Par vienotas Baltijas ekonomisko vidi

Vakar, 9.oktobrī, Ministru prezidents un finansu ministrs Andris Šķēle piedalījās 2.starptautiskās konferences un izstādes “Bankas un finanses Baltijā '96” atklāšanā, kurā teica uzrunu konferences dalībniekiem.

Ministru prezidents

Andris Šķēle:

Cienījamie konferences dalībnieki! Man ir liels gandarījums uzrunāt jūs, kas pārstāvat Baltijas valstu finanses, tāpēc ka ticu — jums visvairāk rūp tas pats, kas man — kā panākt mūsu valstu straujāku attīstību un pilnvērtīgu iekļaušanos pasaules saimnieciskajā sistēmā.

Visas trīs Baltijas valstis izteikušas savu vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai, taču, lai to sasniegtu, nepietiek ar labu gribu un birokrātisku priekšrakstu izpildi vien — galvenais ir sasniegt tādus ekonomiskās attīstības tempus, kas nodrošinātu vismaz 5 procentus nacionālā kopprodukta pieauguma gadā.

Šādu attīstības tempu sasniegšanai jāveic būtiski pārkārtojumi, nodrošinot augstu ekonomiskās brīvības pakāpi, uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgu vidi. No vienas puses, šādi pārkārtojumi bieži nonāk pretrunā ar padomju sistēmas radītajiem priekšstatiem un tradīcijām, kā arī no pirmskara brīvvalstu atstātajām atmiņām. Savukārt, no otras puses, liels ir vilinājums kopēt atsevišķas Rietumeiropas iedibinātas institūcijas un ierobežojumus, kas ir pretrunā ar mūsu attīstības prasībām, novedušas šīs valstis ilgstoša budžeta deficīta un augoša valsts parāda stāvoklī.

Laimīgā kārtā Mastrihtas līguma prasības liek dalībvalstīm pārskatīt savu finansu un sociālo politiku. Pagaidām mēs vēl esam salīdzinoši labās pozīcijās ar relatīvi nelielajiem budžeta deficītiem un valsts parāda līmeņiem. Domāju, ka lietderīgāk jau laikus ņemt vērā šo Eiropas valstu negatīvo pieredzi un tāpēc īstenot atbildīgu un striktu valsts finansu politiku.

Šādas striktas finansu politikas sastāvdaļai jābūt bezdeficīta budžetam, valsts amatpersonu augstai personīgai atbildībai par līdzekļu izlietojumu un tādām reformām sociālajā sfērā, kas pārorientētu uz sociālo labumu patērētāja līdzdalību un kontroli pār līdzekļu izlietojumu.

Savukārt Baltijas valstīm, mūsu ekonomiskajai attīstībai un virzībai uz Eiropas Savienību būtu ļoti svarīga vienotas ekonomiskas telpas izveide jau vistuvākajā laikā, saprotot ar to ne tikai brīvu preču, bet arī pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka kustību mūsu valstīs. Aizvadītajā nedēļā Latvijas parlamentā ratificētais brīvās tirdzniecības līgums ar lauksaimniecības precēm ir tikai neliels, kaut arī ļoti svarīgs solis šai virzienā.

Vienotas Baltijas ekonomiskās telpas izveide būtu svarīga vismaz trīs iemeslu dēļ:

1) tas mums ļautu pārbaudīt savu gatavību dalībai Eiropas Savienībā un kalpotu arī kā pierādījums mūsu valstu briedumam un spējai risināt būtiskas reģionālas problēmas;

2) tas trīs mazu tirgu vietā veidotu vienu vidēja lieluma tirgu, radot papildu iespējas vietējās ražošanas attīstībai;

3) tas paaugstinātu mūsu uzņēmumu efektivitāti un padarītu mūs pievilcīgākus ārvalstu investoriem.

