• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pie Ministru prezidenta - arodbiedrību vadītāji. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.05.1996., Nr. 85 https://www.vestnesis.lv/ta/id/28912

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kontrole un demokrātija - divas nešķiramas daļas. Raits Černajs, Latvijas Republikas Valsts kontrolieris

Vēl šajā numurā

16.05.1996., Nr. 85

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

MINISTRU KABINETA ZIŅAS

Pie Ministru prezidenta — arodbiedrību vadītāji

Lai uzklausītu darba ņēmēju aizstāvju viedokļus un izklāstītu valdības pašreizējās nostādnes sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, vakar Ministru prezidents Andris Šķēle Valdības namā pirmo reizi tikās ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valdes locekļiem un nozaru arodbiedrību vadītājiem. Sarunas laikā, dabiski, lielākoties tika apspriestas nodokļu iekasēšanas, atalgojuma, privatizācijas un bezdarba problēmas. Tika panākta vienošanās, ka turpmāk LBAS vadītāji regulāri piedalīsies Ministru kabineta komiteju sēdēs.

Tikšanās laikā Andris Šķēle atbildēja uz arodbiedrību vadības jautājumiem. Dažas no atbildēm nedaudz saīsinātā veidā: pēc ieraksta “LV” diktofonā:

Tagad Latvijā var ražot tikai to, ko var pārdot. Nedomāju, ka mana domāšana šajā ziņā varētu mainīties, man sēžot šajā krēslā. Piemēram, ja runājam par papīrrūpniecību, esam vienojušies ar vienu zviedru firmu par celulozes rūpnīcas celtniecību. Un tagad beidzot ir parādījusies konkurence starp pašvaldībām, jo tās ir sapratušas, ko nozīmē moderns uzņēmums to teritorijā. Nupat ir ienākuši vislabākie piedāvājumi no pašvaldību puses, mēģinot iestāstīt, kur ir labāki ceļi, kur ir gudrāki cilvēki, kur ir mazāk alkoholiķu utt. Mēs, protams, centīsimies šo investīciju projektu realizēt. Acīmredzot iesniegsim Saeimā likumprojektu, kas paredz vislielākās labvēlības režīmu investoriem ar likuma spēku. Līdz ar to mēs zināmā mērā būtu ārpus konkurences Baltijā. Mūsu mežu bioloģiskais pieaugums gadā ir 15 miljoni kubikmetru koksnes, bet izstrādājam apmēram 8 miljonus. Pārējais satrunē un iet bojā. Turp. — 2.lpp.

Taču valdība nedomā ieguldīt budžeta līdzekļus esošajās papīrfabrikās. Tās jaatstāj to uzņēmēju ziņā, kas pratīs atrast šīs mazās spraugas tirgus konjunktūrā un vienlaikus nodrošināt atbilstību ekoloģiskajām prasībām. Mums nākamajā gadsimtā jāieiet ar pavisam citu tehnoloģiju.

Man ir skaidrs, ka, jo vairāk uzņēmumu paliks valsts rokās, jo lielākas problēmas būs nākamajām valdībām un Saeimām. Tādēļ arī man ir gandarījums, ka Saeimā tika iesniegti un tur pirmajā lasījumā kā steidzami akceptēti likumprojekti, kas paredz agrāko parādu samazināšanu vai daļēju dzēšanu — līdz pat to pilnīgai norakstīšanai. Droši vien līdz maija beigām likums tiks pieņemts. Taču ir divi nosacījumi parādu atlaišanai. Pirmkārt, jāpārveido īpašumtiesību forma. Nevienam valsts uzņēmumam, kas cer arī turpmāk kaut kā vilkt savu eksistenci, šādas likuma normas mēs neparedzam. Bez tam ir obligāti jābūt nomaksātiem visiem nodokļiem par šo gadu.

Tūliņ Saeimā paredzēts izskatīt ļoti nopietnu likuma projektu — par bankrotiem. Tajā paredzēta arī norma par maksātnespējas savlaicīgu paziņošanu. Tā attieksies uz tiem valsts uzņēmumu vadītājiem, kas gauži vēlas noturēties savā postenī.

Par sociālo nodokli. Šis jautājums ir īpaši smags. Jo ar 1.janvāri sākās jaunas sociālās nodrošināšanas sistēmas ieviešana.Te ar arodbiedrībām būtu īpaša saruna, jo arī tām jāuzņemas liela atbildība par šī nodokļa nomaksu visur un vienmēr. Šā gada beigās valsts budžeta iestādēs strādās tikai aptuveni 15 procenti strādājošo. Pārējie iedzīvotāji būs nodarbināti privātajā sektorā. Kādā veidā tad tiks aizsargātas darbaļaužu intereses, lai netiktu pārtraukts viņu darba stāžs, lai būtu līdzekļi pensijām? Par to mums kopīgi jādomā. Jo mūsu valstī nekad vairs valsts sektors rūpniecībā un citās ražojošajās nozarēs nebūs dominējošais. Līdz ar to gan valsts institūcijas, gan ardobiedrības būs vienlīdz ieinteresētas sociālā nodokļa iekasēšanā. Tieši arodbiedrībām jācīnās par to, lai uzņēmēji nemaksātu tās lielās algas aploksnītēs, algu sarakstos ierakstot to pašu 38 latu minimālo algu.

Par minimālajām algām. Kamēr valsts budžeta iestādēs — izglītības, veselības aizsardzības un citās jomās — netiks veiktas sāpīgās, bet nepieciešamās strukturālās pārmaiņas, atalgojuma palielināšana nav iespējama. Jo Latvijā ir daudz vairāk skolotāju un ārstu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu nekā citās Eiropas valstīs. Savukārt pensijas gan varētu tikt paaugstinātas pirms nākamās apkures sezonas sākuma.

Mintauts Ducmanis,
“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!