tv.” (Es ar savu galvu ēdu.) Tātad varbūt izmantosim savas gudrās galvas ne tikai ēšanai, bet pieņemsim lēmumu tādu, lai būtu cita pavisam koncepcija, un es aicinu jūs neatbalstīt šo likumu. Vajag mainīt koncepciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers — par Kārtības ruļļa pārkāpumiem.

I.Bišers (DPS). Godātais Prezidij, godātie deputāti! Man nākas aizrādīt, ka patlaban notiek Kārtības ruļļa pārkāpums, ka deputāti ir pieteikušies runāt par pēdējo priekšlikumu, bet viņi nerunā par šo priekšlikumu, bet izsakās par balsošanas motīviem, par likumu kopumā. Tādā gadījumā es ierosinātu viņiem izlasīt Kārtības ruļļa 144. pantu un ievērot kārtību, kādā viņi var izteikties par saviem balsošanas motīviem.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! To kvēlo runu autoriem, kuras nupat izskanēja, es tomēr ieteiktu sekot vismaz tam, kas notiek šeit zālē. Tās brīnišķīgās runas, ko jūs bijāt sagatavojuši, jūs varējāt drusku vēlāk teikt... sniegt no tribīnes. Bet jums pat nav bijis laika paskatīties 44. lapaspusē un konstatēt, ka mums ir palicis viens priekšlikums, kuru mēs varam pieņemt un varam noraidīt. Un jūs te nākat un kaut ko filozofējat. Tā ka te nav runa tikai par Kārtības ruļļa pārkāpumu, te vienkārši ir runa par to, ka cilvēki kāpj tribīnē un paši nesaprot, ko viņi te runā. Tā ka es aicinu atgriezties pie šī dokumenta izskatīšanas līdz beigām, un tad jūs varēsiet dziedāt savas dziesmas, cik jums patīk.

Sēdes vadītājs. Dobeļa kunga piezīme visnotaļ ir vietā. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Paldies! Debates slēdzam.

Vai ir iebildumi pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegumu — vārdus “izsludināšanas dienā” pārejas noteikumu pēdējā daļā aizstāt ar vārdiem “nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas”. Iebildumu nav. Tas ir pieņemts. Paldies! Druvas kungs, kādi ir jūsu priekšlikumi? (Starpsauciens no zāles: “Balsojam!”)

K. J.Druva. Tātad nu esam izskatījuši visus piedāvātos grozījumus, arī visus pārejas noteikumus, un tagad aicinātu jūs visus balsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsojot izteikt savu viedokli par Obligātā militārā dienesta likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 11, atturas — 8. Likums pieņemts.

Godājamie kolēģi! Divi paziņojumi. Vispirms es atsaucu savu vakardienas paziņojumu... piedodiet, paziņoju Latvijas Republikas ārkārtas plenārsēdi par slēgtu.

Otrkārt, atsaucu savu vakardienas paziņojumu par 6. novembra kārtējās plenārsēdes slēgšanu un paziņoju, ka 13.30 6. novembra kārtējā plenārsēde turpināsies. Un tagad vārdu lūdz paziņojumam Anta Rugāte — LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte. Lūdzu! Pēc tam reģistrācija, godājamie kolēģi!

A.Rugāte (LZS, KDS, LDP). Godātie Saeimas deputāti! Vēlos jūs informēt savlaicīgi. Pulksten 15.00 Sarkanajā zālē aicinu Latvijas—Francijas parlamentārās sadarbības grupas deputātus uz sēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Godājamie kolēģi, reģistrācijas rezultāti!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Kārlis Jūlijs Druva, Pēteris Keišs, Paulis Kļaviņš, Ivars Jānis Ķezbers, Juris Sinka, Andris Tomašūns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Druvas kungs ir zālē...

J.Kušnere. Jā, Druva ir zālē.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

6. novembra sēde

7. novembrī

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 188., 189., 190/191., 192.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpinām 7.novembra Saeimas kārtējo plenārsēdi. Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Nākamais jautājums likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Aida Prēdele.

A.Prēdele. Cienījamie kolēģi! Strādāsim kā ar pamatdokumentu ar dokumentu nr.1635. Tātad “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””.

Es runāju komisijas vārdā. Kā jūs redzat, 17.pantā ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, ko atbildīgā komisija ir noraidījusi. Šī priekšlikuma galvenā ideja un doma ir tāda, ka frakcijas “Latvijai” deputāti, apejot Ministru kabineta noteikumus un tos apstrīdot, ir atjaunojuši sākotnējo likuma panta redakciju. Savukārt atbildīgās komisijas ierosinājums, ko es aicinu pieņemt, paver iespēju Ministru kabinetam paturēt iespēju samērot pabalstu apmērus ar reālajām iespējām šodien valstīt. Proti, 17.pants ir pants, kurš runā par valsts sociālo pabalstu apmēriem. Un šeit ir runa par divu veidu pabalstiem — par bērnu kopšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu.

Priekšlikuma pirmajā daļā, ko atbildīgā komisija noraida, ir runa par to tātad, ka bērnu kopšanas pabalsts līdz pusotra gada vecumam ir ne mazāk kā 90 procenti un 70 procenti no minimālās darba algas. Atbildīgā komisija uzskata, ka Ministru kabinetam ar saviem noteikumiem ir jānosaka, cik liels un kāda būs šī kārtība tieši šī pabalstu veida saņemšanā. Jo es gribu sacīt frakcijas “Latvijai” deputātiem, ka, lūk, šie skaitļi ir 90 un 70 procenti no minimālās algas, nebūt nav lielākais un dižākais lielums, kādu mēs varētu veltīt pabalstiem. Ļoti iespējams, ka tad, kad būs naudas pietiekami, Ministru kabinets noteiks daudz lielāku šo pabalstu, ne tikai 70 vai 90, kā to šinī gadījumā pieprasa frakcija “Latvijai”. Tātad mēs dodam iespēju Ministru kabinetam to noteikt.

Otra šī 17.panta daļa, pareizāk sakot, trešā daļa, runā par ģimenes valsts pabalstiem vai, kā to mēs te Saeimā esam paraduši sacīt,— deferencētiem bērnu pabalstiem jeb tā dēvētajām “trepēm”. Un šeit arī frakcija “Latvijai” nāk ar priekšlikumu — palielināt šo te “trepju” stāvumu, proti, diferencētā pabalsta lielumu. Es varu sacīt uz to komisijas vārdā, proti, ka mēs jau neviens neesam slikti cilvēki un mēs neviens nevēlam, lai mūsu bērni saņemtu mazākus pabalstus. Mēs esam par to, lai šie pabalsti būtu arvien un arvien lielāki. Taču situācija diemžēl ir tāda un reālās iespējas ir tādas, ka mums valstī ir tikai tik daudz naudas, cik mēs varam šiem bērnu pabalstiem veltīt. Un kā jau es sākumā teicu, Ministru kabinetam mēs dodam visas iespējas šos pabalstus pēc iespējas mainīt, palielināt, un tiem varētu būt arvien, arvien pieaugošs raksturs.

Tā ka es aicinu noraidīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un atgriezties pie Ministru kabineta noteikumos, kā arī atbildīgās komisijas ierosinātā varianta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Prēdeles kundze jau šeit būtībā izskaidroja šo frakcijas “Latvijai” priekšlikuma ideju, un es tikai gribētu šeit sākumā uzsvērt, ka mums patiesībā bija trīs atsevišķi priekšlikumi, kas tika iesniegti Sociālo un darba lietu komisijai, un tāpēc es arī gribētu lūgt šos priekšlikumus, tos atsevišķi visus likt uz balsošanu. Tie priekšlikumi, kas tika komisijā iesniegti, bija skaidri numurēti — pirmais, otrais un trešais priekšlikums. Šeit tabulā komisija tos ir patvaļīgi apvienojus, visus vienā. Tāpēc es uzskatu, ka šeit pēc būtības ir jārunā par katru no šiem priekšlikumiem atsevišķi un galvenais — jābalso par tiem par katru atsevišķi. Tagad es gribu tomēr pakomentēt šo pašu...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Čerāna kungs, vai jūs nevarētu tūlīt arī formulēt, kuras ir šīs te priekšlikuma trīs sastāvdaļas. Kur sākas viena, kur beidzas pirmā, un tā tālāk.

K.Čerāns. Tātad pirmais priekšlikums ir attiecībā uz 17.panta otro daļu. Otrais priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Es saprotu, tur ir bērnu kopšanas pabalsts par bērnu līdz pusotra gada vecumam ne mazāks kā 90 procenti no valstī noteiktās minimālās darba algas. Tā būtu viena daļa.

K.Čerāns. Nē. Pirmais priekšlikums ir — papildināt pirmajā lasījumā pieņemto likuma 17.panta otrās daļas redakciju ar šādu tekstu: “Bērna kopšanas pabalsts par bērnu līdz pusotra gada vecumam ir ne mazāks kā 90 procenti no valstī noteiktās minimālās darba algas. Bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā no pusotra gada līdz trim gadiem ir ne mazāks kā 70 procenti no valstī noteiktās minimālās darba algas.” Tas ir pirmais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais ir otrais, un pēdējais ir trešais.

K.Čerāns. Tieši tā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, turpiniet!

K.Čerāns. Tālāk par šo priekšlikumu būtību. Es pilnībā atbalstu šīs Ministru kabineta tiesības noteikt to, kāds ir šis bērna kopšanas pabalsta apmērs par bērnu līdz pusotra gada vecumam un par bērnu vecumā no pusotra gada līdz trim gadiem. Bet mums — Saeimai kā likumdevējam — ir jāuzliek noteikti rāmji, kādos Ministru kabinets šo pabalstu līmeni var variēt. Un man nav pilnīgi nekādu iebildumu pret to, kā Prēdeles kundze minēja, ka šos pabalstus varētu noteikt daudz lielākus, nekā šeit bija pieminēts. Un šis iesniegtais priekšlikums to tieši pieļauj, jo šeit ir rakstīts, ka bērnu kopšanas pabalsts par bērnu līdz pusotra gada vecumam ir ne mazāks kā 90 procenti no valstī noteiktās minimālās darba algas. Tas var būt arī daudz lielāks. Un tāpat arī par bērnu vecumā no pusotra gada līdz trim gadiem šis pabalsts ir ne mazāks kā 70 procenti no valstī noteiktās minimālās algas. Tas var būt daudz lielāks arī, ja Ministru kabinetam ir šādi resursi. Es uzskatu un tas ir arī manas visas frakcijas “Latvijai” viedoklis, ka mēs nedrīkstam ļaut Ministru kabinetam šos pabalstus patvaļīgi samazināt. Un, ja tāds ir šī likuma mērķis — atļaut Ministru kabinetam samazināt šos pabalstus pret to līmeni, kāds viņš bijis līdz šim,— tad šādi grozījumi likumā nav pieņemami, un tāpēc arī šis frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Atļaujam Ministru kabinetam noteikt šos pabalstus, bet, lūdzu, nesamazināsim tos pret iepriekšējo līmeni, jo šeit tiešām, kā tas ir redzams arī citos likumprojektos, kuri mums ir izskatīšanā, ka tiek samazināti tieši šie tautas trūcīgākās daļas ieņēmumi. Un šeit šī situācija ir vēl jo sevišķi kritiska, jo mēs tagad visi zinām, ka tieši demogrāfija ir tā joma, kurā mums ir šī īpaši kritiskā situācija mūsu valstī, un tāpēc es domāju, ka šeit mēs nedrīkstam pieņemt tādus likumus, kas ļauj vēl samazināt to valsts palīdzību tieši bērniem, tieši ģimenēm, kuras audzina bērnus. Tas nozīmē, ka mēs, pieņemot šādu likumu, vēl pasliktinām, vēl faktiski ar valsts politiku pretdarbojamies demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Manuprāt, tas nu nekādi nav pieņemams, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo pirmo no frakcijas “Latvijai” priekšlikumiem.

Varbūt lai nekavētu laiku, es arī uzreiz aicināšu atbalstīt arī pārējos frakcijas “Latvijai” priekšlikumus. Es domāju, motivācija šeit ir analoģiska, un es domāju, ka šie skaitļi — 1,5 un 2 — tie arī bija līdz šim spēkā esošajā likuma redakcijā, un šeit, jau faktiski iepriekšējā likuma redakcijā, tie tikai pēc tam tika aizstāti ar šo 1,2 un 1,6. Es domāju, ka ir valstī jāatrod tie līdzekļi, kurus izmaksāt ģimenēm ar bērniem. Tādēļ es aicinu atbalstīt šos frakcijas “Latvijai” priekšlikumus un tomēr veidot tādu valsts demogrāfisko politiku, kura veicina šīs situācijas uzlabošanos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamais Prezidij! Cienījamā Saeima! Valdība, pārskatot likumu “Par sociālo palīdzību” un pārskatot daudzus citus likumus, secināja, ka pārāk bieži un pārāk nepamatoti darba samaksas principi “minimālā alga”, “vidējā alga” ir sasaistīta ar kaut kādiem citiem pabalstiem un garantijām. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka nevar pārskatīt darba samaksas jautājumus tik ilgi, kamēr budžetā nav naudas, lai atrisinātu vienu vai otru garantiju sistēmu. Te ir atbilde uz jautājumu, kāpēc bieži ir ļoti grūti mainīt minimālo darba algu. Jo blakus tam ir apmēram divreiz lielāki izdevumi uz sociālām garantijām. Tādēļ valdība, pirmkārt, nāca ar priekšlikumu, ka garantiju sistēma, kas ir saistīta ar valsts budžeta izmaksām, pašvaldību budžeta izmaksām, nevar būt saistīta ar minimālo algu, jo minimālā alga ir attiecība starp darba devēju un darbinieku, kas ir saistoša visiem.

Otrkārt. Runājot par jautājumu, ko min frakcijas “Latvijai” deputāti, ka valsts politika ir saistīta, lai samazinātu pabalstus, nu tā ir sociālās politikas aksioma, ka valsts izmaksātiem vispārējiem pabalstiem — tie nevar būt mazāki par iepriekš izmaksāto. Tādēļ es domāju — šī formula, kas ļauj Ministru kabinetam noteikt pabalsta apmēru un palielināt atbilstoši budžeta situācijai, ir daudz veiksmīgāka nekā formula, kas ir sasaistīta ar minimālo algu.

Un otrkārt. Protams, mēs varam neskatīties uz to, cik daudz līdzekļu valstis mums apkārt tērē sociālām vajadzībām vienai vai otrai programmai. Taču Latvija, salīdzinot ar visām šīm valstīm, tērē apmēram 2 procentus palīdzībai ģimenēm ar bērniem no nacionālā kopprodukta. Tas ir tieši tikpat, cik vidēji pieņemts Eiropā, Eiropas Savienības valstīs. Tādēļ es lūdzu atbalstīt šoreiz šo komisijas un valdības variantu un nobalsot par to. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es nebiju nolēmis šeit runāt, bet, ja labklājības ministrs šeit runā tādas lietas, ka mūsu priekšlikumā esot paredzēts samazināt pabalstus, tad jāsaka, ka atliek tikai brīnīties un atgādināt, ka nevis samazināt, bet nodrošināt, lai zināmais līmenis netiek, nav mazāks tas pabalsts par zināmo līmeni. Tas ir viens.

Un, ja runājam par to, ka līdzekļu, lūk, neesot un tie vispirms ir jādabū, tad jāsaka tā, ka Labklājības ministrija paredzēja aplikt pensijas ar nodokļiem un nemaz nepamanīja, ka pastāv valsts budžetā divi lieli fondi vai, tā teikt, posteņi. Sociālai apdrošināšanai, nodrošināšanai, sociālajai palīdzībai un vispārējie ienākumi, tā teikt, valsts iestāžu uzturēšanai. Likumā ir skaidri noteikts, ka nedrīkst no viena fonda otrā pārskaitīt, bet, pieņemot likumu par pensiju aplikšanu ar nodokli, mēs jau tur pieļaujam šā likuma būtībā pārkāpumu. To nepamanīja cienījamais ministrs, bet pamanīja kaut ko tādu, kas mūsu priekšlikumos nav ielikts iekšā. Šeit būtībā likumprojektā jau bija paredzēts iepriekšējā — cita likuma pārkāpums. Ja no viena fonda vai no posteņa galvenā pārvieto uz otru, tātad sociālajām vajadzībām šī daļa tiek samazināta attiecībā pret topošo likumprojektu.

Bet šeit ir mūsu vēlēšanās tieši, kā jau Čerāns ļoti skaidri pateica, ka te ir, es vēlreiz varu nolasīt, ja ministra kungs nav klausījies. Es vēlreiz nolasīšu: “Ne mazāk kā 90 procenti, ne mazāk kā 70 procenti”. Vai tad tas ir pamazinājums? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs nupat dzirdējām ļoti interesantus skaitļus, ko nosauca Makarova kungs. Mūsu valstī sociālajai palīdzībai tiek novirzīti 2 procenti, tāpat kā jebkurā citā Eiropas valstī. Es absolūti ticu Makarova kungam. Diemžēl man bija tāda nelaime, ka es esmu bijis arī ārpus Latvijas un gandrīz vai visās Eiropas valstīs, un zinu, ko nozīmē dzīves līmenis Eiropas valstīs un ko nozīmē dzīves līmenis valstī, kura dodas uz Eiropu. Tajā skaitā — Latvijai. Redziet, ja 2 procenti Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā, Somijā un tā tālāk izsaka lielas naudas summas, kuras tik tiešām, bērnam var palīdzēt ar šo naudas summu, un kur bieži vien bērna pabalsts nav vienīgais iztikas līdzeklis ģimenē, kā tas piemēram ir 23 procentiem ģimeņu Latgalē un arī ievērojamā procentu skaitā Zemgalē, Vidzemē un Kurzemē. Starp citu, arī Rīgā, protams, mēs būtu ievērojuši to lielo standartu, pēc kura mēs tiecamies, lai Latvijā viss būtu tā kā Eiropā. Diemžēl Latvijā vēl ne tuvu tā nav.

Makarova kungs gan falsificēja vienu momentu, ka minimālā darba alga ir darba devēja — darba ņēmēja attiecības. Tātad tās būtu trīspusējās sarunās apspriežamas lietas. Diemžēl šī lieta ne darba devēju konfederācijā, trīspusējās sarunās apspriesta nav. Piesaiste pie minimālās darba algas. Cienījamie deputāti, varbūt jūs ieklausieties pašreiz vienā būtiskā ciparā un pajautājiet paši sev. Vai tas ir iespējams?

Šodien reāli par pirmo bērnu bērna pabalsts ir Ls 4 mēnesī. Kurš no jums varētu uzturēt bērnu par Ls 4 mēnesī? Tas būtu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, kur pat šajā likumprojektā neuzdrošinās šādu ciparu parādīt.

Man gribas pateikt tikai vienu lietu, lai nemanipulētu ar Ministru kabineta noteikumiem, cik maksāt, cik atmest mūsu tautai no tā, kas ir iekasēts no tautas, lai nesamazinātu pensiju lielumu, lai nesamazinātu bērnu pabalstu lielumu.

Man šķiet, ka ir ļoti pareizi frakcija “Latvijai” piegājusi tēzei, piesaistot nepieciešamās izmaksas minimālajai darba algai. Tas ir konstants lielums. Un šeit jau nu diez vai Ministru kabinets uzdrošināsies samazināt šo ciparu?

Es domāju, ka, ja mēs iebalsosim pirmo priekšlikumu, varētu noraidīt arī otro un trešo, jo pretējā gadījumā tā būtu pārmērīga nasta arī mūsu budžetam. Bet es aicinu deputātus atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikuma pirmo daļu. Tā tik tiešām būs reāla palīdzība demogrāfiskajai situācijai. Un pārstāsim taču vienreiz ņirgāties par bērniem un tiem drosmīgajiem vecākiem, kuri vēl vismaz uzdrošinās radīt bērnus. Par Ls 4, atklāti sakot, pat bērna zārciņš diez vai iznāks. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš, darba lietu valsts ministrs. Lūdzu!

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Var ļoti daudz runāt un manipulēt, lai uzskaitītu dažādus skaitļus, bet jautājuma būtība šeit ir nedaudz citāda. Godājamā Saeima nobalsoja par bezdeficīta budžetu. Valdība, uzmanīgi vērtējot, sabalansējot ieņēmumus ar izdevumiem, piedāvā savu modeli, kā atrisināt konkrētu situāciju. Situācijas būtība ir tāda. Ko mēs gribam? Saglabāt divas pabalstu sistēmas, tas ir — gan tiešo pabalstu vecākiem, gan ar nodokli neapliekamo minimumu, vai palikt pie vienas pabalstu sistēmas? Situācija ir tāda, ja šodien pašlaik jūs, godājamie deputāti, nobalsojat par Zīgerista partijas frakcijas iesniegto priekšlikumu, tad tādā gadījumā valdībai neatliks nekas cits kā samazināt ar nodokli neapliekamo minimumu pašiem iedzīvotājiem — pelnītājiem, kā arī bērniem, un tad lai tādējādi nodrošinātu šos pabalstus tādā līmenī, kā to piedāvā Zīgerista partijas frakcija. Es aicinu jūs balsot par valdības izstrādāto viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Vispirms es gribu godājamam ministram — Bērziņa kungam — paskaidrot, ka Saeimā pastāv frakcija “Latvijai”, un to būtu laiks iemācīties.

