Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Jūgendstils Baltijā: laiks un telpa. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.11.1996., Nr. 188 (673) https://www.vestnesis.lv/ta/id/29256

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Valsts prezidenta apsveikumi Amerikas Savienoto Valstu prezidentam un Krievijas Federācijas prezidentam.

Vēl šajā numurā

07.11.1996., Nr. 188 (673)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Jūgendstils Baltijā:

laiks un telpa

Starptautiskajā konferencē Rīgā

par jūgendstila attīstību valstīs ap Baltijas jūru

— Rīga patiesi ir jūgendstila arhitektūras galvaspilsēta. Tik daudz un tik koncentrēti kā Rīgas centrā jūgendstilā celtu namu nav nekur citur pasaulē.

Ar šādiem vārdiem Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis profesors Jānis Krastiņš vakar, 6.novembrī, ievadīja starptautisko konferenci par jūgendstila attīstību valstīs ap Baltijas jūru. Atbalstu tās sarīkošanai sniegusi Latvijas Zinātnes padome, Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, Valsts mākslas muzejs, Rīgas Dome, Latvijas Kultūras fonds, Dānijas kultūras institūts, Zviedrijas vēstniecība Latvijā un Gētes institūts. Referātus pieteikuši Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Polijas, Skotijas un, protams, Latvijas arhitekti, mākslas zinātnieki un filozofi.

Kongresu namā, kur notiek konference, izstādīta fotoattēlu kolekcija “Rīga — jūgendstila mantojums”, kas pēc Latvijas Fotogrāfijas muzeja un UNESCO Latvijas nacionālās komisijas iniciatīvas izveidota ar Rīgas Domes un Galvenās arhitektūras pārvaldes atbalstu. Bet iepazīšanos ar jūgendstila metropoli viesi sāka jau iepriekšējā dienā, apskatot pirmo jūgendstila namu Audēju ielā, izstaigājot Alberta ielu un iegriežoties Rūdolfa Blaumaņa un Jaņa Rozentāla muzejā, kas ir gandrīz vienīgā vieta, kur saglabājušās jūgendstilā veidotas sadzīviska rakstura iekštelpas.

Profesors Jānis Krastiņš referēja par Latvijas jūgendstilu Eiropas mākslas kontekstā. Rīgas jūgendstila arhitektūrā atspoguļojas gan Austrijas un Vācijas jūgendstila dekoratīvie paņēmieni, gan Somijas nacionālajam romantismam radniecīgi strāvojumi. Taču jūgendstila būtība ir daudz plašāka un dziļāka par tā oriģinālo dekoratīvo formu valodu. Arhitektūrā ar jūgendstilu sākās mūsdienu stilu sistēma, kuras būtība ir racionāli radoša metode.

Šo domu tālāk attīstīja Helsinku Mākslas un dizaina augstskolas zinātniskais prorektors Dr.Peka Korvenmā. Viņa referāta temats “Reģionālisms: imports, novatorisms, eksports. Somu arhitektūras loma Baltijā XIX un XX gadsimta mijā”.

Tā arhitektūras valoda, ko vēlāk nosauca par nacionālo romantismu, Somijā piedzīvoja uzplaukumu 1900. — 1906.gadā. Analizējot ārējās laikmetiskās un vēsturiskās ietekmes, referents tās klasificēja kā importu. Arhitektūrai bija sava loma somu kultūras identitātes veidošanā un līdz ar to – somu nācijas tapšanā (novatorisms). Šī somu nacionālā romantisma ietekme uz būvmākslas attīstību tā sauktajās Baltijas provincēs savukārt tika definēta kā eksports, mudinot klausītājus piedalīties pārdomās par šīm reģionālajām ietekmēm.

Par jūgendstila arhitektūru Igaunijā referēja Tallinas Igauņu arhitektūras muzeja direktore mākslas zinātņu doktore Kārina Hallasa. Stokholmas universitātes mākslas vēstures profesors Bū Grandjens savukārt aplūkoja mazo un lielo formu mijiedarbību jūgendstila arhitektūrā. Par jūgendstilu Dānijas arhitektūrā un mākslas amatniecībā runāja Dānijas Nacionālā arhitektūras dokumentācijas centra docents Andreass Trīrs Morhs. Kā atzīmēja referents, arhitektūras ziņā Dānija vienmēr ir bijusi ļoti pieticīga zeme, kurā vairums Eiropas lielo būvmākslas stilu izpaudušies klusi un atturīgi. Kopenhāgenā jūgendstils nekad nav bijis vispārpieņemta parādība. Vērienīgākus projektus radījis tikai Antons Rozens. Notika pavērsiens nacionālā romantisma virzienā, un tā nozīmīgākais pārstāvis bija Mārtins Nīrops. Ievērību pelna Kopenhāgenas rātsnams, spožas amata prasmes meistardarbs, kura detaļu bagātībā vērojams jūgendstila iespaids.

