Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidents - Lielbritānijas vizītē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.11.1996., Nr. 193/194 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29277

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Notāru, tiesu ziņas

Vēl šajā numurā

14.11.1996., Nr. 193/194

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidents —

Lielbritānijas vizītē

Vizītes trešā diena — 13.novembris

Vakar, savas oficiālās vizītes Lielbritānijā trešajā dienā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis vispirms ieradās ietekmīgā laikraksta “Financial Times” redakcijā un darba brokastīs tikās ar šīs redakcijas vadību. Pēc tam Guntis Ulmanis apmeklēja Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un rūpniecības ministriju un tikās ar ministru Janu Lengu. Pēc tam Latvijas Valsts prezidentam parlamentā bija tikšanās ar opozīcijas līderi Toniju Blēru. Valsts prezidenta kundze Aina Ulmane šajā laikā apmeklēja Hemptonas pili.

Bet pēcpusdienā bija Valsts prezidenta oficiālās vizītes pats svinīgākais brīdis – pusdienas, ko Bakingemas pilī par godu Viņa ekselencei Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim ar kundzi rīkoja Viņas Majestāte karaliene Elizabete II.

Pēc svinīgajām pusdienām Valsts prezidents Guntis Ulmanis devās uz Dauningstrītu 10 – Lielbritānijas premjerministra Džona Meidžora rezidenci.

Pēc abu politiķu tikšanās Latvijas Valsts prezidents apmeklēja Britu padomi un tikās ar tās ģenerāldirektoru seru Džonu Hensonu.

Savukārt Valsts prezidenta kundze Aina Ulmane šajā laikā iepazinās ar slaveno Teita  mākslas galeriju Londonas centrā.

Vakara izskaņā augstie Latvijas viesi Barbikana centrā noklausījās Mocarta mūzikas koncertu.

Vizītes ceturtā diena — 14.novembris

Šodien, 14. novembrī, turpinās Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Ainas Ulmanes kundzes oficiālā vizīte Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē.

G. Ulmanis tiksies ar Liberāldemokrātu partijas vadītāju Padiju Ašdaunu, bet Reformu klubā — ar Latvijas un Lielbritānijas uzņēmējiem, kā arī teiks uzrunu šim notikumam veltītajā biznesa seminārā. Apvienotā Karaliste ir lielākais investors Latvijā un ļoti nozīmīgs tirdzniecības partneris mūsu valstij. Lielbritānija ir viena no trim galvenajām Latvijas eksporta valstīm pēc Krievijas un Vācijas. Latvijai un Apvienotajai Karalistei ir pozitīva tirdzniecības bilance, kas pagājušajā gadā bija seši miljoni dolāru.

Paredzams, ka uzstājoties biznesa seminārā, G. Ulmanis atzīmēs Latvijas vēlmi nekavējoties būt kopīgās globālās sistēmas sastāvdaļai. Kā teicamas jomas biznesa un investīciju iespējām Latvijā Valsts prezidents minēs transporta un sadales sfēru, kā arī mežrūpniecību — īpaši attiecībā uz celulozes ražošanu, kas tiek pārdota visā pasaulē.

Pēc biznesa semināra apmeklējuma Guntis Ulmanis dosies uz parlamentu, kur tiksies ar parlamenta spīkeri Betiju Būtroidi.

Valsts prezidents apmeklēs arī “Royal Automobile Club”, kur, tiekoties ar Latvijas un Lielbritānijas uzņēmējiem, teiks runu Latvijas naftas tranzīta koridora prezentācijas semināra ietvaros. Šajā runā G. Ulmanis nolēmis uzsvērt, ka Latvija jau vēsturiski ir izveidojusies par tranzīta ceļu starp Austrumiem un Rietumiem, kā arī to, ka naftas plūsmu tranzīts starp Austrumiem un Rietumiem ļauj pieņemt Latvijas naftas tranzīta koridoram izaicinājumu pretendēt uz to apkalpošanu kā visoptimālākajam un drošākajam.

Pēc šīs tikšanās G. Ulmanis atkal dosies uz parlamentu, kur piedalīsies “Jautājumu laikā” parlamenta Pārstāvju palātā.

