Vienlaicīgi svēti glabāt gan savu patstāvību, gan kopēju vienotību

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna dinejā par godu Viņa ekselencei

Igaunijas Republikas prezidentam un Hellei Meri kundzei 1996.gada 23.oktobrī Rīgas pilī

Jūsu ekselence, augsti godātais prezidenta kungs!

Cienītā prezidenta kundze!

Dāmas un kungi!

Mīļie draugi!

Latvijai godpilnajā dienā vēlētos uzrunāt dārgos ciemiņus, kurus sveicam šeit — vēsturiskajās Rīgas pils zālēs! Latviešu un igauņu tautas gadu simtiem ir dzīvojušas līdzās. Mēs vienmēr esam bijuši "vienā laivā". Vēstures veidotās saites ir kā ķīla Latvijas un Igaunijas tautu talākajai augsmei. Par to lai liecina arī šī Jūsu viesošanās šeit Latvijā. Šī ir pirmā Igaunijas Republikas prezidenta valsts vizīte Latvijā pēc Otrā pasaules kara. Abas valstis bija vardarbīgi izrautas no starptautiskās aprites. Igaunijas prezidenta valsts vizīte ir spilgts apliecinājums abu valstu divpusējo attiecību briedumam un sakārtotībai.

Latvijas un Igaunijas kultūras sakari vienmēr ir bijuši savstarpēji aktīvi un bagātinoši. Šī sadarbība ir kļuvusi arvien plašāka un daudzveidīgāka. Aktīvi ir tiešie kontakti starp teātriem, muzejiem, rakstniekiem, māksliniekiem — tie ir sakari starp cilvēkiem. Minēšu dažus piemērus: šobrīd Tallinā notiek izstāde "Mūsdienu latviešu māksla", latviešu bērnu grāmatu izstāde, bet jau novembrī būs — Latviešu kino dienas, Tallinas filharmonijā — Baltijas asamblejas prēmijas laureāta Pētera Vaska skaņdarbu koncerts, "Estonia" teātrī baleta pirmizrāde, kur scenogrāfiju veido Andris Freibergs. Piemērus varētu minēt vēl un vēl. Tieši kultūras sakaru daudzveidība un dziļums ir viens no tiem balstiem, kas stiprina abu valstu draudzību.

Latviešiem un igauņiem ir bijuši kopīgi prieki, bēdas, un visskaistākais, kas vieno abas tautas, ir cīņa par neatkarību. Šīs saiknes ir kļuvušas aksiomātiskas un nesaraujamas. Tautu mērķi un intereses ir vienas — brīvība, drošība un labklājība. Tāpēc runāsim par nākotni.

Jums, prezidenta kungs, ir taisnība, kad Jūs sakāt, ka: "esam trīs galvas, bet mums jarunā ar vienu muti." Baltijas tautas — igauņi, latvieši un lietuvieši — vienmēr ir bijuši stipri savā kopējā nākotnes redzējumā. Tas ir ļāvis virzīties uz izsenis auklēto brīvības sapni. Mēs dzīvojam pasaules lielvaru politisko interešu krustpunktā. Tas ir devis pietiekami daudz dramatisku mācību, kā arī pārliecību — vienlaicīgi svēti glabāt gan savu patstāvību, gan kopēju vienotību.

Lai cik dramatisks arī šķiet mazo tautu liktenis, tas tomēr ir skaists un pat romantisks. Tieši mazās tautas ir vitālākas un patiesākas. Tām ir īpašs jūtīgums un sirdsapziņa. Tās svēti godā augstus morāles principus. To sadarbības alkas nāk no sirds dziļumiem un ir dabiskas. Tādēļ vēlreiz uzsvēršu, ka Baltijas valstu savstarpējā sadarbība ir loģiska, pamatota un pat nediskutējama.

Pašreiz, kad Eiropā un pasaulē kopumā norit dramatiskas izmaiņas, Baltijas valstu un Baltijas reģiona sadarbības nepieciešamība aktualizējas. Tālākas integrācijas rezultātā veidojas kvalitatīvi jauna Eiropa. Dabiska ir Baltijas tautu vēlme aktīvi iekļauties šajā procesā, jo tas ir vienīgais ceļš uz tautu sadarbībai labvēlīgu vidi.

