28. oktobra ārkārtas sēde

31. oktobrī

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 183., 186., 187.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais... (No zāles deputāts Kristovskis: “Noņemu.”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis savu priekšlikumu noņem.

K.J.Druva. 26.pantā ir deputāta Apiņa piedāvātais grozījums — svītrot 26.pantu. Komisija noraidīja šo piedāvājumu, jo šeit ir skaidri un gaiši parādīts — visas sabiedriskās organizācijas, nozares, kuras būs daļas no šīs kontroles komisijas.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Pilnīgi veltīgs uzskaitījums. Es vēlētos teikt Druvas kungam, ka sabiedriskas organizācijas tur nebija minētas. Vai tiešām mēs nevaram Ministru kabinetam uzticēties, lai viņi paši dibina savas komisijas, kā viņiem tīk. Mums tiešām ir likumā jāreglamentē šādi sīkumi.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Es, kolēģi, aicinātu svītrot šo pantu, un šajā gadījumā nevar iebilst ne Līgotnis, ne Endziņa kungs, ne kāds cits par to, ka, ja mēs šo pantu izsvītrosim, respektīvi, pantu, kas vienkārši nosauc šīs komisijas sastāvu, kurā uzskaitīts, no kurām ministrijām ieiet, ka Aizsardzības ministrijas pārstāvis ir vadītājs šādai kontroles komisijai, ko es jau uzsvēru, tas ir pilnīgi neloģiski. Pašas ministrijas pārstāvis, iznāk, vadīs kontroles darbu par savas Aizsardzības ministrijas, teiksim, iestādes rīcību jauniesaucamo iesaukšanas sakarībā. Šo pantu izsvītrojot, mēs atstājam brīvu rīcību Ministru kabinetam izveidot, ja tiešām kaut kad būs vajadzīgs, ja te Līgotnis saka — pieci gadījumi gadā, varbūt ka vispār nebūs kaut kādu gadījumu. Nebūs arī šo piecu, un šādu kontroles komisiju nevajadzēs sasaukt, bet Ministru kabinets attiecīgā situācijā varēs izveidot, un varēs varbūt premjerministrs ieteikt šādas kontroles komisijas vadītāju tādā saspīlētā situācijā, ja tāda būs radusies, nevis būs Aizsardzības ministrijas ieteiktais pārstāvis. Tā ka izsvītrojam šo pantu, kas nosaka, tieši kādā sastāvā tai komisijai jābūt.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu runāt debatēs nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Godātie deputāti, balsosim par deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu — svītrot 26.pantu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 26, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir arī deputāta Kazāka un frakcijas “Latvijai” piedāvātie grozījumi, kas ir analoģiski tam, ko mēs noraidījām, tātad pēc būtības nav balsojami.

Ejam uz trešo daļu šim likumam. 27.pantā deputāts Kazāks piedāvā izslēgt 27.pantā vārdus “citi likumi un normatīvie akti”, bet tik tiešām tādi likumi valda pār šo jomu, un tādēļ komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātie grozījumi — izteikt 27.pantu kā 28.pantu šādā redakcijā: “Obligātā militārā dienesta pildīšanas kārtību nosaka šis likums un citi likumi”, principā mēs noraidījām tādēļ, kad tikpat kā viss ir izteikts piedāvātā redakcijā jau.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk frakcija “Latvijai” piedāvā izteikt 28.pantu šādā redakcijā: “Pamats nozīmēšanai dienestā — Aizsardzības ministrijas pavēle, militārā dienesta iesaukšanas komisijas lēmums...” Komisijas lēmums bija, ka esošā redakcija precīzāk jau nosaka šīs pavēles un šo gaitu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Kolēģi, pavisam īsi. Es jau, runājot par iepriekšējiem pantiem, uzsvēru to, ka nevar samierināties ar to, ka visu izšķirs viens cilvēks, viena šī militārā dienesta iesaukšanas centra vadītāja lēmums, ka jābūt šim koleģiālam lēmumam. Ka mēs veidojam galu galā demokrātisku valsti, un tāpēc šeit ir arī šis frakcijas “Latvijai” ierosinājums, ka pamats norīkošanai dienestā ir aizsardzības ministra pavēle un militārā dienesta iesaukšanas komisijas lēmums. Tāpēc aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šāds priekšlikums ir pretrunā tik tiešām ar Saeimas iepriekšējo balsojumu, kur ir skaidri un gaiši, ka tas ir militārā dienesta iesaukšanas centra vadītāja lēmums — vai iesaukt, vai neiesaukt, to noteic attiecīgais pants. Līdz ar to šis priekšlikums, manuprāt, vispār nav balsojams. Un es negribētu atbalstīt arī un aicinātu Kristovska kungu noņemt savu priekšlikumu, jo viņš šeit raksta par Militārā dienesta iesaukšanas centra lēmumu, ja, bet lēmumu pieņem nevis centrs, bet centra direktors. Tāpēc komisijas formulējums, manuprāt, ir visprecīzākais. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izteikt 28.pantu šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 40, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Apiņa piedāvātais grozījums — apvienot 28. un 29.pantu. Komisija noraidīja arī šo priekšlikumu, domājot, ka principā ir starpība starp to, kas ir izteikts 28. un 29.pantā, un tādēļ nebūtu apvienojami.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis savu priekšlikumu noņem.

K.J.Druva. Tālāk ir 29.pantā atkal Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums, un komisija to noraidīja, jo komisija vismaz pieņēma lēmumu, ka esošā redakcija, ko komisija ir pieņēmusi, un tajā skaitā iestrādātā Juridiskā biroja jaunā redakcija, precīzāk izsaka jēgu, kas ir domāta šim pantam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi, mans priekšlikums ir redakcionālas dabas. Tas, ko teica komisijas priekšsēdētājs par Juridiskās komisijas biroju, tas arī ir ietverts manā, priekšlikumā, un tas nekādā ziņā nav pretrunā. Es norādīšu uz otrajā lasījumā pieņemto pantu un redakcionālām atšķirībām, kuras es piedāvāju. Tātad 29.pantā ir teikts, ka pret parakstu izsniedzot tām attiecīgu rīkojumu... kādā veidā tiks izsniegts — vai pret parakstu, vai pret kaut ko, tas šeit nebūtu jāsaka, tāpēc es vienkārši rakstu, ka izsniedz norīkojumu, kur esošā kārtība tiek noteikta.

Otrs. Piedāvātā 2.panta redakcija ir darba līguma izbeigšanai vai atbrīvošanai no valsts civildienesta. Nu, varbūt vēl kaut kādi dažādi formulējumi šeit tiek divi piedāvāti pēc būtības, kas attiecas uz vienu jēdzienu, un tur es piedāvāju, teiksim, “līdz iesaukšanai pastāvējušo darba attiecību kārtošanai”. Tā ka manā uztverē, teiksim, es esmu centies sakārtot, un tas nekādā veidā nav pretrunā ar Juridiskā biroja priekšlikumu, un tāpēc aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu neatbalstīt Kristovska kunga priekšlikumu vienkārši tāpēc, ka juridiski tas tomēr nav tik precīzs, jo tas saka tā — norīkojums, kas vienlaikus kļūst par pamatu iesauktās personas līdz iesaukšanai pastāvējušo darba attiecību kārtošanai. Ko šeit domā — kārtošanu, to saglabāšanai vai izbeigšanai. Ja ir norīkojums iesaukt armijā, tas nozīmē, ka darba devējam ir jāizbeidz šis darba līgums, vai tas ir darba devējs, vai tā ir Valsts civildienesta pārvalde, vai tā ir juridiska vai fiziska persona, un tāpēc arī 29.panta redakcijā, ko piedāvā komisija tomēr ir juridiski korektāk un precīzāk. Es aicinātu tomēr šo Kristovska kunga priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Druvas kungs arī runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Ģirta Kristovska izteikto priekšlikumu — izteikt otrā lasījuma 29.pantu kā 30.pantu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā, kas jums ir priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 37, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Juridiskā biroja piedāvātie grozījumi, kuri tika iestrādāti Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā redakcijā, un jūs redzat, un tie tika pieņemti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Apiņa piedāvājums — papildināt 30.panta 2.punktu, nomainot vārdus “Aizsardzības ministrija” ar vārdiem “Ministru kabineta noteikumi”. Komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja, jo ne vien visas izvēles ir jāveic Ministru kabinetā un to noteikumu kārtībā, un līdz ar to noraidīja piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Karavīru atvaļināšanas kārtība ir ļoti nopietna lieta, un vienkārši šī iemesla dēļ tas būtu pilnīgi normāli, ka to reglamentētu Ministru kabineta noteikumi. Kā zināms, Ministru kabinets neko nepieņemtu, ja to neieteiktu Aizsardzības ministrija, un šos dokumentus vienmēr sagatavo Aizsardzības ministrija, bet tādā gadījumā parādās iespējas, piemēram, šos Ministru kabineta dokumentus saskaņot ar citām ministrijām, piemēram, Labklājības ministriju. Tas dažkārt ir būtiski atšķirībā no sociālām garantijām un citādi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Tas, kālab nevar pieņemt šo deputāta Apiņa priekšlikumu, faktiski slēpjas viņa paša teiktajos vārdos. Saprotiet, patlaban ir spēkā noteikta kārtība, kādā veidā atvaļina karavīrus, tas ir noteikts ar aizsardzības ministra pavēli, un tas funkcionē normāli. Ja tiks nobalsots šis Apiņa kunga priekšlikums, tad ar likuma spēkā stāšanos brīdi būs... nevarēs vairs vadīties pēc tiem noteikumiem, kas ir uz šodienu, bet būs jāizstrādā jauni noteikumi. Vispirms jāsaskaņo ar visām ministrijām, pēc tam jāielabo ministru izteiktie priekšlikumi un tad jāvirza uz Ministru kabinetu. Vispirms uz Ministru kabineta komiteju, pēc tam tikai, divas nedēļas vēlāk, uz kabineta sēdi. Tas nozīmē, ka šāda kabineta noteikumi var tapt ātrākais divu mēnešu laikā. Ko tas nozīmē, tas nozīmē, ka, šim likumam spēkā stājoties, neviens karavīrs no bruņotajiem spēkiem netiks atvaļināts, līdz tādi noteikumi tiks pieņemti, izstrādāti un stāsies spēkā. Tādēļ šis priekšlikums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Ja šajā gadījumā atkal... tā ir kaut kāda aizsega veidošana. Ministru kabineta noteikumi, nu, gan jau tajos visu ko varēs iebāzt iekšā, ļoti bieži, izskatot projektus, jādzird ir, ka, lūk, būs Ministru kabineta noteikumi, tie jau nu visu noteiks. Tā ir šīs lietas sarežģīšana, absolūti nevajadzīga sarežģīšana. Galu galā katrai ministrijai ir sava kompetence, un katras ministrijas kompetencē būtu jājaucas iekšā ļoti uzmanīgi, un šajā gadījumā, runājot par karavīru atvaļināšanas kārtību, ir jāsaprot, ka Aizsardzības ministrija galu galā zina savu stāvokli, zina, kādā veidā patlaban rit dienesta pienākumu izpilde un kādā veidā varētu nodrošināt šo atvaļināšanas kārtību, un tagad iedomāties tiešām to absurdu, ka nu būs jāstaigā par pārējām ministrijām un jāsāk filozofēt. Un tā ir absolūti lieka birokrātija, un mēs tik tiešām gribam vienkāršot savu darbu, un mēs gribam šīs funkcijas skaidri un gaiši redzēt katrai ministrijai. Tā ka šāds priekšlikums ir kategoriski noraidāms, jo tas tikai rada papildu jūkli.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Druvas kungs arī runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Pētera Apiņa izteikto priekšlikumu, kas ir formulēts 25.lappusē apakšā — papildināt 30.panta otro punktu, nomainot vārdus “Aizsardzības ministrija” ar vārdiem “Ministru kabineta noteikumi”. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret —33, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir ... Deputāts Kristovskis noņem savu nākošo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis savu priekšlikumu noņem. Turpinām!

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātās redakcionālās izmaiņas. Komisija to pieņēma un iestrādāja redakcijā, kas ir jūsu priekšā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 31.pantā ir deputāta Eniņa kunga piedāvātais grozījums. Komisija pieņēma lēmumu, ka šim likumam nevajadzētu būt principā kā Kriminālkodeksam vai pat Administratīvā likuma formējumam un līdz ar to noraidīja piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Deputāti lūdz balsojumu. Kārlis Čerāns — frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi, ja kādam ir iebildumi pret komisijas redakciju, tad lūdzu šos iebildumus izteikt no tribīnes. Vai arī, ja kāds lūdz balsojumu. Tas neattiecas tikai uz šo konkrēto gadījumu, bet vispār. Mums ir bijusi ļoti bēdīga pieredze šajā situācija, kad no zāles kaut kas tiek izkliegts, un pēc tam tiek pieņemti nepārdomāti lēmumi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti lūdz balsojumu par deputāta Gunta Eniņa priekšlikumu? Deputāts Vidiņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (TB). Cienījamā Saeima! Tā kā deputāta Eniņa pašreiz nav, mēs ar viņu par šo lietu runājām, viņš tomēr savu balsojumu grib uzturēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Gunta Eniņa priekšlikumu — 31.pantu papildināt ar teikumu, un tālāk kā tekstā jums ir priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 25, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums, kas...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis savu priekšlikumu noņem.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums, un komisija to pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Apiņa grozījums 32.pantam. Ar jaunu punktu šādā redakcijā. “Ja karavīra militārā dienesta laikā viņa likumīgajā laulībā piedzimst bērns...” Un arī viena cita redakcija, kas ir jūsu priekšā, kas principā saka, ka jaunietis tiek atbrīvots no dienesta, ja piedzimst jauns bērns, un tā tālāk. Šobrīd komisija pieņēma lēmumu — nepieņemt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis — frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu! Pēteris Apinis runāt nevēlas. Citi deputāti arī runāt nevēlas. Pēteris Apinis savu priekšlikumu atsauc? Deputāts Pēteris Apinis savu priekšlikumu atsauc. Turpinām, lūdzu!

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis savu priekšlikumu atsauc.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais redakcionālais grozījums, un to komisija daļēji pieņēma un iestrādāja esošajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums, kas izvērš šo pantu krietni plašāku, un komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, mēs izskatījām 27.lappusē Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru komisija daļēji pieņēma, iestrādājot tā redakciju panta redakcijā, 28.lappusē, mums tālāk ir jāiet...

K.J.Druva. Es atvainojos, es nejauši pārgāju uz citu pantu. Tālāk ir deputāta Kazāka piedāvātais grozījums 33.pantā, ka vārdus “pēc 45 gadiem” nomainīt ar vārdiem “pēc 50 gadu vecuma”. Mēs jau otrajā lasījumā mainījām no 40 uz 45 gadiem. Komisija vienkārši nolēma palikt pie 45 gadiem un noraidīja piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Kazāks, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

J.Kazāks (TKL). Augsti godātais prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāj! Dārgie kolēģi! Jā, es pilnībā varētu piekrist arī Druvas kungam, ka mēs jau palielinājām vienreiz pa pieciem gadiem šos gadus. Bet, es domāju, ka mēs — vīrieši — 50 gadu vecumu sasniedzot, jūtamies vēl pietiekoši stipri, un tā kā ar katru gadu, es atvainojos, tā kā ar katru gadu pensijas vecums palielinās, es domāju, ka mēs varam droši arī palielināt tos piecus gadus un pagarināt šo laika periodu līdz 50 gadiem un šo uzskaiti veikt līdz 50 gadiem. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs par deputāta Kazāka priekšlikumu pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Kazāka izteikto priekšlikumu — aizstāt 33.pantā vārdus “pēc 45 gadu”, ar vārdiem “pēc 50 gadiem”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! (Starpsauciens: “Pret!”) Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 21, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts. Turpinām.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas “Latvijai” piedāvātā maiņa. Arī pacelt gadu vecumu no 45 uz 60 un citas izmaiņas, arī šo priekšlikumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, pēc kārtas nākamais mums būtu jāizskata Ģirta Valda Kristovska priekšlikums, kas paredz izslēgt 33.pantu. Kristovska kungs savu priekšlikumu noņem.

K.J.Druva. Tālāk atkal ir frakcijas “Latvijai” piedāvātie grozījumi. Kā es jau minēju, komisija vismaz novērtēja to, ka 60 gadu vecumā varbūt būtu nedaudz par augstu tas vecums, lai varētu dienēt pat rezervē. Līdz ar to noraidīja piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Godājamie kolēģi, protams, katra valsts var noteikt tādu vecuma cenzu, kādu tā uzskata par lietderīgu, izejot no savas valsts aizsardzības koncepcijas, un šajā gadījumā mēs domājam, ka 45 gadi — piedāvātais vecuma cenzs — principā ir pretrunā ar tām idejām, kuras mēs ieliekam Zemessardzei, tieši tāpat, kā tas bija pirmskara Latvijas laikā Aizsargu organizācijai. Vīri ir spēka gados, viņi brīvprātīgi var piedalīties apmācībās, būt gatavi aizstāvēt savu zemi, viņi var būt Zemessardzē, un mierīgi 55, 56, 57 gadu vecumā, mierīgi, viņi ir pilni garīgo spēju, arī fizisko spēju, viņi strādā valsts darbos, arī atbildīgos valsts pārvaldes amatos, arī Saeimā ir deputāti šeit, paskatieties, vienalga, arī, teiksim, “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti — Priedkalna kungs, kuru es ļoti cienu, tie ir cilvēki, kas ir spējīgi aizstāvēt savu valsti, un kāpēc mēs noliekam tagad šo “kārti” uz 45 gadiem, novelkam svītru un pasakām, ka šie cilvēki vairs nav piemēroti savas valsts aizsardzībai. Es domāju, ja mēs runājam par šo Zemessardzi, ja mēs runājam par valsts totālo aizsardzību, un tieši tā ir pamatā mūsu Latvijas kā mazas valsts aizsardzības koncepcijā, tad mēs varam attiecībā uz rezervistiem — taču nevajag jaukt ar obligāto dienestu, kur iesaucam, mēs jau skaidri pasakām, līdz 27 gadu vecumam aktīvajā armijā. Tā ir pilnīgi cita lieta. Šeit ir runa par rezervi. Tāpēc mēs aicinām tomēr noteikt šo 60 gadu vecumu — un pie tam bez šķirošanas komandējošā vai ierindas sastāvā. Aicinām atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamais sēdes priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamie klātesošie! Es aicinu tomēr noraidīt šo priekšlikumu, jo mūsu militārā rezerve — tie ir tie, kas saistīti ar armiju. Tie ir cilvēki, kuri nav saistīti ar Zemessardzi, tāpēc mums arī ir Zemessardze, un Zemessardze paver šīs iespējas tiem cilvēkiem, kuri tiek noņemti no militārā dienesta uzskaites, pieteikties Zemessardzē, jo Zemessardzē nav šī ierobežojuma. Ja mums par šāda vecuma kategorijas, pēc 45 gadiem, cilvēkiem būs jādomā, Aizsardzības ministrijai jādomā par šāda vecuma grupas cilvēku militāro sagatavošanu, apmācību, nu, arī uzskaites un visas pārējās problēmas, kas ir saistītas, un paralēli notiek arī Zemessardzei šāda pati uzskaite un apmācība šīs vecuma kategorijas cilvēkiem, līdz ar to es domāju, ka mēs tiešām lieki šķērdējam tad valsts līdzekļus. Līdz ar to es aicinu tomēr tieši bruņotajos spēkos, kas ir tuvu pie aktīvajiem bruņotajiem spēkiem, tieši arī fiziski spēcīgākām bruņoto spēku grupām, šīs kategorijas karavīrus vai vīriešus neiekļaut. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Ir jau, protams, ļoti patīkami, ka vidējais vecums, kas vispār ir vidējais nodzīvotais vecums, kāds ir šodien Latvijas vīrietim, tas ir, praktiski līdz nāvei, viņam ir jābūt rezerves karavīram. Nu sirdī viņš tāds, protams, varētu būt. Bet nu nesajauksim šīs divas funkcijas. Tiešām Aizsardzības ministrijas funkcijas tomēr vairākos jautājumos operatīvi atšķiras no tām funkcijām, kas ir šaurākas un kas ir tieši Zemessardzes funkcijas. Un šeit ir tā būtība. Un nevienam nav liegts kaut līdz 150 gadu vecumam būt noderīgam un būt aktīvam. Tā ka nesaliksim nu atkal vienā katlā divu dažādu struktūru funkcijas, un šeit ir tieši tā lieta, ka jāiemācās vienreiz par visām reizēm saprast, kādas funkcijas ir aktīvajam dienestam, kādas funkcijas ir Aizsardzības ministrijas operatīvajai darbībai un kādas funkcijas vispār ir Zemessardzei. Tā ka es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izteikt 33.pantu šādā redakcijā. Un tālākā redakcija jums ir priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 29, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Celmiņa piedāvātais grozījums...

Sēdes vadītājs. Deputāts Celmiņš savu priekšlikumu noņem.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja redakcionālās izmaiņas, un tās tika iestrādātas esošajā redakcijā, kas jums ir priekšā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Druvas kungs, mums ir līdz pārtraukumam divas minūtes. Deputāti vēlas sniegt arī paziņojumus, tāpēc šajā brīdī mēs atkal varētu pārtraukt likumprojekta izskatīšanu. Paziņojumu vēlas sniegt Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Vienā no iepriekšējām sēdēm, izskatot jautājumu “Par Satversmes tiesnešu kandidatūrām”, Augstākās tiesas izvirzītie tiesneši neguva Saeimas atbalstu. Augstākās tiesas plēnums ir izskatījis šo jautājumu un atkārtoti izvirzījis kandidātus. Juridiskās komisijas vārdā es jums visiem daru zināmu, ka Juridiskā komisija šo jautājumu izskatīs un apspriedīs 5.novembrī pulksten 12.00 šīs mājas 426. telpā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk paziņojumus deputāti sniegt nevēlas. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties kvorumam. Godātie deputāti, lūdzu reģistrēties kvorumam! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! Zālē ir 46 deputāti. Lūdzu garus zvanus! Godātie deputāti! Vēlreiz lūdzu atkārtot reģistrāciju kvorumam! Lūdzu reģistrēties. Atkārtota reģistrācija kvorumam. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 59 deputāti. Turpinām sēdi. Godātie deputāti, izskatām dokumenta 29 lappusi — Ģirta Valda Kristovska priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jauna satura 34. pantu. Deputāts Kristovskis priekšlikumu atsauc.

Turpinām, lūdzu, Druvas kungs!

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Pētera Apiņa piedāvātais grozījums 34.pantam, kas lūdz papildināt 34. pantu pēc vārdiem “glābšanas vienības”, raksturot šādā tekstā “kā arī Labklājības ministrijas Katastrofu medicīnas centra struktūrvienības”. Komisija noraidījusi šo piedāvāto grozījumu, jo ir jau iestrādāta vesela virkne struktūras, kas tiek izņēmuma gadījumā nostādītas ārpuskārtas šī likuma prasībām.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts. Nav zālē. Vairāk deputātu debatēs uzstāties nevēlas. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli — noraidīt deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu — iebildumu nav? Pieņemts.

K. J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais...

Sēdes vadītājs. Deputāts Ģirts Kristovskis savu priekšlikumu noņem.

K.J.Druva. Tad ejam tālāk uz 4. daļu. Šim likumprojektam šeit 35. pantā Ģirta Kristovska piedāvāto grozījumu komisija noraidīja, vienkārši jūtot, ka esošā redakcija precīzāk nosaka paredzēto tekstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”. lūdzu!

Ģ.Kristovskis (LC). Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Pavisam īsi. Manuprāt, komisijas piedāvātajā redakcijā nevajadzīga ir atsauce uz 12. panta minētajām personām un tamlīdzīgi, jo 12. pants runā par personām, kuras tur sasniedz 18 gadus un kuras tur ir Latvijas diplomātiskās konsulārās pārstāvniecībās attiecīgās valstīs ārvalstīs un tamlīdzīgi. Visas tās personas — tās atrodas jebkurā statusā — vai iesaucamo, vai rezerves karavīru, vai rezervistu statusā — un nav šāda atsauce vajadzīga. Paldies par uzmanību! Tāpēc es aicinu... es uzskatu, ka mans priekšlikums ir precīzāks. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs arī runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Ģirta Kristovska priekšlikumu: izteikt otrā lasījuma 35. pantu kā jaunu 36. pantu šādā redakcijā... un tālāk kā jums ir tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 14... Zālē nav kvoruma. Godātie deputāti! Lūdzu, uzmanīgi sekosim likumprojekta gaitai un arī piedalīsimies balsošanā. Mēs izskatām 29. lappusē deputāta Ģirta Kristovska priekšlikumu otrajam lasījumam — 35. pantu kā jaunu 36. pantu jums dotajā redakcijā. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 10, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizējums 35. pantam, izlēdzot vārdu “karavīri”, un to komisija iestrādāja esošajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Lujāna piedāvātais grozījums — mainīt vārdu “izsaukumā” pret vārdu “norīkojumā”. Komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja, jūtot, ka izsaukums ir precīzāk nekā norīkojums šajā kontekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Ģirta Kristovska....

