• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad reformā beidzas pirmais cēliens. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.02.2001., Nr. 21 https://www.vestnesis.lv/ta/id/2927

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Vēl šajā numurā

07.02.2001., Nr. 21

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad reformā beidzas pirmais cēliens

Daudzkārt dzirdētais un ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu (ATR) pamatotais solījums, ka līdz vēlēšanām būs pabeigta visu Latvijas rajonu izpēte, tiks izpildīts, jo 5. februārī notika pēdējais darba seminārs Alūksnes rajonā par Alūksnes rajona izpētes rezultātiem, bet 6. februārī līdzīgs seminārs notika Limbažu rajonā. Šie ir pēdējie no 26 Latvijas rajoniem, kuros tiek veikta pilsētu un pagastu apvienošanās (sadarbības) iespēju izpēte, lai ieteiktu iespējamos pašvaldību apvienošanās vai sadarbības modeļus katrā rajonā un īstenotu ATR likumā noteiktos uzdevumus: veikt administratīvo teritoriju izpēti un sagatavot pagastu un pilsētu apvienošanās (sadarbības) projektus. Administratīvo teritoriju izpēte saskaņā ar ATR padomes apstiprināto metodiku nozīmē sagatavot pārskatu par sociālekonomisko situāciju attiecīgajās administratīvajās teritorijās, noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret administratīvi teritoriālo reformu, formulēt novadu veidošanas kritērijus un darba uzdevumus pagastu un pilsētu apvienošanās (sadarbības) projektiem.

Alūksnes un Limbažu rajonu izpēti veica SIA "Blezūrs – Konsultāciju birojs" (BKb), sagatavojot abos rajonos veiktās izpētes noslēguma ziņojuma darba variantus, kurus rajonu pašvaldības vēl var papildināt ar saviem priekšlikumiem, ieteikumiem, vērtējumu, līdz 16. februārim nosūtot savus komentārus un viedokli konsultāciju birojam, kas līdz 23.februārim datus apkopos un iesniegs pētījumu Pašvaldību lietu pārvaldei (PLP). Par to, ka pašvaldībās ir liela neskaidrība par nākotni, reformām un liela vēlēšanās tikt uzklausītiem, pārliecinājās arī "Latvijas Vēstnesis", piedaloties SIA "Blezūrs – Konsultāciju birojs" rīkotajā darba seminārā Alūksnē un uzklausot viedokļus pēc darba semināra Limbažos.

Alūksnes rajons

Alūksnes rajona administratīvo teritoriju izpētes rezultātiem veltītajā seminārā piedalījās vairāk nekā 40 dalībnieku no rajona pašvaldībām. Pārstāvētas bija visas 20 pašvaldības, izņemot Annas pagastu, turklāt bija ieradušies ne tikai uz semināru aicinātie pašvaldību vadītāji, bet arī rajona pašvaldību deputāti un uzņēmēji. Seminārā piedalījās arī PLP direktors Ivars Kalniņš un ATR padomes sekretāre Veronika Jurča.

Vēl pirms semināra BKb direktors Rolands Blezūrs, kura vadītais birojs pēc PLP pasūtījuma trīs mēnešus strādājis pie izpētes projektiem, "Latvijas Vēstnesim" pastāstīja par izpētes projekta sagatavošanas gaitu un grūtībām:

— Mūsu biroja uzdevums ir ar profesionāli plānotām metodēm un stratēģiju sniegt neatkarīgu un objektīvu viedokli par izzinātajiem faktiem kā trešajai un izpētes iznākumā neieinteresētajai personai, ja iesaistīto pušu domas nesakrīt, ir atšķirīgi viedokļi un tāpēc nav iespējams rast problēmas objektīvu risinājumu vai atrast vidusceļu. Šāds novērotāja viedoklis jeb skats no malas tad arī ir izteikts izpētes projekta ziņojumā, un rajonu pašvaldībām ir iespējas izteikt savu viedokli par viņiem pieņemamāko variantu. Pašvaldības tiek iesaistītas darba grupās, veicinot diskusiju un sadarbību starp tām, lai rezultātā nonāktu pie labākā risinājuma. Lēmums ir jāpieņem pašvaldību amatpersonām, jo mūsu uzdevums ir tikai sniegt apkopoto informāciju un piedāvāt iespējamos variantus. Biroja ekspertu izteiktais viedoklis veidojies, ņemot vērā pašvaldību intereses, rādītājus par iedzīvotāju kustību pēc pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem, infrastruktūras attīstības rādītājus un daudzus citus faktorus, nevis ietekmējoties no ieinteresēto personu norādījumiem, kā labāk reformu veikt. Arī tajā gadījumā, ja pašvaldības vienosies par citu apvienošanās vai sadarbības iespēju, nekā paredz veiktais izpētes projekts, viņi izpētes rezultātā iegūto informāciju varēs izmantot saviem projektiem, informācijai, analīzei. Arī tas ir būtisks ieguvums, jo paveras lielākas iespējas piesaistīt investīcijas un veidot sadarbību ar kaimiņu pašvaldībām.