Integrācija ir veids un viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, kā vairot drošību. Integrācija Eiropā prasa ātru, mērķtiecīgu rīcību, tūļāšanās uz "pārceltuves" kļūst nepiedodama. Taču šajā centībā — ātri un uzreiz, dažkārt steigā aizmirstam un neizmantojam tās iespējas, kas ir sadarbībai pašu starpā. Jaunajai Eiropas arhitektūrai veidojoties, šādas kļūdas var maksāt dārgi.

Vienotībai bija nozīme ne tikai 1991.gadā, bet tā ir būtiska arī tagad, kad liekam praktisko pamatu nākotnes mājai. Tās stiprums un lielums ir atkarīgs no tā, kā spēsim veikt šķietami pelēkās ikdienas uzveltos darbus. Baltijas valstu trīspusējās sadarbības nepieciešamība pieaug un nevis aiziet vēsturē — tieši ar tās palīdzību visbūtiskāk var būvēt ceļu uz Eiropas un transatlantiskajām institūcijām, bez kurām mūsu tautu eksistence ir apdraudēta.

Baltijas valstu sadarbība turpināsies uz savstarpējās partnerības principa pamata — mazo tautu spēks ir vienotībā un sadarbībā. Uz veiksmīgajiem ciešās sadarbības pamatiem, piemēram, BALTBAT, sadarbības māja jābūvē tālāk — jāveido vienota gaisa telpas kontroles sistēma saskaņā ar NATO standartiem un kareivjiem plašāk jāpilnveidojas kopējās mācībās. Nav citas alternatīvas kā nodrošināt sabilitāti reģionā, kā tikai skaidra un drīza Baltijas valstu integrācijas perspektīva NATO. Visām sadarbības programmām jābūt vērstām uz Baltijas valstu ātrāku sagatavošanos pilntiesīgai dalībai demokrātiskajās Eiropas un transatlantiskajās institūcijās. Prioritātes paliek nemainīgas — Eiropas Savienība un Ziemeļatlantijas līguma organizācija.

Centieni uzturēt labas kaimiņattiecības ar Krieviju ir eirointegrāciju papildinoša un nevis izslēdzoša. Centieni integrēties dabiskajā Eiropas vidē un tās drošības stuktūrās nav vērsti ne pret vienu valsti, bet ir virzīti uz stabilizācijas pakāpes palielināšanu visā Baltijas jūras reģionā.

Turpināsim aktīvi attīstīt mūsu sadarbību ar baltiešiem garīgi radniecīgajām Ziemeļvalstīm, ar kurām mūs vieno vēsturiskās saiknes, ģeogrāfija un vienāda vērtību izpratne.

Ceļā uz nākotnes Eiropu būtiska ir ekonomiskās integrācijas padziļināšana — tā ir drošības vairošana ar nemilitāriem līdzekļiem. Noslēgtie brīvas tirdzniecības līgumi, iezīmētā Baltijas Muitas savienība jau iezīmē vienotu tirdzniecības telpu, turpināsim pilnveidot transporta infrastruktūru, bez kuras sekmīga ekonomiskā attīstība nav iedomājama. VIA BALTICA būs ievērojams atbalsts mūsu ģeogrāfisko priekšrocību izmantošanā. Baltijas valstu ekonomika sekmīgi funkcionēs tikai kā atvērta un uz tirgus iespēju paplašināšanu vērsta dinamiska saimniecība.

Latvijas valsts atbalsta un turpinās atbalstīt Latvijā dzīvojošo igauņu kultūras saglabāšanu, ir liels prieks par tām igauņu gara vērtībām, ar kurām iepazīstamies plašajos igauņu literatūras tulkojumos un vienreizējās gleznu izstādēs. Patiesi gandarījums par to, ka Iauņu skolu apmeklē ne tikai igauniskas izcelsmes bērni, bet arī daudzi latvieši, tieši tā jaunā paaudze spilgti apliecina, ka draudzība būs mūžīga.

Kopējs uzdevums ir nostiprināt un veidot labvēlīgu vidi tautu pilnasinīgai izaugsmei. Pilnvērtīgi jaizmanto šī atelpa, šī vēstures dotā iespēja kļūt par darbojošos vienību — Eiropas sadarbības prototipu. Būsim labi partneri jaunās Eiropas veidošanā.

Godātais prezidenta kungs!