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis noņem savu priekšlikumu.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Celmiņa piedāvātais grozījums redakcijā, un šo piedāvāto redakciju, kas jums ir priekšā, komisija noraidīja, vienkārši jūtot, ka jau esošā redakcija pilnībā nosaka vajadzīgo kontekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 37. pantam Ģirta Kristovska piedāvājums, kā jūs redzat, ir jums priekšā. Komisija šo piedāvāto redakcionālo izmaiņu...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis savu priekšlikumu noņem.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — iestrādāt vārdus “darba vietu un amatu” — un tas ir jūsu priekšā iestrādātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 38. pantā deputāta Lujāna piedāvātā redakcija — aizstāt 38. pantā minēto vārdu “izsaukumu” ar “norīkojumu”, kā jau iepriekš mēs to pamatojām, arī noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Un otrajā daļā 38. pantā “aktīvajā dienestā iesauktajām...” un mainīt attiecīgi redakciju. Arī šo deputāta Lujāna piedāvāto grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk deputāta Apiņa piedāvātā redakcionālā maiņa, paredzot... izmainīt 38. panta redakciju, paredzot, ka kompensāciju par izmaksāto pabalstu darba devējs vai civiliestāde saņem no Aizsardzības ministrijas. To konceptuāli noraidīja tādēļ, ka tas nozīmē, ka tagad vispār budžets Aizsardzības ministrijai tiks pamazināts, un jau šobrīd tam ir ļoti mazskaitlisks sastāvs. Līdz ar to komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Pēteris Apinis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts. Pēteris Apinis nav zālē. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka lielākā daļa no jums jau ir aizmirsuši padomju laikus, kad mīlēja kara komisariāti iesaukt gan rezervistus, gan arī obligātā dienestā, un reizēm pat varbūt nebija vajadzīgs. Nāca lauku darbi, nāca sezona virsū, un vajadzēja kādam kolhozam palīdzēt. Un šinī gadījumā varbūt tieši tas būtu... Apiņa kunga piedāvātais labojums būtu taisni kā aizsardzības mehānisms, lai Aizsardzības ministrijai un dotajiem dienestiem nebūtu vēlmes iesaistīt nevajadzīgi liekus cilvēkus, jo, protams, var paņemt vienu vai divus, cik patiešām nepieciešams, bet var atkal kārtējo reizi izsludināt kaut kādu vispārēju iesaukšanu, un tas būtu šinī gadījumā... šis būtu aizsardzības mehānisms, un tas būtu varbūt pat vajadzīgs. Un tādēļ es tomēr domāju, ka vajadzētu balsojumu un padomāt par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs arī runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu: izmainīt 38. panta redakciju... un tālāk kā tekstā. 31. lappuse. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 30, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums, tāpat arī deputāta Grīga piedāvātie grozījumi, kur abi divi šie piedāvātie grozījumi daļēji tika pieņemti. Arī tika pilnībā pieņemts Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums un iestrādāts esošajā redakcijā jūsu priekšā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par deputāta Kristovska priekšlikumu. Vārds deputātam Ģirtam Kristovskim, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

Ģ.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Es lūgtu varbūt apskatīties mana priekšlikuma otro punktu, un tur es runāju par to, ka pēc atvaļināšanas... kas notiek pēc atvaļināšanas no obligātā aktīvā militāra dienesta. Iepriekšējais darba devējs varbūt pastāv vēl, varbūt var arī nepastāvēt, un vai arī varbūt kāda valsts iestāde vai civiliestāde ir beigusi pastāvēt. Un šinī gadījumā es ar savu priekšlikumu mēģināju atrisināt šo jautājumu tādā veidā, ka tad darbā iekārtošanu uzņemas valsts, lai valsts palīdz šiem cilvēkiem, un tas ir jāuzliek valstij par pienākumu — šādā situācijā rīkoties. Tāda bija mana priekšlikuma būtība. Bet tā kā pirmā daļa... pirmais punkts saskan ar komisijas redakciju, ja pieņemtu arī manu priekšlikumu kopumā, tas nebūtu pretrunā, bet paplašinātu, teiksim, šo jautājumu tā, kā es minēju otrajā daļā. Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva. Jā, ko deputāts Kristovska kungs te tikko minēja... principā kas notiek ar šo papildinājumu. Ir, ka valsts uzņemas tagad jauniešiem, kas aiziet dienestā, sagādāt darbu pēc tam, kad viņi pabeiguši dienestu. Es nezinu, pašlaik šādu iespēju nav, un līdz ar to tad komisija nolēma neatbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Mēs debates esam beiguši jau. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Ģirta Kristovska priekšlikumu — izteikt otrā lasījuma 38. pantu kā jaunu 37. pantu un atbilstošā redakcijā, kas ir šeit. Lūdzu... Es atvainojos... Tātad pēc mūsu nobalsotajām redakcijām pantu kārtība nemainās. Mēs runājām par 38. pantu...

K.J.Druva. Otro daļu... ielikt jaunu otro daļu. Mēs runājam — 38. panta otro daļu pielikt klāt, ko Ģirts Kristovskis ir piedāvājis.

Sēdes vadītājs. Kristovska kungs, jūs uzstājat sava priekšlikuma balsošanu pa daļām? (Kristovskis no zāles kaut ko atbild.) Godātie deputāti! Mēs izskatām deputāta Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu par 38. pantu, kurš sastāv no divām daļām. Deputāts Kristovskis ierosina savu priekšlikumu — balsot pa daļām. Kā pirmo un otro daļu. “Par” vai “pret” priekšlikumu balsot pa daļām deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par deputāta Kristovska priekšlikumu, viņa priekšlikumu — balsot pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 5, atturas — 15. Priekšlikums pieņemts.

Turpinām izskatīt Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu. Tātad lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Ģirta Valda Kristovska priekšlikuma pirmo daļu — “obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesauktajām personām...” un kas beidzās ar “...aktīvā militārā dienesta”. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! 25 — par, pret — 14, atturas — 17. Nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par Ģirta Valda Kristovska priekšlikuma otro daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 21, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Grīga piedāvātais grozījums. Kā jau iepriekš minēju, tas daļēji tika pieņemts, un kopā ar Saeimas Juridisko biroju grozījumi iestrādāti esošajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Deputāts Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Atklājam debates par deputāta Grīga priekšlikumu.

O.Grīgs (TB). Es domāju — būtībā jau faktiski gandrīz tas pats ir, bet varbūt, ka mans ir vienkāršāks un precīzāks, jo amatam ir jābūt iekšā, savādāk, atnākot no armijas, darbu jau var iedot, bet ja viņš ir bijis kāds inženieris, tad viņam var iedot sētnieku arī. Tā ka es uzstāju tomēr par savu priekšlikumu balsot.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs par deputāta Grīga priekšlikumu runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Grīga priekšlikumu — izteikt 38.panta daļu pēc vārdiem “apmērā”, un tālāk, kā jums ir dotā redakcija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Atkārtoti balsojam par deputāta Grīga priekšlikumu par 38.panta redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 19, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums, un tas ir iestrādāts Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas redakciju iebildumu nav. Pants pieņemts komisijas redakcijā. Lūdzu turpinām!

K.J.Druva. 39.pantā ir deputāta Kristovska piedāvātais grozījums...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis savu priekšlikumu noņem.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstrādātā precizētā redakcija, kuru jūs redzat 39.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Dobeļa piedāvātais grozījums 40.pantam.

Sēdes vadītājs. Deputāts Dobelis savu priekšlikumu noņem.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Kristovska piedāvātais grozījums 40.pantam — izteikt jaunā redakcijā. Komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja, domājot, ka jau esošā redakcija ir precīzāka.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs iedziļināties šajā redakcijā, jo komisijas piedāvātā redakcija nav precīzāka. Tur pēkšņi viens gadījums par slimību tiek izcelts citu nepārvaramu apstākļu priekšā, un tad tiek minēti atkal kādi citi ārkārtēji iemesli. Es domāju, ka to visu var apvienot vienotā formulējumā, ka ir nepārvarami apstākļi, kurus rakstveidā apliecinājušas pašvaldības, ārstniecības vai policijas iestādes. Līdz ar to manā uztverē mans piedāvājums ir precīzāks nekā komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Kristovska priekšlikumu — nemainot panta numerāciju, izteikt 40.pantu ar sekojošu tekstu: “Par attaisnojošu neierašanās iemeslu tiek atzīti nepārvarami apstākļi...”, un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Es aicinu deputātus atkārtoti balsot par deputāta Kristovska priekšlikumu par 40.panta tekstu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 6, atturas — 22. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 41.pantā ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātie grozījumi. Komisija daļēji pieņēma šos grozījumus un iestrādāja redakcijā, kura ir jums priekšā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli par deputāta Kristovska priekšlikumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Endziņa piedāvātais grozījums — papildināt otro daļu aiz vārdiem “ir tiesības” ar vārdiem “Ministru kabineta noteikto kvotu ietvaros”, un otru daļu precizēt, vai trešā daļa attiecas tikai uz otrajā daļā minētajām personām, vai arī uz pirmajā un otrajā daļā minētajām personām. Komisija šo grozījumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt manu pirmo priekšlikumu, proti, papildināt ar vārdiem “Ministru kabineta noteikto kvotu ietvaros”, jo acīmredzot mēs nevaram nostādīt pretim tagad sieviešu kārtas pārstāves, kuras būs beigušas mācību iestādes, un puišus, kuri būs nodienējuši armijā. Un, ja mēs nenosakām nekādu kvotu, ja kabinets nenosaka šīs kvotas, tad praktiski tas nozīmē, ka augstskolās varēs uzņemt tikai puišus.

Un es gribētu teikt arī to, ka arī padomju laikos, tad, kad tika paredzētas iespējas ārpus konkursa iestāties augstākajās mācību iestādēs tiem, kuri nāca no armijas, nodienējuši armijā vai kuriem bija darba stāžs, arī netika noteikts, ka viņi vispār ārpus konkursa. Vienmēr tika noteikta kvota vai, tas ir, no 25 vietām, — akadēmiskās grupas — 5 vietas tam ir paredzētas. Un to katrā gadījumā var lemt kabinets. Es tomēr domāju, ka tā viennozīmīgi, ka visi...

Un vēl. Es atceros, ka es pats pēc dienesta iestājos Universitātes Juridiskajā fakultātē. Mēs iestājāmies diezgan daudzi pēc armijas, un rezultāts, Ķezbera kungs var man pievienoties, jo mēs kopā sākām studēt dienas nodaļā. Tad burtiski pēc mēneša trīs puiši, kuri nāca no armijas un kuri līdz ar to tika ieskaitīti, beidza savas studentu gaitas, jo viņiem vienkārši bija vajadzīgs, lai tiktu projām no armijas ātrāk. Un tas bija viss. Tā ir viena lieta.

Otra lieta acīmredzot ir — laikam mums ir vajadzīgi studenti ar gaišām galvām, tādi, kuri tik tiešām ir spējīgi izturēt šo te konkurenci un varētu sekmīgi arī pēc tam studēt un arī būt labi profesionāļi. Tā ka tomēr konkurence zināmā veidā ir vajadzīga. Un tikai ar šādu kvotu palīdzību — tad arī zināmā mērā konkurss būs starp tiem pašiem puišiem, kuri nāk pēc armijas. Un viņi savā starpā konkurēs. Bet jau šo kvotu ietvaros — pēc labākām sekmēm iestājeksāmenos. Paldies!

Par otro es vienkārši vērsu komisijas uzmanību uz to, lai precizētu, ja komisija tur neko nav darījusi. Bet tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Vairāk... Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Cienītie kolēģi! Mans priekšlikums ir nedaudz līdzīgs, bet arī tomēr konkurējošs ar Endziņa kunga priekšlikumu, kas ir norādīts kā nākošais. Arī es izgāju no tā principa, ka, ja tiktu pieņemts šodien komisijas izteiktais priekšlikums, tad mēs redzētu, ka dažās prestižās specialitātēs ne tikai nevarētu iestāties mūsu daiļais dzimums, bet arī tie, kuriem tādu vai citu veselības apstākļu dēļ karadienests nebūtu pa spēkam, un ka tās visas nosegtu pilnībā šie nodienējušie cilvēki. Pie tam arī pēc tā formulējuma, kas ir, arī tajās privātajās mācību iestādēs, kur mācību maksa ir visai augsta un kur šajā gadījumā par šīm mācībām būtu jāmaksā valsts budžetam, kur valsts budžetā šādi līdzekļi nav paredzēti. Tieši tāpēc es izvirzīju savu priekšlikumu, ka šinī gadījumā šāda rezervēšana var notikt tikai tajās mācību iestādēs, vai nu valsts vai privātās, ja tur ir valsts budžeta finansējums. Un tad es uzskatīju — ceturto daļu — no savā laikā pieredzes, pilnīgi pietiekoša daļa, lai varētu šeit tie labākie studenti, arī no armijas izdienējušie, iestāties. Un tad būdu tāds stāvoklis, ka visi neaiziet uz pašām prestižākām specialitātēm, bet nu spējīgākie aiziet tur, citi, mazāk spējīgie, aiziet uz mazāk prestižām specialitātēm, un normāli.

Endziņa kunga priekšlikums diemžēl neņem vērā to, ka šeit ir ieslēgtas pamatpriekšlikumā, ko viņš mēģina uzlabot, visas mācību iestādes, tajā skaitā arī privātās. Un tad valstij būs jāuztur šīs privātās augstskolas.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Es vēlējos runāt kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Finansu ministrija arī, izskatot šos priekšlikumus, nolēmusi, ka Endziņa kunga priekšlikumā nav ņemts vērā tas, ka valsts licencētās mācību iestādes var būt arī privātās mācību iestādes, kur apmācība notiek par maksu. Un līdz ar to tas prasa valsts papildu budžeta līdzekļus. Tādēļ Finansu ministrijai būtu vairāk pieņemams Bišera kunga priekšlikums, kurš nosaka, ka šī kvota ir nosakāma tajās mācību iestādēs, kur mācības apmaksā no valsts budžeta. Un līdz ar to būtu lūgums noraidīt Endziņa kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts, otro reizi.

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es savu priekšlikumu noņemu un aicinu balsot par Bišera kunga priekšlikumu, paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatām nākošo priekšlikumu.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Bišera piedāvātais grozījums, un tas jau tika komentēts. Vienīgā starpība starp šo un komisijas piedāvāto grozījumu ir, ka šeit ir noteikts precīzi, cik liels būs apmaksājums. Turklāt komisija atstāj savu domu Ministru kabineta ietvaros tā, lai zinot, ka šobrīd budžets ir bēdīgā stāvoklī, varētu noteikt mazākas normas kā turpmākos gados. Un līdz ar to atstāj Ministru kabineta ietvaros.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Deputātiem tātad bija iebildumi pret komisijas viedokli — noraidīt Bišera kunga priekšlikumu. (No zāles deputāte Kreituse: “Kāpēc?”) Tāpēc lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Bišera priekšlikumu — izteikt 41.panta otro daļu sekojošā redakcijā: “Valsts atzītās licencētās mācību iestādēs vismaz viena ceturtdaļa studentu vietu...”, un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 11, atturas — 6. Deputāta Bišera priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk — deputāta Pētera Apiņa piedāvātais grozījums, kods uzņemšanai — bez Latvijas atzītās licencētās, akreditētās augstskolās — un tā tālāk, komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tas nav balsojams pēc būtības.

K.J.Druva. Tas vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie kolēģi! Es, piemēram, esmu ļoti pārsteigta kāpēc Endziņa kungs noņēma savu priekšlikumu, jo iebalsojot tagad 25 procenti, jūs paši saprotat, ka jūs izdarījāt “lāča” pakalpojumu tiem, kas nāks no armijas, un principā ražosiet tagad viduvējības augstskolā, potenciālos bezdarbniekus, jo viņi ar minimālām atzīmēm iestāsies, ar minimālām atzīmēm ceturtā daļa ies cauri augstskolai, to es jums varu teikt pēc tās pieredzes, ko mēs piedzīvojām padomju gados. Tā ir klasiskā padomju prakse, kas bija, kad nāca no armijas, ko Endziņa kungs jums teica, stājās iekšā, un viduvēji slīdēja cauri mācību iestādei. Kvotām ir jābūt proporcionāli tam, kas stājās iekšā, un mēs nedrīkstam ar likumu noteikt, ka tā ir ceturtā daļa. Tas nozīmē — tad, ja 50 cilvēkus uzņem, tad vairāk nekā desmit... desmit, vairāk nekā desmit būs tie, kas ies ārpus konkursa. To ir jāļauj noteikt vai nu augstskolai, vai nu ministrijai, kas nosaka šīs kvotas, atkarībā no tā, kāds ir specialitātes pieprasījums vispār, un pārējie lai maksā par savu mācīšanos. Bet, ieviešot šādu vienu ceturto daļu, mēs principā, es jums vēlreiz saku, mēs gatavosim vienu ceturto daļu, nē, bet apmēram piekto daļu viduvējības, potenciālos bezdarbniekus, kurus neviens nepieprasīs konkursa apstākļos. Un mēs ļausim izmantot augstāko izglītību par velti, jo tālākais pants jau vispār ir absurds. Tālākā daļa, par ko es runāšu tad, kad mēs runāsim par to. Tāpēc es personīgi uzskatu, ka mums vajadzētu balsot vēlreiz, kārtīgi izlasot Apiņa iesniegto priekšlikumu un noraidot šo 25 procentu ierakstīšanu iekšā.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, bet diemžēl patiešām Apiņa priekšlikumu vairāk nevar balsot. Tāpēc ka mēs jau esam nobalsojuši par jaunu otro daļu. Apinis šeit runā par kaut kādu 2.punktu, kāds vispār šajā pantā nav. Tātad arī tīri formāls iemesls, bet tajā pašā laikā, Kreituses kundze, kad es stājos, tad bija 25 vietas, un 5 vietas bija rezervētas ārpus konkursa, nu tā bija viena piektā daļa. Nu, tagad šeit ir viena ceturtā daļa, ko piedāvāja Bišera kungs. Un tajā pašā laikā augstskolās vienmēr uzņem studentus vēl klāt, un, ja jau viņš tādā veidā vilksies, tad viņš ātri vien tiks atskaitīts, un viņa vietā nāks sekmīgais students. Te ir tas... Domāju, ka te nu nekādu problēmu nav.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, atbilstoši mūsu balsojumam par deputāta Bišera priekšlikumu, kuru Saeima atbalstīja, par 41.panta otro daļu, vairs paredzēt šajā otrā daļā kvotas, kā tas bija agrāk, principā deputāta Pētera Apiņa priekšlikums nav balsojams, jo kvotu vairs nav. Tā ka tas pēc būtības nav balsojams. Vai deputātiem ir iebildes? Turpinām, lūdzu!

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības ministrijas piedāvātais grozījums, man šķiet, tas arī nav balsojams pēc būtības, jo man šķiet, ka, balsojot par deputāta Bišera piedāvāto grozījumu, principā mēs izslēdzām trešo daļu komisijas piedāvātam variantam.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie deputāti, te ir tā lieta, par ko mēs neizdomājām līdz galam. Mums liekas, ka viss notiek automātiski un ka viss ir tā kā astoņdesmitajos gados, kad studenti iestājas, saņem stipendiju un studē. Tad es jums varu pateikt, ka 1998.gadā, Apiņa kungs zālē nav, bet, cik es zinu, Medicīnas institūtā vispār nebūs bezmaksas studentu vairāk un, atstājot trešo daļu, nosakot, ka valsts iestādē, Latvijas Medicīnas akadēmijā, viena ceturtā daļa būs tagad ārpus konkursa uzņemtie bijušie karavīri, viņu mācības, ja atstāj trešo punktu, apmaksās valsts. Tā tas ir. Un kā tad būs ar citām apmaksas grupām augstskolā ārpus konkursa, kur uzņems. Un vispār vai pēc diviem gadiem būs bezmaksas apmācības, un, atstājot šo punktu, tas nozīmē, ka valsts budžetā ir jābūt paredzētai samērā lielai naudas summai, lai samaksātu šiem ārpus konkursa iestājošamies studentiem, ja mēs atstājam ierakstītu šo punktu iekšā. Tā tas nav. Vai mēs mazlietiņ par daudz negribam uzdāvināt tiem, kas ir 12 mēnešus tepat Latvijas teritorijā pildījuši Latvijas Republikas pilsoņa pienākumu. Tad ir jābūt kaut kādai citai skaidrībai. Vai patiešām mūsu valstī naudas ir tik daudz? Un vai patiešām augstskolai nav vajadzīgs cita veida finansiālais pabalsts, kā apmaksāt šos privileģētos, manuprāt, nepamatoti privileģētos cilvēkus. Tāpēc to vajag izdomāt līdz galam. Es jums vēlreiz atkārtoju, ka pēc diviem gadiem lielākā daļa augstskolu vispār nebūs bezmaksas. Nebūs, un Medicīnas akadēmija jau ir nākamajā gadā tāda, un tur maksa nav 10 vai 20 lati, tur maksa... iet runa par tūkstošiem.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Cienījamie deputāti! Es varētu tikai palūgt savu cienījamo kolēģi Kreituses kundzi, pirms viņa nāk apstrīdēt šo mūsu balsojumu, lai viņa izlasa, ko mēs esam nobalsojuši. Un tur ir noteikts, ka nekāds papildu finansējums netiks paredzēts, ka vienu ceturto daļu no tā, kas ir valsts budžetā, ir paredzēts apmaksāt, ka šī viena ceturtā daļa tiek rezervēta tiem, kas nāks no armijas. Tā ka valsts budžetam nekas papildus nav jāmaksā. Tik, cik valsts budžets būs paredzējis šīm vietām apmaksāt no valsts, viena ceturtā daļa tiek nodota tiem, kas nāk no armijas.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, jūs runāsiet kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs). Pie tā, kas šeit tika izteiks Finansu ministrijas kompetences ietvaros, es vēlos piebilst sekojošo, ka, veidojot un sastādot budžetu, mēs nosakām katrai ministrijai izdevumu griestus, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem noteiktam skaitam apmācāmo studentu. Tas nozīmē, ka, ja Saeima ir atbalstījusi deputāta Bišera priekšlikumu, tad tā ir noteikusi, ka tikai tajās valsts atzītajās mācību iestādēs, kur ir šīs valsts budžeta apmaksātās dotētās vietas, šī viena ceturtā daļa ir rezervējama. Visās tajās mācību iestādēs, kur šo mācību neapmaksā no valsts budžeta, šāda apmaksa arī netiek no valsts budžeta garantēta, līdz ar to loģisks ir priekšlikums, ka ir izslēdzama šī 41.panta trešā daļa, kā tas ir jau arī Bišera kunga priekšlikumā atbalstīts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs uzstāties nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas priekšlikumu — izslēgt 41.panta trešo daļu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 6, atturas — 15. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir frakcijas “Latvijai” piedāvātais grozījums 41.pantā, man šķiet, pēc būtības vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

K.J.Druva. Tālāk ir Juridiskā biroja piedāvātais grozījums,un tas jau ir iestrādāts redakcijā un paliek.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tad ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — 41.panta otrā daļa ir izteikta sekojošā redakcijā, un, man šķiet, tas arī pēc būtības vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

