• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra rīkojums Nr. 780 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 4.0. versija)". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 22.12.2016., Nr. 250 https://www.vestnesis.lv/op/2016/250.31

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 781

Par proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 31. martam

Vēl šajā numurā

22.12.2016., Nr. 250

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 780

Pieņemts: 20.12.2016.

OP numurs: 2016/250.31

2016/250.31
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 13 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 780

Rīgā 2016. gada 20. decembrī (prot. Nr. 69 65. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 4.0. versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 4.0. versijā projekta "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)" (turpmāk – projekts) aprakstu un digitalizācijas projekta izmaksas 8 000 000,00 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Latvijas Nacionālo bibliotēku iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.2. pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" (turpmāk – 2.2.1.2. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.2. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2016. gada 8. marta noteikumos Nr. 151 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.2. pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas 294 000 euro gadā, pieprasot papildu finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

 

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2016. gada 20. decembra
rīkojumu Nr. 780)

Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekts paredz nodrošināt plašāku Latvijas kultūras mantojuma pieejamību sabiedrībai digitālajā vidē un ilgtspējīgu tā saglabāšanu, īstenojot kultūras mantojuma digitalizāciju, pilnveidojot darbības procesus un attīstot centralizētu atvērtu informācijas sistēmu platformu.

Projektam ir noteikti šādi mērķi:

1) nodrošināt mērķtiecīgu un ilgtspējīgu kultūras mantojuma digitalizāciju (turpmāk – M1):

– digitalizējot liela apjoma analogo kultūras mantojuma materiālu, saglabājot digitāli radītos materiālus, kā arī veicot nemateriālā kultūras mantojuma vērtību un kultūras norišu digitālu fiksēšanu,

2) nodrošināt digitālā kultūras mantojuma vienotu pārvaldību un ilgtermiņa saglabāšanu (turpmāk – M2):

– pārskatot un pilnveidojot digitālā kultūras satura ilgtermiņa saglabāšanas un pārvaldības procesus, ieviešot kompetenču centru modeli, kompetenču centru ieviešanai īstenojot pārresoru sadarbības pieeju. Attīstot vienotu un integrētu satura pārvaldības un saglabāšanas sistēmu, Latvijas kultūras institūcijām būs radīta iespēja digitālā satura ilgtermiņa saglabāšanai un tā atkalizmantošanai,

3) nodrošināt pēc iespējas plašāku kultūras mantojuma pieejamību digitālajā vidē (turpmāk – M3):

– pārskatot un pilnveidojot satura izplatīšanas procesus un e-pakalpojumus, attīstot tos dažādām satura mērķauditorijām un izveidojot centralizētu un atvērtu informācijas sistēmu platformu, izstrādājot digitālā satura izplatīšanas stratēģiju un pilnveidojot e-pakalpojumu monitoringa sistēmu (auditorijas, intereses, lietojamības parametri).

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

Lai sasniegtu projekta plānotos mērķus, ir paredzēts īstenot šādas projekta aktivitātes:

1) kompetenču centru un to darbību regulējošās normatīvās bāzes izstrāde, paredzot kultūras satura digitalizāciju, digitālā satura pārvaldības un ilglaicīgās saglabāšanas kompetenču centra un satura jaunrades un izplatīšanas kompetenču centra darbības modeļa izstrādi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, kvalitatīvu un kontrolētu kultūras mantojuma dažāda satura digitalizācijas procesu īstenošanu;

2) digitalizācijas procesu pilnveidošana un standartizēšana;

3) digitālā satura pārvaldības un saglabāšanas procesu un sistēmu pilnveidošana;

4) digitālā satura izplatīšanas procesu un sistēmu pilnveidošana;

5) kultūras centru aprīkošana ar videosatura izplatīšanas infrastruktūru;

6) Latvijas kultūras mantojuma digitalizācija un norišu fiksēšana;

7) autortiesību jautājumu risināšana un satura licencēšanas sistēmas izstrāde.

Projekta īstenošanas gaitā tiks digitalizēti 3 075 000 lappušu teksta materiālu, 117 000 dažādu attēlu un kultūras vērtību aprakstu, tai skaitā kartes, fotogrāfijas, kultūras pieminekļu uzmērījumi un lietu apraksti, 500 000 audiovizuālo materiālu minūšu, kā arī muzeju priekšmeti un nelielā apjomā kultūras pieminekļi, veicot to 3D digitalizāciju. Projekta īstenošanas gaitā atbilstoši darbības procesiem tiks uzlaboti vairāki e-pakalpojumi un tiks radīti jauni e-pakalpojumi dažādām mērķauditorijām.

Projekta rezultāta rādītāji

Nr.

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Starpvērtība (divus gadus pēc projekta sākuma)

Sasniedzamā vērtība projekta beigās

RR1

Digitalizēti teksta dokumenti1

lpp.

0

1 500 000

3 075 000

RR2

Digitalizēti attēli1

vienība

0

56 000

117 000

RR3

Digitalizēti audiomateriāli1

min.