Šodien daudzus no reformām atbaida sliktā reformu pieredze no kolhozu laikiem un neticība valsts politikai, kurā nekas netiek pateikts konkrēti un nav skaidrības par to, kas notiks tuvākajos mēnešos, nemaz nerunājot par vairākiem gadiem. Latvijā ierasta kārtība ir tāda: vispirms tiek pieņemts lēmums, bet tikai pēc tam tiek apsvērtas iespējas, vai šo lēmumu būs iespējams īstenot, un domāts par nepieciešamo finansējumu un citām ar lēmuma izpildi saistītām lietām. Arī pašvaldību reformu nākotne ir neskaidra, kaut 1998. gadā tika pieņemts ATR likums, ar kura normām jābūt pamatotām tālākajām darbībām. Likums norāda ļoti konkrētus soļus reformas tālākā īstenošanā, bet politiķi un ierēdņi liek manīt, ka kaut kas atkal tiks mainīts un grozīts.

Tāpēc arī pašvaldības neuzticas reformai, jo pastāv bažas, ka šodien padarītā darba mērķis rīt iegūs pavisam citu nozīmi. Ir jānosaka termiņi, vadlīnijas katrai darbībai, lai būtu pamats turpmākajām darbībām, nevis kaut ko pieņemt, tad atkal atcelt un aizmirst. Tas kavē reformu un vairo cilvēkos neticību. Arī izpētes projekts vērsts uz to, ka reformas iespējams īstenot veiksmīgi, ja tās tiek stratēģiski plānotas.

Mūsu biroja veiktās pašvaldību cilvēku aptaujas rezultāti liecina, ka cilvēki neiebilst pret reformu, bet ir daudz neskaidrību, trūkst informācijas par to, kā reforma tiks īstenota un kāds no tās būs labums. Izpētes gaitā daudz laika aizņēma ne tikai skaidrošana, bet vienkārši cilvēku emociju uzklausīšana, jo daudziem nav bijusi iespēja tikt uzklausītiem un saprastiem. Bieži vien tikai pēc vairāk nekā pusstundas emociju biroja darbinieki varēja sākt stāstīt, kāpēc viņi ieradušies pašvaldībā, ko dos veiktā izpēte un kāpēc reformas būtu vajadzīgas. Izpētes gaitā aptaujājām ne tikai pašvaldību vadītājus un deputātus, bet arī darbiniekus un iedzīvotājus, jo dažkārt dzirdams viedoklis, kas pilnīgi atšķiras no domes vai padomes priekšsēdētāja teiktā. Piemēram, kad Alūksnes rajonā ieradāmies pirmo reizi, neviens pat nebija informēts, ka kaut kāda rajona izpēte tiks veikta, tāpēc arī pirmā reakcija bija visai negatīva — šie cilvēki no Rīgas atnāks, un vietējās pašvaldības tiks apvienotas.

Attieksme pret reformu ir atšķirīga. BKb ir veicis izpēti arī Talsu, Ventspils, Valmieras, Rēzeknes, Ludzas un Jelgavas rajonā . Bieži vien pašvaldības saprot, ka reforma ir nepieciešama, bet neviens negrib apvienoties ar mazo un nabadzīgo pašvaldību. Taču tās nedrīkst tikt "pamestas", tāpēc rajona izpētes uzdevums ir atrast visām rajona pašvaldībām labāko risinājumu un izvērtēt vairākas apvienošanās vai sadarbības iespējas.

Galvenais ir strādāt, domāt un meklēt atbildes uz jautājumiem. Mazie soļi jāsper, lai iemācītos skriet, lai sasniegtu iecerētos mērķus. Pašvaldībās, kuru priekšgalā ir uzņēmīgāks un aktīvāks cilvēks, viss iet uz labo pusi. Konsultāciju biroja uzdevums ir sniegt informāciju, viedokļus, zināšanas, lai dotu lēmējiem iespēju pieņemt precīzu un pamatotu lēmumu. Neviens nespēj pateikt, kāda būs situācija pēc vairākiem gadu desmitiem, bet visi kopā var strādāt, lai virzītos uz iespējami labāku nākotni un meklētu risinājumus, kā sev un saviem bērniem palīdzēt. Jāskatās tālākā nākotnē, kurā katram jāmēģina rast atbildi uz jautājumu — kas būs labāks, kad būs labāk un kam būs labāk, ja šodien par ko izšķirsimies.

