NO AMATPERSONAS REDZESPUNKTA Par dzīvojamo māju privatizāciju

Lai katrs sakām: “Mans dzīvoklis ir mans dzīvoklis”

Ziedonis Ziediņš, Latvijas Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs,— “Latvijas Vēstnesim”

— Dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizācija pirms dažiem mēnešiem valsts iedzīvotājiem bija svešs jēdziens ar daudziem nezināmajiem, kas iedvesa bažas, vai mājokļa iegūšana īpašumā būs pareiza rīcība. Nezināmo kļūst arvien mazāk, svārstīšanos pieveikusi vēlme tiešām būt pilntiesīgam saimniekam savā dzīvesvietā, un dzīvokļu privatizācija valstī uzņem arvien ātrāku gaitu. Taču acīm redzot viskompetentāk to varēsit novērtēt jūs, kurš šajā procesā ir no pirmās dienas jeb faktiski — pat pirms paša procesa sākuma.

— Kā zināms, dzīvojamo māju privatizācija valstī notiek divos virzienos. Viens no tiem — dzīvokļa nodošana īpašumā līdz mājas privatizācijai. Tas ievērojami paātrinājis privatizācijas procesu, jo būtu nepieciešami 5–7 gadi, kamēr Zemes dienests reģistrētu zemesgrāmatā visus privatizētos īpašumus. Tas nozīmē, ka dzīvojamo māju privatizācija vispārējā kārtībā varētu beigties ap 2001.–2002. gadu. Tagad ir izvēle: īrnieki, kuri nevēlas tik ilgi gaidīt, var iegūt dzīvokli īpašumā daudz ātrāk, līdz visas mājas privatizācijai.

Kopš augusta —

11 tūkstoši dzīvokļu īpašnieku

Kaut gan likums reāli sāka darboties augustā, šajos pāris mēnešos līdz dzīvojamās mājas privatizācijai savā īpašumā dzīvokļus jau saņēmuši vairāk nekā 11 tūkstoši īrnieku. Šis process ir ļoti dinamisks. Piemēram, Rīgā ar vienu sarakstu tiek apstiprināti 2–4 tūkstoši īpašnieku. Droši var teikt, ka Latvija ik dienu kļūst par dažiem simtiem dzīvokļu īpašnieku bagātāka. Paātrinātais dzīvokļu privatizācijas process visā valstī kopumā norit sekmīgi, taču vērojama kāda likumsakarība: tur, kur aktīvi norit dzīvojamo māju privatizācija vispārējā kārtībā, paātrinātā dzīvokļu iegūšana īpašumā notiek nedaudz gausāk. Cilvēki baidās pārmaksāt. Viņi cer, ka, privatizējot visu māju kopumā, dzīvoklis izmaksās lētāk. Šajā sakarā gribu teikt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi dzīvokļu novērtēšanas korekcijas koeficientu, un, kad tas stāsies spēkā, izrādīsies, ka normālā privatizācija, kā mēs to dēvējam, nebūt nebūs lētāka. Sevišķi Rīgas un citu lielo pilsētu iedzīvotājiem es ieteiktu tomēr izmantot iespēju dzīvokli iegūt īpašumā paātrināti. Šis dzīvokļu cenas diferences koeficients nosaka, ka dzīvoklis Rīgā, protams, maksās dārgāk nekā līdzvērtīgs laukos.

— Vai iespējams, ka, iegūstot dzīvokli īpašumā dzīvojamās mājas privatizācijas vispārējā kārtībā, par kvadrātmetru nāksies maksāt vairāk nekā 2 sertifikātus?

— Esmu to vienmēr apgalvojis. Domāju, ka lielo pilsētu centros labās mājās tā būs. Ne tikai Rīgā, arī Liepājā, Daugavpilī un citur.

— Vai paātrinātās privatizācijas process uzrādījis arī kādas grūti atrisināmas problēmas?

— Rīgā ļoti sarežģīta situācija izveidojusies ar tiem īrniekiem, kuri ir nepilsoņi vai kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un kuri vēlas iegūt savu dzīvokli īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Rīgas pilsētas komisija ir sagatavojusi šo dzīvokļu privatizāciju, izveidojusi sarakstus, iesniegusi Rīgas Domei. Tā precīzi pārbauda, vai nākamajam īpašniekam tiešām ir uzturēšanās atļauja vai nepilsoņa pase, un neņem vērā tikai to, ka viņš noliek uz galda savu sertifikātu grāmatiņu.