K.J.Druva. Tālāk. 42.pantā ir deputāta Bišera piedāvātais grozījums, tas tika pieņemts, precizējot redakciju, ko jūs redzat labajā pusē. Tāpat arī deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums ir daļēji pieņemts un visbeidzot iestrādāts viss Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā redakcijā, kuru jūs redzat 42.panta labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas redakciju 42.pantam nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 43.pantā Aizsardzības ministrijas piedāvātais grozījums izslēgt 43.pantu. Šeit ir viens būtisks jautājums — mēs jau runājām diezgan plaši par šo jautājumu otrajā lasījumā, mēs vēlreiz komisijā apspriedām šo pašu tēmu, atstājām, cik lielu atbalstu spēj dot šobrīd budžeta ietvaros, Ministru kabineta kompetencē un līdz ar to noraidījām Aizsardzības ministrijas piedāvāto grozījumu — izslēgt šo pantu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Vai nepietiek jau ar to, ka pieņemtie priekšlikumi būtu raksturojami ar vārdiem, ko replikā izteica Kreituses kundze ne no tribīnes, viņa teica tā, dienēs, pieņemot šo likumu, Tabūns un brīvprātīgās sievietes. Tātad tikai Tabūns un brīvprātīgās sievietes, un, lūk, tādu likumprojektu mēs gribam, nu, vienīgi Leiškalns vēl piesakās brīvprātīgi, tas jau ir labāk. Lūk, ko mēs esam izdarījuši. Vai nepietiek ar to. Tagad, lūk, šīs privilēģijas atkal, par goda pienākumu aizstāvēt Dzimteni, trenēties kara mākslā būs maksa, pie tam liela maksa, jo aizdevumu droši vien jaunie puiši, iekarsuši, paprasīs kārtīgas mājas celtniecībai, kas varētu maksāt ap pus miljonu. Un, ja tādi būs, piemēram, kādi simts, tad 50 miljoni no budžeta. Lūdzu, vai tas nav iespējams? Tas ir iespējams, ko tad mēs te lemjam, cilvēki mīļie, kādā veidā to varēs izturēt budžets. Taču jādomā tad par to galu galā. Un nākamais. Vai šo garantēto aizdevumu, ko garantēs valsts, valsts pēc tam spēs atgūt, protams, ka ne. Tas tiks dāvināts šiem jauniešiem par 12 mēnešu goda pienākuma pildīšanu, ļoti skaisti. Nobalsojiet, uz priekšu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs). Es nekādā gadījumā negribu apšaubīt šo priekšlikuma autoru labo domu un vēlēšanos, bet Finansu ministrijas kompetences ietvaros esmu spiests sacīt, ka garantēt aizdevumus dzīvokļu vai dzīvojamo māju iegādei varētu vienīgi no valsts budžeta līdzekļiem, un, pēc mūsu ieskata, ierobežoto valsts budžeta resursu dēļ pašreiz un arī tuvākajā nākotnē tas nav iespējams. Līdz ar to aprēķini, kuri ir arī sagatavoti no Ministru kabineta, nosaka, ka šādas izmaksas varētu pārsniegt 15 miljonus latu gadā, kas nekādā veidā nav savienojams ar mūsu valsts finansiālajām iespējām. Tādēļ no Finansu ministrijas puses mēs lūdzam atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu — izslēgt 43.pantu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Krastiņš (LNNK, LZP). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godājamie kolēģi! Šeit jau kolēģis Vītols pieskārās šim jautājumam, es jums gribētu šo trīs minūšu laikā izvērst mazliet šī balsojuma sekas. Jo aprēķins ir diezgan precīzs. Tātad, ja mēs ņemam vidējo gada iesaukumu, kāds tas varētu būt uz šobrīdi, tad 40 procenti ir no lauku apvidus jeb 1600 cilvēku, 30 procenti no pilsētām — 1200, 30 procenti no Rīgas. Desmit procenti iesaukto no lauku apvidus saņem kredītu mājas būvniecībai, mēs ņemam pavisam mazu normatīvu — 70 latu par vienu kvadrātmetru, kopā tas iztaisa 8,42 miljonus latu. Rīgā, ja ņemam 50 kvadrātmetru platībā dzīvokli, uz kādu viņi varētu pretendēt ar šo kredītu, tādā gadījumā uz šiem 80 procentiem būtu 1,5 miljoni latu. Kopā — Vītola kungs pilnīgi precīzi pateica vai vēl precīzāk var pateikt — tas ir 15,68 miljoni latu gadā vai vairāk nekā 70 procenti no visa aizsardzības budžeta, kāds tas ir apstiprināts 1997.gadam. Vēl jo vairāk, arī Tabūna kungs to pieminēja. Valsts garantē no valsts budžeta, no nodokļu maksātāju naudas atgriezt šos kredītus, cik no šiem puišiem deviņpadsmitgadīgajiem, ņemot šādu kredītu, ir gatavi to atdot noteiktajā laikā un ar tādiem procentiem, kā pašlaik tie kredīti ir doti. Tātad jūs uzliekat nodokļu maksātājiem pienākumu dzēst šādas summas, tāpēc es ļoti lūgtu izturēties atbildīgi pret Latvijas valsti un šajā gadījumā atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu — svītrot 43.pantu no šī likuma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi, es ceru, ka talantīgais sacerētājs Kristovska kungs arī uznāks augšā, pastāstīs tos ienākuma avotus no kurienes, teiksim, patiešām varētu šo labo ideju īstenot, bet es domāju, varētu arī papildināt to vēl ar tādiem punktiem — sievietēm par bērnu dzemdēšanu arī varētu, teiksim, būt aizdevums dzīvokļa iegādei. Teiksim, arī policistiem vajag noteikt, jo es uzskatu tā, ja jau cilvēks ir kārtīgi dienējis, tāpat arī policistam, kārtīgi kas dienē policijā, būtu jāsaņem kredīts. Starp citu, vajadzētu padomāt par vēl vienu momentu. Vai nevajadzētu pierakstīt arī — Saeimas deputātiem par to, ka, ja mēs kārtīgi apmeklējam sēdes, pienāktos kredīts dzīvokļa būvei. Jo citādi, es nesaprotu, kāpēc tikai šiem jaunajiem cilvēkiem, kas nodienē 12 mēnešus godīgi un kārtīgi, es saprastu, ja te būtu rakstīts, ka viņš ir veicis varonību, viņam, teiksim, veicot valsts pienākumu, kaut kādi viņa veselība sabojāta, tad es saprastu, ka tad būtu loģika šim piedāvājumam, bet vienkārši par to, ka 12 mēnešus tur ir bijis, sliktāk vienīgi varēja vēl saprast to, ja Kristovska kungs piedāvātu, ka brīvprātīgajām dāmām, kas dien obligāto dienestu, ka viņām vajadzētu atļaut to dzīvokli iegādāties pēc tam, bet ne jau visiem. Es šajā gadījumā tomēr arī uzstāju un atbalstu kolēģi Tabūnu, ka šis pants nav vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Stikuts (DPS). Godājamais Valsts prezident! Cienījamā Saeima! Katram cilvēkam dzīvi var dot tikai vienu reizi. Ne jau no laba prāta viņš šo momentu — vienu gadu no savas dzīves — velta šīs valsts aizsardzībai. Apspriežot šo likuma pantu, mēs varam tikai dot savu attieksmi, ka valsts varai pret šo cilvēku, kurš būs veicis šo, kā jūs sakāt, godpilno pienākumu pret šo valsti. Ja tik vien ir, ka ar valsts institūciju palīdzību, kuras, kā es uzskatu, vienmēr būs pārspēkā pret atsevišķu konkrētu šīs valsts pilsoni un spēs no viņa piedzīt gan nodokļus, gan piespiest viņu dienēt, aizsargāt šo valsti, gan arī visādi citādi pakļaut, tad šim cilvēkam no šīs valsts gandrīz nepienākas nekas. Es domāju, ka nebūs tik briesmīga šī summa jāatvēl, jo ne jau katrs no tiem, kā jūs teicāt, lauku puišiem, kas būs izdienējis armijā, tūlīt pat ķersies pie šīs dzīvojamās mājas celtniecības un ne jau katrs pilsētā šo kredītu arī prasīs. Un beigu beigās šī kredīta apjomu, ko mēs varētu no valsts budžeta katru gadu atvēlēt, mēs varētu arī noteikt paši. Es negribu, ka mēs atļautu kādam labi paēdušam cilvēkam vai nelielai cilvēku grupai — vai nu tā būtu Finansu ministrija, vai šeit, Saeimā, atļaut noteikt šo prioritāti, jo viņu vērtējums var būt tīri no sava viedokļa. Jo bieži saka, ka paēdušais neēdušu nesaprot, un beigu beigās katra paaudze pēc sevis kaut ko atstāj uz šīs zemes. Un ko tad atstās šī paaudze, kas aizies, un nāks nākamā? Jo mēs tagad tikai izmantojam to infrastruktūru un kapitāli remontējam tikai to, ko uzbūvējuši mūsu priekšteči. Mēs paši nerodam neko uz šodienu. Un, ja lietas tā turpināsies, tad pēc gadiem, kā tad šinī valstī mēs taisāmies dzīvot? Kāpēc mēs negribam ļaut šiem cilvēkiem radīt šo bagātību valstī, atļaut būvēt māju, jo māju nevar aiznest no zemes. Viņa ir paliekoša. Un, ja cilvēks nepildīs konkrētus norādījumus, teiksim, kā šos kredītu procentus atdot valstij, tad beigu beigās šo māju var arī paņemt valsts un izmantot tālāk kā savu īpašumu pēc saviem ieskatiem. Un šis cilvēks būs jau tur ieguldījis savu darbu, kurš nemaksās valstij neko. Es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu un balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija). Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Man atkārtoti ir grūti saprast, ka mēs spējam lietot tikai 3.klases aritmētiku. Vakar bija saruna “Saimnieka” telpās ar Jēgeres kundzi. Un es viņai prasīju: “Cik reizes 100 latus izdotu valdība, cik reizes tā nauda tiktu izdota Latvijā?” Jūs saprotat, tā nauda tiek izdota arī otru reizi. Un trešo reizi daļa. Viņa teica: “To ir grūti aprēķināt.” Es teicu: “Vai varētu būt divreiz, ka mēs 100 latus sākam izdot, kad galu galā tā nauda apgrozās otru reizi caurmērā 200 latu.” Viņa teica: “Tā varētu būt.” Es teicu: “Par tiem nodokļiem, ko mēs prasām. Ar tām muitām, ko mēs ievācam. Cik tad mums izmaksā tas 100 latu izdevums?” Viņa teica: “Grūti aprēķināt.” Bet es saku: “Es jums teiktu, ka izmaksā tikai 15 latus. Vai tas tā varētu būt?” Viņa teica: “Jā, tas tā varētu būt.”

Tagad saprotat, mēs ejam ekonomiskā bedrē, mūs valdība nožņaudz caur Latvijas Banku un citu iespēju ražīgi strādāt un bagātību veidot.

Runājot par šīm mājām, ir piemērs. Mēs varam to māju būvēt, lai par tiem 100 000 latiem, bet budžetā viņš izmaksās tikai 15 000 latu. It kā mēs garantēsim šim cilvēkam to 100 000 latu kredītu, bet, ja viņš nespēj maksāt un mēs to māju viņam atņemam, un atgūstam atpakaļ 15 000 latu, tad valdība neko nav zaudējusi. Bet mēs būsim paņēmuši vienu bomzi no ielas un viņam iedevuši darbu un godu, un mēs sāksim Latvijā ražot kaut kādu labumu. Un mēs neiesim vairs tajā ekonomiskajā aizā, kur mēs ejam, bet mēs sāksim kaut ko labu darīt.

Vītola kungs, jums ir daudz spēju, jums ir arī svarīgs postenis. Iemācieties rēķināt ne tikai 3.klases līmenī, bet saprotiet, ka tā naudiņa rit, ka no tās nāk atpakaļ ienākumi valdībai. Ka paliek kaut kas labs, kā Stikuta kungs teica, ja mēs to darām. Mums ir jāliek tauta pie darba. Mēs nevaram pieņemt to piecu gadu budžetu, kas mums ir, kur katru gadu ir sliktāk. Sāksim domāt citādi. Šis ir vienīgais pants, kuru es jūs lūdzu atbalstīt šajā likumā. Bet, lūdzu, sāksim domāt citādāk, sāksim likt tautu pie darba. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es varētu teikt, ka man ļoti simpātiska ir Valdmaņa kunga izteiktā doma, un varbūt tieši tāpēc es arī uzturēju spēkā šo otrajā lasījumā nobalsoto redakciju, jo es domāju, ka mums valsts ekonomika, kā mēs redzam, Eiropas Savienības vērtējumos, diemžēl ir laikam vienā no pēdējām vietām savos attīstības tempos salīdzinoši ar citām Austrumeiropas valstīm. Un mēs līdz galam nevaram saprast, kapēc diemžēl tas tā notiek. Tas diemžēl tāpēc arī notiek, ka mēs nespējam paskatīties uz kaut kādām citām varbūt pasaulē zināmām, bet pie mums vēl nepazīstamām un mūsu latviešu garam nepieņemamām ekonomiskās stimulēšanas metodēm, un tamlīdzīgi. Šī bija viena no iespējām, ka varbūt dažiem cilvēkiem, ne visiem, un tā ir mana priekšlikuma būtība, nevis, Lujāna kungs, kā jūs te mēģinājāt mani apvainot, bet tā ir mana priekšlikuma būtība tiem, kuri ir izcēlušies, lai stimulētu, varbūt, ka tie ir 10 cilvēki valstī, varbūt, ka tas ir viens cilvēks, bet, ja mēs šādu iespēju paredzam, tas nozīmē, ka mēs kādu cilvēku stimulējam.

Šodien mūsu valstī vispār ir maz mehānismu, ja mēs kādu gribam stimulēt, mēs tikai gribam piespiest, mēs kādam gribam kaut ko atļaut, ļoti daudziem mēs gribam aizliegt. Un mēs brīnāmies, ka mūsu valsts neattīstās. Šī ir viena no iespējām, kur Ministru kabinets, ja domātu, noteiktu kārtību izstrādātu. Un nevajag varbūt visu pārspīlēt un pārvērst līdz farsam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie deputāti! Šī ir viena no tām retajām reizēm, kad man mana argumentācija par to, ko darīt ar šo priekšlikumu, sakritīs vai būs ļoti tuva tai argumentācijai, ko teica Valdmaņa kungs, jo es tiešām arī aicinu noraidīt šo Aizsardzības ministrijas priekšlikumu un motivāciju, tātad tādējādi saglabājot šim 43.pantam otrajā lasījumā pieņemto redakciju.

Tātad nav pieļaujams šo 43.pantu izslēgt, jo tādā veidā mēs atņemam šīs sociālās garantijas tiem cilvēkiem, kas ir gadu no savas dzīves atdevuši valstij un šo savu pienākumu pret valsti godprātīgi veikuši.

Kas attiecas uz finansu līdzekļu nepieciešamību. Tas šeit tiek minēts kā galvenais arguments, pat kā vienīgais arguments par labu šādam priekšlikumam. Šeit nav vajadzīgi lieli finansu līdzekļi, jo valsts garantēts kredīts nenozīmē to, ka valstij šī nauda ir kādam jāiedod. Valsts tikai uzņemas atbildību par to, ka cilvēks atdos šo savu kredītu bankai. Un tajā gadījumā, ja cilvēks nespēs šo kredītu atdot, viņam jau pirms tam ir šis dzīvokļa vai mājas īpašums, kuru var izmantot kā ķīlu. Tas nozīmē, ja cilvēks nav spējīgs samaksāt par savu dzīvokli vai māju noteiktā termiņā, tad viņam šo dzīvokli vai māju vienkārši atņem. Un tie papildu izdevumi, kuri varbūt ir vajadzīgi šajā gadījumā, ir visai minimāli.

Bez tam es vēl gribu vērst uzmanību, cienītie kolēģi, ka šeit mums ir faktiski jebkurā no šīm redakcijām, gan otrā lasījuma redakcijā, gan tajā, kas ir Ģirta Kristovska priekšlikumā, ka mums ir Ministru kabineta noteiktā kārtība. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets šeit var izstrādāt savu kārtību, kā tas notiks, un precizēt tā, lai šīs finansiālās saistības valstī tiešām nebūtu lielas tūlīt jāuzņemas. Paldies! Es aicinu noraidīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Ja mēs gribam pieņemt vēl vienu deklaratīvu punktu ar kaut kādiem nākotnes solījumiem, ka kaut kad jūs kaut ko dabūsiet, jūs varat par tādu balsot, protams, ieliekot vienā konkrētā likumā iekšā kaut kādas debesu mannas piedāvājumus. Vai šāds punkts var darboties? Padomājiet, lūdzu, līdzi! 1997. gadā tas noteikti nedarbosies. Tas ir pilnīgi izslēgts. Pirmkārt, tas budžetā nav paredzēts. Otrkārt, es šaubos, vai kāds paredzēs kaut ko tādu budžetā.

Mēs tur strīdamies... Zemessardzei — septiņi miljoni, un drausmīgi maz tas ir, un nerunāšu par citām struktūrām, kur visu laiku ir strīdi un visiem nepietiek, un te mēs piedāvājam kaut ko tādu, kuram nav pretī nekādi nopietni aprēķini, kur atkal ir kaut kādi vētraini solījumi. Un atkal mēs jaucam pienākumu, jaucam ar kaut kādām miglainām iespējām.

Mēs jau dzirdējām, ka nevajag likumos iestrādāt normas, kas var radīt kaut kādas korupcijas iespējas un kaut kādas blēdīšanās iespējas. Kāda ir garantija par to, ka šo aizņēmumu paņem viens oficiāli, kuram it kā būtu tiesības, viena oficiāla persona, faktiski šo aizdevumu izmanto pavisam citi. Un kurš tad nu tur kontrolēs un skraidīs un pētīs katru latu. Es nezinu, tomēr... kolēģi, es zinu, ka bija diskusijas par šāda punkta iekļaušanu otrajā lasījumā, šāda punkta atstāšana tikai sabojās šī likuma ideju un jēgu, un varbūt tomēr šad un tad ieklausīsimies arī praktiķu piedāvājumos... arī konkrēti šinī gadījumā gan Aizsardzības ministrijas pārstāvji, gan Finansu ministrijas pārstāvji ir skaidri izteikuši savu viedokli par šo piedāvājumu. Nē, mēs par katru cenu kaut ko deklaratīvi gribam dabūt iekšā. Vienalga, viņš nestrādās, šis punkts. Es aicinu atbalstīt Aizsardzības ministrijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Es arī aicinātu atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu par šā panta izslēgšanu. Un es gribētu paanalizēt, kas šeit ir ielikts iekšā. Ko saprast ar “godprātīgi pildījuši”? Tas, ko Kristovska kungs šeit teica, ka tas tātad varētu būt tikai attiecībā uz nelielu daļu vai kuri ir izcēlušies, vai kaut kas tāds, te nav. Es saprotu... godprātīgi... ka es neesmu nevienu reizi dabūjis norīkojumu ārpus kārtas mazgāt mazomājiņu... Tas būs godprātīgi acīmredzot, ja? Ja man nav neviena pārkāpuma un tamlīdzīgi.

Un tālāk “valsts garantētas”... Kaut arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Mēs esam tik daudz jau garantējuši šos te kredītus un pēc tam nevaram atdabūt atpakaļ. To, ko Valdmaņa kungs šeit saka, ka būs māja vai būs dzīvoklis, pret ko varēs atsavināt, vai kaut kas tamlīdzīgi... Bet vēl jau tā māja nav uzcelta. Un it sevišķi, ja iet runa par mājas celtniecību. Labi, ieliks Ministru kabineta noteikumos, ka pamatu ielikšanai jau viena summa tiek piešķirta. Kad ir, tad atkal var nākošo daļu saņemt. Bet ja šis kredīta ņēmējs izmantos to summu un ieliks nevis visus pamatus, bet vienu daļu un kaut kur pārējo iztērēs, un pašam vairāk, pret ko vērst piedziņu, nav. Tātad, lūdzu. Ja ir valsts garantējusi, tad, lūdzu, arī valsts dabūs maksāt. Maksāt uz visu nodokļu maksātāju rēķina. Un te ir pilnīga taisnība. Ar ko ir sliktāki tādā gadījumā policisti, kuri varbūt ikdienā riskē ar savu dzīvību, cīnoties ar bruņotajiem bandītiem varbūt un strādā nevis vienu gadu, 12 mēnešus, bet desmit un piecpadsmit gadus? Viņiem, redz, valsts nevarēs garantēt. Bet te vienkārši cilvēks ir nodienējis, un pēkšņi šādas garantijas. Es aicinātu atbalstīt ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK, LZP). Godātais prezident, sēdes vadītāj, cienītie deputāti! Es lūdzu atbalstīt 43. panta pieņemšanu trešajā lasījumā, jo tas absolūti veicinās ekonomisko attīstību Latvijā. Tas ir pierādījies jau Amerikas Savienotajās Valstīs, kur ir tieši šāda paša veida likums pieņemts un strādā jau daudzus gadus. Un kāpēc tas strādā? Man liekas, te ir mazs pārpratums. Šos aizdevumus izdod cilvēkiem, ne katram, bet tiem, kuriem ir labs darbs, kuri var atļauties šā aizdevuma saņemšanu un var atļauties uzturēt šo māju. Tas veicina ekonomisko attīstību un dod iespēju. Dod iespēju cilvēkiem tikt zem pajumtes. Nav šīs briesmas, kad seši tūkstoši karavīriem ir jāaizdod... valsts izmaksās četrus miljonus... Muļķības! Valsts garantē, banka izdos un rūpēsies, lai šis aizdevums strādātu un darītu. Valstij ir tikai jānoliek maza rezerves summa tajos gadījumos, ja tiešām šī vērtība nerealizējas. Tātad banka nenoņem... Ja māja ir vērta 100 000 latu, banka neaizdod 100 000, aizdos 60 000, tas nozīmē, ka īpašniekam ir vajadzīga iemaksa, un tad viņam ir vajadzīgs darbs, ka var atļauties samaksāt parādu, ko viņš ir aizņēmies. Un arī, ja viņš nevar samaksāt, tad valsts saņem pretī vērtību... vērtību saņem pretī, kura ir realizējama tirgū. Es lūdzu atbalstīt šīs patiešām... mūsu bankās pašreiz ir daudz naudas, kura nav lietojama apritē, un tas tiešām veicinās ekonomikas attīstību. Pērkot māju, dzīvokli, ir jāpērk krāsnis, mēbeles, tepiķi, aizkari un tamlīdzīgi. Tas stimulē tiešām ekonomisko attīstību valstī, šis ir absolūti pierādījies kā fakts Amerikas Savienotajās Valstīs un citās Rietumvalstīs. Paldies! Es lūdzu atbalstīt 43. pantu trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, Prezidij, kolēģi! Acīmredzot es turpināšu to domu, ko tikko izteica Aristids Lambergs, un man taisni brīnums, ka mums nevienam neienāk prātā šodien paskatīties uz mūsu valsti divdesmitajos gados. Mēs tagad sakām, Tabūna kungs saka, kas tad tagad nu te būs, ko tad tagad nu izdomāsim... Mans kolēģis, kuru es ļoti cienu, Endziņa kungs saka, redziet, tad jau viņi saņems un kaut kur pazudīs, un nebūs iespējams atgūt...

Es arī nāku no tās vides, kura sāka ar kareivja šineli, pakārtu koka zarā, un taisīja māju, izveidoja saimniecību un kļuva par diezgan solīdu tā laika apstākļiem un iespējām jaunsaimniecību. Tā veidojās mūsu lauki divdesmitajos gados. Un droši vien puse mēs varam teikt, ka nākam no turienes.

Mēs šodien sakām, ka nebūs iespējams kontrolēt. Kādēļ nebūs iespējams? Un kādēļ toreiz bija iespējams? Lūdzu, painteresējieties, kā toreiz kontrolēja kredītus, kā toreiz kontrolēja šīs naudas izmantošanu. Protams, mums ir diezgan bēdīga iepriekšējo gadu pieredze, kad mēs esam ar šiem kredītiem ne tikai deviņdesmitajos gados, bet vēl tad, kad jau veidojās kooperatīvi, kad saņēma naudu un šī nauda pazuda, kad uzrakstīja, ka nauda ir vajadzīga lauksaimniecībai vai kādam citam ļoti derīgam mērķim, un pēc tam tika izveidoti pavisam citādi šie kooperatīvi, un sākās uzpirkšana, pārdošana un tā tālāk. Kas tad valstij traucē, lai būtu šis mehānisms. Vajag kontrolēt, kā tad tie kredīti tiek izmantoti. Taču teikt, ka, lūk, šis ir tas gadījums, kad mēs mākslīgi veidojam šo it kā eliti, šo cilvēku grupu, kura... tiešām, nebūs viņu daudz, es esmu pārliecināts, un tiešām katra cilvēka dzīvē 12 mēneši, protams, nav pārāk daudz, bet ir pietiekami daudz, lai viņš par to saņemtu kompensāciju, arī par to, ka viņš izpilda šo goda pilno pienākumu. Taču tomēr viņš izpilda to, kas ir jādara viņam obligāti. Lai valsts mēģina veidot šo mehānismu un kontrolēt, kā šie kredīti... tā ir kredītu garantija, nevis kredītu izsniegšana.

Divdesmitajos gados zemnieks saņēma ne tikai kredītu garantiju, viņi saņēma arī naudu. Viņiem tika piešķirta arī zeme, ko pēc tam gan viņi izpirka, bet tanī laikā tas bija ļoti efektīvs un arī efektīgs paņēmiens, kā stiprinājās mūsu tautas pamati — lauksaimniecība un lauku cilvēks — un to nedrīkstētu liegt šodien nedz lauku cilvēkam, nedz arī pilsētā dzīvojošam, ja viņš grib atstāt aiz sevis materiālās vērtības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vēl debatēs ir pieteikušies divi deputāti — Modris Lujāns un Guntis Eniņš, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu — Lībanes, Keiša, Leiškalna, Krastiņa, Vītola, Rugātes, Kaksīša, Ķezbera, Sinkas un Seiles — iesniegumu: “Ierosinām turpināt ārkārtas plenārsēdi bez pārtraukuma līdz 17.30... tad pārtraukt likumprojekta “Obligātā militārā dienesta likums” izskatīšanu uz jautājumu un atbilžu sēdes laiku, turpinot augstākminētā likumprojekta izskatīšanu tūliņ pēc jautājumu un atbilžu sēdes.”

Godātie deputāti, es vēl varu informēt arī jūs par to, ka pusdienas pārtraukumā Saeimas Prezidijs kopā ar frakciju pārstāvjiem lēma par kārtību, kādā nākamajā nedēļā izskatāmi likumprojekti, un arī jautājums par to, ka pašlaik 66 likumprojekti gaida savu izskatīšanu, tātad mums būs sēde jāsasauc arī trešdien pulksten 9, bet pašlaik deputāti var izteikties viens “par”, viens “pret” šo priekšlikumu. Lūdzu, Kristiāna Lībane, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāte.

K.Lībane (LC). Kolēģi, nav iemesla lieki uztraukties, jo mēs katrs varam izteikt savu attieksmi balsojot, un tas ir tikai ierosinājums. Bet tā kā tās kārtējās sēdes darba kārtībā, kurai šodien nebija iespējams notikt, ir 66 jautājumi, mēs strādāsim faktiski divās kārtējās plenārsēdēs nākošnedēļ, un es neredzu citu datumu, kad mēs varētu turpināt šī likumprojekta izskatīšanu. Bez tam ir arī izveidojusies tāda bezprecedenta situācija, ka turpinās ārkārtas plenārsēde, bet būtu jānotiek arī jautājumu un atbilžu sēdei, tad šis ir ierosinājums, kāda veidā no tās situācijas iziet.

Sēdes vadītājs. “Pret” Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Cienījamie kolēģi! Manuprāt, nu neizskanēja skaidra argumentācija, kāpēc mums būtu tagad jāsēž šeit ilgi. Vēl nezina, kad mēs to izskatīsim, debates tomēr rit par katru pantu, pie katra panta ir nu tiešām daudz priekšlikumu, un nevajag jau tā šajā diezgan samudžinātajā likumprojektā viņu vēl mēģināt forsēt, izmantot to, ka nu vēlāk vakarā deputāti būs pavisam noguruši, vēl paviršāk mēs attieksimies pret šo likumprojektu. Nu ko tad mēs galu galā būsim pieņēmuši? Tas būs vienkārši... es paredzu, ka tam būs ļoti bēdīgs gals, tam likumam... tās sekas būs sliktas.

Ja būtu skaidra motivācija, ka tūliņ sākas, pieņemsim, rudens iesaukums, mēs nedrīkstam Saeima kavēt, teiksim... tas atstās kaut kādu iespaidu... Bet tā taču nav! Iesaukums ir nākošgad. Mums nekur nav jāsteidzas. Mēs varam to mierīgi izdarīt, teiksim, sekojošā veidā: pārtraukt ārkārtas sēdi, mēs to varam rakstiski sagatavot, šo iesniegumu, pēc tam par to arī nobalsot un pārtraukt uz divām nedēļām. Un viss. Jo Saeima strādās mierīgi novembrī, strādās decembrī, un mēs atradīsim laiku, lai šo pabeigtu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par 10 deputātu ierosinājumu, kas ierosina turpināt Saeimas ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz pulksten 17.30, tad pārtraukt likumprojekta “Obligātā militārā dienesta likums” izskatīšanu uz jautājumu un atbilžu sēdes laiku un tad turpināt augstāk minētā likumprojekta izskatīšanu tūliņ pēc jautājumu un atbilžu sēdes. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 33, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts. Turpinām debates. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Man diemžēl ir jāsaka, ka mūsu kolēģi no ārvalstīm, kurus es cienu, viņi ir sajaukuši valstis, kur viņi atrodas. Latvija, cienījamais Valdmaņa kungs, nav Amerika. Un naivas cerības ir tās, ka pie vidējās Latvijas izpeļņas, kur 70 latu sabiedrībā, cilvēks, kas būs paņēmis šo kredītu, būs spējīgs atmaksāt ar savu darbu šo kredītu. Es varu pateikt to, Kaksīša kungs, es nezinu, kā jums ar matemātiku. Es arī nesen pētīju Baltijas Tranzītu banku — pa 6000 latiem pārdod dzīvokļus. Kredītu veidā. Es, piedodiet, deputāts, ar savu algu nevaru atļauties. Tātad man būs jāstrādā viss Saeimas periods, lai atpelnītu četros gados šādu dzīvokli.