Seminārā par rajona izpētes rezultātiem stāstīja BKb projekta koordinatore Sandra Grišāne, norādot uz izpētes rezultātā izveidotajiem diviem iespējamajiem Alūksnes rajona pašvaldību apvienošanās (sadarbības) modeļiem. S. Grišāne sniedza informāciju par Alūksnes rajonu, izmantojot dažādus datus un rādītājus, kas iegūti triju mēnešu laikā veiktās izpētes gaitā, tostarp raksturojot sociālo un ekonomisko situāciju, demogrāfiskos rādītājus, skolēnu un darbaspēka plūsmas rādītājus, infrastruktūras izkārtojumu Alūksnes rajonā. Pamatojoties uz šiem datiem, kā arī ņemot vērā pašvaldību vadītāju izteiktos viedokļus iepriekš rīkotajos darba semināros un izstrādāto metodiku, pēc kuras norādījumiem veicama izpēte, izvirzīti arī rajona pašvaldību apvienošanās kritēriji. Alūksnes rajona pašvaldību apvienošanās vai sadarbības projektu kritēriji ir šādi (katrai pašvaldību grupai prioritātes var atšķirties): pašvaldības ģeogrāfiskā un vēsturiskā vienotība; pašvaldību funkciju veikšanai nepieciešamā infrastruktūra; pašvaldības pakalpojumu sasniedzamība un iedzīvotāju migrācija; pašreizējā sadarbība starp teritorijām un pašvaldību funkciju izpilde.

Seminārā runāja arī PLP direktors I. Kalniņš, kurš atzina, ka darba semināriem ir liela skaidrojoša nozīme, tā iespējams nonākt arī pie konkrētiem secinājumiem. I. Kalniņš pastāstīja, ka PLP tiek strādāts pie vairākiem ar reformu saistītiem uzdevumiem. Pirmo viņš minēja darbu ar Latvijas Pilsētu savienības sanāksmē pieņemtās rezolūcijas "Par rajona pašvaldību funkciju, kuru veikšanu uzņemas vietējās pašvaldības, finansēšanas kārtību" idejām, kas aicināja nodot rajonu funkcijas rajonu pilsētām. PLP notiek aktīvs darbs pie šīs ieceres, un labvēlīga rezultāta gadījumā jau tālākā nākotnē rajoni šodienas izpratnē tiks likvidēti. I. Kalniņš informēja, ka notiek darbs arī pie Reformu ministrijas izveidošanas uz Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta bāzes, kas nākotnē varētu strādāt ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, jo visa Latvija jau atzīta par vienu reģionu. Viņš atzina, ka vispirms būtu jāizveido reģioni un jānosaka to funkcijas, lai būtu saprotams, kādas funkcijas veiks reģioni un kādas — vietējās pašvaldības. PLP strādā arī pie vietējo pašvaldību reformas. Kā informēja I. Kalniņš, pastāv iespēja, ka pēc vēlēšanām sadarbība kā reformas forma no ATR likuma tiks izslēgta. Pašvaldībām netiks liegts sadarboties visdažādākajās jomās pēc pašu ieskatiem, taču likums neparedzēs piešķirt valsts dotāciju par sadarbību, kā tas ir tagad. I. Kalniņš atzīmēja, ka iespējamas arī citas izmaiņas reformu norisē, tostarp minot gan likumā noteiktā brīvprātīgās apvienošanās termiņa samazināšanas iespēju, gan iespējamo pašvaldību apvienošanu pat mazāk nekā 100 administratīvi teritoriālajās vienībās.