Otrs. Mani tiešām pārsteidz godājamā labklājības ministra Makarova kunga “briljantā” sociālās politikas uzdevumu definīcija. Lai tikai nekļūtu sociālie pabalsti mazāki absolūtajos skaitļos. Ja nekļūs mazāki, tad jau viss būs kārtībā. Vienkārši burvīga nostāja, kas skaidri parāda šo cinismu. Tātad nedrīkst kļūt mazāka absolūtajos skaitļos. Bet būtība šeit ir tāda, ka Latvijā, tāpat kā citās valstīs, ir inflācija. Diemžēl vai par laimi, bet šī inflācija ir. Un tas, ko šodien var nopirkt par 10 vai 15 Ls, ir daudz mazāk, nekā tas, ko par 10 vai 15 Ls varēja nopirkt pirms gada, un tas diemžēl ir vairāk nekā tas, ko par šo summu varēs nopirkt pēc gada. Tas nozīmē, ka šāda politika, kas pieprasa šo summas saglabāšanu absolūtos skaitļos, faktiski neaizstāv šo cilvēku intereses, un tas faktiski, šī politika ir vērsta uz to, ka valsts atbalsts demogrāfijai un šai sociālajai jomai tikai tiek samazināts. Un, ja šāda ir labklājības ministra nostāja, es saprastu, ka šādi varētu uzstāties finansu ministrs, bet, ja šādi uzstājas labklājības ministrs, tad kaut kas nav kārtībā mūsu valstī. Tad tas attiecas uz to apstrīdēto ideju, ka nevajadzētu šos bērnu kopšanas pabalstus piesaistīt minimālajai darba algai. Tie ir obligāti jāpiesaista šai minimālajai darba algai vai kādam citam progresējošam rādītājam, jo šīm investīcijām demogrāfijas jomā ir jāaug mūsu valstī, tās nedrīkst samazināties. Arī relatīvi attiecībā pret valsts kopējo izdevumu apjomu un arī relatīvi pret tiem ieņēmumiem, ko sabiedrība saņem citās jomās. Mēs nedrīkstam procentuāli samazināt šīs demogrāfiskās investīcijas.

Un otrs. Faktiski šī Makarova kunga uzstāšanās un aicināšana noraidīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, nepiedāvājot vietā nekādu citu mehānismu, patiesībā jau negarantē arī šo pabalstu līmeņa saglabāšanu absolūtos skaitļos, tas vienkārši atbrīvo Ministru kabinetam brīvas rokas. Ja gribētu noteikt šos pabalstus 25 latus mēnesī, bet, ja ir tāda vēlēšanās, var noteikt arī 5 latus mēnesī vai 50 santīmus. Es domāju, ka mēs kā Saeima šajā mūsu valsts demogrāfiskajā situācijā nevaram atļauties pieņemt šādu likumu. Un es gribu pateikt, ka šie 70 un 90 procenti, tie nav izdomāti no zila gaisa. Tie ir paņemti no iepriekšējās likuma redakcijas, un tāpēc šis priekšlikums... pieņemot šo priekšlikumu, mēs tikai noteiksim, ka šie bērnu kopšanas pabalsti proporcionāli pieaugs... Vismaz proporcionāli pieaugs tāpat kā šī valstī noteiktā minimālā darba alga, un tāpēc es noteikti aicinātu atbalstīt šos frakcijas “Latvijai” priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (LVP). Godājamo Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mums atkal jāatgriežas pie tā paša jautājuma. Mums valdība saka, ka nav naudas un it kā tautai jāmirst. Un jautājums ir, kāpēc tad mums tāda valdība? Ja tēvs nevar savus bērnus audzināt, tad viņš varētu vismaz būt tik pieklājīgs un aizmukt prom. Bet šitā valdība turas pie varas, nekādas ekonomiskas koncepcijas tai nav, tā nemēģina to pataisīt, tā tikai priecājas, ka katru gadu lietas kļūst grūtākas, un te puiši nav, un tautai būs grūtāk, mēs varu atņemsim. Es lūgtu “Latvijas ceļu” un Šķēles kunga atbalstītājiem padomāt un iet prom un atdot valdību frakcijai “Latvijai”, un mēs sāksim pārbūvēt šito zemi. (Aplausi.) (Starpsauciens no zāles: “Valdmanis — nākamais premjers!”)

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie kolēģi! Es lūgtu jūs tomēr mazliet padomāt, pirms mēs runājam no šīs tribīnes un ko mēs aicinām. Vispirms jau mēs pārliecinājāmies šobrīd, ka vislielākie speciālisti bērnu audzināšanas un finansiālo izdevumu jautājumā ir tie, kuriem vispār neviens bērns pat padomā nav. Un var dot visgudrākos padomus mums šeit no tribīnes.

Un otra lieta. Ja mēs šeit no tribīnes sakām, vai var izaudzināt bērnu par četriem latiem, ko iedod valsts, tad, atvainojiet, cienījamā, nē, jāsaka šeit, godātie deputāti, jo neviena sieviete jau to neteica, vai jūs bērnu savā mūžā gādājat valstij vai sev un kam ir jāaudzina bērns — tēvam, mātei vai valstij. (Starpsauciens: “Pareizi!') Vai mēs šeit nenodalām dažādās lietas, morālās un ētiskās kategorijas, uzsvērdami to, ka valstij jārūpējas par bērnu? Valstij jārūpējas par saviem pilsoņiem, nevis par bērnu kā atsevišķu kategoriju. Valstij jārada apstākļi, lai vecāki varētu bērnu audzināt, nevis jāapelē pie valsts un valdības sirdsapziņas, ka tai ir jāsamaksā par to varoņdarbu, mums viens varoņdarbs ir 12 mēneši armijā, par ko jau pienākas privilēģijas, tagad mums tiek nākamais varoņdarbs uzskatīts tas, ka ģimenē kāds bērns parādās, un par to īpaši ir jāmaksā. Tikai kas pēc tam prasīs no tā bērna vecumdienās — valsts vai vecāki, lai viņus atbalsta, un par ko mēs katrs domājam tādos brīžos.

Nākamais jautājums. Pie šīs pabalstu sistēmas, es vēlreiz gribu atgriezties pie tā, ka, šo pabalstu sistēmu rēķinot, tomēr ir jāvadās un jāpārdomā tas, cik saņem vecāki, jo pabalstu nedrīkst pataisīt par universālu. Tas ir sociālisma princips — visiem pēc galviņām neatkarīgi no tā, cik mantiski nodrošināts ir cilvēks. To nevar izdarīt tagad, 1996.gada nogalē, to nevar šobrīd iestrādāt šajā likumprojektā, bet vismaz vienam noteikumam ir jābūt šajā likumprojektā, ka tā nauda, kas netiek izņemta, un es teicu, ka mēs esam Latvijā diezgan daudz cilvēku, kas tomēr saprazdami savus materiālos ienākumus, neiet pēc šī pabalsta, vienkārši neiet tāpēc, ka saprazdami, ka ir cilvēki, kuram tas ir vairāk vajadzīgs, ka šī nauda paliek šajā pabalstu fondā un gada pirmajā mēnesī tiek pārdalīta tiem vecākiem, kuriem ir trūcīgi iztikas līdzekļi un kuriem ir daudz bērnu ģimenē, nevis vispār ieiet kopējā budžetā. Tātad tāds noteikums gan varētu tikt iestrādāts uz trešo lasījumu.

Vēl viena lieta. Kāpēc mēs gribam bērnu pabalstu piesiet pie kaut kādas noteiktas summas — minimālā alga. Un ja nu nākamgad mums būs kolosāls ekonomiskais uzplaukums un kabinets varēs samaksāt bērniem vairāk nekā šie noteiktie procenti no minimālās algas? Saeima apstiprina valdību, un līdz ar to valdību ietekmē, kopsummā Saeimai ir iespējas, bet, ja būs likumā ierakstīts tik un tik no tā un tā, tad pašiem būs sevi jāvaino par šāda priekšlikuma pieņemšanu. Tāpēc mans priekšlikums būtu — atbalstīt valdību un pārdomāt vēlreiz, kam rodas bērns, kāpēc viņš rodas un ko mēs no viņa gribam sagaidīt. Jautājums par to, kam ir jāuztur bērns — vecākiem, un jādomā valstij par to kā visi pilsoņi varētu nodrošināt savu nākotni, vai jāgaida, ka valsts samaksās četrus latus, un pēc tam paziņot — ģimene pārtiek tikai no bērnu pabalstiem. Tas ir amorāli — tā runāt no šīs tribīnes.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts.

I.Liepa (TKL). Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Liepas kungs, piedodiet, zālē ir, kolēģi, ļoti liels troksnis, debates, savstarpējās pārrunas ir ļoti skaļas, es lūdzu cienību pret runātāju.

I.Liepa. Nekas, Čepāņa kungs, es varu pagaidīt, kamēr viens otrs, bļaustīdamies un cenzdamies apliecināt krogus zēnu līmeni, es varu pagaidīt, lai izbļaustās. (No zāles deputāts J.Sinka: “Būs ilgi jāgaida...”) Es pagaidīšu, Sinkas kungs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Liepas kungs, runājiet.

I.Liepa. Vispirms es gribu atgādināt cienījamiem kolēģiem, ka, uzstājoties šeit, tribīnē, es nekad neesmu vērsis uzmanību uz to, kas ko ir ieteicis, bet vienmēr esmu pievērsis uzmanību tam, kas ir ieteikts. Un tieši šajā sakarībā, palikdams šim principam uzticīgs, es uzstāšos arī šodien šajā jautājumā. Šeit ir runa par sociālās palīdzības ierobežošanu vai paplašināšanu turpmāk. Mūsu frakcijas priekšlikums ir vērsts uz to, lai šo palīdzību paplašinātu, un nav taisnība ministru kungiem, kas te pirms manis uzstājās, pasvītrodami, ka vienīgais ienākuma avots gandrīz vai ir, lūk, šīs te sociālo atvieglojumu ierobežojumi. Nebūt tā nav. Ja tas tā nav, no kurienes tad ņemt to naudu kaut vai šīm vajadzībām. Es varu pateikt vienu priekšlikumu — ir likums par iedzīvotāju ienākumiem, ieskatīsimies, kas tur ir šajā likumā. Es aicinu tanī ieskatīties tādēļ, ka viens no ministriem jau pieminēja par neapliekamo minimumu — 25 latiem. Tur ir teikts, ja cilvēks pelna vairāk par 25 latiem, tad starpība starp 25 latiem un viņa nopelnīto summu, viena ceturtā daļa, tiek atvilkta. Nebūtu iebilstams, lai tā būtu, bet, ja cilvēks ieņem 60 tūkstošus gadā, tad, lūk, vairs neatņem starpību starp 60 tūkstošiem un nieka 25 latiem, un tur neatvelk 25 procentus, bet tikai 10 procentus. Kāpēc? Un kāpēc šeit nav, teiksim, tā kā Zviedrijā progresīvais nodoklis ievērots, kāpēc no 25 latiem līdz 60 tūkstošiem latiem vienmēr atvelk konstanti 25 procentus, bet nevis pieaugošu? Lūk, kur ir lielas naudas ieguves rezerves, kuras daudzkārt pārsniegtu tās naudas vajadzības, kas nepieciešamas, lai tos dažus nieka latus izsniegtu, par kuriem te ir runa.

Tālāk es nevaru piekrist ministru kungiem, viņu argumentācijai par tiem diviem procentiem Rietumos. Ja jūs runājiet par šiem diviem procentiem Rietumos, tad neaizmirstiet, lūdzu, arī, kādas ir Rietumos algas, kāds tur ir dzīves līmenis, kāda tur ir inflācija un pārējie sociālie nosacījumi. Ievērojiet šos koeficientus un tad salīdziniet! Ja salīdzinām, tad salīdzinām kompleksi, ja nesalīdzinām, tad nesalīdzinām nemaz. Kāda mums ir vecuma struktūra, to mums diemžēl ir atstājusi mantojumā vēsture, un mēs tur nekā nevaram darīt, mums tikai ir jārēķinās ar to. Vairāk nekā 33 procenti — 660 000 iedzīvotāju ir pensionāri, tāds nu tas stāvoklis reiz ir. Un par šiem cilvēkiem ir jādomā. Pavērosim, kāda ir mūsu dzimstība. Šeit no šīs tribīnes vairākkārt ir atkārtots, ka dzimstība mums ir mazāka nekā mirstība. Kā šo dzimstību veicināt, neapšaubāmi, ka ir jāuzlabo sociāli ekonomiskie apstākļi valstī, un tas nebūs sociālisms, ja mēs mātēm pasniegsim pāris latu vairāk. Un valstij par saviem nākotnes pilsoņiem ir jādomā, protams, bērni ir jāaudzina vecākiem, bet valstij savukārt ir jārada iespējas šiem vecākiem nopelnīt, lai tie bērni varētu tikt audzināti no vecāku puses. Mums Latgalē, pēc neoficiāliem datiem, ir rajoni, kur bezdarbs sasniedz 60—80 procentus. Protams, neoficiālais, neuzskaitītais. Vai darbavietu radīšana, vai bezdarba likvidēšana valstī — tas nav vistiešākais valsts uzdevums? Vai tā nav šī sociāli ekonomiskā premise, kas jāliek pamatu pamatā? Neapšaubāmi, ka ir. Un, kamēr tas nav izdarīts, kamēr viens premjers aicina mūsu tautsaimniecību uzskatīt par tiltu, kur, no vienas puses, brauks un andelēsies, un mēs šos andeles procentus saņemsim, kamēr otrs premjers vispār nesaka neko, kādai izskatīties tautsaimniecības politikai, tikmēr trešais premjers saka — valsts ir jāvada pēc uzņēmumu principiem, nu, te tālāk vairs nav kur iet. Šeit runāja par četriem latiem — vai tas ir maz vai daudz, ja četrus latus piemaksā kādai māmiņai klāt. Es teikšu, kā skatās, ja skatās, teiksim, no bagātnieku vai, teiksim, deputātu viedokļa, tas nav daudz. Ja skatās, ka tas ir cilvēkam vienīgais ienākums, tad tas ir ļoti daudz. Mums šeit nebūtu jāvadās pēc principa, ja nevar apēst ziloni, tad neēst nemaz. Tie četri lati, kas nāks klāt, tie nāks par labu, par to nav jāšaubās. Un varbūt, ka šie četri lati zināmā mērā palīdzēs vienai otrai māmiņai sagādāt un aprūpēt to nepieciešamo ekipējumu, kas vajadzīgs bērna aizvadīšanai uz skolu. Rīgā vien pašreiz nemācās 3000 bērnu, ja var ticēt masu medijiem, tas bija pa radio vai pa televīziju sacīts. 3000 galvaspilsētā vien nemācās, cik to nemācās pa visiem rajoniem kopā? Netieši aprēķini rāda, ka tas varētu būt no 16 līdz 18 tūkstošiem. Lūk, tāda ir sociāli ekonomiskā situācija šodien, un it īpaši grūta tā ir laukos — un it īpaši austrumu rajonos. Un mēs te tagad runājam par to, vai piešķirt māmiņām četrus latus vai nepiešķirt, tanī laikā, kad būtu jādomā, kādā veidā tiem cilvēkiem, kuriem Saeima ir uzticējusi rūpēties par valsts kases papildināšanu, par nodokļu godprātīgu ievākšanu, visu nodokļu ievākšanu, tādējādi nodrošinot valsts kases ar naudu. Lūk, lai šie cilvēki strādātu, mēs te kaulējamies par nieka četriem latiem, es noteikti aicinu atbalstīt priekšlikumu, vienalga, lai kas arī to nebūtu iesniedzis, ka šoreiz ir vērsts uz nabadzīgo iedzīvotāju slāņa pabalstīšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Godātie kolēģi, deputāts Čerāns pieprasīja balsot frakcijas “Latvijai” priekšlikumu pa daļām. Daļas mēs ar jums kopīgi iezīmējām, par to ir jālemj Saeimai. Vai deputātiem ir iebildumi, ka frakcijas “Latvijai” priekšlikumu mēs balsojam pa daļām? Ir iebildumi, tādā gadījumā, lūdzu, zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Čerāna priekšlikumu — balsot frakcijas “Latvijai” priekšlikumu pa daļām. (Starpsauciens: “Pret!') Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 24, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts. Vai komisijas vārdā jūs vēlaties ko teikt, Prēdeles kundze? Lūdzu!

A.Prēdele. Es gribētu aicināt kolēģus, pirms balsot, ielūkoties likumprojekta otrajam lasījumam sastādītajā tabulā un tad balsot, atbalstot atbildīgās komisijas un valdības variantu un balsojot pret frakcijas “Latvijai” variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — 17.panta otrās daļas redakciju papildināt ar jums iesniegto tekstu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 21, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Prēdele. Tālāk likumprojekta 21.panta pirmo daļu atbildīgā komisija aicina papildināt ar tekstu, kas jums ir priekšā. Kāda ir šī papildinājuma jēga? Proti, ar šo papildinājumu atbildīgā komisija vēlējās likvidēt kādu netaisnību, kura šobrīd pastāv attiecībā pret aizbildnēm, kas ir savu mazbērnu vecmāmiņas. Proti, aizbildnības sistēmā šobrīd ir šāda sistēma, ka ir divas aizbildņu daļas, kuras savstarpēji nav materiāli vienlīdz nodrošinātas. Proti, ir aizbildņi, kuri ir sveši ļaudis aizbilstamajam bērnam vai arī attāli radinieki, un ir bērna taisnās līnijas radinieki — brāļi vai māsas. Lūk, šie aizbildņi, kas ir svešie, saņem 38 latu lielu naudu par aizbildņa pienākuma pildīšanu atlīdzību, tādu cilvēku šobrīd Latvijā ir 1 774, plus tiek saņemta visiem šiem bērniem uzturnauda vidēji 18 lati, plus vēl bērna pabalsts, ko Latvijā saņem katrs bērns. Pēc Civillikuma ir tā, ka Civillikums nosaka, ka taisnās līnijas radiniekiem ir pienākums rūpēties un uzturēt lejupējos, un līdz ar to vecmāmiņas nesaņem šo īpašo aizbildņa pienākuma pildīšanas atlīdzību, ko saņem svešie ļaudis. Jau savulaik organizācija “Glābiet bērnus!” iestājās un vērsa mūsu, Saeimas, uzmanību uz šo netaisnību, un komisija, vairākkārtīgi pārdomājot, kā šo netaisnību likvidēt, nonāca pie, lūk, šī te varianta, proti, ka šo bērnu uzturnaudu, kura, kā es minēju, ir 18 lati, lūk, šiem te tuvajiem radiniekiem izmaksā palielinātā apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Katrā ziņā varu jums kā deputāte, arī ne tikai kā komisijas vārdā runājoša deputāte, apgalvot, ka šis priekšlikums nāk tikai un vienīgi par labu mūsu bērniem un par labu tām vecmāmiņām, kuras šobrīd ar savu ne visai lielo pensiju cenšas pacelt tos savus mazbērnus, kuriem vecāki gājuši bojā vai kuriem atņemta vecāku vara. Aicinu atbalstīt komisijas šo izstrādāto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 21. panta 1. daļas papildināšanu ar tekstu jums iesniegtajā redakcijā. Iebildumu nav? Pieņemts.

A.Prēdele. Tālāk. Atbildīgā komisija ir arī papildinājusi 33. panta 3. daļu, kas nosaka labojumu, kas patiesībā ir ļoti tuvs tam, par ko pirms brīža šeit runāja Kreituses kundze. Runa ir par materiālā stāvokļa novērtējumu ģimenē un tad pabalstu izmaksāšanu attiecībā pēc tā, kāds ir šis materiālais stāvoklis. Tad arī var noteikt attiecīgas prioritātes vienam vairāk, vienam mazāk, lai nebūtu tāda situācija, kad visi saņem vienkārši uz galviņām. Arī šo priekšlikumu, kuru izstrādājusi komisija, es ļoti lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu — papildināt 33. panta 3. daļu ar tekstu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Prēdele. Savukārt 33. pantu atbildīgā komisija ir papildinājusi ar diviem punktiem, kuru ideja ir tāda, ka, lūk, šis pants nosaka ierobežojumus trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanā. Tur ir norādītas vairākas kategorijas taisnīgi, kuriem ir ierobežojumi šinī ziņā. Līdz šim arī mātēm, kuras audzināja bērnu vai aprūpēja bērnu invalīdu, bija... viņa bija atteikusies no piedāvātā darba vai no sabiedriskā darba veikšanas, tad šī māte tika tomēr piespiesta it kā to darīt. Šobrīd komisija ir izstrādājusi variantu, kurā māte drīkst, viņai ir visas tiesības atteikties no šiem piedāvātajiem darbiem, ja viņa audzina slimu bērnu vai bērnu pirmsskolas vecumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šādu komisijas slēdzienu par 35. panta 1. daļas 2. un 3. punkta redakciju nav? Pieņemts.