Jūgendstila laikmets bija pacēluma periods dāņu tēlotājā mākslā un mākslas amatniecībā. Atšķirībā no arhitektūras te nebija lielu mērogu un vajadzības pēc lielu līdzekļu ieguldījuma, tāpēc šajās nozarēs atraisījās talanti un plauka novatorisms. Sudrabkaļa Georga Jensena veikums iemantoja slavu visā pasaulē, savukārt arhitekts un mākslinieks Torvalds Bindesbolls apliecināja sevi kā lielisku un spēcīgu meistaru tiklab būvmākslā, kā keramikā, lietišķajā grafikā, grāmatu noformēšanā u.c. jomās.

Par reģionālo un nacionālo aspektu jūgendstila arhitektūrā Pēterburgā referēja Repina institūta profesors mākslas zinātņu doktors Vladimirs Ļisovskis.

Turpmākajās sēdēs paredzēti referāti par jūgendstila izpausmēm Latvijas tēlotājā mākslā, mūzikā un fotomākslā, par jūgendstila arhitektūru Zviedrijā, Lietuvā un Skotijā. Konferencei veltītā mākslas izstāde atvērta Rīgas galerijā. Viesiem tiek piedāvāta plaša kultūras programma.

Konferences galvenais sponsors ir Sorosa fonds — Latvija.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Rīgas jūgendstila centra koncepcija

Rīgas jūgendstila centrs (RJC) ir bezpeļņas organizācija, kuras pamatuzdevums ir jūgendstila kā Rīgas visnozīmīgākās kultūrmantojuma daļas arhitektūras un mākslas izpēte, dokumentēšana, saglabāšana un popularizēšana.

Motivācija

Rīga ir jūgendstila metropole, kam nav pasaulē līdzvērtīgu pilsētu jūgendstila celtņu relatīvā daudzuma, koncentrētības, mākslinieciskās izteiksmes un substances autentiskuma ziņā. Jūgendstils nosaka Rīgas pilsētvides tēlu un ir galvenā kvalitāte starptautiskā tūrisma attīstības veicināšanai un pilsētas prestiža celšanai. Šim nolūkam nepieciešamas arī vizuāli atraktīvas iekštelpas ar muzeja un reprezentācijas funkcijām jūgendstila kontekstā, jo pilsētas tēls nav demonstrējams vienīgi ar ēku ielas fasādēm.

Darbības pamatvirzieni

RJC apkopo un popularizē visu iespējamo informāciju par jūgendstilu visās tā vizuālās izpausmes formās. Pastāvīgā un maināmā ekspozīcijā iegūstams priekšstats par stilu vispār un Rīgas jūgendstilu pasaules kontekstā. Ekspozīcijas veidojamas, izmantojot Rīgai dāvinātos Gētes institūta materiālus, jau esošos Latvijas Arhitektu savienības, Rīgas arhitektūras centra un RTU Arhitektūras fakultātes veidoto izstāžu materiālus sadarbībā ar Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju, kā arī attīstot pētījumus un apzinot jaunus materiālus. Centrā bez ekspozīcijas jābūt arī reprezentācijas un pieņemšanas telpām, kurās var noturēt priekšlasījumus un attīstīt visu veidu informatīvo darbību. Tam nepieciešamas arī biroja telpas un fondu glabātava.

RJC organizē ekskursijas, sniedz pakalpojumus tūrisma firmām, konsultē un koordinē visu veidu pārveidojumus un remonta (restaurācijas) darbus Rīgas jūgendstila apbūves areālā, kā arī ar jūgendstilu saistīto komercdarbību. Centra darbību nodrošina 1—2 štata darbinieki, zinātniskais vadītājs un sabiedriskā padome, kurā iesaistīti autoritatīvākie nozares speciālisti.

Darbības vieta un finansējums

RJC jāatrodas jūgendstila ēkā ievērojamāko Rīgas jūgendstila celtņu koncentrācijas vietā. Optimāli — Vecrīgā vai Brīvības — Tērbatas — Ģertrūdes — Dzirnavu ielas rajonā, kur šim nolūkam izmantojams kāds no vecajiem īres dzīvokļiem, kurā saglabājusies arī jūgendstila apdare.

RJC finansēšanai plaši piesaistāmas ārpusbudžetu investīcijas no ieinteresētajām organizācijām (tūrisma firmas, viesnīcas, tirdzniecības organizācijas), zināmu finansējuma daļu uzņemoties arī Rīgas pašvaldībai.

Ar referātu uzstājās mākslas zinātņu doktore Kārina Hallasa (Igaunija);

mākslas zinātņu doktors Krištofs Stefaņskis (Polija), profesors Peka Korvenmā (Somija) un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, profesors Jānis Krastiņš

No Rīgas galerijas ekspozīcijas: Ilze Avotiņa

... un Maija Tabaka

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!