• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru prezidents - ANO Ģenerālās asamblejas sesijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.09.1996., Nr. 160 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29104

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par pievienošanos trijām starptautiskajām konvencijām

Vēl šajā numurā

25.09.1996., Nr. 160

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru prezidents — ANO Ģenerālās Asamblejas sesijā

Andris Šķēle:

no Apvienoto Nāciju Organizācijas tribīnes

No 23. līdz 25.septembrim Latvijas Republikas delegācija LR Ministru prezidenta Andra Šķēles vadībā uzturas Ņujorkā, lai piedalītos ANO Ģenerālās Asamblejas 51.sesijā.

Vakar, 24.septembrī, Andris Šķēle ANO Ģenerālās Asamblejas sesijā teica runu; tās sākumā A.Šķēle apsveica jauno ANO Ģenerālās Asamblejas prezidentu, Malaizijas vēstnieku ANO Ismailu Razi un apliecināja Latvijas atbalstu veiksmīgai sesijas darbībai. Piecos gados, kopš Latvija kļuvusi par pilntiesīgu ANO dalībvalsti, tā konsekventi atbalstījusi ANO reformas, kuru mērķis ir izvairīties no krīzes situācijām. A.Šķēle atzinīgi novērtēja ANO darbību starptautiskā miera un drošības saglabāšanā, šajā kontekstā minot Baltijas bataljona izveidošanu kā triju Baltijas valstu kopīgo ieguldījumu ANO miera nodrošināšanas mehānismā, kā arī vietējā mēroga konfliktu noregulēšanā. Šajā sakarā Latvijas premjerministrs uzsvēra, ka ANO jāturpina aktīvi propagandēt cilvēktiesības, iecietību, atbruņošanas un bruņojuma kontroles līgumus, kā arī atbalstīt to valstu ekonomikas, kurām vajadzīga palīdzība. A.Šķēle norādīja, ka viņš šodien pat parakstīs kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumu, un pauda pārliecību, ka šis līgums tuvina pasauli vispārējam mieram.

A.Šķēle runāja par ANO veiksmīgo darbību cilvēktiesību aizsardzības jomā un atgādināja Latvijas viedokli, ka cilvēktiesību aizsardzībai arī turpmāk jāpaliek ANO un tās dalībvalstu prioritātei. Dubulti standarti cilvēktiesību jautājumiem nav piemērojami. Tos risinot, visām valstīm jāvadās no Pasaules Cilvēktiesību konferencē pieņemtajiem dokumentiem un jādalās pieredzē ar pārējām valstīm. A.Šķēle norādīja, ka Latvija izveidojusi neatkarīgu iestādi — Cilvēktiesību biroju,— un pateicās par palīdzību, ko Latvija saņēmusi no ANO Attīstības programmas, Cilvēktiesību centra un ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos. Par vienu no drošības aspektiem Latvija uzskata labas attiecības ar kaimiņvalstīm un ekonomikas nostiprināšanu, jo tā ir Baltijas valstu ģeogrāfiskais centrs un dabisks ekonomisks tilts, kas savieno Austrumus ar Rietumiem.

Lai aktīvāk iekļautos ANO reformu procesos, pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē Latvija 1997.gadā kandidē uz vietu ECOSOC.

Runas noslēgumā A.Šķēle atgādināja Latvijas viedokli, ka vajadzīgi jauni un novatoriski ANO finansējuma mehānismi; Drošības Padomes reformu sakarā svarīgi panākt lielāku tās darba efektivitāti. Latvija ir aktīvi iekļāvusies pasaules kopienā; tas ir drošs ceļš uz visas pasaules un mūsu valsts drošību, sociālu un ekonomisku labklājību.

ĀM preses centrs

parakstot kodolsprādzienu aizlieguma līgumu

Vakar, 24. septembrī, Ņujorkā ANO ēkā Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle parakstīja Vispārēja izmēģinājumu kodolsprādzienu aizlieguma līgumu (Comprehensive Test ban Treaty). ANO atbruņošanās konferencē vienprātīgu atbalstu neguvušā līguma (Indijas veto dēļ) tekstu apstiprināja ANO speciālajā plenārsēdē šā gada 11. septembrī. Par līguma teksta apstiprināšanu balsoja arī Latvija. Līgums parakstīšanai ANO dalībvalstīm tiks nodots 24. septembrī un Latvijai ir iespēja atrasties tā pirmo parakstītājvalstu starpā.

Latvija vairākkārt ir atbalstījusi šāda līguma noslēgšanas nepieciešamību gan individuāli paužot savu nostāju daudzpusējos forumos, gan pievienojoties Eiropas Savienības valstu kopējiem paziņojumiem. Līgums ir svarīgs instruments starptautiskās sabiedrības rīcībā, kas nodrošinās kodolieroču neizplatīšanos, būs šķērslis pret to kvalitatīvu uzlabošanu, attīstīšanu un svarīgs solis ceļā uz vispārēju kodolatbruņošanos. Svarīga ir līgumā ietvertā norma, ka aizliegums attiecas ne tikai uz izmēģinājuma kodolsprādzieniem militāriem, bet arī miermīlīgiem mērķiem. Kamēr pasaulē nebūs izbeigti kodolsprādzieni, tikmēr nebūs iespējams panākt pašu kodolieroču iznīcināšanu. Izmēģinājumu kodolsprādzienu aizlieguma līgums atšķirībā no iepriekšējiem kodolizmēģinājumus ierobežojošajiem līgumiem paredz verifikācijas/pārbaudes mehānisma radīšanu, ar kura palīdzību būs iespējams pārliecināties, vai dalībvalstis izpilda uzņemtās saistības.

Latvijas vēlme dzīvot drošākā un stabilākā pasaulē, bez masu iznīcināšanas ieroču lietošanas draudiem, ir vadošais princips, kurš noteicis Latvijas atbalstu šim līgumam kā vispārēja kodolatbruņošanās procesa būtiskai sastāvdaļai. Latvija pierādīs starptautiskās sabiedrības acīs uzticību saviem principiem, ieroču neizplatības un atbruņošanās ideāliem parakstot un vēlāk Saeimā ratificējot izmēģinājumu kodolsprādzienu aizlieguma līgumu.

Valdības preses departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!