Tātad jautājums — kādi ir tie jaunkareivji, kas nāks no armijas, kuriem būs tāds atalgojums, ka viņi varēs apmaksāt šos mistiskos kredītus. Un atkal, ja jūs ieliekat mehānismu, ka pēc bankas pasūtījuma viņam tā māja tiek atņemta pēc tam, tad es neņemos spriest, vai Ministru kabinets nodarbosies ar...

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, jūsu laiks ir izsmelts. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es nāku tāpēc, ka šeit runāja Kaksīša kungs un Lamberga kungs ar ļoti patīkamiem priekšlikumiem. Šis ir tomēr ļoti sarežģīts jautājums, un patiesība ir kā vieniem, tā otriem. Nu, protams, labs priekšlikums un patīkams. Un arī to, ko Lamberga kungs šeit teica, varētu atbalstīt, un tas varbūt tā būtu. Bet neaizmirsīsim, kurā valstī mēs dzīvojam. Es baidos, es tiešām lūgtu jums pievērst uzmanību, padomāt par to, ka mūsu valstī pastāv rekets, pie tam milzīgos apmēros. Un mēs te varam pieņemt visādus likumus, un es baidos, ka te var sākties atkal valsts izlaupīšana tādā mērā, ka šie jaunieši 19, 20 gadu vecumā, kāda viņiem var būt atbildība? Ir tādi gadījumi bijuši, ka tie līdzbiedri — zaldāti piespiež to otru. Summas ir milzīgas. Summas par 50 tūkstošiem, par 100 tūkstošiem. Piespiež tev izņemt tam draugam, kas tur ir, izņem šito summu, un tu atdosi man. Tas pilnīgi tā, es baidos, ka tā var būt iespējams. Mēs, daudz te it kā sēdēdami, neredzam šo milzīgo noziedzību, kas ir mums visapkārt, ēnu ekonomika. Un es, piemēram, personīgi baidos par šādu pavērsienu. Pie balsojuma ņemiet arī to vērā.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs (TB). Cienījamie kolēģi! Es nāku atbalstīt 43.pantu. Iekšlietu un aizsardzības komisijas variantā. Paldies jums, Kaksīša kungs! Mani jūsu teiktais ļoti apmierināja, un es nesaskatu personīgi neko bīstamu šeit tādā ziņā, ka varētu valsts zaudēt. Un te ir skaidri pateikts, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt valsts garantēto aizdevumu dzīvokļa, dzīvojamās mājas iegādei. Un es nedomāju, ka Ministru kabinets varētu pieiet ļoti vieglprātīgi šim jautājumam. Tas droši vien arī varētu būt ilgtermiņa kredīts. Un reiz taču ir jāsāk. Par ko jūs, cienījamie deputāti, tā satraucaties? Kāpēc jūs nesatraucaties par tiem miljoniem, kas jau ir aizgājuši valstij garām, kas ir izlaupīti gan kā G–24 kredīti, gan Pasaules bankas kredīti, “Lata International”, šeit cienījamais “Latvijas ceļš”, kas bija pie varas 5.Saeimā. Es negribētu šeit pašlaik vienkāršā tautas valodā mazgāt vešu, bet man būtu ko teikt. Bet varbūt ka pienāks brīdis, kad es sacīšu to, ko esmu savācis skrupulozi pa šiem parlamenta gadiem. Un tad, kad es atceros, ka bija pagājušajā gadā ārkārtas plenārsēde par kriminogēno situāciju valstī, viens otrs šeit pieredzes bagāts jurists teica, nu ko jūs, Grīg, klaigājat! Likumdošanas kārtībā mēs ievedīsim valstī, nodibināsim iekšējo kārtību. Un statistika, cienījamie juristi, augsti godātie, nav samazinājusies, bet ir pieaugusi smago noziegumu ziņā. Tātad likumdošanas kārtībā mēs nekā nevaram padarīt. Jāatzīst tas ir. Un es domāju, ka šis 43.pants, šis priekšlikums ir pieņemams, un mums beidzot ir jāsāk iet uz to. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Uzņēmējs un zemnieks nevar dabūt valsts garantētu kredītu. Mūsu budžetā ir jāatmaksā jau izšķērdētie kredīti, kā pareizi teica Grīga kungs. Ja ir valsts garantēti kredīti, kuri jāatmaksā nodokļu maksātājiem, un jau sākot ar šī gada budžetu. Bet students, vai tikko zaļš, pēc vidusskolas armiju izgājis, cilvēks saņems valsts garantētu kredītu. Un saņems, ja valsts to garantēs. Ja to garantēs budžets. Bet vai to vajag?

Es domāju, ka tas nebūs pareizi, un es aicinu jūs atbalstīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu — svītrot šo pantu un neatbalstīt Kristovska priekšlikumu. Students var padzīvot arī vienistabas dzīvoklī, jo atdot viņš nemūžam nevarēs šo kredītu tūliņ, nepabeidzis varbūt pat vēl kārtīgi studijas. No kā viņš atdos šo kredītu? No kā viņš sāks to maksāt? Bet valsts to garantēs, un visa Latvija kopā maksās studentam par viņa varbūt daudzdzīvokļu māju vai lielo dzīvokli. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” otro reizi.

O.Grīgs (TB). Redziet, cienījamie kolēģi! Ir atkal Latvijas brīvvalsts. Ir proklamēta vairāk kā piecus gadus atpakaļ. Mēs Satversmi atkal atjaunojām. Mēs atjaunojam daudzus Latvijas laika likumus. Bet vienu mēs negribējām atjaunot. Mēs negribējām atjaunot, lai gan bija priekšlikums 5.Saeimā, 1938.gada Kredītiestāžu likumu. Jā, un es saprotu, kāpēc. Redziet, tur skaidri bija noteikts, Seiles kundze, tajā likumā, ja to mēs būtu atjaunojuši, arī tur būtu garantijas zemniekam saņemt ilgtermiņa kredītu. Bet kas mums to liedz darīt vēl šodien? Es kādreiz liku priekšā, kad biju kopā ar zemnieku frakciju, kopā ar “Latvijas ceļu”. Diemžēl mani izsmēja par to. Un te nu mēs šodien sēžam, ka nevaram ne zemniekam, ne vienkāršam latvietim, ne kādam citam cilvēkam, kurš gribētu sākt dzīvot, gribētu sākt savu dzīvi veidot, aizņemoties naudu, mēs nekā nevaram izdarīt. Šeit sēžam 100 deputāti...

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, jums vēl ir vajadzīgs laiks? Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Likums ir tāds dokuments, kurš obligāti ir jāizpilda. Likums ir 100 valsts augstāko amatpersonu kolektīvi dotais solījums saviem vēlētājiem. Ja mēs nevarējām pildīt šo solījumu, godātie kolēģi, tad nepieņemsim tādas normas, kuras mēs nevarēsim pildīt. (No zāles: “Mēs jau neesam piepildījuši daudz solījumu.”)

Grīga kungs, jūs kritizējat iepriekšējo valdību! Un kādu partiju. Es gribētu teikt tā, mums būtu jāmācās no iepriekšējās valdības kļūdām un nesolīt to, ko mēs nevarēsim pildīt. Tādēļ es aicinātu tomēr padomāt visus deputātus, pirms mēs balsojam par šo normu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 6 deputātu — Kostandas, Lībanes, Mauliņa, Zelgalvja, Kazāka, Kušneres — iesniegumu: “Ierosinām pārtraukt ārkārtas sēdi pulksten 17.00 un turpināt likumprojekta “Obligātā militārā dienesta likums” izskatīšanu pēc divām nedēļām — 14.novembrī”. Viens deputāts var runāt “par”, viens — “pret”.

Deputāti “par”, “pret” runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par sešu deputātu ierosinājumu — pārtraukt ārkārtas sēdi pulksten 17.00 un turpināt likumprojekta “Obligātā militārā dienesta likums” izskatīšanu pēc divām nedēļām — 14.novembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 37, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts. Turpinām debates. Juris Dobelis, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Otro reizi.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Pirms balsojiet,lūdzu atcerieties divas lietas. Pirmkārt, šis pants nedarbosies 1997.gadā, un absolūti neticu, ka tas darbosies 1998.gadā, jo diez vai budžetā paredzēs uz 1998.gadu šādus izdevumus.

Otrkārt, neviens nav spējīgs šādu kredītu atdot. Lūdzu, ņemiet to vērā. Mēs iebalsosim galīgi deklaratīvu punktu. Absolūti nevajadzīgu solījumu, kuram nebūs nekādu iespēju sevi parādīt dzīvē.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Otro reizi.

G.Valdmanis (LVP). Prezidij! Kolēģi Saeimā! Šoreiz es lūgšu Lujāna kungam atgriezties uz 3.klases aritmētiku. 6000 latu kredīts uz 6 procentiem gadā, uz ilga termiņa bāzi, tas ir, kaut kur ap 360 varbūt 390 latu mēnesī viņam būtu jāmaksā. Tas ir gadā. Ja viņš to nespēj no savas deputāta algas izmaksāt, tad es nezinu, kas viņam kait. Mums ir problēma ar Latvijas Banku, mums ir problēma ar kredītu likmēm, kuras ir atrisināmas. Un mums ir kaut kad jāsāk finansēt tautas labklājību. Mums viņi kaut kādi ir jāsāk ražot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, ņemot vērā to, ka divas reizes deputāti ir iesnieguši priekšlikumus par turpmāko sēdes gaitu. Ņemot vērā Kārtības ruļļa 49.pantu, izņemot Kārtības rullī paredzētos gadījumos 48. un 76.pantā, sēdi pārtraucam un slēdzam tikai uz Saeimas lēmuma pamata (54.pants). Pārtraukumu un slēgšanu var ierosināt sēdes vadītājs vai vismaz pieci deputāti.

Tātad tiek gatavots priekšlikums otro reizi. Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl piecu deputātu iesniegumu: Kostanda, Mauliņš, Zelgalvis, Panteļējevs, Čerāns. “Ierosinām pārtraukt ārkārtas sēdi pulksten 17.00 un turpināt to pēc vienas nedēļas — 7.novembrī.”

Viens deputāts var runāt “par”, viens “pret”. Deputāti “par” un “pret” runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par ierosinājumu — pārtraukt ārkārtas sēdi pulksten 17.00 un turpināt to pēc vienas nedēļas — 7.novembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 17, atturas — 7. Priekšlikums ir pieņemts. Līdz sēdes beigām ir divas minūtes. Tātad mums ir šajā vietā jāpārtrauc likumprojekta izskatīšana. Reģistrācija atbilstoši Kārtības ruļļa 15.panta otrajai daļai netiks organizēta. Tiek pasludināts pārtraukums līdz pulksten 9 7. novembrī.

Godātie deputāti, es gribu jums atgādināt, ka pulksten 17.30 ir Saeimas jautājumu un atbilžu sēde.

(Pārtraukums)

31. oktobra sēde

Sākums pulksten 17.30

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, es aicinu jūs ieņemt savas vietas. 1996. gada 31.oktobra sēdi pasludinu par atklātu. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Godātos deputātus lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godātie deputāti, nav reģistrējušies: Raitis Apalups. Ir zālē. Edgars Bāns, Olafs Brūvers, Alfreds Čepānis, Ziedonis Čevers, Imants Daudišs, Gunta Gannusa, Edmunds Grīnbergs, Jānis Kalviņš, Paulis Kļaviņš, Ivars Jānis Ķezbers, Leopolds Ozoliņš, Jānis Rubulis. Ir zālē. Jānis Straume, Jānis Urbanovičs. Ivars Ķezbers ir zālē. Ziedonis Čevers ir zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Sākam izskatīt darba kārtību.

Pirmais. Deputātu K.Čerāna, E.Grīnberga, I.Liepas, J.Mauliņa, J.Kušneres jautājums Latvijas Republikas ārlietu ministram V.Birkava kungam par valdības lēmumu pārtraukt vīzu izsniegšanu uz robežām.Aleksandrs Kiršteins, īpašo uzdevumu ministrs. Lūdzu!

A.Kiršteins (īpašo uzdevumu ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Atbildot uz jautājumu, vai valdība uzskata, ka Latvijas vīzu izsniegšanas uz robežām atcelšana nāks par labu Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju starptautiskajiem sakariem, atbilde ir šāda. Jā, valdība tā uzskata.

Kādā veidā paredzēs kompensēt izdevumus tiem ārvalstniekiem, kas būs spiesti pārtraukt savu braucienu uz Latviju, atbilde ir — nekāda. Jo brīvdinājums ir izsniegts divus mēnešus iepriekš. Sīkāka atbilde ir sniegta dokumentā rakstiskā veidā nr. 1621a. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu O.Kostandas, J.Kazāka, E.Grīnberga, I.Liepas, J.Mauliņa jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam A.Šķēlem par Jaunpiebalgas muižas pils turpmāko likteni. Vārdu motivācijai deputāti nelūdz. Atbildi sniedz Sarmīte Jēgere, valsts ministre Finansu ministrijā. Lūdzu!

S.Jēgere (valsts ministre Finansu ministrijā). Tātad atbilde uz šo jautājumu ir iesniegta rakstiski. Varu tikai papildus vēl teikt, ka, tā kā šeit ir divas ieinteresētās puses un viena otru pārsūdz un apsūdz tiesā, tātad bija periods, kamēr mēs gaidījām šo tiesu iznākumu. Dotajā brīdī dokumenti ir atkal atkārtoti sagatavoti un iesniegti kancelejā, un gaida savu likumīgo lēmumu no kabineta.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Trešais. Deputātu J.Vidiņa, R.Jurdža, L.Ozoliņa, O.Grīga, G.Grīnblata jautājums iekšlietu ministram D.Turlajam par pasākumiem, lai novērstu Laventa ieslodzījuma režīma rupju pārkāpumu. Atbildi sniedz Dainis Turlais, Latvijas Republikas iekšlietu ministrs.

D.Turlais (iekšlietu ministrs). Godātais Prezidij! Deputāti! Uz dokumentu nr. 1689 ir sniegta rakstiska atbilde. Komentāru vairāk man uz šo atbildi nav.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu vēlas uzdot Vidiņa kungs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (TB). Cienījamā Saeima! Es pateicos Dainim Turlajam par ļoti izsmeļošo atbildi, ko mēs saņemam pirmo reizi no šīs ministrijas. Bet es gribu uzdot papildjautājumu. Cik ilgi, cienījamais ministra kungs, jūs novērsīsiet tikai tos pārkāpumus, kurus mums dod zināt prese. Tas attiecas uz šīsdienas “Bizness Baltiji” publicēto rakstu par Kadirova ļoti brīvo dzīvošanu ieslodzījuma vietās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Dainis Turlais. Lūdzu!

D.Turlais (iekšlietu ministrs). Uz doto Vidiņa kunga jautājumu atbildēšu tā, ka es atbildu Saeimas priekšā uz visiem jūsu jautājumiem, kurus jūs uzdodat konkrēti, un tas nebūt nenozīmē, ka es kā iekšlietu ministrs vai ministrijas vadība, dienesta vadība nedara neko vairāk, kā tikai par tiem gadījumiem, kas nokļūst presē. Arī jau iepriekš publicētajos materiālos, kaut vai par disciplināro praksi deviņos mēnešos, šai gadā pie atbildības ir saukti konkrēti Iekšlietu ministrijas darbinieki, kas strādā gan policijā, gan Ugunsdzēsības departamentā, Pilsonības un imigrācijas departamentā, citos dienestos, kuri kopumā sastāda vairākus simtus cilvēku. Tā ka es nepieņemu to, ka reakcija ir tikai uz tiem gadījumiem, kas nokļūst presē. Tā tas nav. To, ka ir trūkumi un ir problēmas šā darba organizācijā, to būtu muļķīgi noliegt, bet katrā ziņā tiek veikta arī vesela virkne praktisku pasākumu, lai uzlabotu Iekšlietu ministrijas iestāžu darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Otru papildjautājumu uzdod Juris Vidiņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (TB). Cienījamais Turlā kungs! Jūs tomēr nedevāt atbildi par Kadirovu. It kā uzturēšanos vienlaicīgi ieslodzījumā un vienlaicīgi savās mājās. Kādus mērus jūs tomēr pieņemsit, lai tādas lietas neatkārtotos?

Sēdes vadītājs. Vidiņa kungs, šis jautājums gan neskar uzdoto tēmu, kas ir saistīta ar Laventa ieslodzījuma režīma rupju pārkāpumu. Taču, ja iekšlietu ministrs ir gatavs atbildēt uz otru papildjautājumu, tad lūdzu!

D.Turlais (iekšlietu ministrs). Es būšu gatavs atbildēt arī uz šo jautājumu, kas skar tieši Kadirovu, jo arī šajā gadījumā ir noteikta dienesta izmeklēšana. Bez tam šī dienesta izmeklēšana, mans rīkojums ir arī nodot lietu prokuratūrai, jo tas nav tikai disciplināra rakstura pārkāpums, un Prokuratūra izvērtēs arī kriminālnozieguma sastāvu to dienesta personu rīcībā, kas ir pieļāvusi šādas vaļības. Par to, ka atbildībai būs jāiestājas, es domāju, ne man un arī šeit, zālē, nevienam nevajadzētu būt nekādām šaubām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu J.Urbanoviča, J.Jurkāna, L.Staša, V.Stikuta, L.Kuprijanovas jautājums Ministru prezidentam un finansu ministram A.Šķēles kungam par Ministru kabineta noteikumu nr.256 ekonomisko efektu. Jautājuma motivācijai deputāti vārdu nelūdz. Atbildi sniedz Aija Poča, valsts ministre Finansu ministrijā. Lūdzu!

A.Poča (valsts ministre Finansu ministrijā). Cienījamie deputāti! Atbilde ir sniegta dokumentā ar nr.1688. Gribu arī atbildēt deputātiem, kas sagatavoja šo jautājumu, ka minētie Ministru kabineta noteikumi nr.256 šobrīd nav spēkā. Šobrīd spēkā šos noteikumus aizvieto noteikumi nr.201. Atbilde ir sniegta saistībā ar šiem noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu O.Kostandas, J.Mauliņa, E.Zelgalvja, E.Grīnberga, J.Kazāka, un K.Čerāna jautājums Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram M.Grīnblatam par Latvijas jaunizdotajām mācību grāmatām. Vārdu motivācijai lūdz Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Godājamie kolēģi! Valdības un arī Izglītības un zinātnes ministrijas vadošās amatpersonas, tajā skaitā Grīnblats, vairākkārt ir uzsvērušas, ka izglītības reformai pēc būtības ir jāskar nevis finansu, bet gan mācību saturs. Skolai jāsagatavo apzinīgs Latvijas pilsonis, jārada Latvijas kā valsts patriotisms, kas būtu pieņemams visiem lojāliem sabiedrības locekļiem. Bet šajā gadījumā var skaidri pateikt, ka izglītības ministra Grīnblata darbi diemžēl nesaskan ar viņa vārdiem, un pārsteigumu mums visiem sagādā tas, ka, piemēram, jaunizdotajā Kurloviča, Tomašūna eksperimentālajā mācību grāmatā “Latvijas vēsture pamatskolām”, 1996.gadā kas izdota, ir ļoti īpatnēji izklāstīti daudzi mūsu vēstures notikumi. Piemēram, praktiski nav parādīta Latvijas Republikas Saeimas darbība laika posmā no 1922. līdz 1934.gadam. To Grīnblats nekādā veidā atbildē pat neskar, kaut arī mēs pat šeit jautājumu uzdodam. Tajā pat vietā viņš jūsmo, ka milzīga uzmanība pievērsta Latvijas Republikas vēsturei no 1922. līdz 1934.gadam. Es pirmo reizi dzirdu, ka Latvijas Republikas vēsture ir bijusi no 1922. līdz 1934.gadam. Kur tad 1918.gads? Un 18.novembris? Kur tad 1940.gads, kad, kā mēs zinām, Latvijas valstiskums tika pārtraukts. Grīnblatam pēkšņi šķiet, ka Latvijas vēsture kā valsts vēsture ir tikai no 1922. līdz 1934.gadam.

Neizpratni rada 9.nodaļas otrais paragrāfs, kas saucas “Cīņa par demokrātiju”. Un paskatāmies, kas tad šeit ir atspoguļots. “Latvijas demokrātiskā kustība tolaik bija plaša, bet ne vienota”. Tiek vienā rindkopā pastāstīts tātad par vienu demokrātiskās kustības sastāvdaļu, tas ir, par LSDSP, un tad seko Latvijas Komunistiskā partija. Un norādīts, ka to atbalstīja PSRS izlūkdienests, pastāstīts, ka 3.Seimas vēlēšanās komunisti izvirzīja savu sarakstu, ieguva piecas deputātu vietas. Pēc tam 4.Saeimā tāpat. Es saprotu visu, bet es nesaprotu, kā var skolniekiem tagad mācīt, ka tā ir cīņa par demokrātiju demokrātiskā Latvijas Republikā.

Tieši tāpat attiecībā uz 11.nodaļas 45.paragrāfu “Latvija pēc Otrā pasaules kara”, kur mēs lasām: “Pēc kara laukos tika izcīnīts pilsoņu karš, kurā pavisam krita vai tika nogalināti 1500 padomju aktīvisti.” Tātad nav nacionālo partizānu kustības. Ir pilsoņu karš.

“1949.gada 25.martā bez tiesas sprieduma uz Sibīriju izveda 43 000 cilvēku. Lielākā daļa uz Sibīriju izvesto cilvēku bija nevainīgi.” Tātad katram bērnam ir skaidrs, ka tātad starp nevainīgajiem, lielās daļas nevainīgajiem, bija arī daļa vainīgo. Par ko viņi bija vainīgi? Kā lai to tagad skolnieks Latvijā saprot? Grīnblata kungs uz šiem jautājumiem izvairīgi rakstiski nav atbildējis, un nav atbildējis arī uz pirmo jautājumu, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtēta mācību grāmata un mācību līdzekļu kvalitāte un atbilstība zināšanu apguvei Latvijas valstī. Mēs gaidām – tad varbūt mutiski viņš to paskaidros.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Māris Grīnblats, izglītības un zinātnes ministrs. Lūdzu!

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs). Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Jautājums, kas izvirzīts, protams, ir ļoti būtisks. Taču es gribētu sacīt, ka ministri nerecenzē grāmatas. Un gribētu teikt, ka pats labākais būtu pārvērst šo jautājumu par vēstures speciālista Tomašūna un vēsturas speciālista Kostandas diskusiju, kur viņi varētu mierīgi padiskutēt, kā apgaismot Latvijas vēsturi vai kā ne.

Manuprāt, arī atbildē, kas ir sagatavota, ir kritiska attieksme pret dažām Tomašūna kunga grāmatas niansēm, kaut es, protams, vairāk orientējos vēstures jautājumos nekā šie grāmatas autori, tajā skaitā Kostandas kungs.

Kā jums labi zināms, Izglītības ministrija vai tās pārraudzības iestāde, izglītības un eksaminācijas centrs, ir tas, kas piešķir grāmatām mācību grāmatas statusu, eksperimentālās mācību grāmatas statusu. Šo izvērtēšanu veic ekspertu padomes, kuru vidū ir vēsturnieki. Un, dabiski, var diskutēt, vai tie ir tie vēsturnieki, vai tie ir citi vēsturnieki. Varam, protams, izdarīt arī kādus secinājumus vai grozījumus attiecībā uz šīm personām kā tādām. Protams, tās ir personas no attiecīgās nozares, no profesionāļu vidus.

Tomašūna kunga grāmata un Kurloviča kunga grāmata ir sākta gatavot krietni agrāk. Tātad, ja valdība uzņemas kādu atbildību par autora grāmatu, tad droši vien ne šī valdība, bet kāda no iepriekšējām valdībām. Katrā gadījumā, es domāju, pozitīvais ieguvums šobrīd ir tas, ka ir dažādas grāmatas par vēsturi, tajā skaitā arī Kostandas kunga grāmatas, kuras man ir bijusi izdevība lasīt. Ir dažādas mācību grāmatas un dažādi statusi, un skolotājiem un skolu direktoriem ir visas iespējas izvēlēties.

Katrā gadījumā pirms šīs sēdes Tomašūna kungs man īsi pateicās par Kostandas kunga jautājumu, jo viņš tik lētu bezmaksas reklāmu nekad nav savai grāmatai saņēmis kā šajā gadījumā. To es atstāju uz viņa sirdsapziņas, protams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Papildjautājumus vēlas uzdot Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts. Kostandas kungs, jūs uzdosiet abus jautājumus uzreiz? Vienu? Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Pirmkārt, Grīnblats apzināti melo, rakstīdams atbildē, ka Tomašūna grāmata Izglītības ministrijā saņēmusi grifu, kas atļauj to lietot kā eksperimentālo mācību grāmatu tikai tāpēc, ka tā ir grāmatas pirmā tirāža. Jūs, ministr, neesat pat vispār paskatījies, ka tas ir jau atkārtotais izdevums. 1996. gadā izdots. Pirmais bija 1991. gadā.

Otrkārt. Atbildē nepārprotami redzams, ka Grīnblats uzskata par normālu, ka desmitiem tūkstoši skolēnu tiek mācīts, ka kaut kādas cīņas par demokrātiju sastāvdaļa pirmskara Latvijā ir bijusi PSRS vadītās Latvijas kompartijas pretvalstiskā darbība, un tā beidzot laikam visiem ir skaidrs, ko jūs šeit aizstāvat, Grīnblat.

Jautājums. Vai tiešām tikai par nekorektu jāsauc, kā jūs rakstāt, pēc Otrā pasaules kara notikumu traktējums, paziņojot, ka ir bijis pilsoņu karš laukos, un iznāk, ka nacionālie partizāni nemaz nav bijuši. Vai tiešām Latvijas skolās ir vieta grāmatai, kurā sacīts, ka starp 1949. gada izsūtītajiem represētajiem kāda daļa bija vainīgie. Es šādu pieeju saucu par pretvalstisku, par Staļina komunistiskā režīma zvērību attaisnošanu, un tas ir līdzvērtīgi arī nacisma noziegumu attaisnošanai, un brīnums, ka jūs to nesaprotat. Jeb jūs tiešām nesaprotat, ko jūs darat un ko jūs šeit runājat, Grīnblat?

Sēdes vadītājs. Atbildi uz papildjautājumu sniedz Māris Grīnblats, izglītības un zinātnes ministrs. Lūdzu!