A.Prēdele. Tālāk mēs esam papildinājuši pārejas noteikumus ar jaunu punktu, par ko mēs jau tikko ar jums runājām, runa ir par minētajiem pabalstiem aizbildnim, kas ir bērna taisnās līnijas radinieks — brālis vai māsa — ka to izmaksā, sākot jau no 1997. gada 1. janvāra.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret papildinājumu... pārejas noteikumu papildinājumu ar jaunu 7. punktu? Iebildumu nav. Tātad pieņemts.

A.Prēdele. Un kā arī papildināt pārejas noteikumus ar to, ka šie... ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 276.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Prēdele. Lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 1, atturas — 4. Likumprojekts pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam!

A. Prēdele. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 16. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto datumu — 16. novembris, — kurā iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam? Iebildumi nav. Pieņemts. Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Zīles kungs parakstījis Saeimas Prezidijam adresētu dokumentu, kurā lūdz: “Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīgada Saeimas sēdes darba kārtībā un pacelt darba kārtības 80. punktu, tas ir, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996. gadam””, un 62. punktu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā”” izskatīt otrajā, galīgajā lasījumā pēc darba kārtības 37. punkta, tātad tā, kuru mēs tikko esam izskatījuši. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

O.Grīgs (TB). Es tikai vienkārši gribētu palūgt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju, lai atļauj izskatīt 38. dienas kārtības punktu, kas apmēram aizņems piecas minūtes. Trešajā lasījumā tas ir. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jā... Zīles kungam iebildumu nav. Tas ir, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai iebildumu nav. Bet, Grīga kungs, nu vajadzētu jums arī pieturēties pie Kārtības ruļļa, mēs varam skatīt tikai rakstiskus priekšlikumus. Tāda rakstiska priekšlikuma mums nav, un deputāti var pamatoti protestēt. Ja neprotestēs un balsot nevajag, tad mēs varētu piekrist. Nav iebildumu? (Starpsauciens no zāles: “Nav.”) Paldies!

38. darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā”. Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

O.Grīgs (TB). Cienījamie kolēģi! Mums vajag divus dokumentus: nr. 1611 un 1612. Trešais lasījums — “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā”.

Tā kā uz trešo lasījumu priekšlikumu nav, tad lūdzu nobalsot par... lūdzu nobalsot trešajā lasījumā un izteikt 5. panta 5. daļas 5. punktu šādā redakcijā: “Organizē Nacionālās drošības padomes uzdevumā vai pēc savas iniciatīvas valsts drošības iestāžu pārbaudes.” Es tikai īsi gribu jums pateikt, ka pēc būtības šis labojums ir domāts tāpēc, ka SAB direktors likuma noteiktajā kārtībā ir personīgi atbildīgs par valsts drošības apdraudējumu savlaicīgu atklāšanu un viņam ir ļoti daudz pienākumu likuma noteiktajā kārtībā, kā koordinēt, vadīt, novērst, novērtēt, organizēt, apkopot un nosacīt, un tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt trešajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likuma “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā” pieņemšanu pēdējā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 5, atturas — 4. Likums pieņemts. Paldies!

O.Grīgs. Ja šis likumprojekts ir apstiprināts, tad pakārtotajā likumā “Grozījumi Valsts drošības...”

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, bet mēs ar jums vienojāmies par vienu. Tagad jūs jau gribat vēl otru izdabūt cauri. Nu, Grīga kungs, tas tā... (Starpsauciens no zāles: “Lai iet!”) Ja kolēģi neprotestē... (Starpsauciens: “Nē!”) Es tiešām esmu nu zināmā mērā... Neprotestēs? Paldies!

Lūdzu, Grīga kungs! Likumprojekts “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. Trešais lasījums.

O.Grīgs. Paldies, cienījamie kolēģi, jo valsts drošības iestādēs strādā aptuveni 800 cilvēku, tie visi ir valsts drošības iestāžu darbinieki, tā ka esiet uzmanīgi.

Ja mēs esam izdarījuši grozījumus likumā “Par valsts drošības...”, es atvainojos, “Satversmes aizsardzības biroja likumā”, tad līdz ar to vajadzētu izdarīt papildinājumu arī Valsts drošības iestāžu likumā. Dokumenta numurs 612, un uz trešo lasījumu lūdzu apstiprināt ar savu balsojumu Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu, kas lūdz izteikt 13. panta 7. daļas 10. punktu šādā redakcijā: “Izdarīt valsts drošības iestāžu pārbaudes Nacionālās drošības padomes uzdevumā vai pēc Satversmes aizsardzības biroja direktora iniciatīvas.”

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu — papildināt 13. panta 7. daļas 10. punktu ar jums iesniegto tekstu... ar tekstu, kurš iesniegts jums. Iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

O.Grīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kopumā, Grīga kungs, arī vajadzētu ierosināt balsojumu.

O.Grīgs. Cienījamie kolēģi! Es lūgšu jūs nobalsot kopumā par abiem likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. Par vienu, par vienu jau mēs nobalsojām, Grīga kungs.

O.Grīgs. Es atvainojos, par 1612.dokumentu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 2, atturas — 2. Likums pieņemts. Paldies!

O.Grīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tātad pēc tikko izdarītajām izmaiņām izskatām pēc pašreizējās numerācijas esošajā kārtībā 80. punktu — “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996. gadam””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es lūdzu jūs sagatavot dokumentu nr. 1518 un pamatā nr. 1518c un arī šodien pievienoto lapu — 1518d.

Pirms es sāku izskatīt... ziņot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izteiktajiem viedokļiem, es gribētu vērst jūsu uzmanību, ka tabulās, tas ir, pielikumos, kas ir budžeta grozījumu izpratnē — panti, pēc jaunā Kārtības ruļļa parādās divas attieksmes — Ministru kabineta attieksme un komisijas attieksme, un šie cipari, kuriem nav klāt plus zīmes, tātad tie tiek priekšlikumu ailē, kas ir 3. aile no labās puses, tas nenozīmē galīgo ciparu, tas nozīmē palielinājumu plus zīmē un mīnus zīmē pamazinājumu attiecīgajā pozīcijā. Un teksta daļā, par cik mēs neesam tātad nobalsojuši visas ciparu daļas, līdz ar to komisijas atbalstītās redakcijas latu vietās visās teksta daļās pašlaik nav ierakstītas summas.

Tātad es lūgtu sākt izskatīt ar 1. pielikumu, ar 1. tabulu, ar 8. lappusi, lai tādējādi mēs galarezultātā nonāktu pie teksta daļas, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Atkārtojiet, Zīles kungs, tātad dokumenta numuru, ar kuru strādāsim vispirms.

R.Zīle. Strādājam ar dokumentu nr. 1518c, un sākam ar 8. lapaspusi, kurā ir 1. tabula, tātad pielikumu daļā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti paspēja orientēties? Lūdzu!

R.Zīle. Tātad priekšlikumi par pamatbudžeta ieņēmumu palielināšanu šajā tabulā, izņemot priekšlikumus par ieņēmumiem no speciālo budžetu iemaksām pamatbudžetā. Tātad Budžeta komisija izskatīja pirmo priekšlikumu, kultūras ministra Pīka un Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikumu, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Otrais priekšlikums ir Ministru prezidenta un finansu ministra Šķēles kunga priekšlikums par pozīciju “Pamatbudžeta ieņēmumi. Zemkopības ministrija”, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Trešais priekšlikums — Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums par pozīciju “Pamatbudžeta ieņēmumi. Zemkopības ministrija”. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Ceturtais priekšlikums — Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Oša kunga un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Piektais priekšlikums — Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Sestais priekšlikums — izglītības un zinātnes ministra Grīnblata priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 7.priekšlikums — Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga un Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums, ko komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 9.lapaspusē 8.priekšlikums — labklājības ministra Makarova kunga un Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 9.priekšlikums — labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 10.priekšlikums — arī labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 11.priekšlikums 9.lapaspusē — labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 12.priekšlikums — Ministru prezidenta priekšlikums Valsts kontroles daļā tātad, ko komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 10.lapaspuse, 2.tabula. Priekšlikumi par budžeta deficīta izmaiņām. Priekšlikums nr.21. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iesniedz savu priekšlikumu, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu? Komisijas pārstāvis deputāts Celmiņš prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsojam par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 11, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad paliek spēkā atbildīgās komisijas iesniegtais slēdziens.

R.Zīle. 22.priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet es gribētu teikt, ka komisija atrada tālākajā daļā šo budžeta novirzījuma vietu “Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa izpēte, glābšana un restaurācija” no citiem līdzekļiem 50 tūkstošu apmērā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 23.priekšlikums — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav, arī pieņemts.

R.Zīle. 24.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tātad budžeta deficītu, Labklājības ministrijas pozīcijas priekšlikumu, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti... Valdis Nagobads, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

V.Nagobads (DPS). Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Atļaujiet man Sociālo un darba lietu komisijas vārdā paust argumentus par labu mūsu ieteiktajam priekšlikumam, kuru tiešām vakar Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, balsojot sešiem “par” un septiņiem deputātiem “pret”, noraidīja. Tātad no sākuma liekas tiešām dīvaini — mēs prasām palielināt budžeta deficītu valstī no paredzētajiem 40 miljoniem līdz 42 miljoniem. Godātie deputāti, es gribētu atgādināt, ka vēl vakardienas avīzē ir mūsu Ministru prezidenta teiktais, ka uz 1.novembri Latvijas valstī budžeta deficīts ir 20 miljoni latu un tas turpina samazināties. Es gribētu atgādināt, ka Ministru prezidents savā pirmajā preses konferencē 8.janvārī minēja, ka: “Es nekādā gadījumā nepiekritīšu, ka budžeta deficīts būs lielāks par 60 miljoniem latu.” Tas šodien ir 20 miljoni latu. Mēs jau šodien gribam sasniegt, šogad — 1996.gadā — gribam sasniegt bezdeficīta budžetu. Kam tas ir vajadzīgs? Kādēļ? Es nekādā gadījumā negribētu medicīnas nozari nostādīt prioritārāku par sociālo aprūpi, kultūru, izglītību. Tajā pašā laikā iet runa par bāzes programmas finansēšanu, tas ir, par pašiem nepieciešamākajiem medicīnas pakalpojumiem. Apstākļos, kad ārstniecības iestāžu kopējais parāds šodien šajā savstarpējā burvju lokā sasniedz 4 miljonus latu. Apstākļos, kad cilvēki šodien nevar iegādāties ārstniecības līdzekļus, saņemt nepieciešamās manipulācijas, slimnīcas nevar apkurināt, par to, ka deputāti ir vainīgi, ka nesavlaicīgi izdara grozījumu budžetā, tādēļ nav ārstniecības iestādēs iespējas nodrošināt siltumu. Paskatieties, lūdzu, kurā vēl pozīcijā šajos grozījumos ir paredzēta šim nolūkam nauda? Tā nav paredzēta. Tajā pat laikā vienīgā iespēja ir, lūk, šādā veidā, izdarot šo dotāciju, tomēr nodrošināt, daļēji nodrošināt nepieciešamo finansējumu pašiem, manuprāt, nepieciešamākiem pakalpojumiem. Mēs jau šodien esam pilnīgi aizmirsuši asās diskusijas 15.februārī, pieņemot šī gada budžetu, kad runājām par prioritātēm, dzirdējām ministra Makarova kunga solījumu, ka pieņemsim budžetu, pēc tam redzēsiet, būs grozījumi, būs papildu finansējumi. To nav! Kādēļ mēs tik ātri aizmirstam to, ko paši it kā esam solījuši? Tādēļ es ļoti aicinātu, kolēģi, šinī gadījumā atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas ieteikumu un balsot par šo mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk par šo jautājumu deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par dokumentā izteikto 24.priekšlikumu, ko izteikusi Sociālo un darba lietu komisija — palielināt budžeta deficītu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 22, atturas — 13. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. Trešā tabula. Priekšlikumi par pamatbudžeta izdevumiem. 31.priekšlikums — frakcijas “Latvijai” priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Kārlis Čerāns vēlas runāt, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Šis ir priekšlikums — samazināt izdevumus Valsts prezidenta kancelejai par 60 tūkstošiem latu. Tā ir tieši tā summa, kuru pirmajā lasījumā mēs šai Valsts prezidenta kancelejai iebalsojām klāt. Un mēs tiešām domājam, ka šos 60 tūkstošus latu daudz lietderīgāk varēs iztērēt bērnu bāreņu aprūpes centros. Es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputātu debatēs par šo priekšlikumu pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — samazināt finansējumu Valsts prezidenta kancelejai. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 27, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 32.priekšlikums ir Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara kunga un Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 33.priekšlikums. Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Vaivada kunga priekšlikums, un līdzīgs priekšlikums bija Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums — 34. Komisija atbalstīja Šķēles kunga priekšlikumu. Tātad daļēji var uzskatīt, ka Vaivada kunga priekšlikums tur ir iekšā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 35.priekšlikums. Ārlietu ministra vietas izpildītāja Kiršteina priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 36.priekšlikums ir Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 37.priekšlikums — Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti... Vai deputāti atbalsta atbildīgās komisijas slēdzienu par Iekšlietu ministrijas un Ministru prezidenta priekšlikumu?

R.Zīle. Ja drīkst, papildus paskaidrot. Nākošais — 38.priekšlikums – ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izvirzītais priekšlikums, kas, protams, ir saistībā ar šo 37. Tas parāda šo 50 tūkstošu pozīcijas novirzīšanu Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa izpētei, glabāšanai un restaurācijai.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs, izlemjam jautājumu par 37.priekšlikumu. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. 38. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kā jau es tikko minēju, kas, protams, ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Paldies!

R.Zīle. 39.priekšlikums — Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara kunga un Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums, ko komisija arī neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Piekrist atbildīgās komisijas slēdzienam par šo pozīciju? Piekrītam. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. 40.priekšlikums – Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums tātad par... Tas ir saistīts ar tikko pieņemto 39.priekšlikumu — 33 tūkstoši no šīs summas, kas tika akceptēta tikko Saeimas sēdē, tika novirzīta Ministru kabinetam un Valsts vienotās informātikas centram.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim priekšlikumam? Piekrīt. Paldies!

R.Zīle. 12.lapaspuse, 41.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš no šīs pašas 39.priekšlikumā nobalsotās pozīcijas 40 tūkstošus novirza no investīcijām Kultūras ministrijā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 42.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas šo pašu pozīciju no 39.priekšlikuma septiņu tūkstošu apmērā novirza Kultūras ministrijai. Tas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 43.priekšlikums. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Airas priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 44.priekšlikums. Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministra Cimdiņa priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 45.priekšlikums — izglītības un zinātnes ministra Grīnblata priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 46.priekšlikums arī ir izglītības un zinātnes ministra priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 47.priekšlikums arī ir izglītības un zinātnes ministra priekšlikums, ko komisija savā sēdē atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 48. ir Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 49.priekšlikums arī ir Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums, ko mēs komisijas sēdē atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tātad pieņemts.

R.Zīle. 13.lapaspuse. 50.priekšlikums — labklājības ministra Makarova un Ministru prezidenta Šķēles priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 51.priekšlikums. Arī labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 52.priekšlikums. Labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 53. priekšlikums. Labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R. Zīle. 54.priekšlikums. Labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 55.priekšlikums. Labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 56.priekšlikums. Labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 57.priekšlikums. Labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, kas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā. Šo redakciju jūs redzat 58. — nākamajā priekšlikumā — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Tātad 58. līdz ar to ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī par 58.priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Paldies! 59.priekšlikums. Labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 60. priekšlikums. Labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 14. lapaspuse. 61. priekšlikums. Labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija savā sēdē atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 62. priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 63. priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums, un arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 64.priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 65. priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 66. priekšlikums. Kultūras ministrijas valsts sekretāra Gaiļa kunga priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 67.priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 68.priekšlikums. Kultūras ministrijas valsts sekretāra Gaiļa priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam par priekšlikuma neatbalstīšanu piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 69.priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 70.priekšlikums. Arī Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisijas sēdē atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 71.priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija sēdē atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 72.priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums, kas komisijas sēdē ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 73. priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 74.priekšlikums. Arī Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija arī atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 75.priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 76.priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 15.lapaspuse. Zemkopības ministrijas Valsts mežu dienesta valsts sekretāra vietnieka Vītola kunga priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 78.priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 79.priekšlikums arī ir Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 4.tabula 16.lapaspusē. Šajā tabulā ir priekšlikumi par līdzekļu pārdali starp speciālo budžetu un pamatbudžetu.

90.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums, pozīcijā ir Aizsardzības ministrija, šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Es vēlos paskaidrot, kāpēc ir radies šāds priekšlikums. Un kāda ir šā priekšlikuma būtība. Šā priekšlikuma būtība ir tā, ka mēs piedāvājam atņemt Aizsardzības ministrijai speciālajā budžetā, samazināt paredzētos līdzekļu apjomus, tos, kuri tur bija paredzēti nesadalītiem izdevumiem. Un šādi nesadalītie izdevumi ir, pēc mūsu pirmā lasījumā nobalsotā, šajā Aizsardzības ministrijas speciālajā budžetā — Ls 157 035. Es domāju, tā ir summa, kas nedaudz ir par lielu priekš tā, lai tā varētu būt budžetā nesadalīta. Analoģiska situācija šeit ir arī citās ministrijās speciālajos budžetos, kur mēs varam redzēt summas: Ekonomikas ministrijā — Ls 460 000 nesadalītie izdevumi. Tālāk mēs redzam Finansu ministrijā — 577 000 latu, atkal nesadalītie izdevumi. Iekšlietu ministrijā šī summa ir Ls 937 000, Izglītības un zinātnes ministrijā tie ir Ls 189 000. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā — Ls 971 000. Valsts zemes dienestā tie atkal ir Ls 577 000. Valsts meža dienestā — tur ir vesels miljons un 793 000.

Tā ka, godātie kolēģi, nedaudz par lielām summas, kuras mēs varētu ierakstīt ailītēs “Nesadalītie izdevumi”. Šīs summas ir parādījušās tikai tagad, izdarot šos budžeta grozījumus. Tās nebija parādījušās tad, kad mēs pirmo reizi pieņēmām šo likumu “Par valsts budžetu 1996.gadam”. Šīs summas, faktiski visas šīs summas parādās tagad tikai ar šiem grozījumiem. Pirmajā lasījumā šīs summas bija ārkārtīgi niecīgas, ja mēs salīdzinām ar tām, kādas tās ir tagad. Tāpēc arī ir šie mūsu priekšlikumi — neatstāt budžetā šādas pozīcijas. Mēs būtu gatavi no sava priekšlikuma atkāpties tajā gadījumā, ja šeit tiktu noprecizēts, kas tie ir par izdevumiem. Bet, kamēr šāda precizējuma nav, es lūdzu balsot vismaz par šo Aizsardzības ministrijas speciālā budžeta nesadalīto izdevumu pārvietošanu konkrētai investīcijai un konkrēti, šajā gadījumā, bruņojuma papildu iegādei. Mēs zinām, ka citās ministrijās mums šeit piedāvā šos nesadalītos izdevumus novirzīt pilnīgi konkrētiem mērķiem — skolotāju algām, mēs zinām, ka arī šajā gadījumā šī situācija ir neapmierinoša ar skolotāju algām. Novirzīt arī dotācijai pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam, mēs zinām, ka pašvaldību situācija ir ļoti smaga, arī dotācijai Valsts vienotās informātikas un sakaru centram valsts nozīmes datu pārraides tīkla izvietošanai. Šie ir mūsu priekšlikumi. Es saprotu, komisija tos ir noraidījusi, es saprotu, ka nav īpaši šeit sēdē uzturēt šo balsojumu, bet šāda, neapšaubāmi, būs pozīcija, ka šādas nesadalīto izdevumu ailītes budžetā nedrīkst parādīties ar tik lielām summām. Es aicinu šajā gadījumā arī balsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle, Ministru prezidents. Šķēles kungs, līdz pārtraukumam mums ir 10 minūtes. Pietiks jums.