Pašvaldību deputātu un darbinieku jautājumi liecināja, ka Alūksnes rajona pašvaldību darbiniekus vairāk nomāc ikdienas problēmas, kas saistītas gan ar valsts attieksmi un politiku pret pašvaldībām kopumā, gan varbūt dažkārt ar pašu neizdarību un informācijas trūkumu. Jautāts tika daudz, taču I. Kalniņam kā valsts amatpersonai uzdotie jautājumi bija par to, kā risināt jau samilzušās problēmas. Seminārā neizvērtās diskusija par Alūksnes rajona pašvaldībām piemērotāko iespējamās reformas modeli. Daudzos bija jaušams sašutums un neizpratne par reformu nepieciešamību, ekonomisko pamatojumu un sasniedzamajiem labumiem. Izskanēja bažas par apvienošanās rezultātā nomaļus paliekošajām pašvaldībām, par iespēju palikt bez savas pārstāvniecības jaunajā novadā, par apvienošanos, kuras dēļ visiem būs jāmaksā par kādas pašvaldības paņemtiem kredītiem. Semināra dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka nepieciešama reģionālā reforma un vienoti reģionālie centri, kuros iedzīvotāji varētu saņemt pakalpojumus, ka pašvaldībām uzliktā pienākumu nasta un pakalpojumi nav proporcionāli funkciju izpildei piešķirtajam finansējumam. Turklāt lielākajā daļā pašvaldību samazinājies arī pašvaldību budžets, lai gan valstī budžeta kopapjoms pieaudzis par 12,5 procentiem. Par būtisku Alūksnes rajona problēmu tika atzīta cilvēku migrācija labāk atmaksāta darba meklējumos. I. Kalniņš diskusijā uzsvēra, ka ļoti daudz atkarīgs arī no pašvaldības vadītāja gribas darboties un uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus un vidi. Kā piemērs tika minēts jau izveidotais Līvānu novads un Preiļu novads, no kuriem neviens bijušais pašvaldības darbinieks nav aizgājis, turklāt radušās iespējas celt darbinieku kvalifikāciju noteiktā specialitātē un piesaistīt jaunus cilvēkus darbam pašvaldībā.

Limbažu rajons

Limbažu rajona izpētes projektam veltītajā darba seminārā 6. februārī Limbažos piedalījās vairāk nekā 30 dalībnieku. Arī šajā Vidzemes rajonā ATR likumā paredzētā administratīvo teritoriju izpēte tiek veikta kā viena no pēdējām. Izpēte tika sākta 2000.gada 9.novembrī, kad notika izpētes projekta ievada seminārs, kura laikā visi Limbažu rajona 16 pašvaldību vadītāji tika iepazīstināti ar izpētes mērķiem, uzdevumiem, ekspertiem un izpētes paredzēto gaitu un aktivitātēm. No 23. novembra līdz 13. decembrim BKb eksperti apmeklēja visas Limbažu rajona pašvaldības, lai tiktos ar pašvaldību deputātiem, darbiniekiem, iedzīvotājiem un uzzinātu viņu viedokli gan par pašreizējo situāciju pašvaldībās, gan par reformas iespējām rajonā. 9.janvārī tika rīkots vēl viens darba seminārs, kura galvenais uzdevums bija noteikt un izvērtēt jauno administratīvo teritoriju veidošanas kritērijus Limbažu rajonā. Noslēguma seminārā piedalījās arī PLP direktora vietnieks Arvīds Pīlēģis.

Limbažu rajona izpētes projektā minēti jaunu administratīvo teritoriju veidošanas kritēriji, kas izvirzīti pēc BKb ekspertu veiktās situācijas analīzes rajona pašvaldībās un pašvaldību paustajiem viedokļiem. Vislielāko atbalstu guva pašvaldības teritorijas ilglaicīgas attīstības iespējas, bet izpētes projektā atzīmēts, ka neviena pašvaldību grupa neatbilst visiem no izvirzītajiem kritērijiem. Pie pārējiem kritērijiem ATR realizēšanai Limbažu rajonā minēta pašvaldību funkciju veikšanai nepieciešamā infrastruktūra, pašvaldību vēsturiskā un ģeogrāfiskā vienotība, pašvaldības pakalpojumu sasniedzamība un iedzīvotāju migrācija, pašvaldību funkciju izpilde, pašreizējā pašvaldību sadarbība un pašvaldību politiķu un darbinieku viedoklis par pašvaldību grupu veidošanu reformas realizēšanai. Izpētes projekta darba variantā, ar kuru seminārā iepazinās arī pašvaldības, piedāvāti divi modeļi Limbažu rajona pašvaldību reformai.