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs). Godātie deputāti! Es to drīzāk uztvēru kā zināmu manas darbības vērtējumu, uz ko, protams, Kostandas kungam ir pilnīgas tiesības kā deputātam, bet ne tik daudz kā jautājumu, drīzāk kā pārmetumu. Man šeit grūti ko komentēt. Kas attiecas uz melošanu, tad, protams, es pacentīšos noskaidrot, cik Tomašūna kunga grāmatai bijuši izdevumi, un tā ir precizējama lieta. (No zāles deputāts Kostanda: “Es jums iedošu grāmatu.”)

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu... Odisejs Kostanda uzdod otru papildjautājumu. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Jā... Grīnblata kungs, es pateikšu to, ko jūs pats tikko paziņojāt un sapratāt. Jūs neesat spējīgs vienkārši vadīt Izglītības ministriju, un to pierāda jūsu attieksme pret mācību grāmatas saturu, ko lieto Latvijas skolās. Un šī attieksme, spriežot pēc jūsu ņirdzīgajām atbildēm, nav tikai pavirša un nokompetenta, nē. Īstenībā, tā, manuprāt, ir pat apzināta kaitniecība. Jūs esat vainīgs pie tā, ka mūsu bērniem, tagad mācot pēc šādas grāmatas sekojošo naidīgo ideoloģiju, tiek sakropļota valstiski patriotiskā apziņa.

Un es jums gribētu dot tagad vēl vienu iespēju tomēr atzīt šeit savas kļūdas un glābt savu godu. Atbildiet skaidri uz jautājumu: vai Izglītības ministrija šo grāmatu — Latvijas vēstures grāmatu — izslēgs no eksperimentālo mācību grāmatu saraksta vai ne. Ja nē, tad jūs līdz ar to atļausiet arī tādu grāmatu lietošanu, kas attaisnos nacisma noziegumus, kas sludinās, ka piemēram, arī kāda daļa no nacistu represētiem cilvēkiem ir bijusi vainīga, un droši vien, ka akceptēsiet arī to, ka skolās tagad, sekojot Tomašūna grāmatai, mums sāks mācīt arī pēc Drīzuļa vai čekista Dzintara grāmatām, jo tur arī šis vēstures notikumu traktējums ir ļoti līdzīgs.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Māris Grīnblats, izglītības un zinātnes ministrs. Lūdzu!

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs). Godātie deputāti! Kā es varu paskaidrot, pastāv institūcija, kas iekļauj mācību grāmatas attiecīgajā statusā tātad, un šī institūcija arī var izvērtēt, kādu grāmatu izslēgt. Ne ministrs ar savu pavēli vai Ministru kabinets izslēgs kādu grāmatu no šī statusa. (No zāles deputāts Kostanda: “Atļāvusi lietot Izglītības ministrija.”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Mēs esam izskatījuši jautājumu.

Nākamais jautājums. Deputātu K.Čerāna, O.Kostandas, E.Grīnberga, J.Kazāka, E.Zelgalvja jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Šķēles kungam un Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministram Eiropas Savienības lietās A.Kiršteina kungam par valdības centieniem likvidēt vēlētas rajona līmeņa pašvaldības un par Latvijas nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā. Es atvainojos, Kiršteina kungs, vārdu motivācijai lūdz Kārlis Čerāns — frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Latvijai viena no politiskajām prioritātēm neapšaubāmi ir iestāšanās Eiropas Savienībā. Un, lai šis mērķis tiktu sasniegts, nepietiek tikai ar vēlmi to sasniegt, bet ir mūsu valstij jāapmierina kaut kādi noteikti kritēriji, un mēs zinām, ka šī diskusija par kritērijiem joprojām notiek, un nav skaidrības, kādi būs tie kritēriji, pēc kuriem mūs galarezultātā uzņems vai vismaz vērtēs, bet uz šobrīdi ir skaidri vismaz daži kritēriji, kas ir jau noteikti 1993. gadā Kopenhāgenā Eiropas Savienības padomē. Un starp šiem Kopenhāgenas padomes kritērijiem ir kā pirmais minēts, ka valstī ir stabila institucionālā sistēma, kas garantētu demokrātiju, ka ar likuma varu... kā arī cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošanu.

Un šajā sakarā man ir jautājums attiecībā uz šobrīd valdības iecerēto rajonu padomju likvidēšanu, tātad faktiski vēlētas reģionālās pašpārvaldes likvidēšanu Latvijā... Tātad mēs jau esam no valdības saņēmuši šādu likumprojektu, un kā tas... kā šī likvidēšana ir vērtējama no šī Eiropas Savienības izvirzīto kritēriju viedokļa. Vismaz valdības interpretācijā. Jo tas ir neapšaubāmi skaidrs, ka šīs vēlētās reģionālās pašpārvaldes ir viens, teiksim, šis vēlētas valsts pārvaldes vidējais līmenis, kas garantē šo vēlētāju interešu pārstāvniecību šajā reģionālajā jeb mums Latvijā rajonu līmenī.

Un tātad šeit mēs saskatām diezgan konkrētu pretrunu, un mēs arī zinām, ka Eiropā līdzās šobrīd pieņemtajai vietējo pašvaldību hartai pastāv reģionālo pašvaldību harta, un mēs arī labi zinām, ka Eiropas Savienība ir atzinusi subsidioritātes principu, kas nosaka, ka visus iespējamos lēmumus pieņem iespējami zemākā līmenī, un tad, ja mēs šeit salīdzinām, teiksim, tos līmeņus, kurus var pieņemt... tos lēmumus, kurus var pieņemt valsts centrālajā līmenī un kurus var pieņemt šajā rajonu līmenī, tad ir skaidrs, ka tos, kurus var pieņemt rajonu līmeni, viņi šajā rajonu līmenī arī ir jāpieņem, un viņi nav jāpieņem valsts centrālās varas līmenī. Un tad es lūgtu šeit valdības vadītāja un īpašo uzdevumu ministra Eiropas Savienības lietās komentāru. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A.Kiršteins (īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! 22. februārī Latvija pievienojās Eiropas vietējo pašvaldību hartai. Šī harta, kurai mēs esam pievienojušies, nenosaka precīzi, kādas un cik vietējo pašvaldību dažādas kategorijas ir nepieciešamas katrā valstī. To noteikšana ir pašas dalībvalsts kompetencē. Bet 4. pants nosaka principu, ka pamatā valsts pienākumus realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk pilsoņiem vai vēlētājiem. Un Latvijā vistuvāk pilsoņiem atrodas patreiz pagastu un pilsētu pašvaldības. Nekur neviens lēmums netaisās patreiz atcelt pagastu un pilsētu pašvaldības. Tieši otrādi. Ja pagastu un pilsētu pašvaldības kā tās pašvaldības, kas ir vistuvāk pilsoņiem, gribēs vēlētās rajona padomes, tad tās arī būs. Diemžēl man jāsaka, ka šo pašvaldību vadītāju sanāksmē praktiski neviens neizteica šādu vēlmi, ka būtu šīs rajonu pašvaldības vajadzīgas.

Tāpēc es atkārtoju vēlreiz — saskaņā ar vispārpieņemtajiem demokrātijas principiem Latvijā vistuvāk pilsoņiem atrodas pagastu un pilsētu pašvaldības, kuras neviens arī netaisās likvidēt. Tā ir atbilde uz šo pirmo jautājumu.

Otrais jautājums — par Latvijas nacionālo integrācijas programmu. Tā novembrī tiks iesniegta Eiropas lietu komisijai, un acīmredzot decembrī mums būs jādebatē šeit Saeimā par viņu.

Trešais jautājums. Vai ir taisnība, ka Latvijas valdība dod priekšrocības kaut kādā mērā ekonomikai? Es varu atbildēt, ka tā nav taisnība, jo Latvijas valdība uzskata par vienlīdzsvarīgiem visus trīs pilārus, tātad gan ekonomiku, kopējo tirgu, gan sadarbību kopējai drošībai un ārpolitikā, gan arī iekšlietās un tieslietās, bet, runājot konkrēti par konkurenci, likumdošanā, es gribu teikt, ka pašreiz nav viens likumprojekts, bet ir uz šobrīdi izstrādāti desmit likumprojekti, kas regulē dažādas konkurences jomas, un koncepcija, un šie likumprojekti un arī koncepcija ir iesniegti...

Sēdes vadītājs. Kiršteina kungs, jūs esat izsmēlis savu laika limitu.

A.Kiršteins. Jā, tā ir iesniegta Eiropas lietu komisijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu vēlas uzdot Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Man ir jautājums Kiršteina kungam pilnīgi konkrēti. Vai jūs kaut ko zināt par Eiropas reģionālo pašvaldību hartas projektu un par tām idejām, kas tur ietvertas, un kā Latvijas pašreizējo notikumu virzība attiecībā uz šīm rajonu pašvaldībām ir saskaņā ar šī projekta principiem, kur šis projekts acīmredzot tuvākajos gados tiks arī formulēts konkrētajā dokumentā.Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A.Kiršteins (īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās). Jā, es zinu, ir vairāki dažādi projekti. Un, ja tuvākajos gados mēs šiem projektiem pievienosimies un viņus ratificēsim, tad, kad viņi kļūs jau par attiecīgām konvencijām un dokumentiem, tad mēs arī runāsim tālāk par šiem jautājumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu vēlas uzdot Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi, ja mēs plānojam integrēties šajās Eiropas struktūrās, tad mums acīmredzami pēc kāda laika neapšaubāmi būs arī šādiem dokumentiem jāpievienojas. Un, ja mēs redzam šīs vispārējas tendences Eiropā uz šī reģionālā līmeņa varu nostiprināšanos, tad vai tiešām tas ir mērķtiecīgi — šobrīd mums Latvijā iet pretējā virzienā? Es lūgtu arī Kiršteina kungu komentēt.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A.Kiršteins (īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās). Jā, mums nevajadzētu iet nekādā gadījumā pretēji Eiropas Savienības virzieniem, tikai dažās Eiropas valstīs reģioni diemžēl ir lielāki par visu Latviju, un es vēlreiz uzskatu un arī atkārtoju, ka noteiks to rajonu un, respektīvi, noteiks vietējās pašvaldības, esošās pagastu un pilsētu pašvaldības, vai viņām ir vēl vajadzīgas kaut kādas pašvaldību starpstruktūras par šo tuvāko līmeni un attiecīgi Latvijas Republikas Saeimā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Mēs esam izskatījuši jautājumu.

Nākamais jautājums. Deputātu K.Čerāna, J.Kazāka, E.Zelgalvja, E.Grīnberga, O.Kostandas jautājums Latvijas Republikas tieslietu ministram D.Rasnača kungam par nepieciešamību valstī sakārtot uzņēmējdarbības tiesisko regulēšanu. Vārdu motivācijai deputāti nelūdz. Atbildi sniedz Dzintars Rasnačs — Latvijas Republikas tieslietu ministrs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Atbilde ir sniegta 28.oktobrī pietiekami izvērsta un saprotama, man patiesi ir prieks, ka arī opozīcijas deputāti ir sākuši interesēties par valdības deklarācijā minēto punktu izpildi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumu vēlas uzdot Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Rasnača kungs, jūs pats gan neminējāt šeit, bet es varu nolasīt no jūsu atbildes, ka Tieslietu ministrija uzskata to, ka nedrīkst sasteigt komerclikuma projekta iesniegšanu izskatīšanai Saeimā. Tas it kā varētu būt par šķērsli uzņēmējdarbību regulējošas likumdošanas bāzes stabilitātei un arī uzņēmējdarbības stabilitātei. Bet mans jautājums ir tāds. Ja mums šo soli kādā brīdī noteikti vajag darīt, tad uz kādu stabilitāti mēs varam cerēt šobrīd, kad mums šīs izmaiņas, visiem zināms, stāv priekšā, un šobrīd šīs kārtības mums likumdošanā nav, un likumi mainās burtiski ne pa mēnešiem, bet pa nedēļām. Vai tiešām jūs neuzskatāt, ka būtu vajadzīgs maksimāli pasteidzināt šos darbus, izdarot tos kvalitatīvi, lai šī stabilitāte un kārtība mums tiešām pēc iespējas ātrāk iestātos.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Cienījamais Čerāna kungs un pārējie deputāti, kuriem rūp šī problēma! Informēju jūs, ka šobrīd ir spēkā esoši likumi, kuri regulē uzņēmējdarbības dažādus virzienus — gan uzņēmumu reģistrāciju, gan uzņēmējdarbības formas, gan likumu “Par grāmatvedības kārtību” un tā tālāk, un tā tālāk. Čerāna kungs, paskaidroju jums, ka Komerclikums ir kodificējošs likumdošanas akts, kurā ir apkopoti visi šie likumi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Otru papildjautājumu deputāti uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu K.Čerāna, E.Zelgalvja, J.Kazāka, E.Grīnberga, O.Kostandas jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam A.Šķēlem, izglītības un zinātnes ministram M.Grīnblatam, kad Ministru kabinets noregulēs Ministru kabineta kompetencē esošo jautājumu par pašvaldību izglītības darbinieku minimālās algas likmes un minimālās amata algas noteikšanu? Vārdu motivācijai deputāti nelūdz. Atbildi sniedz Māris Grīnblats, Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs. Lūdzu!

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs). Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Uz jautājumu ir iesniegta rakstiska atbilde, un Ministru kabinets tiešām šo lietu ir labojis jau 22.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas. Paldies! Līdz ar to mēs esam izskatījuši darba kārtību. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godātie deputāti, nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Olafs Brūvers, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Juris Dobelis. Ir zālē. Gunta Gannusa, Edmunds Grīnbergs, Viktors Kalnbērzs, Jānis Kalviņš, Paulis Kļaviņš, Viktors Stikuts. Ir zālē. Jānis Straume. Paldies!

Sēdes vadītājs. 1996.gada 31.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu. Godātie deputāti, es gribu vēlreiz vērst jūsu uzmanību, ka rīt pulksten 11.30 notiks Saeimas Prezidija sēde, un tiks lemts jautājums par Saeimas plenārsēdes sasaukšanu trešdien pulksten 9.00 no rīta.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem

raksturiski iesniegtās atbildes

Uz jaut. nr.70 — dok. nr.1621a

Ārlietu ministrs V.Birkavs:

1996.gada 21.oktobrī

Atbildot uz jautājumu par ieceļošanas vīzu izsniegšanas samazināšanu uz valsts robežas, informēju, ka attiecīgo pavēli pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju šī gada 19.septembrī izdeva iekšlietu ministrs.

Ārlietu ministrija uzskata, ka šis solis veicinās Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju sarptautiskos sakarus, jo, pārtraucot vīzu izsniegšanu uz robežas, Latvijas Republika sāk ievērot imigrācijas politikas vispārpieņemtos sandartus. Jāuzsver tas, ka vīzu izsniegšanas uz robežam pārtraukšana ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem, lai Latvija varētu ieviest abpusēju bezvīzu ceļošanas kārtību ar virkni Eiropas valstīm — Skandināvijas valstīm, Vāciju un citām Šengenas līguma dalībvalstīm. Ārlietu ministrija nešaubās par to, ka šādu bezvīzu režīma noslēgšana perspektīvā nāks par labu iedzīvotāju un saimniecisko aprindu starptautisko sakaru attīstībai.

Izdevumus ārvalstniekiem, kuri vīzu izsniegšanas uz valsts robežas pārtraukšana dēļ būs spiesti pārtraukt savu ceļojumu, nav paredzēts kompensēt, jo tas, pirmkārt, būtu pretrunā ar parasto starptautisko praksi, bet, otrkārt, laika starpība starp pavēles izdošanas brīdi (19.septembris) un tās spēkā stāšanos (20.novembris) ir divi mēneši, un Ārlietu ministrija ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai par šo soli būtu informētas gan ārvalstu oficiālās institūcijas, gan plaša sabiedrība.

Jānorāda arī tas, ka vīzu izsniegšanas turpināšana uz robežas nebūtu arī ekonomiski pamatota, jo izdevumi par personālu ir nesalīdzināmi ar summām, kuras tiek saņemtas kā valsts nodeva par vīzu izsniegšanu, jo tās uz robežām saņem ļoti maz cilvēku (lūdzu skatīt salīdzinošo tabulu pielikumā). Uzsveram, ka saskaņā ar Iekšlietu ministrijas pavēli vīzu izsniegšana uz robežas netiek pārtraukta pilnībā, jo iespēja saņemt vīzu tiek saglabāta lidostā “Rīga”, kur atsķirībā no pārējiem robežšķērsošanas punktiem, kuros vīzu izsniegšana tiek pārtraukta 20.novembrī, ir nodrošināti visi nepieciešamie apstākļi, lai veiktu kvalitatīvu personu kontroli, un personu plūsma caur šo robežšķērsošanas vietu ir ievērojama.

Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, Ārlietu ministrija viennozīmīgi atbalsta Iekšlietu ministrijas pavēli par vīzu izsniegšanas samazināšanu uz valsts robežas un neredz nepieciešamību to pārskatīt.

Pielikumā: Iekšlietu ministrijā sagatavotā salīdzinošā tabula par vīzu izsniegšanu uz robežas.

RKP Ieņēmumi Uzturēšanas 1996.g.1.pusē Vidēji dienā

nosaukums par vīzu izsnieg- izdevumi izsniegto izsniegto

šanu (Ls) (Ls) vīzu skaits vīzu skaits

1. Ainaži 5370 1949 561 »3

2. Eleja 1348 1422 274 »1,5

3. Grenstāle 1700 1800 218 »1,2

4. Liepājas osta 780 1440 97 »1

5. Ventspils osta 2855 (brīvdienās — 430 »2

2 vīzu inspektori,

darbdienās vīzas

izsniedz nodaļā)

6. Rīgas pasažieru osta 3576 — 537 »3

7. Liepājas lidosta — — — —

Uz jaut. Nr.72 — dok. Nr.1647a

Pašvaldību lietu valsts ministrs E.Jurkāns:

1996.gada 30.oktobrī

Saskaņā ar 1996.gada 23.oktobra rezolūciju Nr.12/5731-k izskatīti Saeimas deputātu jautājumi Ministru prezidentam A.Šķēlem.

Atbildot uz šiem jautājumiem, paskaidroju:

1994.gada 4.janvārī tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums nr.9-r, ar kuru nekustamais īpašums Cēsu rajona Jaunpiebalgā, Gaujas ielā 4, tika saglabāts valsts īpašumā un nodots pašvaldības valdījumā. Tā kā valsts un pašvaldības ir divi dažādi īpašuma tiesību subjekti, bet minētais rīkojums nenošķir šos jēdzienus, Cēsu rajona Jaunpiebalgas pagasta padome griezās valsts a/s “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” ar lūgumu sagatavot valdības rīkojuma projektu par augšminētā nekustamā īpašuma — zeme un ēka “Miertiesasnams” — nodošanu pagasta pašvaldības īpašumā — pagastmājas izvietošanai, kura šobrīd atrodas privātsektorā. Par to tika sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts un 1996.gada 29.augustā iesniegts Valsts kancelejā.

Š.g. 16.septembrī Ekonomikas un finansu komiteja šo projektu neakceptēja, pieprasot papildus īpašuma tiesību apliecinošus dokumentus.

1993.gada 19.augustā p/s “Piebalga” ar aktu nodevusi Jaunpiebalgas pašvaldībai objektu “Administratīvā ēka” ar bilances vērtību 490 000 LVR — lēmums apstiprināts p/s “Piebalga” kopsapulcē 1993.gada 1.oktobrī, un no šī laika īpašums ir pašvaldības bilancē.

Aģentūrā griezās P.Micāns (viens no neapmierinātajiem prasītājiem), kurš solīja pierādīt, ka Augstākās tiesas Prezidijs ir pieņēmis nepareizu lēmumu — atstāt spēkā Cēsu rajona tiesas spriedumu — noraidīt U.Rubeņa, J.Nedēļas, E.Kalniņa, P.Micāna, I.Pērkones, V.Vanagas un I.Baldzēna prasību par mantas nošķiršanu pa kapitāla daļām. Līdz šim laikam tas nav izdarīts (Augstākās tiesas Prezidija lēmumu var atcelt tikai plēnums).

Sagatavotais valdības rīkojuma projekts “Par nekustamo īpašumu Cēsu rajona Jaunpiebalgā, Gaujas ielā 4” ir iesniegts Valsts kancelejā atkārtotai izskatīšanai 04.11.1996.

Uz jaut. Nr.72 — dok. Nr.1647b

Investīciju un kredītpolitikas valsts ministre S.Jēgere:

1996.gada 30.oktobrī

1994.gada 4.janvārī tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums nr.9-r, ar kuru nekustamais īpašums Cēsu rajona Jaunpiebalgā, Gaujas ielā 4, tika saglabāts valsts īpašumā un nodots pašvaldības valdījumā. Tā kā valsts un pašvaldības ir divi dažādi īpašuma tiesību subjekti, bet minētais rīkojums nenošķir šos jēdzienus, Cēsu rajona Jaunpiebalgas pagasta padome griezās valsts a/s “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” ar lūgumu sagatavot valdības rīkojuma projektu par augšminētā nekustamā īpašuma — zeme un ēka “Miertiesasnams” — nodošanu pagasta pašvaldības īpašumā — pagastmājas izvietošanai, kura šobrīd ir izvietojusies privātsektorā. Par to tika sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts un 1996.gada 29.augustā iesniegts Valsts kancelejā.

Š.g. 16.septembrī Ekonomikas un finansu komiteja šo projektu neakceptēja, pieprasot papildus īpašuma tiesību apliecinošus dokumentus.

1993.gada 19.augustā p/s “Piebalga” ar aktu nodevusi Jaunpiebalgas pašvaldībai objektu “Administratīvā ēka” ar bilances vērtību 490 000 LVR — lēmums apstiprināts p/s “Piebalga” kopsapulcē 1993.gada 1.oktobrī, un no šī laika īpašums ir pašvaldības bilancē.

Aģentūrā griezās P.Micāns (viens no neapmierinātajiem prasītājiem), kurš solīja pierādīt, ka Augstākās tiesas Prezidijs ir pieņēmis nepareizu lēmumu — atstāt spēkā Cēsu rajona tiesas spriedumu — noraidīt U.Rubeņa, J.Nedēļas, E.Kalniņa, P.Micāna, I.Pērkones, V.Vanagas un I.Baldzēna prasību par mantas nošķiršanu par kapitāla daļām. Līdz šim laikam Micāna kungs nav varējis to izdarīt (Augstākās tiesas Prezidija lēmumu var atcelt tikai plēnums).

Sagatavotais valdības rīkojuma projekts “Par nekustamo īpašumu Cēsu rajona Jaunpiebalgā, Gaujas ielā 4” ir iesniegts Valsts kancelejā atkārtotai izskatīšanai.

Uz jaut. Nr.73 — dok. Nr.1689

Iekšlietu ministrs D.Turlais:

1996. gada 30. oktobrī

Sakarā ar 1996. gada 20. oktobrī LNT televīzijas raidījumā “Nedēļa” parādīto sižetu, kurā tika nofilmēts apcietinātais A.Lavents, pēc mana rīkojuma tika veikta rūpīga dienesta izmeklēšana. Tās rezultātā apstiprinājās A.Laventa sakaru līdzekļu izmantošanas fakts.

IeM Mobilā policijas pulka (MPP) darbinieki, kuri atļāva apcietinātajam A.Laventam glabāt un izmantot aizliegtu priekšmetu (sakaru līdzekli), ar ko rupji pārkāpa attiecīgo IeM pavēļu un instrukciju prasības, — no dienesta IeM iestādēs atbrīvoti. Arī minēto darbinieku vadība par apcietinātā pienācīgas apsardzes nenodrošināšanu un par nepietiekošu kontroli pār sev padoto darbinieku rīcību ir sodīta disciplināri.

IeM Ieslodzījuma vietu departamenta un Policijas departamenta vadībai ir uzdots izskatīt jautājumu par apcietināto un notiesāto uzturēšanas noteikumu sakārtošanu.

Uz jaut. nr.74 — dok. nr.1688

Valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča:

1996.gada 30.oktobrī

Atbildot uz deputātu jautājumu, vispirms ir jāatzīmē, ka pašreiz ir spēkā Ministru kabineta 1996.gada 4.jūnija noteikumi nr.201 “Noteikumi par tirdzniecību Latvijas tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos,” ar kuriem jautājumā minētie 1995.gada 8.augusta MK noteikumi nr.256 atzīti par spēku zaudējušiem.

Jauno MK noteikumu pieņemšana bija nepieciešama, lai sakārtotu tirdzniecību tirgos.

Latvijas tirgi vēl joprojām eksistē kā kontrabandas preču galvenās realizācijas vietas un ir grūti kontrolējami. Veicot attiecīgas aktivitātes pret kontrabandu uz robežas, vienlaicīgi ir jālikvidē arī kontrabandas preču izplatīšanas vietas. Valdības uzdevumā ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par tirdzniecību Latvijas tirgos.

Par kontrabandas preču izplatīšanu tirgos liecina fakts, ka tirgos daudzas preces tiek realizētas par cenām, kuras ir zemākas par šo preču muitas vērtību kopā ar ievedmuitas nodevu (tabakas preces, alkohols, gaļas izstrādājumi, siers u.c.).

Kontrabandas preču realizācija, nemaksājot nodokļus, rada nevienlīdzīgu konkurenci, kuras rezultātā nelielie veikali, kuri godīgi maksā nodokļus, tiek izputināti un bankrotē vai sāk izvairīties no nodokļu maksāšanas, un līdz ar to nodokļu nemaksātājiem tirgos rodas vēl labvēlīgāki apstākļi. Tāpēc ir nepieciešama tirdzniecības procedūras sakārtošana, uz ko pastāvēja kā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija, tā arī valdība jau pagājušajā gadā, pieņemot noteikumus par kases aparātu ieviešanu tirgos. Tajā pat laikā tika noteikts, ka kases aparāti tirgos nav vajadzīgi zemniekiem, zvejniekiem un fiziskām personām, ja viņi tirgojas ar pašu ražoto, iegūto vai izaudzēto produkciju.

Visu šo pasākumu mērķis ir panākt sakārtotību tirgos, iekasēt vairāk nodokļus, neuzliekot visu nodokļu nastu tikai uz tiem, kas tos maksā, un, paplašinot nodokļu maksātāju loku, radīt vienlīdzīgas konkurences apstākļus.