A. Šķēle (Ministru prezidents). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es paskaidrošu, lai noņemtu jebkādas šaubas par nesadalītajiem izdevumiem.

Tātad atbilstoši tai klasifikācijai, kāda tika ievesta 1996.gada budžetam, nodokļi piekritīgi par speciālā budžeta ieņēmumiem ir ailē “Nesadalītie izdevumi”. Tātad Aizsardzības ministrija. Tas viss ir pievienotās vērtības nodoklis. Ieņēmums pamatbudžetā.

Iekšlietu ministrija. Tāpat pievienotās vērtības nodoklis. Viss ieņēmums pamatbudžetā. Es pārējos nepārlasīšu. Es esmu gatavs Čerāna kungam individuāli uzrādīt visu šo nodokļu sadalījumu. Tur nav tās naudas, ko varbūt varam iedomāties. Tie ir nodokļi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tādēļ komisijas vārdā — Zīles kungs, lūdzu!

R.Zīle. Es gribu arī papildināt, vakar komisijā, izskatot šo pozīciju un vispār šo 4.tabulu, mums bija jautājumi par nesadalītajiem izdevumiem, un mēs arī... Tas visiem nav pavairots, bet mēs saņēmām no Finansu ministrijas arī paskaidrojumu lapu ar šo nesadalīto izdevumu atšifrējumu, kurā ir tātad par visām šīm ministrijām, un pamatā tie ir pievienotās vērtības nodokļu maksājumi un tamlīdzīgas summas, bet katrā ziņā šeit var iepazīties visi ar to, ka tie nav tādi neskaidri līdzekļi, bet tie ir vienkārši pozīcijā, saskaņā ar budžeta vadības likumu nesadalītajos izdevumos. Es lūdzu balsot tātad pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Priekšlikumos par līdzekļu pārdali starp speciālo budžetu un pamata budžetu. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 47, aturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Godājamais Zīles kungs! Piedodiet, lūdzu, par to, ka pārtraucu, mums ir viens steidzīgs iesniegums, kuru ir parakstījuši seši Saeimas deputāti — Straume, Sinka, Panteļējevs, Lībane, Zīle, Vītols un Lambergs, kurā viņi lūdz: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 54.pantu apšaubām balsojumu par 24.priekšlikumu sakarā ar to, ka deputāts Sinka balsoja “pret”, bet izdrukā fiksēts balsojums “par”. Lūdzam atkārtot balsojumu! Saskaņā ar Kārtības rulli mēs varam vispirms izteikties par šo priekšlikumu viens “par”, viens “pret” un pēc tam izlemt, vai izdarāma atkārtota balsošana. Sinkas kungs, Lūdzu! Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

J.Sinka (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”). Paldies, priekšsēža kungs! Vai nu daļai manu kolēģu tas patīk vai nē, bet es esmu par bezdeficīta budžetu. Un šajā gadījumā mans nodoms attiecībā uz 24.priekšlikumu nodaļā par budžeta deficīta izmaiņām bija balsot “pret”, un es vēlāk izdrukā skatoties, redzēju, ka tur parādās kā “par”. Mans nodoms bija balsot “pret”. Un es savu “par” balsojumu nepieņemu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Sinkas kungs! Odisejs Kostanda vēlas runāt.

O.Kostanda (TKL). Es uzskatu, ka nekādā gadījumā šādu priekšlikumu nedrīkst atbalstīt, ka tādā gadījumā mēs sākam ieviest Saeimā absolūti nepieņemamu mūsu likumdošanai darba praksi. Kāds izgājis ārā uzpīpēt, iedzēris kafiju, neuzmanīgi sekojis līdzi, viņš atgriežas zālē, paga, kungi, tagad atgriezīsimies tur pie tā jautājuma, ko mēs tur pirms 10 minūtēm vai pirms pusstundas skatījām. Nu tad vilksim tālāk tādu pašu paralēli. Man ienāk prātā, ka varbūt atgriezīsimies, tagad zālē vairāk deputātu ir, pārbalsosim Obligātā militārā dienesta likumu, tikko pieņemto. Vai vēl kādu pagājušonedēļ sēdē skatīto jautājumu. Nu tā taču nevar strādāt! Jautājums ir nobalsots. Ir jāiet uz priekšu pa pantiem, ja ir atkal radusies deputātiem jauna ierosme, jaunas domas, lūdzu, gatavojiet atkal jaunas likumdošanas iniciatīvas, sniedziet priekšlikumus, lai tos normālā ceļā atkal šeit pēc tam skata trijos lasījumos. Bet nevis tā, ka mēs apskatām dažus pantus, paiet laiks, atkal kāds atgriežas un aicina pārskatīt. Es kategoriski protestēju pret to. Un, ja tomēr par to Saeima nolemj balsot, tad, es uzskatu, visus deputātus, kas tam nepiekrīt, ja šis jautājums beigās tiks likts atkal uz pārbalsošanu, vienkārši nebalsot!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens “par” viens “pret” ir izteicies. Mums jāizlemj tagad jautājums — vai mēs izdarām pārbalsošanu? Tādēļ lūdzu zvanu! Balsojam par priekšlikumu — vai izdarāma vai nav izdarāma pārbalsošana. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 36, atturas — 5. Pārbalsošanas priekšlikums ir noraidīts. Piedodiet. Par — 42, pret — 36, atturas — 5. Jautājums par pārbalsošanu pieņemts. Tādēļ, godājamie kolēģi, tūlīt pat līdz pārtraukumam izdarīsim pārbalsošanu. Atgādinu, godājamie kolēģi, ka balsošana notika par grozījumiem likumā par Latvijas Republikas 1996.gada budžetu par jautājumu, kuru mēs pašlaik apspriežam. (No zāles deputāts J.Mauliņš: “Tā nevar strādāt...”) Pozīcija — 24. Godājamie kolēģi, Mauliņa kungs, lūdzu, nekliedziet, man ir vāja redze, bet laba dzirde. Lēmums par pārbalsošanas izdarīšanu ir pieņemts ar Saeimas balsu vairākumu. Lūdzu deputātus izdarīt pārbalsošanu manis tikko nosauktajā jautājumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. (Starpsauciens no zāles: “Nebalso vispār! Nav kvoruma un nebūs...”)

Godājamie kolēģi, tā kā mums nebija kvoruma, es lūdzu atkal saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām izdarīt otrreizēju balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 39, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts. (Starpsauciens no zāles: “Kuras komisijas?”)

Sociālās un darba lietu komisijas priekšlikums. Paldies, godājamie kolēģi, jautājums ir izšķirts, ir pienācis pārtraukuma laiks. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē. Turpinām izskatīt mūsu darba kārtības jautājumu — “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam””.

Godātie kolēģi, mēs esam saņēmuši trīs iesniegumus no deputātiem un deputātu grupām.

“Saeimas Prezidijam. Esam kļūdījušies balsojumā par pārbalsošanu sakarā ar deputāta Sinkas ierosinājumu, lūdzu, uzskatīt mūsu balsojumus “par” attiecīgi par “pret”. Guntars Grīnblats, Aleksandrs Pētersons.” Viens iesniegums. (Starpsauciens: “Otrs iesniegums ir...”)

Otrs iesniegums. “Prasām pārbalsot deputāta Sinkas un citu iesniegumu par pārbalsošanu, jo divi deputāti kļūdījušies, nospiežot “pret” vietā “par”.” Parakstījuši deputāti Roberts Jurdžs, Guntars Grīnblats, Leopolds Ozoliņš, Aleksandrs Pētersons, Juris Vidiņš.

Un trešais. “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 142.pantu apšaubām balsojuma rezultātus par papildu finansējuma piešķiršanu veselības aizsardzības vajadzībām. Šajā balsojumā, pēc mūsu domām, it kā piedalījās vairāki deputāti, kuri tajā laikā neatradās zālē. Kā vienu no tiem varu uzrādīt deputātu Raiti Apalupu un Gunti Eniņu, kurus pēc pusdienas pārtraukuma vispār neesam zālē redzējuši, sakarā ar to lūdzam atkārtot minēto balsojumu. Kuprijanova un Bišers.”

Izskatām visus iesniegumus pēc kārtas. Deputāta Grīnblata un deputāta Pētersona iesniegums. Mums ir jāizlemj jautājums, un tādēļ uzskatīt viņu balsojumu “par” par balsojumu “pret” tāpat vienkārši mēs nevaram, mums nav tādu tiesību. Tā kā otrajā iesniegumā Jurdžs, Grīnblats, Ozoliņš, Pētersons un Vidiņš nemin šo divu deputātu uzvārdus, mēs varam tikai nojaust, vai iet runa par šiem pašiem deputātiem Grīnblatu un Pētersonu, tad šis iesniegums mums arī ir jāizskata atsevišķi. Tādēļ, lūdzu, par pirmo iesniegumu saskaņā ar Kārtības rulli var izteikties viens “par” un viens “pret”, un Saeimai ir jālemj, tāpat kā iepriekš mēs to darījām, vai izdarāma pārbalsošana vai ne. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt par deputātu Grīnblata un Pētersona iesniegumiem? Neviens nevēlas runāt. Tātad jāizlemj jautājums, vai mēs izdarām pārbalsošanu vai neizdarām. Tiesa gan, man te kolēģis Jirgens rāda, ja balsošana... Kārtības ruļļa 142.pants. Ja balsošanas rezultātu pamatoti apšauba vismaz pieci deputāti, izdarāma pārbalsošana. Tā kā pirmajā iesniegumā nav piecu deputātu parakstu, tad šis iesniegums saskaņā ar Kārtības ruļļa 142.pantu nav skatāms.

Saeimas sēdēs, Ozoliņa kungs, runā no tribīnes. Ja jūs vēlaties pieteikties debatēs, lūdzu, iesniedziet rakstiski, un jūs tiksiet pie vārda. Tādēļ izskatām, kolēģi, otro iesniegumu, kuru parakstījuši ir pieci deputāti — Jurdžs, Grīnblats, Ozoliņš, Pētersons un Vidiņš, kuri arī lūdz pārbalsot deputāta Sinkas un citu iesniegumu par pārbalsošanu, jo divi deputāti kļūdījušies, nospiežot “pret” vietā “par”. Tādēļ izskatām šo piecu deputātu iesniegumu, kurš iesniegts atbilstoši Kārtības ruļļa 142.pantam. Ja neviens nevēlas runāt “par” vai “pret” šo dokumentu. Vēlas runāt. Leopolds Ozoliņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (TB). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šodien spilgts piemērs tam, ka deputāts pēkšņi pārdomā, atsauc savu parakstu, un divu miljonu liktenis veselības aizsardzībai, tas ir, akūtiem slimniekiem viņu palīdzības sniegšanai, tas ir zobārstniecībai, tas ir aparatūras iegādei, nav tehniska kļūda, tas nozīmē to, ka mēs tā pavisam brīvi un viegli mētājamies ar saviem lēmumiem, tas nedara godu Saeimai, tas nedara godu deputātam un tas pazemo mūsu vēlētājus. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo piecu deputātu priekšlikumu un izdarīt pārbalsošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt “pret”? “Pret” runāt neviens nevēlas, tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un izlemsim, kolēģi, jautājumu, vai izdarāma atkārtota pārbalsošana šajā jautājumā, jo vienu jau mēs tādu esam izdarījuši. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu izlemt, lūdzu pašiem nospiest balsošanas ierīces pogas. (Starpsauciens: “Pret.”) Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 35, atturas — 7. Priekšlikums par atkārtotu pārbalsošanu noraidīts.

Ir jāizskata, kolēģi, arī nākamais iesniegums, ko parakstījuši deputāti Kuprijanova un Bišers. Tas skar nevis pārbalsošanu, bet balsošanas rezultātu falsifikācijas jautājumu. Mums kopīgi jāizlemj, ko darīt. Atkārtoju, deputāti Kuprijanova un Bišers uzskata, ka balsošanas laikā deputāti neatradās zālē, kā vienu no tiem var minēt deputātu Raiti Apalupu un otru — Gunti Eniņu, kurus pēc pusdienas pārtraukuma vispār neesam zālē redzējuši. Kā mums, kolēģi, rīkoties šajā gadījumā? Vēlas runāt par šo jautājumu Guntis Eniņš. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es iepriekšējā sēžu gaitā, pirmā daļā tiešām nebiju, bet pirms sēdes beigām es ienācu zālē un biju. Jā, es balsoju “pret”. (Starpsauciens no zāles: “Par ko nobalsoji?”)

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis 142.pants runā par to, ja balsošanas rezultātu pamatoti caur 54.pantu apšauba vismaz pieci deputāti, šeit šajā gadījumā šāds iesniegums ir tikai divu deputātu, līdz ar to tas vispār nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Paldies, Endziņa kungs! Es, runājot par to, jau biju paredzējis un domājis, ja mēs, kolēģi, varam uzskatīt arī deputātu Kuprijanovas un Bišera kunga iesniegumu par balsošanas rezultātu apšaubīšanu, nevis viņu falsifikāciju, tad mēs to saskaņā ar Kārtības ruļļa 142.pantu pēc būtības varam neizskatīt. Ko arī ierosina Endziņa kungs. Kā mēs izlemsim? Kārtības rullī nav paredzēti nekādi citi panti, kādas atrunas par to, ka būtu kaut kādā veidā citādi izskatāmi balsošanas rezultātu apšaubīšanas jautājumi, tādēļ es domāju, ka ir pieņemams, un citas izejas mums arī nav, Endziņa priekšlikums par to, ka šis iesniegums nav skatāms pēc būtības. Paldies!

Nupat ir vēl piecu deputātu parakstīts iesniegums, kuru parakstījuši ir Jānis Mauliņš, Odisejs Kostanda, Edmunds Grīnbergs, deputāts Zelgalvis un deputāts Kazāks, kuri pieprasa atzīt pārbalsojumu par Jura Sinkas un citu deputātu ierosinājumu par 24.punktu likumprojektā “Par grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam”” par nelikumīgu un anulējamu, jo pārkāpta Saeimas Kārtības ruļļa 138.panta trešā daļa.

Kārtības ruļļa 138.panta trešā daļa skan šādi: “Pēc balsošanas rezultātu paziņošanas tālāka balsu pieņemšana vai grozīšana netiek pieļauta.” Bet, godājamie kolēģi, tad, kad mēs izdarījām pārbalsošanu pēc deputāta Sinkas ierosinājuma, tad mēs to lēmām saskaņā ar Kārtības ruļļa 142.pantu, un tādēļ man šķiet, es ceru, ka jūs tam piekritīsiet, šo pārbalsošanu mēs izdarījām likumīgi saskaņā ar Kārtības ruļļa pantu. Un pamata apšaubīt mūsu pārbalsošanas rezultātus acīmredzot nav. Vai deputāti piekrīt šādam viedoklim? Piekrīt. Paldies! Nepiekrīt... Lūdzu, Jānis Mauliņš vēlas runāt.

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! 44. punkta... 142. punktā Kārtības rullis paredz: ja balsošanas rezultātus pamatoti apšauba vismaz pieci deputāti, izdarāma pārbalsošana. Šinī gadījumā, kā mēs zinām, apšaubīja tikai vienīgi Sinkas kungs, un apšaubīja tāpēc, ka viņš ir nepareizi nopiedis pogu. To mēs visi dzirdējām. Un šis gadījums attiecas uz 38. panta 3. daļu, kas skan tā: “Pēc balsošanas rezultāta paziņošanas tālāka balsu pieņemšana vai grozīšana netiek pieļauta”. Ļoti skaidri. Es jums gribu likt pie sirds, ka, ja mēs šādu motīvu uzskatīsim par pietiekošu, lai pieci deputāti varētu iesniegt pēc 42. panta kārtības, tad šāda veida pārbalsošanas notiks, gandrīz katru likumprojektu pieņemot, ja gribēs kāds saasināt situāciju. Šoreiz cienījamie deputāti... šoreiz, atzīsimies godīgi, te ir atsevišķi cilvēki nobijušies no diktatoriskā premjerministra un zaudējuši elementāro godu. Nolieksim galvu šo gļēvuļu priekšā! (Starpsauciens: “Neapvaino!”) Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Mauliņa kungs, atgādinu jums un citiem deputātiem, ka pārbalsošanu pieprasīja nevis Sinkas kungs, bet pieprasīja deputāti Straume, Sinka, Panteļējevs, Lībane, Zīle, Vītols un Lambergs. Tas ir atbilstoši Kārtības ruļļa 142. pantam, kurā ir teikts, ka vajadzīgs vismaz piecu deputātu pieprasījums, mums ir šī iesnieguma oriģināls, uz kura ir 7 deputātu paraksti, un tādēļ apšaubīt šī iesnieguma oriģinalitāti un pamatotību nav nekāda pamata.

J.Mauliņš. Godātā Saeima, godātais priekšsēdētāj! Šeit 42. pantā ir teikts: ja balsošanas rezultātu pamatoti apšauba vismaz pieci deputāti. Viņi neapšaubīja! Nevajag taču izlasīt to, kas nav. Viņi neapšaubīja, viņi nevarēja apšaubīt, jo viņi nebija pie pogas un neskatījās uz Sinku, kad tas balsoja. Prasīja pārbalsošanu bez jebkāda nopietna motīva. Un šeit ir prasīts: ja apšauba pieci deputāti... pamatoti apšauba.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie kolēģi! Nolasu iesnieguma oriģinālu: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 54. pantu apšaubām balsojumu par 24. priekšlikumu.” Tātad šie septiņi deputāti raksta iesniegumā “apšaubām”. Mauliņa kungs, vai viņi pamatoti vai nepamatoti apšauba balsojumu, tas ir viņu sirdsapziņas jautājums, tāpat kā jūsu vērtējums par viņu rīcību. Vai ir pamatots vai nav pamatots. Es, godājamie kolēģi, neredzu iemeslu pārskatīt balsošanas rezultātus. Un līdz ar to pārtraucu diskusiju šajā jautājumā un lūdzu turpinām izskatīt likumprojektu. Budžetu un finansu komisijas vārdā, Roberts Zīle — par 91. priekšlikumu.

R.Zīle. 91. priekšlikums 16. lapaspusē ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens no zales: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu... priekšlikumos par līdzekļu pārdali starp speciālo budžetu un pamatbudžetu Ekonomikas ministrijas vajadzībām. Iebildumu nav. Pieņemts. Balsojumu prasa frakcija? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Latvijai” iesniegto priekšlikumu — 16. lappuses 4. tabulas 91. priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsošanas rezultātus! Par — 9, pret — 40, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts. Paliek spēkā atbildīgās komisijas slēdziens.

R.Zīle. 92. priekšlikums, ko iesniedzis Ministru kabinets — Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas... tātad Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta pozīcijas un Zemkopības ministrijas pozīciju palielinājums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 93. priekšlikums 17. lapaspusē. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums, pozīcijās Finansu ministrija un Valsts kontrole. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Balsojumu pieprasa frakcija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kurš ir izklāstīts 17. lappusē kā 93. priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 39, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 94. priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums, pozīcijās Finansu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis? Balsojumu pieprasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — dokumenta 17. lappuses 94. priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 37, atturas — 8. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 95. priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums pozīcijās Iekšlietu ministrija un Aizsardzības ministrija. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Arī pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par frakcijas “Latvijai” 95. priekšlikumu, kurš izteikts 17. lappusē. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 35... un kvoruma nav. Atkārtot balsošanas režīmu. Aicinu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 37, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 18. lappuse, 96. priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums, pozīcijās Izglītības un zinātnes ministrija un arī Izglītības un zinātnes ministrija. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija prasa balsojumu? Prasa. Zvanu lūdzu! Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par 96. priekšlikumu dokumenta 18. lappusē, ko izteikusi frakcija “Latvijai”. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 39, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 97. priekšlikums. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga un Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums pozīcijā Zemkopības ministrija. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 19. lapaspuse. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums Nr. 98. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis? Balsojumu prasa frakcija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kurš izklāstīts 19. lappuses 98. priekšlikumā. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 31, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 99. priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu dokumenta 19. lappusē kā 99. pēc kārtas. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 41, atturas — 7. Nav pieņemts.