Cienījamā kundze!

Dārgie draugi!

Vēlos pacelt šo glāzi par Igaunijas un Latvijas, visas Baltijas tautu draudzību un labklājību, par Jūsu, Meri kungs, un Jūsu, Meri kundze, veselību un panākumiem!

Domājot par kopējo darbību, kopējiem centieniem, kopīgiem mērķiem

Igaunijas Valsts prezidenta Lennarta Meri uzruna Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa

un Ainas Ulmanes kundzes rīkotaja dinejā 1996.gada 23.oktobrī Rīgas pilī

Jūsu ekselence, Latvijas Republikas prezident Gunti Ulmaņa kungs!

Cienījamā Aina Ulmanes kundze!

Ekselences!

Manas dāmas un kungi!

Pateicos Jums, prezidenta kungs, par draudzīgiem vārdiem. Šo draudzību un sirsnību esam baudījuši visā manas valsts vizītes norisē.

Gribētu lietot vārdu, kuram manā uztverē ir vēl lielāks svars. Šis vārds ir: DABISKUMS. Ar pašsaprotamu dabiskumu Jūs esat mūs iepazīstinājuši ar savu dzīvi, tikpat dabiski mēs esam par to izteikuši savas domas. Ar dabisku atklātību mēs esam salīdzinājuši savas pozīcijas un nostādnes.

Protams, šī nav tikai ar pašreizējo vizīti saistītā atmosfēra.

Mēs neesam tikai kaimiņi.

Mūsu abu tautu vēsturēs ir tik daudz kopīga, mūsu attiecībās tik daudz savijumu, mūsu tautām ir daudz kopēju dzīves gājumu.

73 gadus atpakaļ tieši Igaunija un Latvija bija tās valstis, kuras spēja pārvarēt šaubas, kas bija par šķērsli plašāka mēroga – no piecām valstīm sastāvošas – Baltijas savienības izveidošanai, un 1923.gada 1.novembrī Tallinā parakstīja četras konvencijas. Atbilstoši tā laika garam šī diena tika nosaukta par Igaunijas – Latvijas kāzu dienu. Trīs ceturtdaļgadsimta senajā pagātnē mūsu jauno patstāvīgo valstu pirmajā diplomātiskajā apņēmībā iezīmējas jautājumi, kuri mums arī šodien ir ar noteicošu nozīmi: drošība, robežu jautājumi un tirdzniecība. Un arī – ētika. Proti, Latvija vēlējās atzīt un atzīmēt Igaunijas sniegto palīdzību Brīvības karā un piešķīra Igaunijas kara invalīdiem 30 miljonus Igaunijas marku.

Mūsu jauno valstu darbībā bija spars un entuziasms.

Varbūt arī laikmetam iezīmīgais ideālisms.

Pēdējo tomēr noteica bargās vēstures mācības, skatiens kartē un jau ātri radusies sapratne, ka politika un altruisms ir divas dažādas lietas un ka mūsu mazums un jaunība skar vispirms mūs pašus.

Četrus gadus pēc "Igaunijas – Latvijas kāzu dienas" klajā nāca tālaika Latvijas ārlietu ministra Fēliksa Cielēna grāmata "Baltijas valstu starptautiskais stāvoklis...". Autors, pēc viņa paša vārdiem, "ar dziļu goddevību" veltīja to Igaunijas un Latvijas pirmajiem ārlietu ministriem Jānam Poskam un Zigfrīdam Meierovicam. Jau sākumā lasītājam tiek apskaidrota atziņa, ka ir ļoti grūti vadīt mazu tautu politiku, ja tās atrodas lielvalstu ekonomisko un politisko interešu krustcelēs.

Manas dāmas un kungi, es vēlējos tikai iezīmēt dažus mūsu līdzīgās un bieži savītās vēstures faktorus.

Domājot par kopējo darbību, kopējiem centieniem, varam atskatīties atpakaļ arī vēl tālākā pagātnē, un man kā vēsturniekam tas sagādātu profesionālu prieku.

Bet, atgriežoties tagadnē, esam apmierināti ar saviem diplomātiem, kuri ir nonākuši pie risinājumiem vairumā robežproblēmu un noslēguši būtiskas vienošanās tirdzniecības un transporta jomā.