Juridiski Rīgas Domei ir tādas tiesības, jo likums patiešām paredz, ka par dzīvokļa īpašnieku var kļūt tikai persona, kurai ir visi augstākminētie dokumenti. Bet... nepilsoņu pases Latvijā līdz šai baltai dienai netiek izdotas, un cilvēki tās, protams, nevar uzrādīt. Viņi tās nekur nevar dabūt. Tādējādi Rīgā pašlaik vairāk nekā 3 tūkstošiem cilvēku liegts privatizēt savus dzīvokļus. Lai šo pretrunu beidzot atrisinātu, 25. septembrī rīkojam apspriedi, kurā esam uzaicinājuši piedalīties ministrus, Rīgas Domes vadību, Pilsonības un imigrācijas departamenta pārstāvjus un citas atbildīgas personas. Risinājums ir jārod, jo valsts nedrīkst citiem prasīt to, ko pati neizpilda.

Arī valsts mājās dzīvokļus

varēs privatizēt ātri

Otra problēma paātrinātās privatizācijas procesā saistīta ar valsts dzīvojamām mājām, kuru īrnieki arī vēlas iegūt īpašuma tiesības uz saviem dzīvokļiem. Likums pašreiz šo jautājumu neskar; paātrinātā privatizācija attiecināta tikai uz pašvaldību dzīvojamām mājām. Taču ir sagatavoti likuma grozījumi, tie izskatīti Saeimā 2. lasījumā. Ļoti ceru, ka oktobra vidū paātrinātais privatizācijas process sāksies arī valsts mājās un to veiksim mēs, Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija. Līdz ar to pirmoreiz no uzraudzības institūcijas kļūsim par darītājinstitūciju. Tad mūsu spēkos būs rūpēties ne tikai par to, kā uzlabot likumdevēju darbu, bet arī tieši ietekmēt, lai valsts akciju sabiedrību, ministriju un citu iestāžu pārvaldīto māju īrnieki tomēr kļūtu par savu dzīvokļu īpašniekiem vēl līdz namu vispārējai privatizācijai.

— Šajā dzīvojamo namu pārvaldīšanas sektorā acīmredzot ir diezgan liels juceklis?

— Jā. Esam jau iesākuši šeit ieviest kārtību, un tad, kad sāksies paātrinātais privatizācijas process, aplūkosim, kādās īpašuma attiecībās ar valsti ir katra māja, un darīsim visu, lai īrnieki dzīvokli dabūtu īpašumā. Mēs nevis meklēsim ieganstus, kā cilvēkam īpašumu nedot, bet iesim pretējo ceļu, un domāju, ka paātrināto privatizāciju valsts dzīvojamās mājās nākošgad spēsim nodrošināt un pat pabeigt.

— Vai, uzņemoties šos pienākumus, jums neradīsies domstarpības ar Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisiju?

— Uz papildu pienākumu veikšanu var pretendēt, ja ir atbilstošas darba jaudas un resursi. Diemžēl, skatoties, kā strādā Rīgas pilsētas komisija, jāsecina — tā visa nav. Tālab ir jādara tam, kas spēj. Tikai tad šis privatizācijas process notiks ātri un precīzi.

Normālā privatizācija —

dažviet novārtā

— Līdz šim runājām tikai par dzīvojamo māju paātrināto privatizāciju. Vai nav tā, ka dzīvojamo māju privatizācija vispārējā kārtībā Latvijā šobrīd palikusi paēnā?

— Dažādos valsts novados šis process norit atšķirīgi. Piemēram, Rīgā privatizācija vispārējā kārtībā ir nevis palikusi paēnā, bet tā vienkārši nenotiek. Rīgas pilsētas komisija gada laikā nav spējusi nevienu dzīvokli iereģistrēt zemesgrāmatā un nodot privatizācijai. Nevienu. Toties Liepājā privatizācijas grafikā iekļautas 1615 mājas. Pirms mēneša zemesgrāmatā bija reģistrētas 20 mājas. Pašlaik reģistrē 40 mājas, tie taču ir vairāki pilsētas kvartāli! Privatizācijas paziņojumi izsūtīti gandrīz 1000 dzīvokļu īrniekiem. Izsludinātas 15 nedzīvojamo telpu izsoles, un tās jau notiek. Pie tam, kā zināms, arī Liepājai šobrīd neklājas viegli; tur tāpat nav līdzekļu, tur ir bijusī kara osta un izlaupīti dzīvojamo namu rajoni. Bet, kamēr Rīgā meklē problēmas un kašķējas, Liepāja savus īpašumus sakārto. Normāla situācija veidojas Aizkrauklē, Jēkabpilī un pat Līvānos, kur ir bezdarbs, maz maksātspējīgu cilvēku. Taču tur notikušas 5 izsoles, 137 dzīvokļi jau ieguvuši īpašniekus. Diemžēl nekas nenotiek arī Ventspilī...