R.Zīle. Priekšlikums nr. 100... simtais priekšlikums 19. lappusē. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī frakcija prasa par šo punktu balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un balsosim par priekšlikumu nr. 100, kuru izsaka frakcija “Latvijai”. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 38, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 20. lapaspuse. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums Nr. 101. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tāpat frakcija par šo priekšlikumu prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 41, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 21. lapaspuse, 5. tabula. Priekšlikumi par speciālajiem budžetiem. Priekšlikuma numurs ir 110. Autors ir Ministru prezidents Šķēles kungs. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 111. priekšlikums. Ministru prezidenta un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieka priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 22. lapaspuse. 112. priekšlikums... Es atvainojos par tehnisku kļūmi, mans komisijas konsultants saka, ka šeit ir ... šis ir Ministru prezidenta Šķēles kunga iesniegts priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 113. priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 114. priekšlikums. Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Tālāk ir 23. lapaspuse, un es lūgtu deputātus sagatavot šo lapu, kas tika izdalīta ar numuru 1518d, kas ir precizētie priekšlikumi šinī 23. lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, kolēģi! Vadāmies tagad, apspriežot šo lappusi, pēc dokumenta nr. 1518d. Lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle. Jā, tātad šis priekšlikums ir atbalstīts. Es atvainojos visiem, ka es nepateicu mazliet iepriekš, jo šis priekšlikums jau iesākās 114. lappusē... tas bija 114. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 24. lapaspuse, 115. priekšlikums, ko iesniedza Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Stara kungs un Ministru prezidents Šķēles kungs. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 25. lapaspuse. 116. priekšlikums, ko iesniedza Ministru prezidents. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 117. priekšlikums. Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs iesniedza. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Piekrist atbildīgās komisijas slēdzienam par Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Jāņa Lapšes priekšlikumu, kurš izteikts dokumenta 25. lappusē kā Nr.117. Iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 26. lapaspuse. Priekšlikums Nr.118, ko iesniedzis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Pētersona kungs. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 119. priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 120. priekšlikums. Labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. Arī šeit es atvainojos par šo tehnisko kļūmi, ka nav ierakstīts atbalsta ailē... Kabineta attieksmē un komisijas attieksmē.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas priekšlikumam piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 27. lapaspuse. 121. priekšlikums. Labklājības ministra Makarova priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 122. priekšlikums. Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 28. lapaspusē 6. tabula apkopo priekšlikumus par izdevumu palielināšanu bez seguma avota. Komisijas un Ministru kabinets šo attieksmi nav izteicis saskaņā ar jauno Kārtības rulli un lēmumu... Es atvainojos, lēmuma šeit nav, šeit ir Kārtības ruļļa normas, bet es gribētu teikt, ka 131. un 132. priekšlikums, ko bija iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs, principā ir ietverti jau iepriekšpieņemtajās pozīcijās.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par šiem priekšlikumiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 29. lapaspuse, 7. tabula. Priekšlikums par speciālo sociālās apdrošināšanas budžetu. Šo priekšlikumu iesniedza Ministru prezidents. Tātad priekšlikums nr. 140, un šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 29. lappuse, 8.tabula, kurā atrodas priekšlikums par izsniedzamajām garantijām 1996.gadā, ir 141.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”. Komisijas attieksme pret šo priekšlikumu ir — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu... Frakcija pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas izklāstīts 8.tabulā kā 141. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot (Starpsauciens: “Pret.”) un lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 42, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. Un visbeidzot 30.lapaspusē ir likuma grozījumu 4.pielikums, kas ir izrietējis no 3.tabulā nobalsotajiem priekšlikumiem. Tātad šī ir pielikuma sadale pa rajoniem jau nobalsotajā pozīcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par mērķdotācijām izglītības pasākumiem speciālo bērnudārzu bērniem ar fiziskās, garīgās attīstības traucējumiem un tā tālāk. Par visām izklāstītajām šajā 30.lapaspusē pozīcijām. Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Es lūgtu deputātus tātad atgrizties pie 1.lapaspuses dokumentā nr.1518c, kurā ir priekšlikumi teksta daļā, un mēs varētu sākt izskatīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu dokumentu nr.1518c, reģistra nr.493, pirmā lapaspuse.

R.Zīle. Budžeta un finansu komisija tātad ir izstrādājusi, iesniegusi priekšlikumu minētajā tekstā. Priekšlikums nr.1 — 1. līdz 8.tabulai, kur ir dota šī ciparu summa, un šī ciparu summa, es to varu nosaukt priekš stenogrammas — tā ir 444 miljoni 438 tūkstoši 039. Un 1.panta daļā šis cipars parādās atstātajā tukšā vietā, kas komisijas priekšlikumā bija no pirmās līdz astotajai tabulai. Un tātad kopumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums kopā, protams, savā komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 1.panta iesniegto redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 2.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — mainīt likumprojekta budžeta deficīta skaitli 40 miljoni uz 42 miljoni. Šo priekšlikumu mēs esam izskatījuši tabulā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt šajā jautājumā Valdis Nagobads, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu! (No zāles deputāts V.Nagobads: “Es nevēlos!”) Atsauc savu vēlēšanos runāt. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu — neatbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu likumprojekta 2.pantā. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Par šo pašu 2.pantu tika saņemts arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums — palielināt deficītu par priekšlikumu, ko mēs, balsojot par atsevišķiem priekšlikumiem tabulās, neesam atbalstījuši. Līdz ar to komisijas priekšlikums ir neatbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts, jo jautājums jau ir izlemts.

R.Zīle. Un 3.priekšlikums par 2.pantu ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas balsojot ir guvis atbalstu arī no pirmās līdz astotajai tabulai.

Sēdes vadītājs. Paldies! Arī tas ir izskatīts un tātad pieņemts.

R.Zīle. 3.priekšlikums, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 3.pantu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tātad atbalsta savu priekšlikumu, un šādā situācijā 3.panta cipari, tātad apstiprināt valsts pamatbudžetu 1996.gadam, izdevumos ir 484 miljoni 438 tūkstoši 039 lati.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Līdz ar to Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums nav atbalstīts šajā 3.pantā sakarā ar iepriekšējiem balsojumiem.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 2.lapaspuse. 4.priekšlikums — Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums, ko komisija atbalstīja. Tātad 4.pantā attiecīgie apakšpunkti “a”, “b” un “c”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret izmaiņam 4.pantā “a”, “b” un “c” punktos nav. Pieņemts.

R.Zīle. Līdz ar to komisija neatbalstīja arī 4.panta 1.punkta “c” apakšpunktu Juridiskā biroja redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Pieņemts.

R.Zīle. 3.lapaspusē par 5.pantu nekādi priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Par 7.pantu ir saņemts frakcijas “Latvijai” priekšlikums par izsniedzamām garantijām 1996.gadam. Šis priekšlikums nav atbalstīts balsojumos par šo 8.tabulu.

Sēdes vadītājs. To mēs nupat izlēmām. Paldies!

R.Zīle. 4.lapaspuse. Par 8.pantu nekādi priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

R.Zīle. 8.priekšlikums, 9.pantā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas tātad ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 4.lapaspusē ir arī jauns punkts, ko bija iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī šo lietu mēs būtībā jau esam izskatījuši un nobalsojuši. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. 5.lapaspuse. 9.priekšlikums par pārejas noteikumu 13.punktu, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Komisija saņēma jaunu punktu pārejas noteikumos no Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Komisijas viedoklis — pieņemts.

R.Zīle. Par 10.pārejas noteikumu punktu priekšlikumi nav saņemti tāpat kā par 11. un 12. 6.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

R.Zīle. Jauns punkts ir iesniegts pēc 12.punkta. Tātad papildināt likumprojektu ar jaunu 13.pantu, ko iesniedz Ministru prezidents Šķēles kungs, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 6.lapaspusē 13.priekšlikums par 14.pantu, ko iesniedz Ministru prezidents. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 14.priekšlikums par 15.panta redakciju. Komisija saņēma šo priekšlikumu no Ministru prezidenta un šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 7.lapaspusē ir 15.priekšlikums par 16.panta redakciju, ko iesniedz Ministru prezidents Šķēles kungs, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Komisija saņēma papildinājumu par likuma spēkā stāšanos pārejas noteikumu daļā no Ministru prezidenta. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Un komisija atbalstīja arī Juridiskā biroja priekšlikumu attiecībā uz pielikumu precizēšanu, ko Juridiskais birojs bija iesniedzis komisijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

R.Zīle. Es lūgtu nobalsot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam”” otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam”” pieņemšanu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 3, atturas — 7. Likums pieņemts.

Saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā tālāk izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā””, kas mums ir pašreizējā numerācijā kā 62.darba kārtības jautājums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūgtu jūs sagatavot — tātad bija iesniegtais dokumenta numurs 1507b. Un šodien tika sagatavots un izdalīts jums arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pārstrādātais variants, kas ir ar nr.1507c. Tātad mēs strādājam ar dokumenta nr.1507c lapu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamie kolēģi, pievērsiet uzmanību dokumenta reģistra numuram 465. Lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle. Paldies! Tātad komisija saņēma priekšlikumu par 2.panta grozījumiem. Šo priekšlikumu komisija saņēma no deputāta Vītola. Tātad šis priekšlikums tika iestrādāts komisijas priekšlikumā tāpat kā Juridiskā biroja priekšlikums šajā pantā, un es gribētu teikt, ka tas, ko mēs nobalsojām valsts budžeta grozījumos 1996.gadam, ir tieši tātad saistīts ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu šajā 2.pantā Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumā 1996.gadam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir pieņemama atbildīgās komisijas attieksme pret deputāta Vītola priekšlikumu panta šajā daļā? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Tātad Juridiskā biroja priekšlikums arī ir iestrādāts manis minētajā, nedaudz zemāk esošajā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kurš ciparu daļā sakrīt ar nobalsoto redakciju kontekstā ar izmaiņām valsts budžeta grozījumos 1996.gadam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

R.Zīle. Tātad es lūgtu nobalsot otrajā, galīgajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā””.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā”” otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Prezidijs ir saņēmis kārtējo iesniegumu, kurā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš komisijas vārdā lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 6. un 7.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmumprojektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Par nekustamā īpašuma nodokli”” un izskatīt minēto lēmumprojektu pēc Saeimas 62.punkta un pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām””. Tā kā mēs tagad 62.punktu esam tikko pabeiguši skatīt, vai deputāti vēlas runāt par šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumumu? “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Balsot vajadzības nav. Pieņemts priekšlikums.

Lūdzu izskatām lēmumprojektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Kas ir ziņotājs šajā jautājumā? Godājamie kolēģi, vai kāds no iesniedzējiem var ziņot par to, ko viņš ir iesniedzis?

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ir iesniegts priekšlikums. Un es aicinu kolēģus to atbalstīt. Viss. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Kalviņa kungs! Būtu dikti labi, ja kāds atgādinātu, kur šis priekšlikums ir — kurā darba kārtības jautājumā. Dokuments nr.1728. Lēmumprojekts — “Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Par nekustamā īpašuma nodokli” otrajam lasījumam līdz šī gada 19.novembrim”. Iebildumu nav? Nav. Paldies, pieņemts. Jautājums izskatīts. Paldies!

Turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtības nākamo jautājumu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts — Edmunds Grīnbergs, frakcijas “Latvijai” deputāts.

E.Grīnbergs (TKL). Cienījamie deputāti! Skatām dokumentu nr. 1504. Minētā likumprojekta grozījumu būtība ir šāda. Tā attiecas uz krājaizdevumu sabiedrībām, kuru dibināšanu turpmāk un to darbību regulēs speciāls likums — “Likums par krājaizdevumu sabiedrībām”. Aicinu atbalstīt minēto grozījumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 3. Pieņemts. Lūdzu termiņu, kuros iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

E.Grīnbergs. Termiņu lūdzu 20.novembri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret nosaukto termiņu — 12.novembris — nav? Nav. Pieņemts. Paldies!

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, kas mūsu darba dokumentā ir numurēts kā 44. Likumprojekts “Grozījums Augstskolu likumā”. Pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs paņemt dokumentus nr. 1491 un nr. 1598. Gribu jūs informēt, ka komisija nolēma konceptuāli neatbalstīt šo likumprojektu, un aicinu Saeimu to noraidīt. Kāpēc?

Pirmkārt, likumprojekts ir pretrunā ar Augstākās izglītības likuma būtību, proti, nebūtu loģiski institūciju, kura ir izveidota, kā tas ir teikts 66.likuma pantā, ar augstākās, es atvainojos, ar Saeimas speciālu balsojumu, tātad šo institūciju ir iecēlusi Saeima, tagad nodot pārraudzībā Izglītības un zinātnes ministrijai, jo iecere, veidojot šo institūciju, bija to veidot kā pietiekami neatkarīgu institūciju, kas konceptuāli veiktu uzraudzību un īstenotu arī varbūt augstākās izglītības konceptuālā ziņā problēmu izskatīšanu un tā tālāk. Tā ka šis valdības ierosinājums neatbilst likuma garam. Pie tam gribu arī uzsvērt, ka Eiropas Savienības eksperti uzskata, ka, ja šāda institūcija Latvijā tiek izveidota, tad tai ir jābūt neatkarīgai.

Protams, ir lietas otra puse, ka šodien bezdeficīta budžeta apstākļos mēs varam diskutēt, vai vispār šāda institūcija ir vajadzīga. Protams, par to varētu diskutēt. Bet, ja mēs gribētu lemt šo jautājumu šajā aspektā, tad valdībai būtu jāsagatavo pavisam cita rakstura likumprojekts, kas paredzētu šīs institūcijas likvidāciju. Es vēlreiz atkārtoju — nodot ministrijas pārraudzībā nav nekādas jēgas, jo tur jau ir Augstākās izglītības un zinātnes departaments, un radīt vēl vienu institūciju, nu, tas būtu absurds. Es aicinu Saeimu mani atbalstīt, atbalstīt komisiju un noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šis ir jautājums, kas pamatu pamatos skar mūsu augstskolu darbību un augstākās izglītības turpmāko likteni. Es aicinu atbalstīt attiecīgi mūsu parlamenta komisijas secinājumu, proti, noraidīt šo likumprojektu.

Es gribu vēl dažus papildinājumus minēt Ābiķa kunga sacītajam. Proti, bez visa tā, ko sacīja Ābiķa kungs, šeit vēl ir sajauktas kompetences un pakļautības aspekts. Nav īsti saprotams, kāpēc ir šāda maiņa bijusi vajadzīga. Ja Augstskolu likumā ir skaidri un gaiši sacīts, ka tur šī Augstskolu padome ir iedibināta, kaut kādas izglītības stratēģijas institūcija, kura ir neatkarīga no tādas vai citas ministrijas un izstrādā šo stratēģiju augstākajai izglītībai mūsu valstī kopumā. Kādēļ ir vajadzīgs tagad pakļaut šo institūciju vienai ministrijai? Šis jautājums rodas vēl jo vairāk tādēļ, ka šodien mums vēl visas augstskolas nav vienas ministrijas aprūpē — Medicīnas akadēmija, Lauksaimniecības universitāte un tā tālāk nebūt nav Izglītības ministrijas kompetencē, un tajā pat laikā tās ir nopietnas augstskolas, kuru kompetenci neviens neapšauba. Līdz ar to ir absolūti neloģiski, ja tagad Izglītības ministrijai šī padome tiks pakļauta. Te ir jautājums tāds. Vai nu šādai padomei būt vai arī nebūt. Augstskolas likumā ir paredzēts, ka Izglītības ministrijas viens pārstāvis kā viens no deviņiem ieiet šajā kompetentajā komisijā, kuru, starp citu, Saeima jau ir apstiprinājusi. Šajā gadījumā visa šī komisija, es domāju, iesniegtā priekšlikuma skatījumā, visa šī komisija pāriet Izglītības ministrijas pakļautībā. Es domāju, ka tas arī no ekonomiskā viedokļa gaužām nepareizi, jo, cik es zinu, Izglītības un zinātnes ministrijā ir Stratēģiskās plānošanas departaments, un lai tas darbojas šīs ministrijas ietvaros ar stratēģisko plānošanu. Kāpēc vēl otra, pilnīgi tāda pati institūcija šajā ministrijā būtu nepieciešama? Absolūti nesaprotams un neloģisks priekšlikums, kuru es arī aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie deputāti, es tāpat gribu jūs aicināt atbalstīt komisijas pieņemto lēmumu — neatbalstīt šādu labojumu Augstskolu likumā, bet komisiju padomāt par to, ka tuvākajā laikā izstrādāt citu labojumu, par ko jau runāja Liepas kungs, vispārībā par šīs Augstākās izglītības padomes likvidāciju. Kā sevi neattaisnojošu, jo pirmais jautājums, kas šeit parādījās, ka šīs padomes komplektācijas principi neatbilst tiem mērķiem, kas tai ir izvirzīti. Un arī pati padome sevi ir pierādījusi kā darboties nespējīgu un neko nedodošu šodienas sabiedrībai, jo augstskolu reformā šāda padomes nostādne un padome kā aktīvs stratēģijas izstrādātājs vispārībā nav jūtama. Tāpēc šodien lūgtu atbalstīt Izglītības komisijas slēdzienu — neatbalstīt šādu labojumu, jo Izglītības ministrijā departamenti, kuriem jānodarbojas ar šīm lietām, ir ne tikai šīs Stratēģiskās plānošanas, bet arī citi departamenti, tur ierēdņu pilnīgi pietiek, lai viņi strādā un attaisno tās algas, ko viņi saņem, bet pārdomāt tuvākajā laikā vēl par šīs padomes likvidāciju kā tādu vai arī jaunus veidošanas principus, lai tur nenonāktu tādi gadījumu cilvēki, kā, piemēram, dakteris Glāzītis, kas lemj par medicīnas izglītības tālāko plānošanu.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi, Saeimas deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot savā sēdē šo jautājumu, diskutējot šo jautājumu, zināmā mērā arī vērtējot šādas padomes nozīmi un lomu, nolēma, ka šādas padomes darbu nebūtu nepieciešams finansēt no valsts budžeta līdzekļiem. Ja šāda padome vēlas darboties kā konsultatīva padome, tad tai būtu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokļa jādarbojas uz sabiedriskiem pamatiem un nebūtu jātiek tieši finansētai no valsts budžeta līdzekļiem. Tāds ir šis viedoklis, kas principā saskan ar šīm izteiktajām domām, ka, ja šī padome varētu darboties pēc pašiniciatīvas uz sabiedriskajiem pamatiem, mēs to tai liegt nevaram, tad viņas darba rezultāti būtu atkarīgi no autoritātes, ar kādu šī padome tieši izpildītu šos savus pienākumus sabiedrībā šo stratēģisko vadlīniju noteikšanā, bet tās nebūtu noteikti jāpakļauj Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībai.

Līdz ar to ievirzot un parādot šos perspektīvos risinājumus, arī es aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens no zāles: “Nav pareizi.”)

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputātu pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu noraidīt, iesniegt... Atvainojos, lūdzu balsot par iesniegto likumprojektu “Grozījums augstskolu likumā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojektu “Grozījums augstskolu likumā”. Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 57, atturas — 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts. Paldies!

Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi, par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 28.aprīļa lēmumā “Par Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu””. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi, komisija nolēma konceptuāli neatbalstīt šo likumprojektu un aicināt Saeimu to noraidīt. Es mazliet komentēšu situāciju, lai deputātiem būtu skaidrs. Atklāti sakot, komisiju ārkārtīgi izbrīnīja šī likumprojekta saturs, jo likumprojekta autori, proti, Ministru kabinets, nebija parūpējušies par to, lai viņi vispār iepazītos ar spēkā esošiem likumiem. Viņi vienkārši nebija izlasījuši Augstākās izglītības likumu. Diezgan unikāla situācija mūsu izpratnē, jo Augstākās izglītības likumā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka, pirmkārt, augstskolas satversmi un tās grozījumus pieņem augstskolas koleģiālās vadības institūcija un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Universitātes satversmi un tās grozījumus pieņem Universitātes koleģiālās vadības institūcija un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Saeima. Tātad, pirmkārt, ja šeit būtu runa tikai par Satversmes apstiprināšanu, tad tas jebkurā gadījumā būtu Ministru kabineta kompetencē, nevis Saeimas kompetencē, bet, ja būtu runa, kā tas ir šeit, par grozīšanu, tad likums vispār nepieļauj Satversmes grozīšanu un Ministru kabinets varētu vai nu balsot “par” vai “pret”, grozījumus nav tiesīgs izdarīt, to var izdarīt pati mācību iestāde. Tā ka šeit absolūti, es domāju, ir skaidrs, ka šis likumprojekts ir jānoraida.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. (Starpsauciens: “Pret”) Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 54, atturas — 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 23.februāra lēmumā “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu””. Komisijas vārdā — deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, precīzi to pašu es varētu teikt arī par šo likumprojektu. Vienīgi man būtu ļoti interesanti uzzināt, kuri ir tie divi deputāti, kuri šo absurda likumprojektu atbalsta.