Pēc semināra "Latvijas Vēstnesis" aicināja Limbažu rajona izpētes projekta eksperti Sniedzi Sproģi pastāstīt par projekta tapšanas gaitu un Limbažu rajona pašvaldību izpētes procesā un arī noslēguma seminārā izteiktajiem viedokļiem. Viņa atzina, ka šis seminārs bijis emocijām bagāts. Limbažu rajonā nav nevienas teritorijas, kas gribētu apvienoties uzreiz. Rajonā ir visi vēlamie priekšnoteikumi sadarbībai, kas starp dažām pašvaldībām jau pastāv, un vairākums rajona pašvaldību arī nākotni saskata sadarbībā. Abi izstrādātie apvienošanās jeb sadarbības projekti ir diezgan līdzīgi. Vērojamas līdzīgas tendences arī pašvaldību uzskatos — Limbaži savu attīstību saredz kā atsevišķa pašvaldība, bet apkārtējie pagasti domā par sadarbību, lai veicinātu kopīgas infrastruktūras attīstību un varētu tuvināties pilsētas attīstības līmenim. "Ja Limbažu pilsētā domātu par to, kas notiek apkārtējos pagastos, tad būtu īstenojamas daudzas ieceres,"atzina S. Sproģe. Limbažu pilsēta uzskata, ka attīstība iespējama, paliekot kā atsevišķai administratīvajai teritorijai, veidojot kvalitatīvus un spēcīgus pakalpojumus, kuru konkurenci neizturētu apkārtējie pagasti. Mazajiem pagastiem vairāk jādomā par attīstību un darbu ar maziem projektiem, investīciju projektiem un iespējām piesaistīt līdzekļus. Atšķirībā no citiem rajoniem Limbažu rajonā četras mazpilsētas atrodas cita citai diezgan tuvu. Iezīmējas izteikti attīstības centri lielām teritorijām. Ja tiks veidotas lielākas teritorijas, palielināsies attālums līdz pakalpojumu sniegšanas vietām. Skultes, Vidrižu un Lēdurgas pagastam ir izveidojusies sadarbība ar Rīgas rajona pašvaldībām. Pašvaldību vadītāji, deputāti un darbinieki ir noskaņoti pret apvienošanos, bet bieži vien netiek saskatītas pat sadarbības labās puses. Arī noslēguma seminārā vairākums izteikto viedokļu bija pret apvienošanos, jo tai neesot ekonomiskā pamatojuma, neesot izpētīts arī turpat netālu esošās Salacgrīvas pilsētas un Salacas pagasta apvienošanās rezultātā iegūtais. Izpētes projektu daudzi atzina par vērtīgu informāciju, ko būšot iespējams izmantot turpmāk. "Visas rajona pašvaldības domā par attīstību un saskata individuālās attīstības iespējas, sadarbojoties ar kaimiņos esošām pašvaldībām," atzina izpētes projekta eksperte, piebilstot, ka par abiem modeļiem Limbažu rajona pašvaldības aicinātas izteikt viedokli līdz 16. februārim, kas arī tiks iekļauti pētījuma projektā pirms tā iesniegšanas PLP.

Vērtējumu par Limbažos notikušo semināru "Latvijas Vēstnesim" izteica arī PLP direktora vietnieks Arvīds Pīlēģis . Viņš atzina, ka seminārā notikušas pārdomu vērtas diskusijas un izteikti dažādi viedokļi, kas liecinājuši arī par pašvaldību vēlēšanu tuvošanos un politiķu gatavošanos tām. "Pašvaldības uzskata, ka ir spējīgas attīstīties un reformas nav nepieciešamas, taču izpētes projekta darba variants rāda, ka Limbažu rajonā nav pietiekami daudz spēcīgu pašvaldību," teica PLP direktora vietnieks, piebilstot, ka izpētes veicēju uzdevums ir izveidot iespējami optimālākus ieteikumus pašvaldību apvienošanai vai sadarbībai, kas pamatoti ar pētījumu un viedokļiem. Viņš atzīmēja, ka ne vienmēr izpētes projektos visos rajonos atspoguļotas visas nianses, kas varētu ietekmēt pašvaldību nākotnes modeli Latvijā, jo, piemēram, katrā rajonā ir atšķirīgi kritēriji pašvaldību apvienošanai (sadarbībai), turklāt rajonu izpēte neatspoguļo rajonu robežu tuvumā esošo pašvaldību sadarbību ar cita rajona pašvaldībām.

Taču jau tagad ir redzams, ka izpētes projektos ieguldīts nozīmīgs darbs un izpētes projekti tiks izmantoti Latvijas administratīvo teritoriju nākotnes kartes zīmēšanai. Līdz 23. februārim BKb izpētes projekti jāiesniedz PLP. Tad arī varēs uzskatīt, ka bruģēts ceļš, lai reformas tiktu sekmīgi turpinātas.

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!