— Viens no dzīvokļu privatizācijas mērķiem ir uzlabot māju apsaimniekošanu. Taču daudziem tomēr nav skaidrs, kā tā notiks, ja namā privatizēti tikai daži dzīvokļi. Vai namu pārvaldes par namu uzturēšanu no dzīvokļu īpašniekiem pēkšņi nesāks prasīt nesamērīgi lielu maksu?

— Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi kopīpašuma apsaimniekošanas paraugstatūtus. Trīs reizes tie tika iesniegti Ministru kabinetam apstiprināšanai un visas trīs — noraidīti, jo nav atrisināts viens jautājums — kā kopīpašuma apsaimniekošanas sabiedrība maksās nodokļus. Tātad jāatrisina pamatjautājums — kāda būs mājas apsaimniekošanas līgumsabiedrības juridiskā bāze, kādus nodokļus tai nāksies maksāt, kādus — ne. Es tomēr uzskatu, ka kopīpašuma apsaimniekošanas forma nevar dzimt kabinetu dzīlēs kā valdības norādījumi. To pamatā jābūt jau noslēgtajiem līgumiem starp īpašniekiem un — pieredzei. Pašlaik šādi līgumi ir sagatavoti, un mums jau uzkrājas arī pieredze. Bet, atgriežoties pie jautājuma par kopīpašuma uzturēšanas maksu, — likumā ir skaidri pateikts — tā nedrīkst pārsniegt maksu par dzīvokļa īri. Taču — ir tādi Baloži, kur pašvaldība nolēma rīkoties ļoti gudri: jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem īres maksu gan nepaaugstināja, toties pieprasīja mēnesī maksāt 2 latus sētniekam un 1 latu par lampiņu kāpņu telpā. Tas gan līdz šim ir vienīgais tāds gadījums. Mēs par to esam ziņojuši Pašvaldību lietu pārvaldei un Pašvaldību savienībai un domājam, ka nekas līdzīgs vairs nenotiks.

— Visā mājā tikai viens īrnieks neprivatizē savu dzīvokli. Vai nevar pienākt brīdis, kad kāds cits to nopērk?

— Šī cilvēka bažām ir pamats. Mūsu jaunā koncepcija ir tāda: ja īrnieks 8 vai 9 mēnešu laikā neizmanto savas tiesības iegūt dzīvokli īpašumā, tad ar šo neprivatizēto daļu tās īpašnieks, pašvaldība vai valsts uzņēmums var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Ja neprivatizētā daļa ir pietiekami liela, valsts to visu var nodot citam īpašniekam. Taču jebkurā gadījumā, arī nododot neprivatizēto daļu citam īpašniekam, saglabājas pašreiz spēkā esošā likumdošana. Ja īrnieks veic visus maksājumus, pret viņu nekādas sankcijas vērst nedrīkst. Bet, ja īrnieks īri nemaksā, viņš tiks izlikts un valsts pārdos viņa brīvo dzīvokli par naudu.

— Vai vienā jaukā dienā nevar atgadīties arī tā, ka pašvaldība māju pārdod kādam citam kopā ar visiem īrniekiem?

— Nē, pašvaldības mājai bez privatizācijas īpašnieku mainīt nedrīkst. Ja tā ir valsts māja, tad valstij gan ir tādas tiesības.

— Kas vēl iedzīvotājiem pašlaik notiekti būtu jāzina un jāizmanto savā labā?

— Pēdējās izmaiņas likumdošanā paredz, ka nedzīvojamo telpu nomnieki dzīvojamās mājās ieguvuši pirmpirkuma tiesības uz viņu nomātām nedzīvojamām telpām. Tās citkārt vairs nebūs iespējams iegūt īpašumā tik lēti kā šobrīd. Taču to var izdarīt tikai tad, ja dzīvojamā māja ierakstīta zemesgrāmatā. Ja nama privatizācija vēl nav uzsākta, nomniekiem ir iespējams šo procesu paātrināt. Pašvaldībā jāiegūst pilnvara sagatavot māju ierakstīšanai zemesgrāmatā. Tikko māja būs reģistrēta, nomnieks varēs nedzīvojamās telpas nopirkt un privatizēt saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Pie tam summa, ko nomnieks samaksās, lai attiecīgo objektu ierakstītu zemesgrāmatā, var tikt ierēķināta tajā cenā, kas būs jāmaksā pašvaldībai par nedzīvojamo telpu iegūšanu īpašumā. Rīdziniekiem pilnvaru iegūšanai jāgriežas Rīgas Domē pie Nekustamā īpašuma departamenta direktora Smiltenieka kunga. Tādējādi būs vēl viens labums — tiks paātrināta šo dzīvojamo namu privatizācija.

Mudīte Luksa,

“LV” nozares redaktore