Sēdes vadītājs. To jūs varat izdrukā uzzināt, Ābiķa kungs, balsojums atklāts. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — nav, pret — 59, atturas — 4. (Zālē smiekli.) Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi! Te sākas trīs likuma grozījumi. Šobrīd mēs apskatām grozījumus likumā par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumā, kas ir saistīti ar valsts budžetu 1997.gadam. Grozījumu būtība ir — samazināt sociālās garantijas studējošai jaunatnei, respektīvi, nemaksāt par viņiem sociālo nodokli, un tas nozīmē, kad viņi pabeidz mācību iestādi, viņiem arī neiestājas tiesības saņemt pabalstu, ja viņi kļūst par bezdarbniekiem. Komisijas lēmums, kas man, par nožēlu, jums ir jānolasa, ir aicināt Saeimu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti ir pieteikušies? Janīna Kušnere, frakcijas “Latvijai” deputāte. Lūdzu!

J.Kušnere (TKL). Godājamā Saeima! Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Ar šo likumu pilnīgi bez objektīva pamatojuma tiek izslēgti no apdrošināšanas studenti un mātes, kas kopj bērnus no pusotra līdz trīs gadu vecumam. Apmēram 2,5 miljoni latu šādā veidā tiks ieekonomēti un veicinās bezdeficīta budžeta pieņemšanu. Tas ir vienkāršākais un ciniskākais ceļš, kā valsts problēmas risināt uz cilvēku rēķina. Mēs radām šiem iedzīvotājiem nedrošas un nestabilas nākotnes perspektīvas. Rodas jautājums: vai tādā veidā mēs neapdraudam Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanu, jo visiem ir labi zināms demogrāfiskais stāvoklis, kur mirstība pārsniedz dzimstību divas un pat trīs reizes. Jaunieši ir tā sabiedrības daļa, kas lielā mērā ir bezdarba apdraudēta. Vai tiešām kāds šajā zālē... no šajā zālē sēdošajiem deputātiem cer, ka uz viņu šīs problēmas neattieksies, ka viņu šīs problēmas neskars, ka viņa bērni un viņa mazbērni no tā necietīs. Bez tam šādā veidā mēs nekādi neveicināsim, bet gan — tieši otrādi — bremzēsim jaunatnes gribu izglītoties. Rodas jautājums: kāpēc valdība neiet pa grūtāko ceļu budžeta uzlabošanas jomā? Valdība nepilda savas saistības attiecībā uz budžeta ienākuma daļas uzlabošanu, kur paliek solījumi uzlabot nodokļu iekasēšanu? Piesaistīt investīcijas, radīt jaunas darba vietas, apturēt kontrabandas ieplūšanu valstī un tā tālāk. Tā vietā valdība gan ar šo likumprojektu, gan ar nākamajiem diviem ir izvēlējusies lielceļa laupītāja lomu. No tā acīmredzot izriet, ka šīs milzīgās rūpes par bezdeficīta budžetu, kas ļaus saņemt ārvalstu kredītus un sadalīt tos starp saviem uzņēmumiem un firmām. Līdz ar to aicinu, cienījamie kolēģi, noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un tādējādi neatbalstīt šo iedzīvošanos uz ārvalstu kredītiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi! Tagad es runāšu kā deputāte. Es domāju, ka pēc manis noteikti runās darba ministrs un mēģinās jums paskaidrot, cik nebūtiski tas ir priekš studentiem, un, ja viņi neprot iekārtoties darbā, tad nav ko studēt, un kādēļ viņiem nevajag maksāt pabalstu. Bet, cienījamie kolēģi, šajā gadījumā šis grozījums, es teiktu tā, maksā aptuveni ap miljonu, drusciņ mazāk, vismaz pēc Bērziņa kunga apgalvojumiem komisijā, un tas ir jautājums, kad iesākās šī likuma bloks, uz kura pamata mēs veidojam bezdeficīta budžetu. Es nedomāju, ka mums vajadzētu atņemt absolūti visas sociālās garantijas pie viena budžeta pieņemšanas, jo arī nākamie likumi, kas būs jūsu izskatīšanā šodien, runā par to pašu. Tādēļ Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas vārdā es jūs lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Runās Andris Bērziņš, darba lietu valsts ministrs.

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs). Augsti godājamo Prezidij! Godājamie deputāti! Es gribētu oponēt iepriekšējiem runātājiem. Es gribētu pateikt tā, ka ar šo likumu mēs nekādi un nekādā veidā nebremzējam izglītības apguvi, bet skaidrs ir viens, ka jaunajos apstākļos izglītības izvēlei ir jābūt apzinātai. It īpaši ja mēs runājam par profesionālo izglītību. Mācīšanās process pats par sevi ir izglītības apguve, lai iegūtu augstāko kvalifikāciju un sevi labāk realizētu darba tirgū, gūt lielākus ienākumus pats un dot labumu sabiedrībai. Mēs esam nopietni diskutējuši visas šīs pozīcijas, bet es pieņemu, ka deputātiem varētu būt varbūt kas sakāms šī likuma kontekstā, un tāpēc jūs aicinātu nobalsot par to pirmajā lasījumā un tad iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam, un mēs varētu par tiem izdiskutēt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Valdmaņa kungs uz pirmo lasījumu piesakās rakstiski. Jūs to izdarījis neesat. Debates slēdzam. Lūdzu balsošanas... (No zāles deputāts G.Valdmanis: “Paldies, Daudiša kungs!”) Komisijas vārdā. Komisijas vārdā vēlas kāds runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 25, atturas — 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

L.Kuprijanova. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 17. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu — 17. novembris? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Ojārs Grinbergs, frakcija “Tautai un taisnībai”.

O.Grinbergs nr.1416. Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”. Ministru kabineta 17. septembra sēdes protokols nr. 46. Atbildīgā komisija akceptēja šo likumprojektu, tā ka lūdzu deputātus to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteikušies deputāti par šo jautājumu nav. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 7, atturas — 5. Pieņemts. Lūdzu termiņu, kādā būtu iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

O.Grinbergs. 17. novembris.

Sēdes vadītājs. 17. novembris. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (DPS). Kolēģi! Analoģisks likumprojekts, kas arī samazina sociālās garantijas... es pievēršu jūsu uzmanību... samazina jaunajā likumā, ko mēs, ja es nekļūdos, gadu un kādas divas nedēļas atpakaļ esam pieņēmuši likumā “Par valsts pensijām”. Bija ļoti smagi pieņemt šo likumu. Mēs visu laiku šeit runājam, arī valdība, par konsekvencēm. Tagad mēs jau ar ienākuma nodokli esam aplikuši pensijas. Šinī likumā mēs noņemam garantijas, tāpat mātēm samazinām no trim gadiem līdz pusotram gadam, kamēr viņas sēž ar bērnu, saņemt maksājumus no valsts budžeta, un to pašu mēs daram ar visiem, teiksim, vidējo tehnisko izglītošanas iestāžu, augstāko iestāžu studentiem. Un ko es gribētu šinī gadījumā piebilst, skaidrojot šo likumu? Redziet, protams, visu, kā mums tagad moderni runā, var optimizēt. Bet ja mēs tādā veidā turpināsim grozīt visu tik moderno, ko tad ir izdevīgi, jums visi atkārto, ka mums ir ļoti moderna sociālā aizsardzība valstī izveidota. Un tagad mēs visas šīs garantijas mēģinām samazināt. Es domāju, ka priekš viena budžeta, bezdeficīta pat budžeta, tas ir drusciņ par daudz. Es esmu jums... man jums ir jāziņo, ka komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu. Bet es tūlīt uzstāšos arī kā deputāte. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteikusies Janīna Kušnere — frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Kušnere (TKL). Godājamie deputāti! Es jau runājot par likumprojektu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam” minēju ciparu, kurš būs ieguldījums bezdeficīta budžetā. Arī iepriekšējais likumprojekts, par ko jūs nobalsojāt, arī ir ieguldījums bezdeficīta budžetā, un tur apmēram ir 11,1 miljoni. Šis likumprojekts, ko mēs izskatām pašreiz par obligāto sociālo apdrošināšanu..., es atvainojos, “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, ļaus ieekonomēt 5,3 miljonus latu. Protams, ka šie skaitļi ir aptuveni, taču tādi viņi varētu būt. Kopsummā ņemot visus šos trīs likumprojektus, tas ir kaut kur ap 19 miljoniem latu. Skaitlis ir iespaidīgs. Tātad mēs balsojam un nemaz nedomājam par tiem cilvēkiem, kuriem šodien nav par ko iztikt.

Arī šinī gadījumā tātad likumprojekts, grozījumi likumprojektā paredz, ka netiek veidoti uzkrājumi pensijām, studentiem un mātēm, kas kopj bērnu no pusotra līdz trīs gadu vecumam. Statistikas dati liecina, ka, pieņemot šos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, mēs pasliktinām dzīves apstākļus 32 tūkstošiem māšu un 28 tūkstošiem studentu. Tas ir nākošais valdības solis ceļā uz bezdeficīta budžetu. Un tādi acīmredzot vēl nākamajās plenārsēdēs mums būs jāizskata vairāki.

Tas, ka valdībai neinteresē cilvēku labklājība, nav nekāds pārsteigums. Ceru, ka Saeima tomēr nepieļaus vairāku valdības locekļu nenogurstošo kāri iedzīvoties uz nabadzīgo cilvēku rēķina, padarot viņus pavisam nabadzīgus. Mēs taču ļoti labi apzināmies, ka šāda rīcība neveicina ne valsts ekonomisko attīstību, ne arī finansiālo stāvokli. Un tā vai citādi, arī ja mēs pieņemsim 1997. gadam bezdeficīta budžetu, tad es šaubos, vai nākamā gada beigās mums tomēr nebūs jāatgriežas pie deficīta budžeta. Bet būs panākts kaut kas ļoti būtisks. Valdība varēs saņemt ārzemju kredītus. Jautājums — kur viņi aizies? Protams, ka ne jau sociālajai sfērai.

Tātad tas būs īslaicīgs efekts, un praktiski tā izvērtīsies par zināma veida ilūziju, kas jau tuvākajā laikā var atgriezties un nostrādāt pret mums, pret Latvijas valsti un tās iedzīvotājiem un pilsoņiem. Un es domāju, ka tas viss var skart ļoti sāpīgi mūs visus.

Tādēļ lūdzu, cienījamie deputāti, just īpašu atbildību par šo balsojumu, kas tiek piedāvāts likumprojektā “Par valsts pensijām”, un noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par jūsu izpratni!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Vienības partijas frakcija. Lūdzu!

G.Valdmanis (LVP). Godājamo Prezidij! Daudiša kungs, liels paldies, ka šoreiz es tiku bez saīsināta laika, un es ceru, ka tikšu uz priekšu bez pārtraukuma.

Mīļie kolēģi! Šitā traģiskā komēdija, ko mēs izspēlējam, kad mūsu valstij nav darba, bet Kreituses kundze skaidro, ka videi jābūt tādai, ka varētu bērnus audzēt un citus bērnus nevajag audzēt... ka tāpēc, ka mums šeit nav tāda valdība, kas spēj taisīt tādu vidu, ka mums būtu darba vietas un peļņas spējas. Ka mums ir tikai tāda valdība, kas var pataisīt visu Latvijā divreiz dārgāku nekā citur tāpēc, ka mums ir tik forša muitas politika. Ka mums ir tāda valdība, kas sargā savas centrālās bankas ierēdņus, kuri nepataisa mums klīringa sistēmas, tā kā mēs varētu viens ar otru norēķināties, kur mums dod kredītus divas reizes, trīs reizes, pat piecas reizes pasaules līmenī. Un mēs nespējam radīt šeit darbavietas. Mums it kā ir ekonomiskas ministrijas, mums it kā ir valdības, mums it kā ir finansu ministrijas, kas mēģina veidot pareizo vidi, bet katru gadu tā darba vide kļūst sliktāka.

Bet tagad mēs runājam par pensijām. Tas, ko kāds jau ir nopelnījis ar savu darbu. Mēs jau zinām, ka tās pensijas ir izzagtas, cilvēki 10 gadus atpakaļ strādāja par lielu algu un ticēja, ka viņiem būs lielas pensijas. Bet mēs tagad viņus apliksim ar nodokļiem un darīsim citas gudrības. Un tā traģēdija ir, ka šī valdība, ko daži saka, ka mēs atbalstām, kur mēs redzējām, ka daži deputāti tik smagi atbalsta, ka spieda citu cilvēku pogas, lai veicinātu šo tautas ubagošanas programmu.

Mīļie draugi, es jūs lūdzu — atrodat drusku godaprātu un ejat prom! (Starpsauciens: “Nu ej prom!”) Kāpēc lai Bojāra cilvēki iet pie tautas un lūdz, lai jūs ejat prom? Vai jūs nesaprotat, ka jūs nespējat! Mēs nedrīkstam būt tādā situācijā, ka mums tautai katru reizi jāsaka: “Mums naudas nav! Jums darbavietu nav. Jūs nedrīkstat dzemdēt. Mēs nedrīkstam maksāt jums pensijas! Jums ir jānosalst un jāmirst badā!” Mēs šeit sēdēsim un tā darīsim.

Es nezinu, kā mēs varam šiem “ceļiniekiem” un līdzgājējiem paskaidrot, ka tas nav tautai, mūsu valstij pieņemams, ka mums ir jāsāk atgriezt to pulksteni, mums jāsāk cilvēkiem dot pirktspēju.

Janīnas kundze, Kušneres kundze šeit stāsta, ka 19 miljoni latu ir iespaidīga summa. 19 miljoni latu pazūd “Baltijas” bankā pusstundā. Bet tur neviens netiek sodīts. Un tie cilvēki, kas tur piedalās tajā izzagšanā, “Ventspils naftā” un kuģniecībā un nezin kur vēl, tie šeit sēž un ņem tos 19 miljonus no tiem, kas to var vismazāk atļauties. Mēs it kā viņus atbalstīsim. Vai mēs drīkstam to darīt?

Es zinu, ka šeit ar gudriem vārdiem, ar negodīgu rīcību, ar asiem vārdiem, ar... tu jau, Valdmani, neko nesaproti, es paņemšu tavus papīrus... un tā tālāk, forši rīkojamies. Cik zemi mēs šeit esam kļuvuši! Un mēs patiešām šo budžetu izvedīsim cauri. Tos 19 miljonus latu, ko nozaga, cik viegli valdības draugi un zags vēl. (Starpsaucieni: “Pareizi!”) Jā, pareizi, kāpēc mēs šādu situāciju pieļausim? Es nezinu, kas mēs tādi par cilvēkiem esam? Skatīsimies, kā kurš balso. Bet es patiešām nesaprotu, kā mēs varam no tā cilvēka, kas visu savu mūžu ir strādājis, nopelnījis to pensiju, ka mēs viņu jau varam tagad nolikt tik zemu, mēs jau zinām, cik zemu ir tas dzīves minimums. Mēs zinām, cik zemas ir tās pensijas, mēs zinām, ja viņš tagad nemaksās par to siltumu, tad viņam atslēgs to siltumu, viņš nomirs no aukstuma. Mēs zinām, ka visādi tarifi būs vēl jāpārrēķina. Mēs zinām, ka mēs atdosim tagad lielu daļu no mūsu infrastruktūras it kā ārzemju kompānijām, kas tiek finansētas no komunistu partijas naudas, no ārzemēm, kas nāks atpakaļ. Un tad viņi pierādīs, ka, zini, tramvajā nevar braukt par 18 santīmiem, jo Londonā, kur arī ir jāatjauno tramvaji, tur jāmaksā lats ar pusi. Mēs pierādīsim ar cipariem, ka dzīves līmenim, tai dzīves izmaksai ir jākāpj un tām pensijām ir jākļūst mazākām, jo mums tomēr no kaut kurienes ir jāņem tā nauda.

Nu tad droši, ka pensionāriem, varbūt mums vajadzētu arī to jauno bebuku nodokli uzlikt. Tā Ķīnā vai kaut kur darīja, ka bija par daudz tie bebuki, tad viņiem uzlika nodokli virsū.

Mīļie draugi, padomāsim, cik zemu mēs varam krist. Es nezinu, katrs no jums kā indivīds liekas prātīgs. Mēs šeit patiešām nopietni sēžam un spiedīsim pogu, lai tam cilvēkam samazinātu to mazo, kas viņam ir. Teiksim, ka mēs ar to darām pareizu lietu, ka mēs nevaram iespert kādam citam otrajā pusē, lai viņš sāk strādāt, lai būtu ekonomiskā koncepcija, lai būtu infrastruktūru projekti, lai sāktu mēs ar celtniecības programmām. Nē, to mēs nevaram, bet mēs varam tam maznodrošinātajam pateikt: “Nē, mēs vēl no tevīm ņemsim!”

Un tajā pašā laikā mūsu vadoņi kļūst bagātāki — kristāla ziepju trauki, viņiem garantētas lielās pensijas, braukā ar lieliem limuzīniem. (No zāles deputāts A.Panteļejevs: “Nosauc, kuri tie ir!”)

Panteļējeva kungs man prasa, lai es nozīmēju, kuri tad tie bagātie ir. Vai tad viņš pats nezina, kuri ir baigi bagāti kļuvuši. Nu tad, lūdzu, tad saprotat, cik mazas spējas, un Panteļējevam tādas gandrīz ir, jo viņš jau staigā ar tiem cilvēkiem, kam ir tās lielās mašīnas un vis kaut kas ir, bet visu to ir jādara uz mazapdrošināto rēķina. Uz to apkrāpto cilvēku rēķina. Un mums šeit ir viņi jāatbalsta. To Šķēles kungu, kam bagātības krīt no debesīm, viņš tikai pareizajā vietā stāvēja.

Panteļējeva kungam tas ir droši, nezinu, kā ir Daudiša kungam, es saprotu, baigi liela māja taisās un tā tālāk. Viss tas no debesīm krita, jo viņi pareizajā laikā kaut kur stāvēja.

Bet tam maznodrošinātajam cilvēkam, viņam nav nekāds pieejas pie Panteļējeva kunga, pie lētiem kredītiem un pie visādiem citiem labumiem, un varbūt viņš patiešām ir tas grēcinieks, kuram būtu jāmaksā par tām pilīm, ko citi būvē. Es nezinu, es jums prasu katram kā indivīdam, padomājiet, ko mēs darām! Atkratīsimies no šī ļaunā! Darīsim kaut ko katrs druscītiņ, šodien spiedīsim to pogu “pret”. Vienreiz. Un varbūt tad jutīsimies labi. Spiedīsim vēlreiz “pret”, jutīsimies vēl labāk, iesim tautā, un cilvēki nāks pretīm un teiks: “Ei, Panteļējeva kungs, man ir liels gods un prieks tādu lielisku cilvēku satikt!” Un tad patiešām būs bauda dzīvot un būsim lepni par to, ko mēs darām. Bet lepni būt par to, ka mēs nospiežam pogu, lai atņemtu kaut ko no tā vecā cilvēka, kas tur stāv, kam rokas dreb. Un viņam ir jābūt tam upurim, tāpēc ka viņš godīgi ir strādājis, viņš ir maksājis no savas pensijas, viņš ir ticējis visam tam, un tagad viņš tic mums. Vai tad viņš nav liels muļķis, ka viņš mums tic?

Mēs spiedīsim laikam to podziņu un viņam uzliksim to nastu virsū. Es ceru, ka nē. Es ceru, ka dažiem no mums viņš var ticēt.

Panteļējeva kungs, es jums pateikšu tā. Tā ir pirmā atbilde. Mēs ievedīsim sistēmu, kur tauta noteiks godīgos un negodīgos. Nebaidies! Bet šodien paņemat izrakstu un apskatieties to godīgo cilvēku, kas domā, ka patiešām mūsu neveiksmes, mūsu zagļus, mūsu kontrabandistus un visus viņus ir jābaro uz pensionāru rēķina. Tad apskatieties to, un tad es jums pateikšu, ka tiem cilvēkiem godaprāta nav. Es jums to pateikšu neapstrīdami. Viņiem godaprāta nav. Tie, kas balsos “pret”, iespējams, ka tur ir kāds godaprāts, es vismaz ceru, ka ir. Bet tiem citiem nav. Es lūdzu jūs balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, man pirms astoņiem gadiem šajā telpā jau bija nepieciešamība atgādināt vienam cilvēkam savu uzvārdu. Es gribu to izdarīt arī jums. Mans uzvārds ir Čepānis, nevis Daudišs. (Zālē smiekli.)

Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāte. Bet, Kuprijanovas kundze, piecas minūtes tikai ir. Vai jūs izmantosit, vai atliksim?

L.Kuprijanova. Nē, nē, es gribu runāt pilnu laiku.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tādā gadījumā pārtraucam šī likumprojekta apspriešanu.