Dienas noslēgumā G. Ulmanis tiksies ar Apvienotās Karalistes ārlietu ministru Malkolmu Rifkindu, bet pēc sarunas M. Rifkinds rīkos vakariņas par godu Viņa ekselencei Latvijas Valsts prezidentam un A. Ulmanes kundzei.

Otrdien, 12. novembrī, pēc Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa lekcijas Lielbritānijas Karaliskajā starptautisko attiecību institūtā “Chatham House” notika diskusija, kurā G. Ulmanis atbildēja uz virkni jautājumu.

Lankatheras universitātes pārstāvis jautāja par transreģionālo sadarbību, par sadarbības iespējām starp Latvijas un Krievijas uzņēmumiem. Proti, kā Latvija redz perspektīvas tirdzniecības attīstībai caur Latviju uz Krieviju, Baltkrieviju un tālāk. Prezidents atbildēja, ka Latvijā ir labs politiskais un ekonomiskais pamats tālākai tirdzniecības attīstībai. G. Ulmanis minēja, ka šīs attīstības dinamika tiek saistīta ar visu to šķēršļu pārvarēšanu, kas vēl eksistē, un to jautājumu atrisināšanu, kuros vēl ir kas nepadarīts. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijai ir jāpievērš lielāka uzmanība privatizācijas procesiem, ir jāattīsta triju svarīgu un labi izvietotu ostu potenciāls un jāpanāk, lai daudzām valstīm rastos izpratne par multimodālā koridora caur Latviju efektivitāti un labiem ekonomiskajiem un politiskajiem rezultātiem. Šī izpratne varētu būt droša garantija gan sadarbībai starp Rietumiem un Austrumiem ekonomikas jomā, gan politiskās stabilitātes visspēcīgākais akcents, ko dotu Baltijas valstis kopā ar pārējām Eiropas valstīm.

“Chatham House” pārstāvis jautāja, kā būtu, ja Eiropas Savienība uzsāktu sarunas par iestāšanos tajā ar ierobežotu pirmo valstu grupu, un Latvija varētu nebūt tajā. Prezidents atzina, ka viņam tas nebūtu saprotams un pieņemams, paužot arī savas domas, ka Eiropā neviens patiesībā nedomā, ka šāds fakts varētu notikt.

Valsts prezidents atzīmēja, ka Latvija šobrīd ir viena no tām ES kandidātvalstīm, kurās visdinamiskāk attīstās ekonomiskie procesi un visperspektīvāk veidojas infrastruktūra. Ņemot vērā politisko stabilitāti valstī, valdības un parlamenta stabilitāti, nevar būt šaubu par to, ka Latvijai jābūt to valstu vidū, ar kurām 6 mēnešus pēc Starpvaldību konferences beigām tiks uzsāktas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Guntis Ulmanis pauda viedokli, ka ES šīs sarunas uzsāks ar visām valstīm vienlaikus.

Oksfordas universitātes pārstāvja jautājums bija vērsts uz to, ka Igaunija un Latvija līdz nesenai pagātnei strādājusi kopā, prasot, lai Krievija atzītu 1920. gada līgumu likumību. Vai Igaunija esot konsultējusies ar Latviju, pirms savas ārpolitikas izmaiņām? Prezidents atbildēja, ka Igaunija un Latvija konsultējas savā starpā visos jautājumos, kurus kopīgi mēģina atrisināt. Viņš darīja zināmu, ka š. g. 26. novembrī notiks triju Baltijas valstu prezidentu kārtējā tikšanās, kurā uzmanība tiks koncentrēta arī uz to, lai mēģinātu atrisināt robežjautājumu. G. Ulmanis pauda viedokli, ka nākamā gada sākumā jautājums par robežu gan starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju, gan starp Igaunijas Republiku un Krievijas Federāciju tiks atrisināts abpusēji ieinteresēti, nezaudējot pašcieņu un nemainot tos principus, par kuriem šīs valstis šobrīd ir iestājušās.

Čehijas vēstniecības pārstāvis jautāja, vai ir atrisinātas problēmas saistībā ar Latvijas un Baltkrievijas robežu. Prezidents atbildēja, ka Baltkrievijai un Latvijai robežjautājumos nekādu problēmu nav.

