• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Reģistrētā bezdarba līmenis pilsētās un rajonos 1996.gadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.04.1996., Nr. 68 https://www.vestnesis.lv/ta/id/28770

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Republikas atbalstīšanas apvienība

Vēl šajā numurā

19.04.1996., Nr. 68

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Statistika

Reģistrētā bezdarba līmenis pilsētās un rajonos 1996.gadā

1.martā 1.aprīlī

Pavisam valstī 6,8 7,0

Pilsētās:

Rīga 3,2 3,3

Daugavpils 8,6 8,6

Jelgava 6,8 7,4

Jūrmala 4,7 4,8

Liepāja 8,5 8,3

Rēzekne 13,6 13,5

Ventspils 2,2 2,1

Rajonos:

Aizkraukles 10,3 10,6

Alūksnes 10,4 10,7

Balvu 22,0 22,0

Bauskas 4,6 5,6

Cēsu 5,8 5,6

Daugavpils 14,7 15,1

Dobeles 9,2 9,3

Gulbenes 8,5 8,9

Jelgavas 7,4 8,1

Jēkabpils 16,9 16,8

Krāslavas 23,5 24,0

Kuldīgas 5,6 5,8

Liepājas 10,3 10,6

Limbažu 5,1 5,2

Ludzas 14,1 13,7

Madonas 13,1 13,0

Ogres 4,4 4,5

Preiļu 23,6 22,9

Rēzeknes 27,7 28,3

Rīgas 5,0 5,1

Saldus 2,8 3,1

Talsu 4,8 5,0

Tukuma 4,8 5,3

Valkas 4,6 4,7

Valmieras 6,8 7,3

Ventspils 5,2 5,1

Bezdarba līmenis aprēķināts kā bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem.

Tautsaimniecībā nodarbināto skaitā ietilpst sabiedriskajā sektorā (valsts iestādēs un uzņēmumos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās un to uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu) un privātajā sektorā (visu veidu uzņēmējsabiedrībās bez valsts kapitāla daļas, individuālajos uzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu.

Nestrādājošie — darbspējas vecuma personas, kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi meklēja darbu un bija gatavas nekavējoties sākt strādāt, bija reģistrējušās Nodarbinātības valsts dienestā.

Valsts statistikas komitejas Darba statistikas daļa

Ražotāju cenu pieaugums procentos

Ražotāju cenu indekss (RCI) Latvijas rūpniecībā 1996.gada martā, salīdzinot ar februāri, bija 100,7%. Salīdzinot ar 1995.gada decembri, šā gada martā rūpniecības produkcijas ražotāju cenas pieaugušas par 4,5%, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu — par 14,8%.

RCI un cenu pārmaiņas šā gada trijos mēnešos bija šādas:

(procentos)

Cenu indekss Cenu pārmaiņas, salīdzinot

(12.95. = 100) ar iepriekšējo mēnesi

Janvāris 102,9 2,9

Februāris 103,8 0,9

Marts 104,5 0,7

Šā gada I ceturksnī ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieauga par 5,6%, bet, salīdzinot ar 1995.gada I ceturksni,— par 15,4%. Lietuvā RCI palielinājās attiecīgi par 4,4 un 14,9%. (Igaunijas statistikas departaments datus par ražotāju cenu izmaiņām publicē vēlāk).

Latvijā 1996.gada martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, cenas straujāk pieauga izdevniecību darbībā, poligrāfiskajā rūpniecībā un ierakstīto materiālu publicēšanā un reproducēšanā — par 6,2%, vispārējās un speciālās lietošanas mašīnu ražošanā — par 3,5%, radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošanā — par 2,5%. Vienlaikus dažās nozarēs bija vērojama ražotāju cenu samazināšanās: metālapstrādes rūpniecībā (izņemot mašīnu un iekārtu ražošanu) — par 1,2%, koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu) ražošanā — par 0,9%, tekstilizstrādājumu ražošanā — par 0,4%, elektroenerģijas, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē — par 0,2%.

1996.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri — martu, liels cenu kāpums bija ūdens ieguvē, attīrīšanā un sadalē — par 72,8%, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā — par 37,35%, transporta iekārtu (kuģu, dzelzceļa ritošā sastāva, motociklu) ražošanā — par 29,6%.

Valsts statistikas komitejas Cenu statistikas departamenta
Ražotāju cenu indeksu daļa

Patēriņa cenu indeksi

piecu gadu kontekstā

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995.gada 11.jūlija noteikumiem nr.197 (prot.nr.37, 11§) “Par bijušo īpašnieku mantas kompensācijas vērtības noteikšanu un tās salīdzināšanu privatizējamo objektu (mantas) pašreizējo vērtību” II nodaļas 7.2.punktu Valsts statistikas komitejai uzdots publicēt preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” inflācijas (patēriņa cenu) indeksus katram ceturksnim laikā no 1990.gada.

Patēriņa cenu indeksi 1991.— 1995.g. pa ceturkšņiem (1990.gads = 100)

Attiecīgais ceturksnis % pret 1990.gadu

I II III IV

1991 156,3 198,5 214,2 299,0

1992 964,0 1633,9 2571,0 3954,2

1993 4463,6 4618,0 4702,0 5298,3

1994 6005,6 6359,0 6626,3 6944,2

1995 7568,7 8041,3 8211,7 8591,2

1996 9202,6

Valsts statistikas komitejas priekšsēdētāja vietniece A.Žīgure

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995.gada 11.jūlija noteikumiem nr.197 (prot.nr.37, 11§) “Par bijušo īpašnieku mantas kompensācijas vērtības noteikšanu un tās salīdzināšanu privatizējamo objektu (mantas) pašreizējo vērtību” II nodaļas 7.2.punktu Valsts statistikas komitejai uzdots publicēt preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” inflācijas (patēriņa cenu) indeksus katram ceturksnim laikā no 1990.gada.

Patēriņa cenu indeksi 1991.— 1995.g. pa ceturkšņiem (1990.gads = 100)

Attiecīgais ceturksnis % pret 1990.gadu

I II III IV

1991 156,3 198,5 214,2 299,0

1992 964,0 1633,9 2571,0 3954,2

1993 4463,6 4618,0 4702,0 5298,3

1994 6005,6 6359,0 6626,3 6944,2

1995 7568,7 8041,3 8211,7 8591,2

1996 9202,6

Valsts statistikas komitejas priekšsēdētāja vietniece A.Žīgure

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!