Diemžēl politiķu ambīciju un ierēdņu neieinteresētības rezultātā visai maz darīts, lai šo ideju īstenotu dzīvē. Domāju, ka arī šīsdienas konferences dalībnieki var darīt daudz, lai savu valstu politiķiem atgādinātu Baltijas koptirgus ideju.

Kopš pirmās konferences aizvadītais gads ir nesis kvalitatīvu lūzumu Latvijas finansēs un banku sistēmā. Ja pirms gada Latvijas Banka un valdība vēl tikai domāja, kā pārvarēt banku krīzi, tad šodien varu teikt, ka šī banku krīze ir bijusi kā atskurbinoša un netīrumus aizskalojoša lietusgāze.

Tā ir aiznesusi prom arī dažas finansu starpniecību kropļojošas parādības, savukārt mūsu jaunais Kredītiestāžu likums un Latvijas Bankas regulācijas veido Latvijas bankām vienu no Austrumeiropas un Viduseiropas attīstītākajām un stingrākajām prasību sistēmām.

Savukārt manis vadītā valdība ir strauji samazinājusi budžeta deficītu, tāpēc valdības parādzīmju procentu likmes pusgada laikā nokritās no 34 procentiem līdz 12 procentiem, būtiski izmainoties arī to atmaksas termiņu struktūrai. Tā rezultātā mēs paredzam lielu finansu resursu atbrīvošanos, kuri varētu tikt ieguldīti tautsaimniecības attīstībā.

Stingrie pasākumi finansu jomā ir apvienoti arī ar veselu virkni strukturālu pārkārtojumu, no kuriem svarīgākie attiecas uz valsts īpašuma privatizāciju. Nododot gandrīz visus atlikušos valsts uzņēmumus, kuru skaitā ir arī galvenie dabiskie monopoli, privatizācijai, valdība ir izdarījusi izšķirošu soli atpalicības pārvarēšanai vidējo un lielo uzņēmumu privatizācijā. Pagaidām ārpus privatizācijas procesa paliek vairs tikai dzelzceļš, kura restrukturācijas programma ir sagatavošanas beigu stadijā, lidosta, pasts, ceļi un ostu infrastruktūra.

Arī izmaiņas zemes īpašumtiesību likumdošanā, kas būtiski paplašinās iespējamo zemes īpašnieku loku, ierobežojumu atcelšana ārvalstu investoriem, jaunais uzņēmumu maksātnespējas likums, pāreja uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem ir pasākumi, kas jau tuvākajā laikā pozitīvi ietekmēs Latvijas uzņēmējdarbības vidi.

Es ceru, ka šāda notikumu gaita liks Latvijas bankām pilnībā apzināties to patieso lomu un atbildību finansu starpniecībā. Taču tas nebūs viegls process, jo šķiet, ka vieglās peļņas laiks nu ir galīgi aizgājis.

Tās ekonomiskās politikas, ko Latvijas valdība īsteno no šī gada sākuma, rezultātā 1997.gada budžets būs bezdeficīta, inflācija nepārsniegs 12 procentus, bet nākošā gada beigās jau tuvosies viencipara skaitlim. Savukārt 90 procenti valsts uzņēmumu jau būs privatizēti, kas kopā ar zemes pārdošanas iespējām ārzemniekiem pavērs labas iespējas ārvalstu investīciju piesaistei.

Aizvien krītošā inflācija un iedzīvotāju un uzņēmumu ticības atjaunošanās banku sistēmai ļauj runāt par jaunu produktu izstrādi un piedāvājumu. Es domāju gan hipotēku aizdevumu sistēmas attīstību, gan līzingu, gan maksājuma kartes un patēriņa kredītus un ceru, ka šai ziņā diskusija un pieredzes apmaiņa konferencē būs īpaši lietderīga.

Un beidzot izsaku cerību, ka Baltijas banku un finansu konference kļūs par pieredzes apmaiņas un tādu ideju ģenerēšanas forumu, kas veicinās investīcijas Baltijas valstu tautsaimniecībā un finansu sektora starpniecības efektivitātes pieaugumu.

Valdības preses departaments