Savukārt uz jautājumu, vai Latvija būs apmierināta, ja tā kļūs ES dalībvalsts ātrāk nekā NATO dalībvalsts, Guntis Ulmanis atbildēja, ka vislaimīgākās tautas būs tad, kad tām nevajadzēs veltīt tik daudz uzmanības un līdzekļu drošības politikas veidošanai un Eiropa tiks uzskatīta par miera kontinentu — neatkarīgi no tā, kura valsts ir vai nav iestājusies NATO. Prezidents minēja — iepriekšējās dienas sarunā viņš esot izjutis, ka NATO ir gatava izskatīt jautājumu ne tikai par atsevišķu valstu uzņemšanu vai neuzņemšanu, bet par visa Eiropas kontinenta drošības garantēšanu. Valsts prezidents uzsvēra, ka drošības politikas aspektā iestāšanos NATO viņš vērtējot kā būtiskāko nepieciešamību un ka iestāšanās šajās savienībās ir savstarpēji cieši saistīta. Gan NATO, gan ES šobrīd ir daudz kopīga.

Uz Eiropas biznesa žurnāla pārstāvja jautājumu, vai V. Perija teiktais, ka Baltijas valstis nevar pretendēt uz iestāšanos NATO pirmajā kārtā, bijis trieciens, G. Ulmanis atbildēja: nostādne īstenībā ir bijusi, ka Baltijas valstis vēl nevar pretendēt. Valsts prezidents uzsvēra: būtiskākais ir pateikt pārējām valstīm, kas kandidē uz iestāšanos NATO, kas ar tām notiks pēc šīs paplašināšanās pirmās kārtas. Prezidents izteica savu viedokli: tas ir svarīgi arī tām valstīm, kas nekandidē uz dalību NATO. Ir saprotama daudzu valstu ieinteresētība un ļoti uzmanīgā attieksme pret NATO paplašināšanās procesu.

“The Guardien” uzdeva jautājumu par pretrunām, kas rodas no Latvijas vēlmes iestāties NATO un tā, kas tiek dēvēts par iespējamo “Krievijas provocēšanu uz nepārdomātu rīcību”. Ko Latvija dara, lai atrisinātu šīs pretrunas? Valsts prezidents runāja par veco tradīciju, ka tiek gaidīts no Latvijas, lai tā atrisinātu šīs pretrunas, kaut arī tā varbūt nemaz nav spējīga tās atrisināt, bet neviens neprasa to Krievijai, kuras rokās ir šo pretrunu mezglu punkti. Latvija šobrīd gan parlamentā, gan valdībā, gan prezidenta līmenī iestājas par aktīvu un pozitīvu meklējumu ceļu attiecībās ar Krieviju. Guntis Ulmanis ierosināja neprovocēt Krieviju saskatīt Latvijā visas šīs šķietamās nelaimes.

Uz kādas brīvās žurnālistes jautājumu par to, vai cilvēki Latvijā, kas etniski nav latvieši, izjūt savu identitāti ar Latviju, prezidents atbildēja, ka kultūras identitāte katrai nācijai ir neapstrīdams pamatjautājums.

“Ja es runāju par to, vai Eiropā ir Latvijas laiks, tad Eiropas uzskati attiecībā uz katras nācijas tiesībām, uz savu kultūru ir arī Latvijas uzskati, un tas arī liecina par Latvijas klātbūtni tieši Eiropā,” teica Valsts prezidents.

Guntis Ulmanis uzsvēra, ka kultūras pamats ir izglītība. Dodot iespēju apgūt izglītību, tiek veicināta kultūras saskarsme. Vai krievi identificēs sevi ar Latviju un latviešu kultūru — tas ir nākotnes jautājums. Prezidents minēja šādu faktu: Latvijā veiktās aptaujas liecina, ka vairums Latvijā dzīvojošo krievu nevēlas aizbraukt no Latvijas un atgriezties Krievijā. Prezidents to atzina kā vēlēšanos dzīvot Latvijā. Bet, ja ir šī vēlēšanās, tad agri vai vēlu būs jāidentificējas ar to kultūru un vidi, kurā cilvēks ir iekļāvies, nepazaudējot pašam savējo.

Pēc Valsts prezidenta preses dienesta informācijas

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!