Nedaudz vairāk kā gadu atpakaļ, atklājot atjaunoto Rīgas operteātri, Jūs, prezidenta kungs, runājāt par BALTIJAS POLITISKO KULTŪRU, tās radīšanas un veidošanas nepieciešamību.

Gads, kurš pagājis, nav bijis bez problēmām.

Tas nenozīmē, ka tas nav bijis bez strīdiem.

Viena no strīdus formām ir uzstāšanās ar monologu, bet šis žanrs parasti ir neauglīgs.

Baltijas strīdi atklāti un mērķtiecīgi virzās uz dialogiem, un tāpēc tiem ir jānonāk arī pie atrisinājumiem.

Tādēļ par politisko kultūru ir vienkārši runāt, ja nav strīdīgu problēmu.

Man ir prieks, ka par Baltijas politisko kultūru var runāt ne kā par abstraktu ideālu, bet kā par esošu mūsdienu politisko praksi.

Mēs nedziedam vienā balsī un pēc vienām notīm, bet mēs esam labs duets – to mēs rādām savam trešajam partnerim Eiropas un pasaules priekšā un savā šodienas pasaules politiskajā darbībā esam atklāti pauduši savu apņēmību pievienoties Eiropas Savienībai un NATO.

Mēs neredzam cita ceļa savas demokrātijas un brīvības nodrošināšanai un garantēšanai, lai mūsu demokrātija, kura ir brīva no spriedzēm un draudiem, būtu mūsu dabiskā kārtība.

Protams, visa sākums esam mēs paši. Bez būtiskas iekšējās demokrātijas mums nelīdzēs neviena integrēšanās.

Šodienas pasaule vairāk kā jebkad ir sakarību pasaule, un šeit mēs savu izvēli esam izdarījuši.

Viena no šīm sakarībām ir dzīves gājumu sakarība.

Mums ir virkne abpusēji pazīstamu un mīlētu kultūras darbinieku. Universālā mūzikas valoda ir vienojusi dziedātājus un mūziķus, gleznu valoda – māksliniekus, arī mūsu sarunu valodu atšķirība nav bijusi par šķērsli abpusējai lielai interesei par literatūru, jo starp mums arvien ir atradušies abas valodas protoši entuziasti – tulkotāji, kuri ir tulkojuši un tulko no latviešu valodas uz igauņu valodu un otrādi.

Gribētos atcerēties arī to, ka nesen aizsaulē aizgājušais kultūrfilozofs Reins Seps savus radošās darbības ražīgākos gadus ir dzīvojis Valmieras tuvumā – Ipiķos un šeit uz Latvijas zemes ir tulkojis senās skandināvijas Edu, Nibelungu dziesmu, Beovulfu un Parsifalu. Manis paša zinātniski fantastiskā stāstījuma "Pēdējais vientuļnieks" galvenais varonis ar zīmīgu uzsvaru saka: "Esmu šī kuģa bērns." Tas nozīmē visas šīs pasaules bērns.

Manas dāmas un kungi, gadsimta pēdējos gados mēs visi esam iemācījušies atšķirt ideālistiskas ilūzijas no pragmatiskas realitātes.

Bet tomēr gribētos, ka mēs, esot uz 21.gadsimta sliekšņa, atkārtoti apzinātos, ka visi esam šīs pasaules bērni. Un visi esam atbildīgi tās priekšā.

Šādā noskaņā Igaunija novēl Latvijai laimi un veiksmi, mērķu pārdomātību un gudrību ceļā uz šo mērķu sasniegšanu.

Lūdzu Jūs pacelt glāzes par godu Latvijas Republikai, uz Latvijas tautas veselību, uz prezidenta Ulmaņa un viņa kundzes veselību.

Pēc Igaunijas Republikas prezidenta Lennarta Meri viesu Zelta grāmatā Rīgas pilī parakstās arī Helle Meri kundze

Prezidentu kundzes Helle Meri un Aina Ulmane pie Brīvības pieminekļa

Latvijas apbalvojums — I šķiras Triju Zvaigžņu ordenis – Igaunijas prezidentam

Igaunijas apbalvojums — Marijas Zemes krusts — Latvijas prezidentam

Igaunijas prezidents Lennarts Meri pie Ministru prezidenta Andra Šķēles

Foto: Māris Kaparkalējs un Arnis Blumbergs, “LV”