Ar kases aparātu palīdzību iespējams nodrošināt realizēto preču un ieņēmumu uzskaiti un līdz ar to aprēķināt ne tikai pievienotās vērtība nodokli, bet arī kontrolēt pārējo nodokļu nomaksu. Kases aparātu ieviešana stingri ierobežo pārdevēju iespējas tirgoties “uz savu roku”. Bez tam kases aparātu ieviešanas mērķis ir arī ierobežot neuzskaitītās naudas apgrozījumus. Līdz ar to firmu vadītāji spiesti deklarēt savus ienākumus, maksāt pārdevējiem algas, atspoguļot to grāmatvedībā, kā arī maksāt ar algām saistītos nodokļus, kas nāk par labu arī pašiem pārdevējiem, kuri pašlaik strādā neoficiāli un līdz ar to nav sociāli aizsargāti.

Lai uzlabotu kontroli tirgos, Ministru kabinets 1996.gada 4.jūnijā ar noteikumiem nr.201 paredzēja kontroles darbā iesaistīt arī pašvaldības. Noteikumos paredzētā tirdzniecības nodeva 5% apmērā tiek ieskaitīta pašvaldību budžetos.

Kā liecina Rīgas Centrāltirgus apsekošanas dati, no 48 pārbaudītajām firmām 1995.gadā nodokļus vispār nav maksājušas 26 firmas, 15 firmas gada laikā samaksājušas nodokļos no Ls 4 līdz 300 un tikai 7 firmas ir samaksājušas vairāk nekā Ls 300 gadā. 1996.gadā 28 firmas nodokļus nav maksājušas nemaz, 17 firmas samaksājušas no Ls 2,40 līdz 300 katra. Bez tam no apsekotajām 48 firmām — divas firmas nav reģistrējušās nodokļu inspekcijā kā nodokļu maksātājas, un divas firmas skaitās vispār likvidētas.

Valdības politiku tirgus sakārtošanā atbalsta Latvijas tirgotāju asociācijas, Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības padome un zemnieki, kuriem bija ierobežotas iespējas realizēt savus ražojumus, kā arī daļa pašu pārdevēju, kuri ir vismazāk aizsargāti no darba devēju puses.

Mūsu valstī nav statistisku datu par to, kādu daudzumu lauksaimniecības produkcijas Latvijas tirgos pārdevuši paši zemnieki, neizmantojot starpnieku pakalpojumus, bet, kā liecina tirgus administrācijas apsekojumi, Latvijā ražoto lauksaimniecības produktu īpatsvars tirgū ir krasi palielinājies.

Kases aparāti ir tikai viens no uzskaites un kontroles līdzekļiem, kurš uzrāda vienīgi iekasēto, nevis budžetā ieskaitīto pievienotās vērtības nodokļa summu. Jāatzīmē, ka kases aparātu ieviešana sekmē budžetā ieskaitīto nodokļu summas pieaugumu.

Budžetā ieskaitītās pievienotās vērtības nodokļa summas pieaugums 1996.gada 9 mēnešos, salīdzinot ar 1995.gada 9 mēnešiem, sastāda 29,9 miljonus latu.

Pievienotās vērtības nodokļa summas pieaugums jāattiecina arī uz kases aparātu ieviešanu ne tikai valstī, bet arī tirgos.

Uz jaut. nr.75 — dok. nr.1657a

Izglītības un zinātnes ministrs,

Ministru prezidenta biedrs M.Grīnblats:

1996.gada 30.oktobrī

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs pirms jebkuras mācību grāmatas grifēšanas dod to recenzēšanai attiecīgā mācību priekšmeta speciālistiem — skolotājiem, bet, ja nepieciešams, — zinātniekiem. Tikai pēc pozitīvu atsauksmju saņemšanas grāmata var iegūt ministrijas grifu, turklāt pirmā tirāža vienmēr tiek grifēta kā eksperimentāla mācību grāmata. Šādu ceļu gājusi arī A.Tomašūna un G.Kurloviča “Latvijas vēsture pamatskolām”, kurai 1994.gadā tika piešķirts eksperimentālas mācību grāmatas statuss. Šis statuss norāda uz to, ka grāmata nav iekļaujama pamatmācību grāmatu sarakstā. Jāpiekrīt, ka G.Kurloviča un A.Tomašūna vēstures grāmatā sniegtais pēckara pretošanās kustības traktējums ir nekorekts, un nacionālo partizāņu cīņa pret okupācijas varu un kolaborantiem nav interpretējama kā pilsoņu karš. Grāmatas atkārtotas izdošanas gadījumā Izglītības un zinātnes ministrija ieteiks autoriem pārskatīt šo grāmatas nodaļu. Vienlaikus jāatzīst, ka grāmatā ir plašs un pamatskolas izglītības standartiem atbilstoši pasniegts vēstures materiāls, tajā liela uzmanība pievērsta latviešu nacionālajai atmodai 19.gs., latviešu strēlnieku cīņām Pirmajā pasaules karā, brīvības cīņām 1918.—1920.g., kā arī Latvijas Republikas vēsturei 1922.—1934.g. utt. Jāņem vērā, ka grāmata domāta pamatskolas vecuma bērniem, tāpēc tajā nav iespējams aplūkot pilnīgi visus Latvijas vēstures aspektus, bet uzsvērts būtiskākais. Tas attiecināms arī uz nodaļu, kurā rakstīts par Saeimas darbību 1922.—1934.g. Autori vienkāršā un bērniem saprotamā valodā skaidro, kas ir Saeima, kā tā darbojas un ar kādām grūtībām toreiz saskārās. Jautājumi par to, kādas partijas bija pārstāvētas visās četrās Saeimās, kā ritēja politiskā cīņa u.c., parasti tiek apskatīti vidusskolas klasēs. Nekur grāmatā nav apgalvots, ka LKP visaktīvāk cīnījās par demokrātiju, bet gluži pretēji: “Latvijas Komunistiskā partija skaitliski bija ļoti maza, tās ietekme strādnieku vidū — neliela. To atbalstīja PSRS izlūkdienests” (G.Kurlovičs, A.Tomašūns “Latvijas vēsture pamatskolām” — 23.lpp.). Arī no nodaļas vispārīgā konteksta neizriet, ka LKP būtu demokrātijas piekritēji. Acīmredzot autori LKP darbības aprakstu ievietojuši vienā nodaļā ar LSDSP, vadoties no atziņas, ka abas šīs partijas toreiz centušās spēlēt strādnieku avangarda un aizstāvja lomu.

Pēdējo gadu laikā ir radītas vairākas vēstures grāmatas pamatskolām. Šobrīd līdzās minētajai grāmatai valsts pamatskolās tiek lietotas I.Ķēnina, O.Kostandas, I.Misāna un V.Pāvulāna grāmatas, nodrošinot skolotājiem izvēles un patstāvīgas radošas pieejas iespējas. Kā papildu literatūra tiek izmantotas arī trimdas autoru — E.Dunsdorfa, E.Andersona, U.Ģērmaņa, A.Baloža, A.Šildes grāmatas. Iepazīstoties ar pretošanās kustības vēsturi, būs izmantojama arī H.Stroda “Nacionālo partizāņu karš Latvijā”.

Tomēr atsevišķi posmi Latvijas 20.gadsimta vēsturē vēl arvien ir nepietiekami nosegti ar mācību literatūru, un tāpēc atsevišķu diskutējamu interpretāciju dēļ arī G.Kurloviča un A.Tomašūna grāmata nebūtu izslēdzama no eksperimentālo mācību grāmatu saraksta.

Uz jaut. Nr.76 — dok. Nr.1661a

Īpašu uzdevumu ministrs

Eiropas Savienības lietās A.Kiršteins:

1996. gada 29. oktobrī

1. Uzskatot, ka viens no katras demokrātiskas iekārtas pamatiem ir vietējās pašvaldības, Latvijas Republika šā gada 22. februārī pievienojās Eiropas Vietējo pašvaldību hartai. Pašvaldību harta nenosaka precīzi, kādas un cik vietējo pašvaldību dažādas kategorijas ir nepieciešamas katrā valstī, to noteikšana ir pašas dalībvalsts kompetencē, ievērojot 4. pantā noteikto principu, ka pamatā valsts pienākumus realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk pilsoņiem — Latvijā tās ir pagastu un pilsētu pašvaldības.

2. Latvijas nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā pašreiz atrodas saskaņošanas stadijā. Novembra vidū tā tiks iesniegta Saeimas Eiropas lietu komisijā.

3. LR MK uzskata, ka Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā vienlīdz svarīgi ir visi trīs pīlāri. Šā gada 29. oktobrī desmit likumprojekti konkurences aizsardzības jomā, kā arī koncepcija “Par konkurences likumdošanas sakārtošanas nepieciešamību atbilstoši Eiropas Savienības prasībām” tika iesniegti Saeimas Eiropas lietu komisijā.

Uz jaut. Nr.77 — dok. Nr.1662a

Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs:

1996. gada 28. oktobrī

Atbildot uz frakcijas “Latvijai” deputātu K.Čerāna, J.Kazāka, E.Zelgalvja, E.Grīnberga un O.Kostandas uzdotajiem jautājumiem, Tieslietu ministrija informē:

1) Tieslietu ministrijas attieksme pret nepieciešamību Latvijas valstī sakārtot uzņēmējdarbības tiesisko regulēšanu ir pozitīva, jo šāds mērķis ir atzīmēts Deklarācijā par Ministru kabineta darbu (sadaļas “Ekonomiskā politika” un “Tiesību sistēma”).

2) Laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicē tā Komerclikuma projekta autors ir Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa. Ievērojot, ka nav beigusies diskusija par šī likuma koncepciju, tajā iekļaujamām tiesību normām, tad tiek apkopoti un vērtēti saņemtie priekšlikumi par publicēto projektu saistībā ar Eiropas Savienības direktīvām un Baltijas ekonomiskās telpas turpmāko attīstību.

3) Ievērojot, ka Komerclikumam tiek piešķirta kodificējoša tiesību akta nozīme, Tieslietu ministrija uzskata, ka nedrīkst sasteigt šī projekta iesniegšanu izskatīšanai Saeimā. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas rīcības plānu Komerclikuma projekta iesniegšana izskatīšanai un akceptēšanai Ministru kabinetā ir paredzēta vēlākā laika posmā. Šādu procesu sasteigta risināšana neizbēgami rada jaunu labojumu nepieciešamību jau pēc likuma spēkā stāšanās. Tas savukārt var būt ievērojams šķērslis uzņēmējdarbību regulējošas likumdošanas bāzes stabilitātei, tātad — arī uzņēmējdarbības stabilitātei.

Uz jaut. Nr.78 — dok. Nr.1682a

Izglītības un zinātnes ministrs,

Ministru prezidenta biedrs M.Grīnblats:

1996.gada 29.oktobrī

Atbildot uz Jūsu jautājumiem (reģistra Nr.78), Izglītības un zinātnes ministrija paskaidro, ka Ministru kabinets 1996.gada 22.oktobrī ir pieņēmis noteikumus nr.411, kuros ir izdarīti grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 27.augusta noteikumu nr.343 6.punktā.

Kopsavilkums

Par 31.oktobra sēdi

Jautājumi un atbildes:

— Saeima saņēma ārlietu ministra V.Birkava atbildi uz Saeimas deputātu K.Čerāna, E.Grīnberga, I.Liepas, J.Mauliņa, J. Kušneres jautājumu par valdības lēmumu pārtraukt vīzu izsniegšanu uz robežām. (dok.nr.1621a)

—Saeima saņēma pašvaldību lietu valsts ministra E.Jurkāna atbildi uz Saeimas deputātu O.Kostandas, J.Kazāka, E.Grīnberga, I.Liepas, J.Mauliņa jautājumu par Jaunpiebalgas muižas pils turpmāko likteni. (dok.nr.1647a)

—Saeima saņēma iekšlietu ministra D.Turlā atbildi uz Saeimas deputātu J.Vidiņa, R.Jurdža, L.Ozoliņa, O.Grīga, G.Grīnblata jautājumu par pasākumiem, lai novērstu Laventa ieslodzījuma režīma rupju pārkāpumu. (dok.nr.1689)

—Saeima saņēma valsts ieņēmumu valsts ministres Finansu ministrijā A.Počas atbildi uz Saeimas deputātu J.Urbanoviča, J.Jurkāna, L.Staša, V. Stikuta, L. Kuprijanovas jautājumu par Ministru kabineta noteikumu nr.256 ekonomisko efektu. (dok.nr.1688)

—Saeima saņēma izglītības un zinātnes ministra M.Grīnblata atbildi uz Saeimas deputātu O.Kostandas, J.Mauliņa, E.Zelgalvja, E.Grīnberga, J.Kazāka, K.Čerāna jautājumu par Latvijas jaunizdotajām mācību grāmatām. (dok. nr.1657a)

—Saeima saņēma īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības lietās A. Kiršteina atbildi uz Saeimas deputātu K.Čerāna, O.Kostandas, E. Grīnberga, J.Kazāka, E. Zelgalvja jautājumu par valdības centieniem likvidēt vēlētas rajona līmeņa pašvaldības un par Latvijas nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā. (dok.nr.1661a)

—Saeima saņēma tieslietu ministra Dz. Rasnača atbildi uz Saeimas deputātu K.Čerāna, J.Kazāka, E. Zelgalvja, E.Grīnberga, O.Kostandas jautājumu par nepieciešamību valstī sakārtot uzņēmējdarbības tiesisko noregulēšanu. (dok.nr.1662a)

—Saeima saņēma Ministru prezidenta A.Šķēles un izglītības un zinātnes ministra M.Grīnblata atbildi uz Saeimas deputātu K.Čerāna, E.Zelgalvja, J.Kazāka,E. Grīnberga, O.Kostandas jautājumu par to, kad Ministru kabinets noregulēs Ministru kabineta kompetencē esošo jautājumu par pašvaldību izglītības darbinieku minimālās algas likmes un minimālās amata algas noteikšanu. (dok.nr.1682)

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 31. oktobra sēdes

Latvijas Valsts radio tiešajā raidījumā

A. Jirgens (6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs):

Obligātā militārā dienesta likumprojekts acīmredzot ir likumprojekts, par kuru 6. Saeimas laikā bija visgarākās debates. Diemžēl arī šodien mēs nepabeidzām izskatīt šo projektu, un likums tātad joprojām nav pieņemts. Pēc nedēļas mēs turpināsim tā izskatīšanu. Kaut arī debašu laiks bija saīsināts līdz minimumam — deputāti, uzstājoties pirmo reizi, varēja runāt trīs minūtes par katru jautājumu, otro reizi — vienu minūti, tik un tā vairāki jautājumi acīmredzot bija konceptuāli un izraisīja ļoti plašas debates un viedokļu apmaiņu.

Jāsaka, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā bija vairāki balsojumi, kuros esam izgājuši ārpus Aizsardzības un iekšlietu komisijas ieteiktās koncepcijas, kas vēlāk var radīt zināmas pretrunas un problēmas likuma īstenošanas gaitā. Taču galīgos secinājumus, es domāju, šodien izdarīt arī nevarētu, jo, kā jau teicu, likums nav pieņemts un galīgos secinājumus mēs acīmredzot varēsim izteikt pēc nedēļas, tas ir, 7. novembrī.

J. Strods (frakcija “Tautai un taisnībai'):

Tiem, kas jau divas dienas klausījušies šī likumprojekta apspriešanu, es domāju, šodien būtu lieki kaut ko vēl teikt par apspriešanas gaitu un arī par atsevišķiem likumprojekta pantiem.

Ja mēs runājam par kārtības uzturēšanu valsts iekšienē, tad mums Latvijā ir divi formējumi — policija un Zemessardze. Zemessardze, ja to nostiprinātu skaitliski un finansiāli, varētu pilnīgi aizsargāt sabiedrību no lielākām nekārtībām valsts iekšienē, kā arī no provokācijām no ārpuses. Es uzskatu, ka ir diezgan liels absurds runāt par regulāru Latvijas armiju, jo, pirmkārt, tik maza valsts kā Latvija nevar finansiāli šo armiju uzturēt kaujas kārtībā un, otrkārt, nevar nopietni runāt, ka Latvijas armija varētu līdzvērtīgi stāties pretī kādas lielvalsts karaspēkam. Gan es, gan frakcijas “Tautai un taisnībai” deputāti faktiski atbalstītu profesionālu, nelielu, labi apbruņotu un augsti morāli sagatavotu ātras reaģēšanas speciālu kaujas vienību. Mēs esam pret obligāto karadienestu.

Un nobeigumā es tikai nocitēšu mana kolēģa deputāta V. Kalnbērza vārdus no vēstules, ko viņš šodien adresēja Saeimai, un tie skan tā: “Kādu laiku atpakaļ es tikos ar Amerikas senatoru Peta kungu. Kad viņš uzzināja, cik liela tauta mēs esam, viņš pateica: “Tā ir viena trešdaļa no Čikāgas. Un jūs esat spējīgi uzturēt diplomātisko korpusu, policiju, robežsargus un savu armiju? Kā jūs varat savilkt galus?””

J. Dobelis (LNNK un LZP frakcija):

Vienmēr, strādājot pie kāda jauna likumprojekta, ir jāuzdod sev jautājums — kāpēc tas ir vajadzīgs? Un arī šoreiz — kāpēc tieši patlaban ir jāpieņem šāds likums? Vajadzētu saprast, ka likums šodien ir vajadzīgs, tas ir vajadzīgs mūsu armijas sakārtošanai, uzlabošanai, un nevajadzētu šādā likumā iestrādāt kaut kādas deklaratīvas normas, kaut kādus skaļus solījumus, kas vienkārši ir kails populisms un faktiski ir domāts kaut kādu savu punktu vākšanai.

Es runāšu par diviem priekšlikumiem. Viens — par to pašu tēmu: bakalauriem — dienēt, nedienēt, apgūt militāro apmācību augstskolā un tā tālāk. Neviens nepadomāja, ka, pieņemam mēs šādu priekšlikumu vai nepieņemam — ne gada, ne arī divu gadu laikā nekas tāds nebūs realizējams. Nav finansiāla pamatojuma, nav programmas, un nevienam galīgi nav skaidrs, ko šāds punkts nozīmētu. Bakalaurus vienalga var iesaukt armijā. Lūk, un par to neviens nepasaka! Strīdas par šo deklaratīvo punktu un tērē vienkārši laiku pa tukšo.

Otrs — tikpat deklaratīvs punkts. Par iespējām, par kurām mēs līdz galam vēl neesam izdiskutējuši, bet kuras tiek piedāvātas, ka, lūk, vienu gadu nodienējušais karavīrs tūlīt varēs saņemt valsts garantētus aizdevumus ne tikai dzīvokļa izveidošanai, bet pat dzīvojamās mājas celtniecībai. Neviens no šiem piedāvātājiem nepadomā, ka valsts budžeta projektā 1997. gadam kaut kas tāds nav iestrādāts. Un diez vai vispār būs iespēja kaut ko tādu iestrādāt arī 1998. gada budžetā. Līdz ar to ir vēl viena deklaratīva norma, kurai nav nekādas nozīmes, bet tā izklausās ļoti glīti. Sevišķi bēdīgi ir klausīties runas par Amerikas Savienoto Valstu pieredzi, kas ir galīgi nepamatota un absolūti nav salīdzināma ar Latvijas apstākļiem.

Tāpēc es domāju, ka šis smagais likums, kura pieņemšanas gaitā mēs visi esam konstatējuši, cik daudz mums vēl ir jāmācās kopīgi strādāt, lai netērētu lieki laiku. Es domāju, lai kāds tas arī būtu, diez vai Valsts prezidents tieši tādu to parakstīs. Man liekas, ka tur vienalga būs kaut kādi labojumi un šo likumprojektu mums atdos atpakaļ. Varbūt tad mēs kaut cik to varēsim sakārtot. Nedaudz ir žēl tā liekā laika, kas ir patērēts, nu bet pie tā mums laikam šad un tad ir jāpierod.

A. Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”):

Man liekas, ka galvenā problēma, ar ko mēs saskaramies, apspriežot šo likumu un klausoties debatēs, ir par to, vai Latvijas Republikas pilsoņi ir vienlīdzīgi savās tiesības un savos pienākumos. Es domāju, ka mēs tomēr nedrīkstam nemitīgi atražot dažādas grupas un katrā ziņā jautājumā, kas attiecas uz pienākumiem pret valsti, radīt vairākkārtējus izņēmumus. Man negribas piekrist, ka, piemēram, konkurence darba tirgū tiem cilvēkiem, kam nav augstākās izglītības, būtu vājāka nekā konkurence darba tirgū tiem cilvēkiem, kam ir augstākā izglītība. Varbūt tieši otrādi — tie cilvēki, kuriem nav augstākās izglītības, daudz grūtāk spēj adaptēties tirgus apstākļos, un tieši tāpēc “izkrišana” no darba vai no attiecīgās profesijas var daudz vairāk maksāt nekā cilvēkiem, kuriem ir augstākā izglītība.

Tāpat man negribas piekrist, ka tie cilvēki, kas iegūst augstāko izglītību, daļēji izmantojot vēl aizvien valsts budžetu un tātad faktiski saņemot valsts subsīdijas, pēc tam savos pienākumos pret valsti ir savādāki nekā tie cilvēki, kas tūlīt pēc vidējās izglītības sasniegšanas sāk strādāt un tātad paši sāk sevi uzturēt.

Es to visu minu tikai tāpēc, jo domāju, ka mums ir jāizvēlas starp diviem konsekventiem modeļiem. Vai nu visi faktiski ir atbrīvoti no armijas un mēs aizejam no armijas kā tādas ar obligāto iesaukumu. Tādā gadījumā ir profesionālā brīvprātīgo armija, kas sastāv no algotņiem, un nav svarīgi, kurš piesakās brīvprātīgi — vai tas ir cilvēks ar augstāko izglītību, bakalaurs vai šoferis, vai zemnieks. Vai arī otra konsekventā iespēja, ka mums ir obligātais dienests. Tādā gadījumā, es domāju, ka attiecībā pret šo obligāto dienestu visiem Latvijas Republikas pilsoņiem ir jābūt maksimāli līdztiesīgiem un ar maksimāli vienādiem pienākumiem. Es nedomāju, ka mēs varam radīt tās nemitīgās daudzās grupas, ko pašlaik mēs arī esam sabalsojuši likumā — gan sportistus, gan visus citus, kuri ir ar kaut kādiem speciāliem izņēmumiem.

Tā kā šīs konsekvences šajā likumā nav, es līdzīgi Dobeļa kungam paredzu šim likumam samērā bēdīgu tālāko attīstību. Proti, ja pat tas tiks pieņemts trešajā lasījumā, kas vēl pats par sevi ir jautājums, tad acīmredzot tur iebalsotās pretrunas būs tik lielas, kaut vai tādas, kas provocē konfliktu starp dažādām iedzīvotāju grupām Latvijā, ka Valsts prezidents, iespējams, būs spiests to neparakstīt vai iesniegt grozījumus, un mēs būsim spiesti agri vai vēlu atgriezties pie šī likuma un izvēlēties starp diviem konsekventiem modeļiem.

Ā. Ločmelis (Latvijas Vienības partijas frakcija):

Vienības frakcija pārsvarā sastāv no zemniekiem, un mēs, protams, jau, pieņemot šo likumu no pirmajiem pantiem, jutām tādu, varētu teikt, varbūt morālu zaudējumu par to, ka zemniekiem bez izņēmumiem jāiet dienēt. Bet tagad, balsojot par pārējiem pantiem, tomēr mēs esam principā apmierināti, jo mūsu nostāja bija, ka jādien ir visiem, tikai ar zināmiem, ļoti konkrētiem, ierobežojumiem. Tāpēc tagad uz šodienu, kas ir nobalsots, mēs domājam, ka tas ir normāli un nebūs tā, ka zemnieks dienēs un aizsargās studentus.

Kas attiecas uz šo sociālo un finansiālo aizsardzību, tad mēs uzskatām, ka tomēr tas būtu jādara un valstij jāuzņemas varbūt tāds finansiālais apgrūtinājums. Nākamais gads, kurā mēs ejam uz bezdeficīta budžeta pieņemšanu, būs ļoti saspringts, bet varbūt ir jāsāk šī kreditēšana no 1998. gada, jo šodien, ņemot kaut vai lauku apvidu, kredītpolitika ir tik smaga, ka praktiski nav iespējama. Varbūt šoreiz tai zemnieku saimniecībai, kuras dēls ir dienējis, radīsies kāds cerību stariņš, un nav jau teikts, ka taisni tas dēls ir tik nabags. Varbūt viņa vecākiem ir zināmi uzkrājumi, ietaupījumi, un tam dēlam taču būs jādibina ģimene, noteikti viņš precēsies, un dabīgi, kā mēs zinām, kā laukos, tā pilsētā lielākā daļa jauniešu izvēlas savu patstāvīgo dzīvi un dzīvesvietu. Ar vecākiem kopā palikt ir šauri un apgrūtinoši. Tā kā māja vai tas dzīvoklis jābūvē, tad tas katrā ziņā ir atbalstāms.

J. Mauliņš (frakcija “Latvijai”):

Es gribu runāt par paša likumprojekta pieņemšanas problēmu. Man liekas, šajā Saeimā un Saeimā vispār nav bijis tik slikti sagatavots likumprojekts kā šis, kas jau ir nokļuvis līdz trešajam lasījumam. Divas dienas mēs strādājam “vaiga sviedros”, un, var teikt, 7 līdz 8 punktos ir palikušas pretrunas. Pats nosaukums joprojām ir neatbilstošs saturam. Ir tādas frāzes kā “brīvprātīgi obligāto militāro dienestu”, kas ir palikušas tekstā. Es to neizdomāju. Taisni tekstā ir “brīvprātīgi obligāto militāro dienestu”. Vispār mums nav pamatlikuma par kārtību aizsardzības pamatlikumā, par republikas aizsardzību. Šis ir karaklausības jeb iesaukuma likums, bet saucas par militārā dienesta likumu. Nezin kāpēc obligāto? Kaut gan īstenībā runa ir par aktīvo militāro dienestu vai karaklausību.

