Ministru atbildes

Dokuments nr.706a

Par Ministru kabineta budžeta izdevumiem programmatūras licencēšanai

Finansu ministrija, atbildot uz Saeimas frakcijas “Latvijai” pieprasījumu par programmatūras licencēšanai Ministru kabinetam piešķirto valsts budžeta līdzekļu Ls 374024 izlietošanu, paziņo sekojošo.

Pamatojoties uz Ministru kabineta Valsts kancelejas sniegto informāciju, darām zināmu, ka iepriekš minētie līdzekļi tiks izlietoti Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumos nr.60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām” noteiktajā kārtībā. Ja tiks noslēgts attiecīgs līgums ar korporāciju “Microsoft” (līdzekļi programmatūras licencēšanai ir piešķirti Ministru kabinetam, un līguma slēgšana ir tā kompetencē), minētos līdzekļus paredzēts izlietot šīs korporācijas programmatūras iegādei, pieņemot 1995.gadā korporācijas “Microsoft” Austrumeiropas nodaļas vadītāja Jurgena Strenghonera izteikto piedāvājumu MOPL (Microsoft OPEN LICENSE PACK) Latvijas Republikas valsts un pārvaldes institūcijām.

Tāpat Valsts kanceleja paziņoja, ka pašreiz izstrādāts attiecīgs līguma ar korporāciju “Microsoft” projekts, kuru paredzēts parakstīt līdz 1996.gada 15.maijam. Noslēgt līgumu līdz š.g.1.aprīlim valdība nav apņēmusies.

Turklāt Finansu ministrija, pamatojoties uz mūsu rīcībā esošiem dokumentiem, informē, ka 1995.gadā, apspriežot korporācijas “Microsoft” izteikto piedāvājumu uz atvieglotiem noteikumiem iegādāties programmu licences un iespējām iekļaut 1996.gada valsts budžetā līdzekļus šim mērķim, Finansu ministrija bija izteikusi lūgumu korporācijai “Microsoft” Jurgena Strenghonera personā pagarināt piedāvājumu līdz 1996. saimnieciskajam gadam, prognozējot iespējas 50% no piedāvājuma summas apmaksāt līdz 1.jūlijam un 50% — līdz 1.novembrim. Strenghonera kungs akceptēja šādu iespējamo sadarbību.

1996.gada 23.aprīlī Finansu ministrs A.G.Kreituss

Dokuments nr.707a

Par Valsts skaitļošanas centru

Saeimas frakcijai “Latvijai”, K.Čerāna kungam

Finansu ministrijas pārziņā esošais Valsts skaitļošanas centrs dibināts 1979.gada janvārī un atbilstoši statūtu šodienas redakcijai nodarbojas ar Latvijas Republikas finansu iestāžu, kā arī citu juridisku un fizisku personu skaitļošanas darbu pakalpojumiem — programmatūras izstrādāšana, tās ieviešana, skaitļošanas aparatūras tehniskā un sistēmas apkalpošana, sakaru nodrošināšana, kopēšanas darbi un datormācības.

VSC struktūra ir šāda:

1. Administrācija — 3 cilvēki

2. Ražošanas nodaļa — 16, t.sk.:

programmētāji — 11

ieviesēji — 4

3. Skaitļošanas tehnikas nodaļa — 11 cilvēki, t.sk.:

elektroniķi — 6

sist.inženieri — 4

4. Saimniecības grupa — 5 cilvēki, t.sk.:

sakarnieki — 2

kopēšanas operatore — 1

šoferis — 1

Pavisam kopā VSC uz 1.04.96.g. strādā 35 cilvēki.

Valsts skaitļošanas centrs darbojas pēc saimnieciskā aprēķina principa, slēdzot līgumus ar pasūtītājiem. 1996.gada 1.ceturksnī VSC vidējais mēneša realizācijas apjoms ir Ls 15981, t.sk.:

FM centrālais aparāts — 3234

pārējie pasūtītāji — 12747

No pārējiem pasūtītājiem lielākais darbu apjoms tiek izpildīts Valsts ieņēmumu dienestam.

Valsts skaitļošanas centrs veic tikai tos darbus, kurus pieprasa pasūtītāji, savstarpēji vienojoties par izpildāmo darbu vērtību un izpildes termiņiem. Līdz šim visi pasūtītie darbi ir veikti laikā un kvalitatīvi, un reorganizēt VSC pašlaik nav vajadzīgs. Perspektīvā paredzēta VSC sadarbība ar VVISC, lai izveidotu vienotu informācijas datu bāzi republikā un nodrošinātu informācijas apmaiņu starp valsts struktūrām.

Attiecībā uz ministrijas informācijas tehnoloģijas padomes izveidošanu — pašlaik tiek izskatīts šis jautājums. Ņemot vērā citu ministriju pieredzi, un pēc rūpīgas analīzes lēmums tiks pieņemts.

1996.gada 23 (24).aprīlī Finansu ministrs A.G.Kreituss

Dokuments nr.713a

Par valsts budžeta dotācijas veselības aprūpei naudas līdzekļu kustību

Saeimas deputātam P.Apiņa kungam

Atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 1996.gadam” pārejas noteikumos apstiprinātajām normām norēķini par valsts ārstniecības iestāžu veikto darbu veselības aprūpes bāzes programmas ietvaros jāveic pašvaldību slimokasēm.

Līdz ar to naudas kustība ir sekojoša:

Finansu ministrija—Labklājības ministrija—Valsts slimokase—pašvaldību slimokase—valsts ārstniecības iestāde. LMA Klīniskajai bērnu slimnīcai un LMA P.Stradiņa klīniskajai slimnīcai ir vēl viens papildu posms naudas līdzekļu kustībā — Latvijas Medicīnas akadēmija.

Valsts ārstniecības iestāžu veselības aprūpes bāzes programmas ietvaros veiktā darba apmaksāšana no ārstēto pacientu pašvaldību slimokasēm, mūsuprāt, nodrošina kontroli pār valsts ārstniecības iestāžu veiktā darba apjomu un kvalitāti, kā arī veicina pašvaldību atbildību par teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju veselības aprūpi.

Labklājības ministrijai šobrīd nav informācijas, kas ļautu izdarīt secinājumus, ka pašvaldību slimokases nenorēķināsies par savas teritorijas pacientu ārstēšanu valsts ārstniecības iestādēs. Ja šādi fakti parādīsies, acīmredzot būs jārisina jautājums par nepieciešamajiem grozījumiem “Likumā par valsts budžetu 1996. gadam” un valsts budžeta dotācijas izmantošanas kārtības maiņu.

Diemžēl mūsu rīcībā esošā informācija apstiprina, ka no augstāk minētajiem naudas kustības posmiem pagaidām visilgāk nauda aizkavējas Latvijas Medicīnas akadēmijas kontos. Labklājības ministrija izanalizēs šo situāciju un nepieciešamības gadījumā veiks visu nepieciešamo medicīniskās palīdzības apmaksāšanu un naudas līdzekļu kustības nodrošināšanu atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu noteikumiem.

Esošā norēķinu kārtība ir paredzēta pārejas periodam, kura laikā tiks radīti priekšnoteikumi efektīvas norēķinu sistēmas radīšanai valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros. Labklājības ministrija apsver iespēju izmainīt veselības aprūpei novirzīto naudas līdzekļu kustības optimizēšanu.

1996.gada 23(24).aprīlī Veselības valsts ministrs J.Viņķelis