Godātie kolēģi! Pirms reģistrācijas gribu jums pateikt, gluži vienkārši atgādināt, ka tieši pirms gada — 1995.gada 7.novembrī — 6.Saeima sanāca uz pirmo plenārsēdi, tā ka šodien mums ir zināmā mērā jubilejas plenārsēde. Es jūs apsveicu ar viena gada jubileju un novēlu vēl sekmīgi vismaz atlikušo laiku te nostrādāt. Paldies!

Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri es lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies Edgars Bāns, Ziedonis Čevers (zālē). Paldies! Pēteris Keišs, Paulis Kļaviņš, Ivars Jānis Ķezbers, Juris Sinka (zālē). Andris Tomašūns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Saeimas 6. un 7.novembra plenārsēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā plenārsēde 14.novembrī pulksten 9.00. Paldies!

Pulksten 17.30 šodien sēde nenotiks.

Kopsavilkums

Par 6. un 7. novembra sēdi

Saeima 3. lasījumā pieņēma likumus:

— “Grozījumi likumā “Par 1923. gada 2. augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanu””. (Reģ. Nr.212) (dok. Nr.1609) Balsojums: 52 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. (Reģ. Nr.229) (dok. Nr.1618; Nr.1618a) Balsojums: 50 par, 0 pret, 8 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””. (Reģ. Nr.367) (dok. Nr.1625) Balsojums: 52 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. (Reģ. Nr.387) (dok. Nr.1626) Balsojums: 52 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par zvērinātiem revidentiem”. (Reģ. Nr.396) (dok. Nr.1627) Balsojums: 52 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. (Reģ. Nr.271) (dok. Nr.1700) Balsojums: 73 par, 5 pret, 3 atturas.

— “Rīgas tirdzniecības brīvostas likums”. (Reģ. Nr.248) (dok. Nr.1628) Balsojums: 56 par, 2 pret, 6 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par Valsts darba inspekciju””. (Reģ. Nr.380) (dok. Nr.1633) Balsojums: 54 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā”. (Reģ. Nr.345) (dok. Nr.1611) Balsojums: 49, par, 5 pret, 4 atturas.

— “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. (Reģ. Nr.324) (dok. Nr.1612) Balsojums: 56 par, 2 pret, 2 atturas.

Saeima 2. lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:

— “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”.(Reģ. Nr.440) (dok. Nr.1351; Nr.1592) Balsojums par steidzamību: 59 par, 2 pret, 4 atturas; balsojums par 1. lasījumu: 56 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 2. lasījumu: 59 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. (Reģ. Nr.441) (dok. Nr.1352; Nr.1593) Balsojums par steidzamību: 60 par, 0 pret, 2 atturas; balsojums par 1. lasījumu: 57 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2. lasījumu: 65 par, 1 pret, 1 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem”. (Reģ. Nr.452) (dok. Nr.1411; Nr.1594) Balsojums par steidzamību: 59 par, 0 pret, 4 atturas; balsojums par 1. lasījumu: 59 par, 0 pret, 2 atturas; balsojums par 2. lasījumu: 64 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Grozījums likumā “Konsulārais reglaments””. (Reģ. Nr.480) (dok. Nr.1488; Nr.1613) Balsojums par steidzamību: 49 par, 5 pret, 4 atturas; balsojums par 1. lasījumu: 59 par, 0 pret, 4 atturas; balsojums par 2. lasījumu: 52 par, 0 pret, 7 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996. gadam””. (Reģ. Nr.493) (dok.Nr.1518;Nr.1518b;Nr.1518c;Nr.1518d) Balsojums: 57 par, 3 pret, 7 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā””. (Reģ. Nr.465) (dok.Nr.1507; Nr.1507b; Nr.1507c) Balsojums: 65 par, 0 pret, 1 atturas.

Saeima 2. lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. (Reģ. Nr.398) (dok. Nr.1169; Nr.1578) Balsojums: 60 par, 4 pret, 6 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. (Reģ. Nr.215) (dok. Nr.644; Nr.1619) Balsojums: 67 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Noteikumi par aizsargjoslām”. (Reģ. Nr.408) (dok. Nr.1180; Nr.1636) Balsojums: 73 par, 0 pret, 6 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. (Reģ. Nr.372) (dok. Nr.1132; Nr.1635; Nr.1635a) Balsojums: 62 par, 1 pret, 4 atturas.

Saeima 1. lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ. Nr.510) (dok. Nr.1624) Balsojums: 40 par, 28 pret, 4 atturas.

“Grozījumi likumā” Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām””. (Reģ. Nr. 462) (dok. Nr. 1504; Nr. 1591) Balsojums: 53 par, 1 pret, 3 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. (Reģ. Nr.454) (dok. Nr.1417; Nr.1614) Balsojums: 44 par, 25 pret, 7 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. (Reģ. Nr.455) (dok. Nr.1416; Nr.1615) Balsojums: 60 par, 7 pret, 5 atturas.

Saeima nodeva komisijām likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”. (Reģ. Nr.511) (dok. Nr.1638; Nr.1638a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā), Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. (Reģ. Nr.512) (dok. Nr.1639; Nr.1639a) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. (Reģ. Nr.513) (dok. Nr.1640; Nr.1640a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. (Reģ. Nr.514) (dok. Nr.1641; Nr.1641a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā), Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Par Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību”. (Reģ. Nr.515) (dok. Nr.1642; Nr.1642a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

— “Par Starptautisko konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un sodīšanā”. (Reģ. Nr.516) (dok. Nr.1656; Nr.1656a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai.

— “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai”. (Reģ. Nr.518) (dok. Nr.1663; Nr.1663a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. (Reģ. Nr.520) (dok. Nr.1666; Nr.1666a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums”. (Reģ. Nr.522) (dok. Nr.1681; Nr.1681a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””.(Reģ.Nr.523)(dok.Nr.1684;Nr.1684a) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai.

— “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. (Reģ.Nr.524)(dok.Nr.1694;Nr.1694a) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā).

— “Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums”. (Reģ. Nr.525) (dok. Nr.1696; Nr.1696a) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai.

— “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ. Nr.526) (dok. Nr. 1697; Nr.1697a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. (Reģ.Nr.527) dok. Nr.1698; Nr.1698a) Nodeva valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā), Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”” (Reģ. Nr. 528) (dok.Nr.1699; Nr.1699a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā), Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. (Reģ. Nr.529) (dok.Nr.1708; Nr.1708a) Nodeva Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Saeima pieņēma lēmumus:

— “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par valsts budžetu 1997.gadam” 2. lasījumam līdz 13.novembrim”.

— “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu”)dok. Nr.1677)

Apstiprināt:

Brigitu Būmeistari par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesei. Balsojums: 53 par, 2 pret, 5 atturas.

Dacu Ķeiri par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Balsojums: 49 par, 2 pret, 3 atturas.

Guntu Širaku par Gulbenes rajona tiesas tiesnesi. Balsojums: 56 par, 3 pret, 3 atturas.

Andri Vilmani par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi. Balsojums: 50 par, 4 pret, 4 atturas.

— “Par dažu rajonu tiesu tiesnešu iecelšanu.” (dok. Nr.1678)

Iecelt:

Initu Dzerkali par Jelgavas rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas rajona tiesas administratīvā tiesneša amata. Balsojums: 46 par, 3 pret, 4 atturas.

Svetlanu Maršāni par Ogres rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ogres rajona tiesas administratīvā tiesneša amata. Balsojums: 58 par, 2 pret, 3 atturas.

— “Par Kurzemes apgabaltiesas Ventspils Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka un priekšnieka vietnieka apstiprināšanu”(dok. Nr. 1679)

Apstiprināt:

Argitu Eniņu par Kurzemes apgabaltiesas Ventspils Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci, vienlaikus atbrīvojot viņu no Kurzemes apgabaltiesas Ventspils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amata. Balsojums: 56 par, 5 pret, 5 atturas.

Laimdotu Dzidru Trautmani par Kurzemes apgabaltiesas Ventspils Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci, vienlaikus atbrīvojot viņu no Kurzemes apgabaltiesas Ventspils rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amata. Balsojums: 46 par, 3 pret, 4 atturas.

— “Par deputāta A. Endziņa atsaukšanu no Starpparlamentārās savienības Latvijas delegācijas sastāva” (dok. Nr.1690) Balsojums: 55 par, 5 pret, 5 atturas.

— “Par deputātu I. Bērziņa un A. Panteļējeva apstiprināšanu Starpparlamentārās savienības Latvijas delegācijas sastāvā” (dok. Nr.1691) Balsojums: 46 par, 4 pret, 5 atturas,

— “Par deputāta J. Kazāka ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. (dok. Nr.1692) Balsojums: 62 par, 1 pret, 7 atturas.

— “Par deputāta Z. Čevera apstiprināšanu Starpparlamentārās savienības Latvijas delegācijas sastāvā.” (dok. Nr. 1701) Balsojums: 51 par, 0 pret, 4 atturas.

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 6. – 7. novembra sēdes

Latvijas Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Jirgens (6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs):

Pašā sākumā es gribu atzīmēt faktu, ka šodien aprit tieši gads kopš brīža, kad 6.Saeima sanāca uz savu pirmo sēdi. Es domāju, ka gan mēs paši, gan arī vēlētāji var izvērtēt to, kas šī gada laikā ir paveikts, un, protams, arī to kas nav padarīts.

Runājot par šīsnedēļas divu dienu darbu plenārsēdē, es domāju, ka mēs esam pastrādājuši diezgan ražīgi, jo ir izskatītas apmēram divas trešdaļas no tiem jautājumiem, kas bija ietverti mūsu darba kārtībā. Ļoti svarīgi ir tas, ka beidzot ir pieņemti grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā un ir zināma skaidrība par tiem noteikumiem, pēc kādiem notiks nākamās pašvaldību vēlēšanas, kas ir pēc likuma paredzētas 1997.gada marta pirmajā svētdienā.

No pārējiem jautājumiem gribētos atzīmēt virkni likumu, kas tika pieņemti galīgajā lasījumā un kas ir vērsti uz saimnieciskās dzīves sakārtošanu — tādi kā “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””, “Par zvērinātiem revidentiem”, arī “Par valsts kontroli” un “Rīgas tirdzniecības brīvostas likums”, kas, kā mēs visi ceram, dos impulsu Latvijas tautsaimniecības straujākai attīstībai.

Runājot par Obligātā militārā dienesta likumu, kas šodien atkal aizņēma pusi no mūsu plenārsēdes laika, tomēr ir jāsaka, ka pieņemtajā variantā likums, manuprāt, satur vairākas konceptuālas pretrunas. Lai gan arī es pats kopumā balsoju par šī likuma pieņemšanu, varu teikt, ka īsta gandarījuma nav, jo īstu skaidrību par iesaucamo loku šis likums tomēr nedod. Es arī domāju, ka Valsts prezidents ļoti rūpīgi apsvērs to, vai šis likums ir izsludināms vai tomēr tajā ir jāizdara zināmas korekcijas.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”):

Patiešām jauki, ka šodien ir tāda apaļa mūsu darbības gada jubileja, un mēs to varētu saukt par darba svētkiem, jo visu dienu cītīgi strādājām — tāpat kā vakar — un samērā daudz ko izdarījām.

Tas, ka ir beigusies Obligātā militārā dienesta likuma izskatīšana, ir labi. Pie konkrētajiem priekšlikumiem nepakavējoties, jāpiekrīt, ka dažas tiesību normas, kas ir ietvertas šajā likumā, ir pretrunīgas. Lielā mērā tas ir tāpēc, ka bija ļoti daudz atsevišķo deputātu iniciatīvu.

Ir jāsaka, ka šī likuma apspriešanas gaitā pilnīgi skaidri iezīmējās tas, ka šeit sadūrās trīs veidu intereses. Vienas bija Aizsardzības ministrijas kā resora intereses, otras bija šaurāku sabiedrības grupu — tādu kā studentu, jaunu cilvēku, viņu vecāku intereses. Un visbeidzot bija visas valsts, visas sabiedrības, mūsu visu, kas ar laiku vēlamies iestāties NATO un it sevišķi Eiropas Savienībā, intereses. Šis ir viens no tiem likumiem, pēc kura pieņemšanas galavārds būs jāsaka Valsts prezidentam un jāpieņem tas galīgais lēmums, kas izšķirs šī likuma likteni.

Es domāju, ka arī tad, ja Valsts prezidents izlems šo likumu nodot atkārtotai izskatīšanai, Aizsardzības ministrijai un aizsardzības ministram nav jākrīt izmisumā. Pašlaik ir spēkā likums, kas reglamentē obligāto dienestu mūsu valstī. Ir daudz kas darāms, lai šo spēkā esošo likumu piemērotu tādā veidā, kā tam būtu jātiek piemērotam.

Otrkārt, noslēdzās jau vairākas nedēļas ievilkušās debates par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Mēs pieņēmām to pirmajā lasījumā, un es atgādināšu, ka pirmais lasījums ir konceptuālais balsojums, kurā nekādus grozījumus izdarīt nevar.

Attiecībā uz to, kas tiks iesniegts otrajā lasījumā, gribu jums teikt, ka “Latvijas ceļš” nāks ar iniciatīvu šo robežu, līdz kurai pensijas ar nodokli neapliek, kas pašlaik ir 60 latu, pacelt līdz 100 latiem, kas būtu 1200 latu gadā. Bet par to, protams, spriedīs gan atbildīgā komisija, gan arī Saeima kopumā.

Un visbeidzot, manuprāt, pieminēšanas vērts ir fakts, ka komisijai tika nodots deputātu grupas izstrādātais likumprojekts “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums”. Vēl priekšā ir ļoti ilgas diskusijas par Rīgas brīvostas likumu, kas arī tika pieņemts šonedēļ. Mēs diskutējām gari un plaši vairākus mēnešus, tas bija tāds pirmais solis. Liepājas speciālā ekonomiskā zona acīmredzot būs otrais solis — nedaudz cits, ar savu specifiku, bet ir apsveicama deputātu iniciatīva kaut ko darīt šajā jomā.

G.Gannusa (frakcija “Tautai un taisnībai”):

Es pieskaršos mūsu frakcijas deputātu vārdā trīs galvenajiem jautājumiem, ko mēs izskatījām šajā pēcpusdienā.

Pirmais — kā mēs redzējām, milzīgs satraukums Saeimā un deputātu vidū bija par divu miljonu nepiešķiršanu veselības aizsardzībai. Mūsu frakcijas viedoklis tomēr ir tāds, ka šī nauda tomēr tiek izsaimniekota ļoti nesaimnieciski. Ja kāds domā, ka nauda nonāk slimniekiem, tas rūgti kļūdās. Nauda nonāk birokrātu rokās — pat ne ārstu, medmāsu vai sanitāru algās. Tas varbūt šo partiju deputātu runās nav saskatāms, bet mēs ļoti labi zinām, ka galvenokārt tie tiek tērēti slimokases birojam, tiek veidoti jauni ofisi un atsevišķi slimokasu darbinieki — ierēdņi — saņem līdz 500 latiem mēnesī. Un visu to tautai grib paskaidrot kā palīdzību medicīnai. Un tāpēc es domāju, ka šī problēma valstī ir ļoti aktuāla. Ļoti patīkami ir tas, ka premjers Šķēles kungs, es domāju, šajā problēmā orientējas ļoti precīzi. Es zinu, ka viņa ģimenē ir medicīnas darbiniece, kas noteikti viņam šo situāciju ir izskaidrojusi. Varbūt Kurzemes gala iedzīvotāji zina par šo drausmīgo, es teikšu — Kuldīgas nelaimi, par šo jauno slimnīcu. Jaunā slimnīca darbojas, tur jau ir slimnieki, bet tajā pašā laikā Kuldīgas pašvaldībās un arī Kuldīgas galvenā ārsta vadībā tiek izstrādāts it kā jauns projekts. Tas visos iedzīvotājos ir radījis ļoti lielu neizpratni, un arī es, pēdējā laikā uzturoties šajā slimnīcā, nevaru saprast, kāpēc bija vajadzīgi 400 000 latu jaunas slimnīcas pārprojektēšanai. Es domāju, ka šī nauda bija jāiegulda, lai jauno slimnīcu, kas ir, es uzskatu, ļoti laba, un to noteikti apgalvos arī visi tie slimnieki, kas tur pašlaik ārstējas, un arī medicīnas personāls, ka par šo naudu vajadzētu izdarīt tikai nelielus uzlabojumus. Un tāpēc, Saeimas ēkā balsojot par kaut kādiem līdzekļiem, es domāju, ka deputātiem vajadzētu arī aizbraukt uz vietām un konkrēti apskatīties, vai visas prasības ir pamatotas, un vienā balsī visiem nekliegt, ka mums medicīnai trūkst naudas.

Domāju, ka šodien ļoti priecīgs notikums ir ventspilniekiem, jo Ministru kabinets un arī vakar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē piedalījušies deputāti atstāja Ventspils ostas attīstībai naudu. Nezin kāpēc frakcija “Latvijai” bija iesniegusi savu projektu, lai šī nauda tiktu noņemta. Es domāju, ka tā bija pilnīga saimnieciska nesapratne. Lai kam mēs naudu varējām iedot, tā noteikti ir Ventspils, jo tā visai valstij un arī Pašvaldību izlīdzināšanas fondā pēc gadiem noteikti atnāks trīskārši un varbūt vairākkārt atpakaļ. Man kā Kurzemes deputātei tomēr izdevās šo problēmu pacelt, un tā ir radusi sapratni Saeimā.

Un pēdējais. Runājot par ilgi gatavoto un gaidīto Obligātā militārā dienesta likumu, jāsaka atklāti, ka es atturējos par tā pieņemšanu galīgajā lasījumā, lai arī tam tika veltītas trīs Saeimas sēdes. Es domāju, ka likums ir galīgi neizdevies no daudziem viedokļiem. Pirmkārt, mani pārsteidza tas, ka mēs esam izaudzinājuši paaudzi, kas galīgi nav patriotiska mūsu valstij, un to man tiešām kā sievietei, arī kā mātei, kurai pašlaik dēls ir iesaukuma vecumā, rūgti ir apzināties. Es daudzās vietās nebalsoju, jo tas bija galīgs absurds, par ko tur tika balsots. Es domāju, ka arī ļoti nepareizi ir iebalsots tas, ka šie jaunekļi, kuriem mākslīgi radīta ģimene, kurā ir bērniņš līdz trīs gadiem, ka nu viņi nevarēs doties armijā. Es domāju, tur būs vairāk ļaunuma nekā labuma, jo mūsu valstī radīsies ļoti nestabilas jaunās ģimenes.

Un vēl es domāju, ka noteikti mums ir jādod šie kredīti jaunajiem cilvēkiem, lai, atnākot no armijas, apprecoties, jaunās ģimenes varētu sākt normāli attīstīties.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija):

Jā, gads ir pagājis, kopš strādājam 6.Saeimā, bet galvenais jautājums taču ir — cik jūs, vēlētāji, esat apmierināti ar mums, 6.Saeimas deputātiem. Tas, protams, ir jūsu ziņā. Un droši vien neesat apmierināti ar šīm trim dienām, kurās apspriedām pēdējā lasījumā Obligātā militārā dienesta likumu, jo tas noslēdzās gandrīz ar čiku, un, kā saka — kala, kala un diemžēl neizkala, jo tas likums, kā jau es teicu pirmajā dienā, kad sāka to apspriest, izskatās apmēram tā, it kā mēs vēlamies atbrīvot jaunieti no dienesta armijā. Kā jau kolēģe Gannusas kundze izteicās, patiešām — bērniņš līdz trīs gadu vecumam, un tēvs jau gandrīz kļuvis par varoni, kurš ir jāatbrīvo no dienesta, un gandrīz vai izpelnījies Triju Zvaigžņu ordeni un vēl, un vēl jāpiešķir dažādi atvieglojumi un privilēģijas. Man ļoti žēl, ka jurists, kuru esam ievēlējuši Satversmes tiesā, Endziņa kungs ar savu juridisko demagoģiju, tulkojot likumu, panāca un pārliecināja deputātus, ka vairākos pantos iebalsoja tādas lietas, kas patiešām šo likumu padara gandrīz par čiku. Bet tā man ir ļoti žēl. Un bēdīgi, ka Saeimā galu galā sēž pamatā taču latvieši, bet dara tā, lai Latvija netiktu aizsargāta, un tas ir bezgala nožēlojami. Es to nosaucu par kaitniecību — apzinātu vai neapzinātu, bet diemžēl par kaitniecību.

