DIPLOMĀTIJA

Par Latvijas ārlietu ministra

vizīti Korejas Republikā

Vakar, 23.oktobrī, sākās Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava oficiālā vizīte Korejas Republikā, kas ilgs līdz 28.oktobrim. Vakar viņš tikās ar Korejas Republikas ārlietu ministru Gunu Romjunu (Gong Ro Myng).

Korejas Republikas ārlietu ministrs augstu novērtēja Latvijas ekonomikas reformas un apliecināja Korejas gatavību arī turpmāk Latvijas ekspertiem piešķirt stipendijas dažādās apmācību programmās.

Sarunas laikā Latvijas ārlietu ministrs V.Birkavs iepazīstināja savu kolēģi ar Latvijas ārpolitikas prioritātēm un svarīgākajām nostādnēm, savukārt G.Romjuns izvērtēja situāciju Korejas pussalā.

LR ārlietu ministrs V.Birkavs sarunā īpaši uzsvēra, ka abām valstīm jāpaplašina ekonomiskie sakari, un norādīja, ka šajā virzienā jau veikti nozīmīgi priekšdarbi, piem., sabiedrība “Hyundai” izpilda Latvijas kuģniecības pasūtījumu, būvējot divus gāzes transportkuģus.

Par pareizu un nozīmīgu Latvijas un Korejas ekonomiskās sadarbības stimulu abi ministri atzina ieinteresēto Latvijas uzņēmēju delegācijas līdzdalību V.Birkava oficiālajā vizītē. Kā jau bija paredzēts, vizītes laikā tika parakstīts, “Līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” starp Latviju un Korejas Republiku. Šis līgums kļūs par labu pamatu abu valstu ekonomiskai sadarbībai.

Latvijas ārlietu ministrs arī tikās ar Korejas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētaju K.J.Paku (K.Y.Pak), kā arī ar Latvijas un Korejas sadarbības grupas pārstāvjiem Korejas Republikas parlamentā un ar viņiem pārrunāja iespējas veidot ciešākus sakarus starp abu valstu parlamentiem.

Par Krievijas karakuģiem

Baltijas jūrā

Vakar, 23.oktobrī, Latvijas Ārlietu ministrijas preses centrs izplatīja informāciju sakarā ar Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas pārstāvja 18.oktobra paziņojumu par Latvijas Republikas it kā neatbilstīgo reakciju uz 1996.gada 15.un 16.oktobra starpgadījumu Baltijas jūrā, kad Latvijas teritoriālo ūdeņu tuvumā Baltijas jūrā ilgstoši uzturējās trīs Krievijas Federācijas karaflotes kuģi, tostarp arī visjaunākais KF karaflotes kuģis — raķešu atomkreiseris “Pjotr Veļikij”.

Diemžēl paziņojumā nav sniegta atbilde uz Latvijas lūgumu darīt zināmus iemeslus, kāpēc Krievijas karakuģi ilgstoši uzturējušies Latvijas robežu tuvumā, bet gan citētas elementāras un vispārzināmas starptautiskas jūras tiesību normas, ko Latvija nekad nav apstrīdējusi. Tajā pašā laikā paziņojumā izmantotās daļējās atsauces uz agrāk iesniegto Latvijas memorandu šajā jautājumā, kuras faktiski sagroza Latvijas nostādni, liecina par KF vēlmi šo situāciju nepamatoti politizēt.

Gan Krievijas karakuģu vienības uzturēšanās Latvijas robežu tiešā tuvumā, gan KF turpmākā neadekvātā rīcība nebūt neveicina starpvalstu uzticību un nesaskan ar rekomendācijām, kuras ir paustas Helsinku Nobeiguma aktā.

Ārlietu ministrijas preses centrs