Es gribu izteikt pārmetumus Valsts prezidentam. Kāpēc viņš uzspieda ārkārtas sēdi, kas pārvērtās par divu dienu sēdi, un likumprojekts tā arī netika līdz galam izskatīts. Un nav painteresējies, vai likumprojekts ir pienācīgi sagatavots. Šķiet, to nav redzējis Juridiskais birojs, to nav redzējuši valodas speciālisti. Es domāju, arī mūsu Juridiskā komisija to nav redzējusi. Tur ir tādas nepilnības, ka pilnīgi “acīs lec”, ja paskatās. To bija grūti apspriest, jāsaka, ka man bija žēl Andra Amerika, kas vadīja šo sēdi, jo, gribot negribot, apspriešanas gaitā nonāca pie tādām pretrunām, kuras nebija īstenojamas vai nogludināmas Kārtības ruļļa noteikumu rāmjos. Radās pat jautājums — vai vispār Kārtības rullis jāievēro?

Es gribu izteikt neapmierinātību ar šo darbu, kas bija acīmredzams kaut vai tāpēc, ka pozīcijas frakcijas būtībā nekādus normālus priekšlikumus no opozīcijas frakcijas “Latvijai” nepieņēma un balsoja pret visiem, pat neskatoties uz īkšķiem, pārējiem priekšlikumiem. Jāsaka, sekoja sēdes gaitai labi ja desmit cilvēki, pārējie tikai skatījās uz īkšķiem — kā frakcijas vadītājs rādīja, tā tad balsoja.

Vārdu sakot, es esmu neapmierināts ar to darbu, ko redzēju plenārsēdē. Deputāti praktiski nestrādāja, un bija arī grūti strādāt ar tādu haotisku likumu.

V. Gredzens (LZS, KDS un LDP frakcija):

Mēs zinām, ka šīsdienas apspriežamais likumprojekts ir ļoti nozīmīgs. Tas saucas “Obligātā militārā dienesta likums”. Šīsdienas plenārsēde, kā mēs zinām, tika sasaukta pēc Valsts prezidenta iniciatīvas. Un es domāju, ka laikam prezidents juta to lielo atbildību un vajadzību pēc šī likumprojekta jeb likuma, pareizāk sakot, lai tas praktiski darbotos dzīvē. Taču tajā pašā laikā gribas atzīmēt likuma projekta apspriešanas gaitu. Mēs jau piecas pilnas dienas strādājam tikai pie šī likumprojekta apspriešanas. Un diemžēl arī šodien šī likumprojekta apspriešanu nepabeidzām.

Var jau būt, ka apspriešana ievelkas uz likuma projekta kvalitātes rēķina. Diemžēl, kā jau iepriekšējie runātāji atzīmēja, tas tā nav. Mēs daudzkārt tērējam laiku. Parādījām deputātu bezatbildību, nedisciplinētību, vairākkārt prezidenta klātbūtnē zālē nebija kvoruma. Tātad deputāti, atrazdamies darbā un saņemdami algu, nedarīja darbu, kāds viņiem bija jādara. Un, īpaši runājot par šī likuma projekta cenu, laikam ir vietā atzīmēt, ka, piecas pilnas dienas par šo likumprojektu spriežot, no valsts kases, no nodokļu maksātājiem esam jau iztērējuši pāri par 20 tūkstošiem latu. Un kā jau teicu, likums vēl nav pieņemts. Kaut gan likumprojektu vajadzēja šodien pabeigt, tomēr atlikām tā pieņemšanu vēl uz vienu nedēļu.

Kā jau teicu, ja tas nāktu par labu likuma kvalitātei, tad varētu būt kaut kādas atlaides, taču, ja mēs rēķināmies ar jau spēkā esošajiem likumiem, tad vietā būtu tajā pašā laikā pavērtēt, kāds tad ir stāvoklis mūsu valsts Nacionālajos bruņotajos spēkos situācijā, kad mēs tērējam laiku, deputātu un valsts naudu, apspriežot likumprojektu. Mēs zinām, ka paralēli visam tam ir nopirkti brāķa ieroči gandrīz par 4 miljoniem latu, par kuriem vēl šodien ne deputātiem, ne citām amatpersonām nav skaidrs — kas nopirka un kas par to ir atbildīgs.

Apstākļos, kad gar Liepājas krastiem kursē Krievijas karakuģi tajā pašā laikā, kad pāri par 700 jauniešiem, kuriem šodien bija jābūt jaunkareivju statusā, ir jaundezertieri, kuri izvairās no karadienesta. Lūk, ar šādām lietām mums it kā šodien jāsamierinās. Taču tajā pašā laikā reālais stāvoklis bruņotajos spēkos nav normāls. Un ja mēs — ne tikai deputāti — veltītu vairāk vērības tam, kā tiek pildīti esošie likumi, tad domāju, ka rezultāts praktiskajā dzīvē būtu daudz labāks.

R. Jurdžs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”):

Jāapsveic opozīcija, kurai tiešām sanāk aizkavēt likuma pieņemšanu. Pateicoties tam, ka laika nobīde ir arī pārējo deputātu apziņās. Es saprotu, ka Latvijai ir vajadzīga maza, profesionāla, labi apbruņota un labi apmācīta armija un klāt vēl Zemessardze — brīvprātīgie. Uz to mums jāiet, bet tagad ir 1996. gada 31. oktobris. Un pašlaik mēs nevaram izveidot profesionālu armiju. Pašlaik mums ir Nacionālie bruņotie spēki, kuru sastāvā ir obligātais dienests. Un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir vajadzīgi kareivji. Tātad mums ir vajadzīgs šis likums. Šis likums ir vajadzīgs varbūt uz pāris gadiem. Varbūt tiešām mēs kļūsim bagāti un pakāpeniski pāriesim uz profesionālo armiju, kā ir projektā ar robežaizsardzības spēkiem, bet tas maksā naudu. Ir Iekšlietu ministrijas aprēķins, ka, teiksim, kaut vai robežsargu pāreja uz profesionālo ierēdņu statusu izmaksā apmēram 5 miljonus latu. Vai mēs varam pāriet ar visu armiju uz profesionalitāti? Dabiski, ka nē. Tādēļ mums ir vajadzīgs šis likums.

Kādēļ tas ir vajadzīgs? Vajadzīgs, pirmkārt, tāpēc, un tas jau ir pieņemts, lai samazinātu dienesta laiku no 18 mēnešiem uz 12 mēnešiem. Es domāju, ka tagad katrs aktīvā dienesta kareivis, kas dienē, gaida šī likuma pieņemšanu. Apmēram pieci tūkstoši kareivju gaida, kad mēs pieņemsim un kad viņiem saīsināsies dienesta laiks.

Nākošais. Ir svarīgi, lai izveidotos militārā dienesta iesaukšanas centrs. Tas sekmēs kvalitatīvāku iesaukumu gan medicīniskā ziņā, gan arī, teiksim, psiholoģiskās sagatavotības ziņā.

Un vēl viens aspekts. Deputāti, kas uzstājās par šo likumu un obligāto kara dienestu, nemaz neaprunājot, uzskata, ka armija ir liels ļaunums, ka atrasties armijā ir liels sods. Bet jūs padomājiet — vai tad tas ir cietums? Tā ir mācību turpināšana miera laikos. Tās ir mācības, kā aizstāvēties kara laikā. Tā ir militarizēta nometne, kur daži cilvēki iet ar prieku. Tas nav sods. Tas ir pienākums. Un tādēļ es ceru, ka tomēr pēc nedēļas mēs varēsim pieņemt šo likumu, jo nav palicis daudz. Un veselais saprāts uzvarēs.

J. Celmiņš (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija):

Tiešām jāpiekrīt kolēģiem, kuri, raksturojot situāciju, izteicās, ka likums mums “iet” ar lielām grūtībām. Un ir nopietni jāpadomā, kāpēc tas tā ir. Es domāju, ka iemesls tam ir viens, jo Latvijā — gan sabiedrībā, gan arī pašu deputātu vidū — ir divu veidu uzskati par to, kā mums vajadzētu nodrošināt valsts aizsardzību. Vieni uzskata, ka ir nepieciešama armija, kurā iesauc kā obligātā dienesta karavīrus visus jauniešus, un šādā veidā grib nodrošināt Latvijas aizsardzību. Tas ir viens modelis.

Otrs modelis ir tie, kuri uzskata, ka mums ir nepieciešama neliela, mobila, profesionāla vienība, kas varētu nodrošināt kārtību valstī un nebūtu nepieciešams obligātais karadienests. Faktiski jau nav arī notikusi nekāda iepriekšēja aptauja deputātu vidū, lai noskaidrotu, kurš viedoklis ir vairākumā. Tāpēc, gatavojot šo likumprojektu, esam nonākuši pie situācijas, ka ar šo likumprojektu neapmierināti būs kā vieni, tā otri. Jo tie, kas cerēja nodrošināt, lai visus jauniešus varētu iesaukt armijā, nesasniedza savu mērķi, jo šeit ir iebalsoti pietiekoši daudzi atvieglojumi studentiem, tiem, kuri mācās maģistratūrā, doktorantūrā. Tāpat arī citiem ir nodrošinātas iespējas atlikt iesaukumu vai arī vispār tikt ieskaitītiem rezervē.

No otras puses, neapmierināti ir arī tie, kuri ir par profesionālu armiju — tātad, kuriem nav izdevies panākt savu ideju īstenošanu.

Kāda ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” pozīcija? Mēs uzskatām, arī savā programmā to esam ierakstījuši, ka Latvijā ir jābūt profesionālai armijai. Bet acīmredzot uz šo profesionālo armiju mums ir jāpāriet pakāpeniski. Jāiziet cauri šim pakāpeniskajam procesam. Vispirms būtu jāsāk ar cietumsargu profesionalizāciju, pēc tam — robežsargu. Pakāpeniski mēs varētu nonākt pie profesionālas armijas. Tātad šis likums ir nepieciešams pārejas periodam. Es personīgi uzskatu, ka likuma uzdevums ir nodrošināt arī to, lai visi Latvijas iedzīvotāji — vīrieši, kuru veselība atbilst tam, — būtu militāri sagatavoti, vismaz pamatzināšanu līmenī. Un to faktiski vajadzēja iestrādāt šajā likumprojektā.

Atceros, bija diezgan lieli strīdi par to, vai studentiem ir jānodrošina iespējas apgūt militārās pamatzinības vai ne, bet šis būtu ceļš uz to, ka mēs vēlāk varētu pāriet uz profesionālu armiju, bet, teiksim, studenti studiju laikā vai arī jaunieši Zemessardzē varētu apgūt militārās zināšanas. Tas mums ir nepieciešams tāpēc, lai varētu radīt situāciju, ka visa tauta kritiskā brīdī varētu mobilizēties dzimtenes aizsardzībai. Kā piemērs mums ir Čečenija, kur mēs redzam, ka varonīgā Čečenijas tauta – gandrīz visi vīrieši – stājas pie ieročiem, cīnās par valsts neatkarību. Es esmu pārliecināts, ka viņi savu mērķi sasniegs. Ja mēs izveidosim sistēmu, ka arī latviešu tauta būs gatava aizstāvēt savu dzimteni, tad mēs savu mērķi būsim sasnieguši, un uz to, manuprāt, mums ir jāvirzās.

Pēc izdevuma

“Saeimas Vēstis”, Nr. 86

Likumprojektu iesniegumi

Dokuments Nr. 1664; 519. likumprojekts

Par grozījumu

“Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”

Izdarīt “Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (Latvijas Vēstnesis, 1995.g. Nr.155) šādu grozījumu:

Izteikt 10. panta pirmās daļas tekstu šādā redakcijā:

“(1) Ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus un pastāvīgos pārstāvjus pēc ārlietu ministra priekšlikuma un Saeimas Ārlietu komisijas ieteikuma amatā ieceļ un no amata atlaiž Valsts prezidents un apstiprina Saeima, bet ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka diplomātisko rangu viņiem piešķir ārlietu ministrs.”

Saeimas deputāti: J.Jurkāns, A.Rubins, I.Kreituse, G.Valdmanis,

1996. gada 24. oktobrī J.Kušnere, J.Vidiņš, V.Krisbergs

Dokuments Nr. 1684; 523. likumprojekts

Par grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”

Saeimas Prezidijam

Saeimas frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””.

Saeimas deputāti: J.Lagzdiņš, P.Apinis, A.Panteļējevs,

1996. gada 28. oktobrī Ģ.V.Kristovskis, P.Keišs

Projekts, uz 24.10.96.

Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”

Izdarīt likumā “Par pašvaldībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 14.nr.; 1996, 10., 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1996, 135.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 3. panta 2. punktu.

2. Izslēgt 7. panta pirmajā un trešajā daļā vārdu un skaitli “un 16.”;

uzskatīt 3. punktu par 2. punktu.

3. 15. pantā:

izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

“4) gādāt par izglītību un rūpēties par kultūru (izveidot un uzturēt pirmsskolas un ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādes, nodrošināt pašvaldības muzeju un bibliotēku darbību, uzturēt pašvaldības īpašumā esošos kultūras pieminekļus, nodrošināt citu pašvaldības kultūras iestāžu darbību);”;

papildināt 6. punktu ar vārdiem “izveidot un uzturēt bezpajumtnieku patversmes”.

4. Izslēgt 16. pantu.

5. Aizstāt 17. pantā vārdus “16. pantā” ar vārdiem “81. pantā”.

6. Izslēgt 19. panta pirmajā daļā vārdu “rajona”.

7. Izslēgt 21. panta pirmās daļas 7. punktā vārdu “rajona” un 23. punktā — vārdu un skaitli “un 16.”.

8. 43. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 12. punktu šādā redakcijā:

“13) par sabiedrisko kārtību stihisku nelaimju vai citos ārkārtējos apstākļos un par pasākumiem to seku novēršanai;”;

uzskatīt pirmās daļas 12. punktu par 13. punktu.

9. Izslēgt 44. pantu.

10. Izslēgt 46. panta pirmajā daļā vārdu “rajonu”.

11. Izteikt 64. pantu šādā redakcijā:

“64. pants. Domes (padomes) priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanu var savienot arī ar attiecīgās pašvaldības izpilddirektora amata pienākumu pildīšanu.”

12. Izslēgt 75. panta pirmajā daļā vārdus “kā arī rajona”.

13. Izteikt X nodaļu šādā redakcijā:

“X nodaļa. Rajona padome

81. pants. Atsevišķu pašvaldībām nodotu funkciju veikšanai, kā arī darbības savstarpējai saskaņošanai un koordinācijai visi attiecīgā rajona pilsētu (izņemot republikas pilsētas) domju priekšsēdētāji un pagastu padomju priekšsēdētāji veido koleģiālu lēmējinstitūciju — rajona padomi.

Rajona padome likumā noteiktajos ietvaros ir publisko tiesību subjekts, bet privāttiesību jomā tai ir juridiskās personas tiesības.

Rajona padomes pastāvīgās funkcijas ir šādas:

1) nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus rajona teritorijā;

2) nodrošināt sadzīves atkritumu glabāšanu un pārstrādi un pārraudzīt industriālo atkritumu glabāšanu un pārstrādi;

3) izveidot un uzturēt veco ļaužu pansionātus;

4) izstrādāt rajona attīstības plānu un tā teritoriālplānojumu.

Rajona padome pēc savas iniciatīvas var pārņemt no rajonā esošo pilsētu (izņemot republikas pilsētas) un pagastu pašvaldībām jebkuras šā likuma 15. pantā minētās funkcijas veikšanu.

Nodrošinot finansēšanas avotus, Saeima ar likumu vai Ministru kabinets ar noteikumiem var uzdot rajona padomei veikt papildu funkcijas, kas nav minētas šajā likumā.

82. pants. Rajona padomes funkciju, kā arī tās pieņemto lēmumu izpildei rajona padome ievēlē rajona izpilddirektoru.

Par rajona izpilddirektoru var ievēlēt jebkuru personu, kura atbilst “Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma” 8. un 9. panta prasībām.

Rajona izpilddirektora amata kandidatūras var izvirzīt jebkurš rajona padomes loceklis.

Rajona izpilddirektors tiek ievēlēts šā likuma 19. panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktajā kārtībā.

Rajona izpilddirektors:

1) sagatavo un sasauc rajona padomes sēdes;

2) pārstāv rajona padomi attiecībās ar Saeimu, Ministru kabinetu un citiem publisko, kā arī privāto tiesību subjektiem;

3) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv rajona padomi tiesā un atbild par tiesas spriedumu izpildi, ja viena no pusēm ir rajona padome;

4) vada rajona padomes kancelejas darbu, ieceļ un atbrīvo no amata rajona padomes kancelejas darbiniekus un dod tiem saistošus rīkojumus;

5) pārrauga rajona padomes izveidoto iestāžu un uzņēmumu, kā arī iecelto amatpersonu darbību;

6) nodrošina rajona padomes un tās izveidoto iestāžu sadarbību ar republikas pilsētu pašvaldībām un vietējām valsts pārvaldes iestādēm;

7) ierosina Ministru kabinetam, ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm iecelt un atbrīvot no amata rajona teritorijā esošo vietējo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus;

8) informē Ministru kabinetu un ministrus par rajona padomes un attiecīgā rajona pašvaldību darbību;

9) iesniedz izskatīšanai rajona padomē tās budžeta projektu;

10) veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos un Ministru kabineta noteikumos.

Rajona izpilddirektora amats ir algots. Rajona izpilddirektora amatalgas un piemaksu maksimālos apmērus nosaka rajona padome.

Rajona izpilddirektors var atkāpties no amata, par to rakstveidā paziņojot rajona padomei. Atkāpšanās gadījumā rajona izpilddirektors savus pienākumus pilda, līdz tiek ievēlēts jauns rajona izpilddirektors.

Rajona izpilddirektoru, aizklāti balsojot, var atbrīvot, ja to pieprasa:

1) vismaz viena trešdaļa rajona padomes locekļu;

2) Ministru prezidents;

3) atbildīgais ministrs.

Rajona izpilddirektors ir atbrīvots no amata, ja par to nobalso vairāk nekā puse no rajona padomes locekļu kopskaita.

83. pants. Rajona padomes pirmo sēdi 10 dienu laikā pēc tam, kad ir ievēlēti visi rajona padomi veidojošie pilsētu domju un pagastu padomju priekšsēdētāji, sasauc tās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs, kuras teritorijā ir visvairāk iedzīvotāju.

Rajona padomes nākamās sēdes, ja rajona padome nav noteikusi citādi, vada rotācijas kārtībā pārējie pilsētu domju un pagastu padomju priekšsēdētāji.

Rajona padomes sēdes pēc vajadzības sasauc rajona izpilddirektors, nosakot sēdes norises laiku un vietu, un izsludina darba kārtību.

Rajona padomes sēdes rajona izpilddirektoram ir jāsasauc septiņu dienu laikā, ja to pieprasa:

1) vismaz trīs rajona padomes locekļi;

2) Ministru prezidents;

3) atbildīgais ministrs.

Ja rajona izpilddirektors padomes sēdi noteiktajā termiņā nesasauc, tad to sasauc rajona padomes iepriekšējās sēdes vadītājs.

Rajona padome lēmumus pieņem sēdēs, atklāti balsojot. Aizklāti balsojot, var ievēlēt vai atbrīvot no amata rajona izpilddirektoru un citas amatpersonas.

Balsojot katram rajona padomes loceklim ir tik daudz balsu, cik viņa vadītajā pašvaldības domē (padomē) ir deputātu.

Rajona padomes sēdes norises kārtību reglamentē šā likuma 26. panta otrās, ceturtās un piektās daļas, 31. panta, 32. panta pirmās daļas, 34. panta un 35. panta pirmās daļas noteikumi.

Rajona padomes sēdē izskata lēmumu projektus, kurus iesniedz:

1) rajona izpilddirektors;

2) padomes locekļi;

3) Ministru prezidents;

4) atbildīgais ministrs.

Rajona padomes sēdes tiek protokolētas. Ikviens rajona padomes loceklis var prasīt, lai viņa viedoklis tiktu ierakstīts protokolā. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un protokolētājs. Protokols jāparaksta ne vēlāk kā piektajā dienā pēc sēdes.

Rajona padomes pieņemtie lēmumi tiek publicēti, stājas spēkā un var tikt pārsūdzēti tādā pašā kārtībā kā domju (padomju) izdotie normatīvie akti.

Rajona padomes lēmumi ir saistoši visām attiecīgā rajona pašvaldībām (izņemot republikas pilsētu pašvaldības), kā arī citiem publisko un privāto tiesību subjektiem.

84. pants. Rajona padomes budžetu apstiprina rajona padome. Tās ienākumus veido iemaksas no visu attiecīgā rajona pilsētu un pagastu pašvaldību budžetiem. Ja rajona padome nav noteikusi citādi, katra pašvaldība iemaksā rajona padomes budžetā daļu, kas ir proporcionāla deputātu skaitam attiecīgajā domē (padomē).

Ja nepieciešams, savu funkciju veikšanai rajona padome var izveidot iestādes un uzņēmumus, kā arī iecelt amatpersonas. Padomes izveidotās iestādes tiek finansētas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

85. pants. Rajona padomju darbības likumība tiek pārraudzīta tādā pašā kārtībā kā pilsētu domju un pagastu padomju darbība.

Nelikumīgi rajona padomes lēmumi tiek atcelti šā likuma 49. pantā noteiktajā kārtībā.

Ja rajona izpilddirektors nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai nepilda tiesas spriedumu, viņu var atbrīvot šā likuma 93. pantā noteiktajā kārtībā.”

Pārejas noteikums

Likums stājas spēkā 1997. gada 10. martā.

Dokuments nr. 1694; 524. likumprojekts

Par grozījumu

likumā par dzīvojamo māju privatizāciju

Saeimas Prezidijam

Iesniedzam Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (LR Saeimas un MK Ziņotājs, 1995, 16. nr., “Latvijas Vēstnesis”, 1996, 149. nr.).

Lūdzam iekļaut Saeimas kārtējās plenārsēdes darba kārtībā saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. panta 1. daļu likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””.

Pielikumā: likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””.

Saeimas deputāti: O.Kostanda, J.Mauliņš, J.Kazāks,

1996. gada 30. oktobrī E.Zelgalvis, K.Čerāns.

Likumprojekts

“Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (LR Saeimas un MK Ziņotājs, 1995, 16. nr., “Latvijas Vēstnesis”, 1996, 149. nr.) sekojošu grozījumu:

Papildināt likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 47. pantu ar 5. daļu:

“(5) Ja fiziskā persona piedalījusies iestāžu un organizāciju organizētajā daudzdzīvokļu vai viendzīvokļu māju celtniecībā, tad šai fiziskajai personai par piedalīšanos daudzdzīvokļu vai viendzīvokļu mājas celtniecībā saņemto dzīvokli ir tiesības iegūt īpašumā bez atlīdzības”.

Dokuments nr. 1710; 154. likumprojekts

Projekts trešajam lasījumam;

uz 1996. gada 1. novembri

Par tabakas izstrādājumu

ražošanas, realizācijas, reklāmas

un smēķēšanas ierobežošanu

Iesniedz Sociālo un darba lietu komisija

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) tabaka — nakteņu dzimtas augs, kas satur nikotīnu;

2) nikotīns — tabakā un tabakas izstrādājumos esošs alkaloīds, spēcīga nervu sistēmu apdraudoša inde, kas izraisa pieradumu un atkarību no tās;

3) smēķēšana — tabakas un tās izstrādājumu lietošana (smēķēšana, pīpēšana, šņaukšana un košļāšana);

4) smēķēšanas ierobežošana — valsts noteiktu vai uz iedzīvotāju iniciatīvu balstītu pasākumu kopums, kura mērķis ir ierobežot tabakas un tās izstrādājumu lietošanu;

5) tabakas darva — nepārstrādāts anhidrīda nikotīns — brīvs dūmu kondensāts, kam piemīt elpošanas ceļus kairinošas, vēzi izraisošas un citas kaitīgas īpašības;

6) tabakas izstrādājumi — izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji gatavoti no tabakas lapām (piemēram, cigaretes, cigarellas, cigāri, pīpju tabaka, šņaucamā un košļājamā tabaka) un domāti smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai;

7) tabakas izstrādājumu reklāma — jebkurā veidā izplatīta informācija (iespieddarbi, plakāti, uzlīmes, reklāmas attēli uz sienām, radio un televīzijas raidījumi, klipi, kinofilmas un videofilmas), kuras mērķis ir veicināt tabakas izstrādājumu pirkšanu un patēriņu;

8) iepakojums — šā likuma izpratnē — tabakas izstrādājumu tara (cigarešu paciņa, cigarešu kastīte, cigāru kārba un cita veida iepakojums).

2. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību un tiesības uz tīru, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu vidi, kā arī noteikt kārtību, kādā valsts kontrolē tabakas un tabakas izstrādājumu ražošanu, ievešanu (importu) un realizāciju, tabakas izstrādājumu reklāmu un smēķēšanu sabiedriskās vietās, ievērojot iedzīvotāju tiesības un intereses.

3. pants. Darbinieku tiesības uz tīru, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu darba telpu

(1) Darbiniekam, kurš nesmēķē, ir tiesības atteikties strādāt tādā darba telpā, kur citi darbinieki smēķē. Šādu atteikumu nedrīkst uzskatīt par darba disciplīnas vai civildienesta noteikumu pārkāpumu.

(2) Darba devēja pienākums ir nodrošināt darbiniekam — nesmēķētājam — ar tabakas dūmiem nepiesārņotu darba telpu.

4. pants. Tabakas audzēšanas ierobežojumi

(1) Latvijā ir aizliegts audzēt tabaku rūpnieciskiem mērķiem bez Zemkopības ministrijas izsniegtas speciālas atļaujas (licences).

(2) Fiziskajām personām ir atļauts audzēt tabaku tikai personiskajām vajadzībām.

5. pants. Tabakas izstrādājumu ražošanas, ievešanas (importa) un realizācijas ierobežojumi

(1) Latvijā ir aizliegts ražot, ievest (importēt) un realizēt:

1) šņaucamo un košļājamo tabaku;

2) tabakas izstrādājumus, kuros nikotīna daudzums pārsniedz Ministru kabineta noteiktās pieļaujamās normas;

3) tabakas izstrādājumus, kuros tabakas darvas daudzums pārsniedz 12 miligramus;

4) tabakas izstrādājumus, kuriem nav noteiktā kārtībā izsniegta obligātā kvalitātes atbilstības sertifikāta;

5) tabakas izstrādājumus, kuru iepakojums neatbilst šā likuma 6. panta noteikumiem.