Vai tas tiek likts, tā sakot, uz populisma altāra, iegūstot sev popularitāti, bet rezultāts ir ļoti slikts, un, ja man atļauts, es vēl dažos teikumos gribu pasacīt par gatavotajām izmaiņām valdībā. Es atbalstu premjera Šķēles vēlmi optimizēt Ministru kabineta struktūru, samazinot ministru skaitu. Ja ir runa par parlamentārajiem sekretāriem, tad es gribētu teikt, ka mans viedoklis ir — lai tas paliek ministru izlemšanai, vai viņiem ir vajadzīgs šis parlamentārais sekretārs vai ne, bet tas, ka Ministru kabineta struktūra ir jāoptimizē samazināšanas virzienā, nav apstrīdams. Tas ir apsveicams, un es, protams, to atbalstīšu.

Ā.Ločmelis (Latvijas Vienības partijas frakcija):

Šodien ir 7.novembris, tātad atzīmējam, ka esam gadu strādājuši Saeimā. Tas viss būtu labi, varbūt tam darbam ir kaut kādi praktiski rezultāti, bet rīta noskaņa diemžēl man bija ar tādu zināmu rūgtu pilienu šīs dienas kausā, kad televīzijā uzstājās mūsu Saeimas deputāts un ziņoja, ka nu tad šodien iesim, liksim ziedus, pulcēsimies un atzīmēsim 7.novembri. Tas tikai izsaka to, cik mēs diemžēl esam dažādi.

Par Obligātā militārā dienesta likumu mūsu frakcijas skatījumā. Protams, likums ir sanācis pašķidrs, ja tā varētu teikt, un pamatojums man kā zemniekam būtu viens — nu, zemnieciņš ies, dienēs, izpildīs savu pienākumu, nav par to ko degunu nokārt. Es domāju, ka arī pārējām kategorijām, kas uz šodienu prasa kaut kādus ierobežojumus, iebildumus, lai no šī dienesta izvairītos, agri vai vēlu tomēr būs jāizpilda tēvzemes pienākums. Protams, es ļoti ticu, ka Valsts prezidents pieņems oriģinālu, pareizu lēmumu. Varbūt tas būs atkārtoti izskatāms.

Šodien laikrakstā “Diena” bija izteikts viedoklis, ka Vienības partija, lemjot par ienākuma nodokli, it kā esot balsojusi par pensiju aplikšanu ar nodokli. Nu, man jāsaka, es esmu “Dienas” abonents un ļoti cienu šos žurnālistus un viņu tiešām atzīstamo stāju, viņu saprātu un goda izjūtu, bet laikam taču tomēr žurnālistam nenoliedzami gribas kaut kādu sensacionālu pieskaņu, un te izskan, ka mūsu partija tad būtu par pensiju aplikšanu ar nodokli. Es domāju, ka mēs tikai balsojām par to, lai šis likums būtu izskatīts pirmajā lasījumā, pēc tam diskutēsim. Bet es uzreiz varu pateikt oficiāli, ka mūsu frakcijas nostāja ir kategoriski nepieļaut pensiju aplikšanu ne ar kādu nodokli nekādos līmeņos. Un tāpēc žurnālistiem vajadzētu atteikties no tām sensācijām. Arī mans personīgais viedoklis ir, piemēram, izskatot neseno skaļo notikumu ap Silarozi-Kujalovu, es personīgi neatzīstu, ka te vajadzētu uzreiz izmeklēt un komisiju dibināt. Es domāju, ka profesija ir žurnālists, profesija ir zemnieks. Arī zemniecības lietās ir daudzi pārkāpumi, arī tur vajadzētu varbūt komisijām sekot.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija):

Vēlētos runāt tikai par trijiem punktiem. Vispirms vēlētos teikt, ka esmu priecīgs par jauno Rīgas brīvostas likumu, kas cels mūsu labklājību Rīgas apkārtnē un tiešām dos cilvēkiem darbu un iespēju nopelnīt attiecīgu algu savām ģimenēm.

Vēlētos arī teikt, ka esmu ļoti priecīgs par to, ka esam pieņēmuši grozījumus 1996.gada budžetā, kas principā palielina valsts atvēlētos budžetus gandrīz katrā jomā. Tātad es domāju — tur ir gan izglītībai, gan labklājībai un tā tālāk. Un par šiem grozījumiem un papildu finansējumiem esmu ļoti priecīgs.

Visbeidzot vēlētos veltīt drusciņ vairāk laika Obligātā militārā dienesta likumam. Gribētu teikt, ka esmu ļoti sašutis par šo likumu. Mēs sākām ar diezgan normālu likumu, kas atbilst prasībām visiem mūsu jauniešiem. Esam tam veltījuši piecas dienas, tikai trešajam lasījumam vien apmēram divarpus dienas, kurās deputāti uzstājās vismaz 300 reižu, lai debatētu par šo likumprojektu. Ko mēs izdarījām? Mēs īstenībā sakārtojām likumprojektu, kas maz atbilst tām prasībām, kādas mums ir izvirzītas. Gribētos teikt, ka varbūt vajadzētu pārskatīt to, kā mēs izskatām likumprojektus, jo nevar būt, ka no komisijas iznāk diezgan kārtīgs likums, un tad sēdē ieliek iekšā vienu grozījumu, otru un trešo, un beidzot likums pēc piecu dienu debatēm tikpat kā neatbilst nevienai prasībai.

Tagad par pašu likumu. Īstenībā bija tikai divas vietas, no kurām mēs varējām paplašināt to iesaucamo loku, kas būtu gatavi dienēt mūsu armijā — tātad zemnieki un studenti. Pieņemtajā likumā, kā zināms, zemnieki tiks iesaukti, bet studenti netiks iesaukti, pat tie studenti, kas tikko iestājās universitātē. Zemnieku savienība pret šādu grozījumu kategoriski iebilda, jo mēs jūtam, ka visiem būtu jānes atbildība par savu valsti — gan studentiem, gan arī zemniekiem. Runājot par izglītību, pret tiem, kam nav izglītības, kādēļ tiem, kas viena iemesla vai cita iemesla dēļ nav spējīgi šobrīd iegūt izglītību, būtu jāaizsargā tos, kuriem ir izglītība, it kā tie nevarētu aizstāvēt savu valsti. Es domāju, tā ir pavisam nekorekta nostāja. Šo likumprojektu vēl bēdīgāku pataisa tas, ka likumprojektā ir iekļauts, ka mēs samazināsim obligāto militāro dienestu no 18 mēnešiem uz 12 mēnešiem. Ko tas principā nozīmē? Tas nozīmē, ka mums vajag iesaukt vairāk jauniešu, vajag biežāk viņus mainīt. Un ar to, kā likums ir sakārtots, es domāju, tas principā nebūs iespējams. Mēs visi runājam par atvērtām robežām, mēs runājam par to, ka netiek kārtīgi apsargāti mūsu cietumi un mobilam pulkam nav pietiekoši cilvēku, mēs runājam par to, ka nav armijā kārtības. Mēs tikko pieņēmām likumu, kas iestrādā visas šīs iespējas, jo mums nebūs pietiekoši cilvēku, lai vispār veiktu to, kas paredzēts.

Un visbeidzot gribēju runāt par to, ka mēs runājam par iekļaušanos NATO un Rietumeiropas Savienības drošības sistēmās, bet jautājums ir ļoti vienkāršs — ar ko? Mēs taču neiesim ar tukšām rokām, bez cilvēkiem. Un, ja mēs esam vienmēr citējuši, kas noteik Rietumvalstīs un attiecīgi — Rietumvalstu iedzīvotāju attieksmi pret savu valsti, tad šeit ir likums, kas ir zem katras kritikas, jo katrā Rietumvalstī, vienalga, vai mēs runājam par Zviedriju vai Norvēģiju, vai Dāniju, vai citām, tur izņēmums ir tikai viens — tas ir jaunietis, kuram ir reliģiska pārliecība, ka viņš nedrīkst nēsāt ieroci. Viņš tiek iesaukts un ielikts tādā darbā, kur viņam ierocis nav jānēsā. Turpretim mēs runājam par demogrāfisku iespēju palielināt mūsu valsts iedzīvotāju skaitu.

Visbeidzot es gribu teikt, ka es esmu dziļi sašutis par šo likumprojektu.

K.Čerāns (frakcijas “Latvijai”):

Ir skaidri redzams, ka no Saeimas valdošo politisko spēku un no valdības darbības gada laikā dzīve cilvēkam nav uzlabojusies, bet ir kļuvusi tikai sliktāka. Un iemesli tam ir dažādi. Tā ir varas atsvešināšanās no tautas, darbība nevis tautas interesēs, bet vairāk kādu noslēgtu grupējumu interesēs. Un, acīmredzot, lai šo situāciju izbeigtu, cilvēkiem nākotnē ir nepieciešams aktīvāk iesaistīties politiskajos procesos. Ir nepieciešama pilnīgi konkrēta cilvēku līdzdarbība. Ja runājam pilnīgi konkrēti par šodienas Saeimas sēdi, tad drūmās līdzšinējās tradīcijas diemžēl turpinājās. Līdzās Obligātā militārā dienesta likumam un grozījumiem valsts budžetā 1996. gadam Saeima skatīja un atbalstīja arī veselu virkni likumu, kas samazina iedzīvotāju sociālās garantijas, tādējādi parādot savu atbalstu valdības iecerēm panākt bezdeficīta budžetu uz tautas trūcīgās daļas un demogrāfisko investīciju rēķina. Tie vispirms ir “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” un “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, kas pilnīgi konkrēti samazina sociālās garantijas un pasliktina dzīves apstākļu studējošai jaunatnei un mātēm, kas kopj bērnus līdz 3 gadu vecumam.

Gribu vēl īpaši pakavēties pie šodien otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta par sociālo palīdzību. Saeima noraidīja frakcijas “Latvijai” priekšlikumu noteikt, ka bērnu kopšanas pabalsti ģimenēm par bērnu līdz pusotra gada vecumam ir vismaz 90 procenti no minimālās darba algas, bet vismaz 70 procenti no minimālās darba algas ir pabalsti par bērnu kopšanu no pusotra līdz trīs gadu vecumam. Tā vietā tagad Ministru kabinetam būs tiesības brīvi noteikt šos pabalstus, kā tam labpatiks un kā tas uzskatīs par vajadzīgu. Un īpašas uzmanības vērta ir labklājības ministra, “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvja Makarova argumentācija pret šo frakcijas “Latvijai” grozījumu. Makarova kungs apgalvoja, ka valdības politika sociālajā jomā ir ļoti laba, jo sociālie pabalsti taču absolūtos skaitļos faktiski nesamazinās. Mēs lieliski redzam, kāda ir šī Labklājības ministrijas un “Tēvzemei un Brīvībai” sociālā un demogrāfiskā politika — lai tikai maksājumi paliek iepriekšējā līmenī, tiem nebūt nav jāseko cenu pieaugumam, nav jāseko inflācijai, algu pieaugumam, kā to šoreiz piedāvāja frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Un frakcija “Latvijai” uzskata, ka tāds labklājības ministrs, kas neiestājas par sociālo maksājumu un demogrāfisko investīciju atbilstību dzīves dārdzībai, nav cienīgs ieņemt šo amatu. Kopā ar citiem deputātiem mēs jau esam iesnieguši prasību par Makarova kunga demisijas nepieciešamību.

O.Grīgs (frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”):

Neapšaubāmi, ka šodien no vairākiem likumiem, kurus akceptēja Saeimā trešajā lasījumā, viens no svarīgākajiem, manuprāt, bija Obligātā militārā dienesta likums. Dabiski, ka ļoti svarīgs ir arī likums par budžetu, par pensijām, par ienākuma nodokli, par brīvostu, bet te jau kolēģi par to minēja.

Es tuvāk pieskaršos likumam par obligāto militāro dienestu. Neapšaubāmi, ka šis likums lieku reizi atkal pierādīja to, ka mums tomēr nav savas aizsardzības un īstas nacionālās drošības koncepcijas, ka deputāti faktiski ignorē vairākkārtējos mūsu frakcijas un mūsu deputātu ierosinājumus Saeimai noteikt skaitlisko lielumu mūsu bruņotajos spēkos. Šeit tam ir rezultāts — mēs paši nezinām, cik tad mums vajadzētu mūsu bruņotajos spēkos. Kaut gan mūsu aizsardzības ministrs Krastiņa kungs ir saskaitījis, ka dotajā momentā mums it kā esot pāri par 20 000 — gandrīz nepilni 30 000 kopā ar visu Zemessardzi un visiem štata darbiniekiem Aizsardzības ministrijā. Bet tas diemžēl tā nav. Kaut gan tieši iesaucamo puišu skaits, kuriem būtu jāiet dienēt, varētu būt 20 000 līdz 22 000. Es domāju, ka no tiem varētu izvēlēties arī obligāto iesaukumu dienesta karavīrus, bet šodien šajā likumā, ko mēs pieņēmām diemžēl ir tik daudz atrunu un iebalsotu ačgārnību, ka faktiski tas nenodrošinās pat nepieciešamo skaitu iesaukumam dienestā, kas būtu nepieciešams tai katastrofālajā situācijā, kad uz robežas trūkst robežsargu un apsardzes, tas ir, konvoju pulku, kuri apsargā cietumus. Tas ir traģiskākais.

Mēs — frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” — atbalstījām šo likumu kopumā, bet atbalstījām tikai beigās viena iemesla pēc, jo, beidzot pēc lielām debatēm un garām diskusijām, pārejas noteikumos tika nobalsots un pieņemts, ka šī likuma 8. pants, kas nosaka, ka būtu jādienē 12 mēneši, stāsies spēkā četrus mēnešus pēc likuma izsludināšanas. Līdz tam dienesta ilgums paliks iepriekšējais — 18 mēneši. Dabīgi, ir žēl to puišu, kurus iesauks šo četru mēnešu laikā, jo viņiem acīmredzot būs jādienē 18 mēneši. Viss faktiski ir tikai, teiksim, to daudzveidīgo, es uzskatu, nenopietno priekšlikumu rezultāts. Un faktiski klusībā es domāju, ka Valsts prezidentam vajadzētu šo likumu atgriezt atpakaļ Saeimas otrreizējai caurlūkošanai. Es domāju, ka mēs varbūt pa šo laiku sakārtotu vai deputāti apjēgtu, ka mums vajadzētu nedaudz savādāk pieiet šim jautājumam.

“Tēvzemei un Brīvībai” bija viens priekšlikums, kas nedaudz uzlabotu lauku puišu likteni šajā situācijā, jo, kā jau es minēju, tik daudz puišus var neiesaukt, ka faktiski nevar nemaz izveidot armiju. Bet mums bija priekšlikums, ka tie zemessargi, kas ir ārrindas un ierindas zemessargi, kuri ir izgājuši apmācību un turpina atrasties Zemessardzē, tos neiesaukt, jo faktiski jau viņi ir militāri apmacīti, viņi ir mūsu bruņoto spēku sastāvā, jo, kā zināms, Zemessardzē lielākoties ir lauku puiši. Bet diemžēl šo normu nepieņēma.

Pieņēma otru mūsu “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, manējo — Oskara Grīga priekšlikumu, ka Policijas akadēmijas beigušie absolventi netiek iesaukti, kamēr viņi pēc Policijas akadēmijas beigšanas strādā iekšlietu sistēmā. Es domāju, tas ir pozitīvi. Kā jau es sacīju, mēs klusībā ceram, ka šo likumu Valsts prezidents atgriezīs atpakaļ.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija):

Mēģināšu neatkārtoties un runāt tikai par to, kas man kā ārstam un pašam personiski likās visaktuālākais šodien.

Es gribētu šodienas sēdi nosaukt par emocijām, spriedzi, varbūt arī lietišķuma ziņā bagātāku nekā dažu labu iepriekšējo, zināmā mērā — sēdi, kas ir vairāk saistīta tieši ar sociālajā jomā pieņemtajiem vai izskatīt uzsāktajiem likumprojektiem.

Kolēģi nepieminēja, man liekas, diezgan simbolisku attieksmi pret Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegtajiem Ministru kabineta sagatavotajiem un šīs komisijas iesniegtajiem trijiem likumprojektiem, kas saistīti ar grozījumiem Augstskolu likumā un izmaiņām divu augstskolu Satversmēs. Gandrīz vienprātīgi deputāti visus šos trīs likumprojektus noraidīja. Tie klaji runā pretim augstskolu Satversmei jeb Augstskolu likumam un apstākļiem, ka augstskolu Satversme tiek mainīta tikai un vienīgi ar pašu Satversmi.

Man kā ārstam, protams, vislielākās pārdomas radīja balsojums par grozījumiem 1996. gada likumā, kur mēs — Sociālo un darba lietu komisija — bijām ierosinājuši palielināt valsts budžeta dotāciju medicīnai par 2 miljoniem latu. Diskusijas ap šo priekšlikumu izraisīja lielu spriedzi, jo jautājumu izšķīra atsevišķas balsis, un šeit arī parādījās gan atsevišķu deputātu attieksme pret jautājumu, gan arī uzvedība kopumā.

Man sāpīgi bija dzirdēt Gannusas kundzes teikto par to, ka šī nauda bija paredzēta birokrātiem vai miljonāriem, slimokasēs strādājot. Es varu apliecināt, ka tie 7,5 miljoni latu, kas ir šodien valsts budžeta mērķdotācijās izdalīti, praktiski visi jau šodien ir nonākuši līdz ārstniecības iestādēm. Tajā pašā laikā tajās valda izmisums. Parāds šodien ārstniecības iestādēs kopā sasniedz vairāk nekā 40 miljonus latu, un tieši tādēļ šis priekšlikums šajos apstākļos, kad budžeta deficīts ir divreiz mazāks, nekā plānots grozījumos — pēc premjera teiktā, tas pašreiz svārstās ap 20 miljoniem latu, mūsuprāt, šajos apstākļos varēja rast iespēju gan valdība, gan Saeima, izdarot grozījumus likumā, atvēlēt papildu līdzekļus, kā tika ierosināts, gan izglītībai, gan arī veselības aprūpei. Diemžēl tas pieņemts netika.

Runājot par pieņemto likumu — labojumiem likumā par sociālo palīdzību, jāpiekrīt, ka izdarītie labojumi nekādā mērā neuzlabo materiālo nodrošinājumu ģimenēm, kas audzina bērnus. Tajā pašā laikā tādā redakcijā, kā tie ir pieņemti, arī nepasliktina esošo situāciju. Diskusijas bija par pašu principu — vai šo pabalstu ir vai nav pareizi saistīt ar minimālo algu, tādēļ šeit bija dažādi viedokļi.

Bet kopumā es ar darbadienu esmu apmierināts. Dod Dievs, ka arī turpmāk sēdēs būtu mazāk liekvārdības, bet vairāk lietišķuma!

Pēc izdevuma

“Saeimas Vēstis”, nr. 87

Trešdien, 13. novembrī

Saeimas sēde.

Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis:

— tikās ar Čīles Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ugo Kubiljosu.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— akceptēja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””;

— neatbalstīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību”” un nolēma to iekļaut kā priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””;

— nolēma atlikt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” izskatīšanu komisijā, līdz būs saņemta papildu informācija.

Ārlietu komisija:

— akceptēja izskatīšanai 1.lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Par 1973.gada 3.marta Vašingtonas Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām”;

— akceptēja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību”;

— akceptēja izskatīšanai 1.lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1972.gada Konvencijai par bioloģisko (bakterioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— konceptuāli akceptēja frakcijas “Latvijas ceļš” deputātu grupas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””;

— izskatīja komisijas darba grupas sagatavotos priekšlikumus grozījumiem 1997.gada valsts budžeta projektā un uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvja informāciju par likumprojektu “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— izskatīja priekšlikumus un akceptēja virzīšanai uz 3.lasījumu likumprojektu “Grozījumi “Likumā par ostām””;

— izskatīja priekšlikumus un akceptēja virzīšanai uz 2.lasījumu kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru””;

— izskatīja priekšlikumus un akceptēja virzīšanai uz 2.lasījumu kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām””;

— izskatīja priekšlikumus un akceptēja virzīšanai uz 2.lasījumu likumprojektu “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”.

Juridiskā komisija:

— sagatavoja 3.lasījumam likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām”;

— strādāja ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezpavalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Muzeju likums”;

— izskatīja Latvijas Zinātnes padomes izstrādāto zinātnes finansēšanas projektu 1997.gada budžetā.

Sociālo un darba lietu komisija

un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija kopīgā sēdē:

— noklausījās Rīgas Domes deputāta A.Brenča un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieka A.Kravaļa sniegto informāciju par mazaizsargāto un maznodrošināto personu sociālo stāvokli.

Ceturtdien, 14. novembrī

9.00 Saeimas sēde.

12.35 Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Induļa Bērziņa

tikšanās ar Čīles ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ugo Kubiljosu.

13.00 Juridiskās komisijas sēde.

Par Mārča Krūmiņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi.

17.00 Radio tiešraide “Frakciju viedokļi”.

17.30 Saeimas sēde.

Deputātu jautājumi un atbildes.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!