(2) Latvijā ir aizliegts ražot tabakas izstrādājumus bez Finansu ministrijas izsniegtas speciālas atļaujas (licences).

(3) Juridiskās personas, kuras ražo vai realizē tabakas izstrādājumus, par saviem līdzekļiem nosaka nikotīna daudzumu tabakas izstrādājumos, izmantojot Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā akreditētu laboratoriju pakalpojumus.

(4) Valsts uzraudzību un kontroli pār šī likuma un citu normatīvo aktu ievērošanu veic valsts institūcijas likumā noteiktajā kārtībā.

6. pants. Tabakas izstrādājumu iepakojuma noformējums

(1) Uz Latvijā ievedamo (importējamo) vai ražoto tabakas izstrādājumu iepakojuma aizliegts:

1) attēlot konkrētas fiziskās personas;

2) attēlot Latvijas valsts vai latviešu folkloras simbolus;

3) izmantot animācijas attēlus.

(2) Uz Latvijā realizējamo tabakas izstrādājumu iepakojuma jābūt:

1) norādījumam par nikotīna un tabakas darvas daudzumu miligramos;

2) šādam brīdinājumam valsts valodā: “Smēķēšana nodara nopietnu ļaunumu veselībai”. Brīdinājumam jābūt uzdrukātam uz vienas no iepakojuma sānu malām. Brīdinājumam jābūt skaidram, salasāmam, un tas nedrīkst būt drukāts uz paciņas ārējā caurspīdīgā iepakojuma;

3) zem ārējā caurspīdīgā iepakojuma piestiprinātai nodokļu markai, kas apliecina akcīzes nodokļa nomaksu.

7. pants. Tabakas izstrādājumu ievešanas (importa) un realizācijas kārtība

(1) Tabakas izstādājumu ievešanas (importa) un realizācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Tabakas izstrādājumus aizliegts pārdot:

1) tirdzniecības iestāžu un veikalu nodaļās, kur notiek tirdzniecība ar bērnu un pusaudžu precēm (izņemot lauku veikalus, kur tabakas izstrādājumu realizācijai var iekārtot atsevišķu stendu);

2) bērnu iestādēs, skolās un citās audzināšanas un izglītības iestādēs;

3) ārstniecības iestādēs;

4) teātros, izstāžu zālēs, muzejos, kinoteātros, sporta zālēs un stadionos;

5) izmantojot tirdzniecības automātus.

(3) Aizliegts pārdot tabakas izstrādājumus personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Par to tabakas izstrādājumu tirdzniecības vietās jābūt attiecīgam uzrakstam. Šaubu gadījumā pēc tirdzniecības vai policijas darbinieka pieprasījuma pircējam jāapliecina savs vecums, uzrādot personas dokumentu.

(4) Aizliegts iesaistīt tabakas izstrādājumu realizēšanā personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem.

(5) Tabakas izstrādājumus atļauts realizēt tikai slēgtā iepakojumā.

(6) Tabakas izstrādājumu tirdzniecības vietās jābūt redzamam uzrakstam, kas brīdina, ka smēķēšana ir kaitīga cilvēka veselībai.

8. pants. Tabakas izstrādājumu reklāma

(1) Tabakas izstrādājumu reklāmā ir jāiekļauj informācija par piedāvāto tabakas izstrādājumu īpašībām, nikotīna un tabakas darvas daudzumu tajos.

(2) Tabakas izstrādājumu reklāmai ir jāinformē pircēji par smēķēšanas kaitīgumu, un šādai informācijai ir jāaizņem vismaz 10 procenti no tabakas izstrādājumu reklāmas platības.

(3) 10 procenti no līdzekļiem, kas iegūti, reklamējot tabakas izstrādājumus, izmantojami valsts smēķēšanas profilakses programmu finansēšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

9. pants. Tabakas izstrādājumu reklāmas ierobežojumi

(1) Latvijā aizliegts:

1) tabakas izstrādājumu reklāmā attēlot konkrētas fiziskās personas un izmantot animācijas filmu attēlus;

2) reklāmas nolūkos izsniegt (piegādāt) tabakas izstrādājumus bez maksas.

(2) Aizliegts reklamēt tabakas izstrādājumus:

1) kultūras un sporta pasākumos, izņemot gadījumus, kad tabakas izstrādājumu ražotāja vai izplatītāja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir attiecīgā pasākuma lielākā finansētāja;

2) kinofilmu un videoizrāžu laikā;

3) uz to valstī realizējamo preču un produkcijas iepakojuma, kurām nav tieša sakara ar tabaku;

4) Latvijā reģistrētu, ar tabakas izstrādājumu ražošanu tieši nesaistītu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ražoto vai realizējamo preču katalogos;

5) uz Latvijas pasta sūtījumiem;

6) Latvijā reģistrētos masu informācijas līdzekļos, kā arī to pielikumos un ielikumos;

7) izvietojot reklāmu uz ēkām un būvēm (reklāmas stabiem, sētām, autoceļu un dzelzceļu malās, lidostās, ostās, dzelzceļa stacijās);

8) transporta līdzekļos un uz transporta līdzekļiem;

9) audzināšanas un izglītības iestādēs.

10. pants. Aizliegums smēķēt audzināšanas, izglītības un ārstniecības iestādēs

(1) Aizliegts smēķēt audzināšanas, izglītības un ārstniecības iestādēs, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai.

(2) Smēķēšanas ierobežojumus slimniekiem, kuri ārstējas stacionāros, nosaka šis likums un ārstniecības iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

11. pants. Smēķēšanas ierobežojumi.

(1) Izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai, aizliegts smēķēt šādās sabiedriskajās telpās:

1) darba vietās;

2) kinoteātru, videoizrāžu, teātru, muzeju zālēs, koncertzālēs;

3) videoizrāžu un sporta zālēs;

4) sabiedriskā transporta uzgaidāmajās telpās, banku un pasta iestāžu telpās;

5) diskotēkās un deju zālēs;

6) restorānos, kafejnīcās un citu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) telpās.

(2) Aizliegts smēķēt sabiedriskā transporta līdzekļos, izņemot tālsatiksmes vilcienus, kuģus un lidmašīnas, kur atļauts smēķēt tikai speciāli norādītās telpās (vietās).

(3) Aizliegums smēķēt norādāms ar informatīvu uzrakstu valsts valodā, lietojot zīmi “smēķēt aizliegts” (balti burti uz sarkana fona) bet atļauja smēķēt — ar šādu pašu informatīvu uzraksu valsts valodā, lietojot zīmi “atļauts smēķēt” (balti burti uz zaļa fona), vai ar simboliem, kurus lieto starptautiskajā smēķēšanas kontroles praksē.

12. pants. Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisija

Ministru kabinets izveido Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisiju un apstiprina tās nolikumu, iekļaujot komisijā vismaz vienu pārstāvi no:

1) veselības aprūpes profesionālās organizācijas;

2) darba devēju organizācijas;

3) darbinieku organizācijas;

4) tabakas industrijas;

5) Labklājības ministrijas;

6) Finansu ministrijas;

7) Ekonomikas ministrijas;

8) Izglītības un zinātnes ministrijas.

13. pants. Smēķēšanas profilakse

(1) Informāciju par tabakas izstrādājumu ražošanu, ievešanu (importu) un realizāciju savāc un izvērtē Valsts statistikas komiteja.

(2) Izglītības un zinātnes ministrijas un Labklājības ministrijas pienākums ir izstrādāt un ieviest izglītības iestādēs smēķēšanas profilakses programmas.

(3) Valsts ārstniecības iestādes nodrošina ārstēšanu personām, kuras vēlas labprātīgi ārstēties no smēķēšanas.

14. pants. No nodokļu iemaksām iegūto līdzekļu izlietošana

No līdzekļiem, kas iegūti, apliekot ar akcīzes nodokli tabakas izstrādājumus, 20 procenti izlietojami valsts ārstniecības un narkoloģisko iestāžu finansēšanai, veselības izglītībai un veselīga dzīvesveida propagandai, kā arī valsts un reģionālo smēķēšanas profilakses, smēķēšanas izraisītu slimību un terapijas programmu finansēšanai.

15. pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu

Par šā likuma pārkāpšanu personas saucamas pie likumos noteiktās atbildības.

16. pants. Strīdu izšķiršanas kārtība

Strīdus, kas radušies šī likuma piemērošanas gaitā, izskata tiesa.

Pārejas noteikumi

1. Likuma 7. panta pirmās daļas 1. punkts stājas spēkā 1997. gada 1. janvārī.

2. Likuma 5. panta pirmās daļas 3. punkts stājas spēkā 2003. gada 31. decembrī.

3. Līdz likuma 5. panta pirmās daļas 3. punkta spēkā stāšanās dienai darvas daudzums tabakas izstrādājumos nedrīkst pārsniegt 18 miligramus —, sākot ar 1999. gada 1. janvāri, un 15 miligramus —, sākot ar 2001. gada 1. janvāri.

4. Likuma 8. un 9. pants stājas spēkā 1997. gada 1. februārī.

5. Likuma 11. un 14. pants stājas spēkā 1997. gada 1. janvārī.

6. novembra sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas plenārsēžu zālē! 1996. gada 6. novembra Saeimas plenārsēdi paziņoju par atklātu.

Turpināsim izskatīt jautājumu, kuru iesākām skatīt iepriekšējā kārtējā plenārsēdē — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Taču, godājamie kolēģi, gribu jūs brīdināt, ka tehniskie darbinieki visu nakti ir strādājuši, lai savestu kārtībā balsošanas iekārtu, tas ir izdevies, taču būs zināmas problēmas ar balsošanas tempu, ja tas būs ātrs. Tādēļ es lūdzu deputātus to ņemt vērā, un sakarā arī ar to, ka šodien mūsu darba kārtībā, kā jūs redzat, ir 85 jautājumi, es ļoti lūdzu visus deputātus būt ļoti lakoniskiem, konkrētiem, lietišķiem, lai mēs, ņemot vērā gan mūsu šīsdienas tehniskās iespējas, gan arī nu visu to apjomīgo darba kārtību, kādu mēs esam apstiprinājuši šīsdienas plenārsēdei, nu vairāk vai mazāk sekmīgi tiktu ar to galā. Tātad, kolēģi, turpinām debates par apspriežamo darba kārtības jautājumu —likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vārds debatēs Mārim Vītolam — Finansu ministrijas parlamentārajam sekretāram. Saskaņā ar iepriekšējo balsojumu pirmajai reizei — piecas minūtes, otro reizi — divas minūtes. Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Uzstāšos debatēs kā deputāts. Cienījamie kolēģi! Izskatot šos grozījumus, kurus ir sagatavojusi kā alternatīvu priekšlikumu Budžeta un finansu komisija, arī mūsu frakcija uzsāka to pašu diskusiju, kuru acīmredzot uzsāka arī citas frakcijas, jo šie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodoklī lika mums vēlreiz izvērtēt to, kāda ir valsts atbalsta politika ģimenei un kādai tai konceptuāli vajadzētu nākotnē izskatīties. Ja līdz šim šim valsts atbalsts ģimenēm tika sniegts divu pabalstu veidā, atlaižu veidā, tātad maksājumu formā tiešu ģimenes pabalstu veidā, kas ir tiešs naudas maksājums, un atlaižu veidā par apgādājamām personām iedzīvotāju ienākuma nodoklī, tad šī mūsu diskusija bija tāda, vai būtu nepieciešams saglabāt šīs abas palīdzības formas, šīs abas ģimenes atbalsta formas, vai mums tomēr perspektīvā vajadzētu pāriet uz vienu no šiem modeļiem — tātad palielināt tieši šos tiešos pabalstus un atteikties no atlaidēm iedzīvotāju ienākuma nodoklī jeb pāriet tikai uz atlaidēm. Un, godīgi sakot, pašreizējās situācijas novērtējums mums parāda to, ka mēs nedrīkstēsim acīmredzot tuvākajā laikā atteikties ne no vienas no šīm formām un ka mums būs jāsaglabā šo abu atbalsta formu zināma līdzāspastāvēšana tāpēc, ka katra no tām risina atšķirīgus mērķus un sasniedz atšķirīgus mērķus. Tiesa, mēs būtu ieineteresēti maksimāli izmantot vairāk šos tiešos pabalstu maksājumus, bet tam būtu vajadzīgi divi izpildīti priekšnosacījumi. Mēs uzskatām, ka ģimenes valsts pabalsts, tā ir palīdzība, sociāla palīdzība ģimenēm ar bērniem, un ka to nevarētu saņemt katra ģimene, bet tikai tās, kurām šī palīdzība reāli ir nepieciešama, lai izvairītos no tā, ka mēs savu sociālo palīdzību izmantojam nevajadzīgi un līdz ar to arī netaisnīgi. Mūsprāt, nav pieļaujama situācija valstī, ka palīdzību vienādā apmērā no valsts par bērniem saņem visas ģimenes neatkarīgi no šo ģimeņu ienākumiem, tātad varbūt arī ģimene, kuras ienākumi mēnesī pārsniedz 500 latus uz vienu cilvēku, un viņi saņem šo pašu palīdzību, ko maznodrošināta ģimene vai ģimene ar ļoti zemiem ienākumiem.

Tāpēc, lai mēs varētu turpināt, teiksim, paplašināt šo ģimenes pabalstu maksājumus, palielināt viņus, būtu nepieciešams valdībai un parlamentam izdarīt grozījumus Sociālās palīdzības likumā un noteikt slieksni, ienākumu slieksni ģimenei, no kura brīža ģimene par bērniem saņem šo te pabalstu. Tātad tas būs viens, kas būtu vajadzīgs.

Otrs. Būtu reāli jāiedarbina Sociālās palīdzības likumā jau pašreiz esošā norma par to, ka bērni, tātad vecāki, kuri nerūpējas par saviem bērniem, tātad, kuri neuzņemas nekādu atbildību par saviem bērniem un kuru bērni neapmeklē skolas un tā tālāk, ka viņi nebūtu tiesīgi arī šo pabalstu saņemt, un šis pabalsts tiktu līdzi bērnam novirzīts ar attiecīgo iestāžu, ar skolas vai pansionāta, vai internātskolas palīdzību. Šāds punkts faktiski jau ir šajā Sociālās palīdzības likumā, bet diemžēl tas praksē vēl nedarbojas. Līdz ar to daudzviet šie pabalsti nenonāk līdz bērniem, principā ar viņiem netiek atbalstīti šie bērni, bet tikai vecāki. Vecāki izmanto tos pavisam citiem mērķiem, to saņem arī tādi vecāki, kuri istenībā par bērniem nekādu atbildību ne vēlas, ne arī uzņemas.

Ja šie priekšnosacījumi būtu jau izpildīti, tad kristīgie demokrāti būtu ar mieru atbalstīt to, lai mēs tiešām paplašinām šos tiešos maksājumus, lai mēs palielinām šo tiešo valsts palīdzību ģimenēm, un tad mēs arī pakāpeniski varētu skatīties un vēlreiz izvērtēt šo atlaižu nozīmi iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā, bet pagaidām, kamēr šie nosacījumi nav izpildīti, mēs uzskatām, ka ir jāsaglabā abi atbalsta veidi ģimenēm, abas palīdzības formas ģimenēm, gan tiešie ģimeņu pabalsti, tātad šie tiešie bērnu pabalsti, un jāsaglabā arī strādājošajiem vecākiem, kā tas ir šobrīd iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā un kā tas ir Budžeta komisijas variantā — atlaides par apgādājamajiem bērniem, tātad no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Šī ir pieeja attiecībā uz valsts atbalsta politiku ģimenēm, un šī koncepcija pamatā ir atspoguļota arī Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā, jo šis priekšlikums saglabā šīs atlaides par apgādājamajām personām ģimenēm ar bērniem.

Un mēs lūdzam, un es personīgi aicinu atbalstīt Saeimai pirmajā lasījumā šo Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu un tālākos lasījumos iesniegt savus priekšlikumus otrajam lasījumam, ja tādi būs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Otro reizi. Divas minūtes.

K.Čerāns (TKL). Godājamo sēdes vadītāj, godātie deputāti! Labrīt! Un es aicināšu tāpat kā pagājušajā reizē, atkārtošu savu nostāju, ka aicināšu deputātus balsot pret šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo man nevar būt pieņemams tas, ka tiek ar ienākuma nodokli apliktas pensijas, un nevar būt pieņemams arī tas, ka tiek veikta šī ienākuma nodokļa maksājumu pārdale starp pašvaldību budžetu un valsts budžetu.

Un es domāju, ka visi deputāti šos argumentus atceras, kādi man bija, un es domāju, arī cilvēki, kas klausījās, ir sapratuši, bet tiem, kas, teiksim, ir paši neapķērīgi, kā daži ministri, es varu atkārtot vēlreiz, ka mums, Tautas kustībai “Latvijai”, ir pietiekami skaidrs, pilnīgi skaidrs tas, kurā vietā mēs varētu ņemt šo papildu naudu, teiksim, kura pilnīgi netiktu iegūta, teiksim, apliekot pensijas ar ienākumu nodokli. Un es arī jau savā runā pateicu. Es domāju, ka cilvēki jau uztvēra, un, ja kāds to nav uztvēris, tad es domāju, tā ir viņa problēma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Otro reizi.

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi, labrīt! Es vēlreiz jūs aicinātu pārdomāt šo balsojumu, jo ir iesniegts alternatīvais likumprojekts. Pēc šī balsojuma mēs izskatīsim Prezidija ziņojumus, kur tas arī parādās, un pēc procedūras, pie labas gribas, Budžeta komisija, man ir zināms, ka šodien gan sanāk citā jautājumā, var izskatīt arī šo alternatīvo likumprojektu, un pēc Budžeta komisijas lūguma viņš pat šodien jau var būt izskatīts šajā zālē un pieņemts otrajā lasījumā. Un tas atšķiras tikai ar to, ka tur pensijas netiek skartas kā ienākuma nodokļa objekts. Un tad mēs varam varbūt arī šo alternatīvo likumprojektu izskatīt kā steidzamu un pieņemt.

Es jūs vēlreiz aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, jo budžetam tas neko nedod, sabiedrībā diskusija izraisīta ļoti liela un sāpīga, cilvēki traktē dažādi, un es vēlreiz atkārtoju: tas ir saistīts arī ar lielo pensiju izmaksu un ar debatēm par šo jautājumu. Un tas ir jāskata kā grozījums kopā ar pensiju likumu, jo beigu beigās, ja mēs gribam izdarīt pavisam civilizēti, tad mums ir jārunā nevis par pensiju aplikšanu, mums nav vēl tik izglītota sabiedrība, lai viņi tā jau visu izprastu uz priekšu, mums ir jārunā arī par pensionāru ienākumu aplikšanu. Un tas patiešām būtu normāli, civilizēti izskatīts likums, bet to nevar sasteigt. Bet, par cik ienākuma nodokļa likumā grozījumi ir saistīti ar valsts budžetu, mēs esam spiesti ātrumā pieņemt lēmumus.

Es aicinu to jūs nedarīt un noraidīt šo likumprojektu. Un attiecīgi pieņemt alternatīvo pirmajā lasījumā, un varbūt jau šodien uz dienas beigām mēs varētu arī viņu izskatīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā Zīles kungs vēlas runāt? Lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Tik tiešām, kā jūs te dzirdējāt, izskanēja vārdi par steigšanos, nesteigšanos, par konkrētiem labojumiem vai konkrēto bāzi pirmajam lasījumam. Tad, manuprāt, mēs visi saprotam ar to, ka tas likumprojekts, ko mēs izskatām... ko mēs turpinām šodien izskatīt — Budžeta un finansu alternatīvais likumprojekts — var derēt par bāzi jebkurā gadījumā, jebkuriem priekšlikumiem uz otro lasījumu un uz trešo lasījumu. Un viss, kas te tika minēts, var tikt iestrādāts, un arī visas šīs politiskās prasības arī var tikt iestrādātas kā priekšlikums un nobalsots Saeimas plenārsēdē.

Tā kā es tomēr aicinātu komisijas vārdā... visus šos argumentus komisija savā sēdē diskutēja, un arī tie bija galvenie argumenti, kāpēc mēs palikām pie sava alternatīvā likumprojekta, kurš tagad arī ir pēc tam, ka kabinets atsauca savu variantu, tagad ir vienīgais balsojamais likumprojekts, un es lūdzu nobalsot pirmajā lasījumā par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 28, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Zīles kungs, iespējamos termiņus, līdz kuram būtu jāiesniedz priekšlikumi otrajam lasījumam.

R.Zīle. Es lūgtu noteikt termiņu — 19.novembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu — 19.novembris? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Mums jāizskata, godājamie kolēģi, iesniegtie priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Ir saņemti divi vienādi priekšlikumi. Viens no deputātiem Panteļējeva, Ābiķa, Lagzdiņa, Lībanes un Seiksta. Un otrs no Pieprasījumu komisijas, kuru ir parakstījis komisijas priekšsēdētājs Juris Celmiņš, kurā viņi lūdz saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu izdarīt izmaiņas 6.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”, darba kārtības 83.punkts pēc pašreizējās numerācijas, izskatīt pēc darba kārtības 3.sadaļas “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata” kā 27.punktu. Pieprasījumu komisija to lūdz izskatīt kā 32.punktu. Vai Pieprasījumu komisijai nebūtu iebildumu, ja mēs izskatītu tikai šo te piecu deputātu iesniegto priekšlikumu, un tad jūs varētu ar to samierināties? Paldies! Lūdzu, kas ir par šo priekšlikumu? Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? Panteļējeva kungs vēlas runāt. Lūdzu, Panteļējevs, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (LC). Es atvainojos, cienījamais priekšsēdētāj, kā viens no iesniedzējiem jautājumā par izmaiņām pašvaldību vēlēšanās, lai nebūtu pārpratumu, mēs ierosinām pēc 3.sadaļas, bet pēc 27.punkta — pēc likuma “Par valsts ieņēmumu dienestu”.

Sēdes vadītājs. Panteļējeva kungs, paldies. Precizējiet. Jūs to ierosināt iekļaut...

A.Panteļējevs. Pēc tagadējā 27.punkta “Grozījumi likumā “Par valsts ieņēmumu dienestu””.

Sēdes vadītājs. Pēc 27. kā 28. Paldies, Panteļējeva kungs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo ierosinājumu? iebildumu nav, balsot vajadzības arī nav. Attiecīgās izmaiņas darba kārtībā ir izdarītas.

Un ir vēl viens iesniegums, ko ir parakstījuši 10 deputāti. Lūdz iekļaut plenārsēdes dienas kārtībā pēc Saeimas Prezidija ziņojumiem Saeimas lēmumprojektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināšanu likumprojekta “Valsts budžets 1997.gadam” otrajam lasījumam”. Tātad priekšlikums ir pēc Prezidija ziņojumiem, un tie mums beidzas ar numuru 19. Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Runāt neviens nevēlas. Balsošana ir vajadzīga? Nav vajadzīga. Esam vienojušies, ka kā darba kārtības 20.jautājums mums šodien tiks izskatīts jautājums par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu. Vairāk ierosinājumu izmainīt darba kārtību šīsdienas plenārsēdē nav.

Sākam izskatīt šīsdienas darba kārtības 2.sadaļu “Prezidija ziņojumi”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”. Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Šajā jautājumā vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais Prezidij! Godājamie deputāti! Šī likumprojekta būtība ir likvidēt Latvijā rajonu pašvaldības, tātad vēlētas rajonu pašvaldības. Un vispirms jau, protams, ir skaidrs tas, ka pašreizējā situācija neapmierina rajonu posmu pārvaldē, un neviens neiebilstu un neiebildīs pret to, ka ir jāmeklē šeit kaut kāda izeja. Bet jautājums ir par to, vai šai izejai noteikti ir jāizpaužas kā likvidācijai, un šeit es gribētu teikt, ka noteikti nē. Pastāv dažādas citas iespējas — kā funkciju pārdalījums citā veidā starp šiem dažādiem līmeņiem, kā arī noteikti ir iespējams veikt šo pārvaldes aparāta optimizāciju, ja nu šis rajona posms ir izrādījies pārāk dārgs.

Kāpēc es jo sevišķi gribu iebilst pret šo likvidāciju? Tas ir tādēļ, ka arī no funkcionālā viedokļa var motivēt, ka valsts pārvalde būs lētāka bez šīs padomes un šī pārvalde būs valdībai un premjerministram ērtāka, tāpēc ka tiks zaudēta opozīcija, bet noteikti gribu pastāvēt uz to, ka funkcionālais viedoklis nedrīkst būt vienīgais kritērijs, pēc kura tiek pieņemti lēmumi valsts pārvaldes sistēmas veidošanā. Un ir ļoti būtisks otrs aspekts, tas ir, pilsoņu, iedzīvotāju pārstāvniecības aspekts un demokrātiskā valstī absolūti nepieciešamais pašvaldības aspekts. Un es esmu dziļi pārliecināts, ka valsts pārvalde mums Latvijā būtu lētāka, ja šeit mums nebūtu jāuztur tāda Saeima, par kuru mēdz teikt, ka viņa neesot konstruktīvi spējīga strādāt, bet ka visu varētu konstruktīvi un efektīvi izlemt Ministru kabinets vai premjerministrs. Man tikai tad rodas jautājums — kur mēs to visu vienreiz esam redzējuši un pie kā tas ir novedis. Es noteikti gribu pastāvēt uz to, ka valsts nav privātuzņēmums, un tās valdības

Trešdien, 6. novembrī

Saeimas sēde.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— skatīja priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam”” 2.lasījumam.

Juridiskā komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— izvērtēja Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas pamatojas uz Izglītības un zinātnes ministrijas atzinumu par paredzētajām izmaiņām likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”. Komisija atzina, ka Ministru kabineta rīkojuma projekts ir nekorekts, jo tas paredz nodot privatizācijai vairākus nozīmīgus izglītības, kultūras un zinātnes objektus, taču nav saskaņots ar ieinteresētajām pusēm.

Sociālo un darba lietu komisija:

— izskatīja priekšlikumus grozījumiem likumprojektā “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

DPS frakcijas priekšsēdētāja Z.Čevera preses konferencē:

— DPS frakcijas priekšsēdētājs Z.Čevers un DPS frakcijas deputāte, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja L.Kuprijanova norādīja uz neprecizitātēm 1997.gada valsts budžeta projekta ieņēmumu daļā.

Saeimas preses dienests