0

111 500

223 000

RR4

Digitalizēti videomateriāli1

min.

0

122 500

245 000

RR5

Digitalizēti kinomateriāli1

min.

0

19 000

37 500

RR6

Digitalizēti muzeju priekšmeti1

vienība

0

35 000

70 000

RR7

Digitalizēti 3D kultūras pieminekļi1

vienība

0

5

10

RR8

Digitāli fiksētas kultūras norises1

vienība

0

25

50

RR9

Digitāli fiksētas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības1

vienība

0

5

15

RR10

Digitalizētie materiāli pieejami vienotā platformā2

%

0

25

50

RR11

Attīstīta vienota satura pārvaldības un saglabāšanas sistēma3

skaits

0

1

1

RR12

Izveidoti satura pārvaldības un izplatīšanas kompetenču centri

skaits

0

1

2

RR13

Pilnveidoti digitālā satura izplatīšanas

e-pakalpojumi4

skaits

0

1

3

RR14

Integrēta centralizēta atvērta informācijas sistēmu platforma (1. kārta)5

skaits

0

1

1

RR15

Autortiesību pārvaldības un satura licencēšanas sistēma (1. kārta)6

skaits

0

1

1

RR16

Ar videosatura izplatīšanas infrastruktūru aprīkoti kultūras centri

skaits

0

9

29

Piezīmes.

1 Jāņem vērā, ka projekta gaitā ir paredzēta digitalizācijas kritēriju un prioritāšu precizēšana, digitalizējamo materiālu detalizēta apsekošana un digitalizācijas darbu iepirkumi, un tas var atstāt ietekmi uz plānotajiem digitalizācijas apjomiem.

2 Digitalizētie materiāli būs pieejami vienotā platformā līdz projekta "Kultūras mantojuma satura digitalizācija – 2. kārta" īstenošanas termiņa beigām, tātad līdz 2022. gada 31. decembrim.

3 Vienotā satura pārvaldības un saglabāšanas sistēma tiks veidota, attīstot Latvijas Nacionālās bibliotēkas DOM sistēmu, papildinot to ar iespēju saņemt datus no citu kultūras institūciju informācijas sistēmām.

4 Projekta mērķis nav kopējais e-pakalpojumu skaits, bet gan esošo e-pakalpojumu pārskatīšana un attīstīšana, iespēju robežās veicot konsolidāciju. E-pakalpojumu skaits var tikt precizēts pēc procesu izstrādes un IKT sistēmu arhitektūru izstrādes.

5 Integrētā centralizētā atvērtā informācijas sistēma būs jauns satura izplatīšanas risinājums. Neviena no kultūras iestādēs izmantotajām informācijas sistēmām nedod vienotu piekļuvi visu kultūras institūciju digitālajiem resursiem.

6 Papildus tiks izveidota autortiesību pārvaldīšanas un satura licencēšanas sistēma, kurā paredzēto funkcionalitāti šobrīd nenodrošina neviena no kultūras institūcijās izmantotajām informācijas sistēmām.

Īstenojot projektu, plānots sasniegt šādus projekta iznākuma rādītājus

Nr.

Iznākuma rādītājs

Mērvienība

Starpvērtība (divus gadus pēc projekta sākuma)

Sasniedzamā vērtība projekta beigās

IR1 Pilnveidoti darbības procesi1

Skaits

5

15

IR2 Latvijas kultūras mantojuma integrētā platforma (1. kārta)*

Skaits

0

1

Piezīme.* Latvijas kultūras mantojuma integrētā platformas funkcionalitāte aptvers gan digitālā kultūras mantojuma pārvaldību un saglabāšanu, gan satura izplatīšanu citām sistēmām un platformām, gan vienotu piekļuvi Latvijas digitālajam kultūras mantojumam tīmeklī jebkuram interesentam, gan atvērto datu publicēšanu atkalizmantošanai.

Projektā tiks attīstīti šādi procesi (IR1)

Nr.

p. k.

Procesa nosaukums

Skaidrojums

1. Papīra materiālu digitalizācija Analogo papīra materiālu atlase, sagatavošana digitalizācijai un digitalizācija
2. Video/audiosatura digitalizācija Analogo video un audiomateriālu atlase, sagatavošana digitalizācijai un digitalizācija
3. Kinosatura digitalizācija Analogo kinomateriālu atlase, sagatavošana digitalizācijai un digitalizācija
4. Priekšmetu digitalizācija Analogo muzeju priekšmetu un arhitektūras pieminekļu atlase, sagatavošana digitalizācijai, digitalizācija, tai skaitā 3D uzmērījumi
5. Nemateriālo kultūras vērtību un norišu digitālā fiksēšana Nemateriālo kultūras vērtību (amati, tradīcijas u. c.) un jaunrades norišu (opera, koncerti, performances u. c.) digitālā fiksēšana (audio, video u. c.), digitālo objektu aprakstīšana
6. Digitāli radītā satura vākšana Interneta satura vākšana jeb rasmošana, e-publikāciju, jauno mediju mākslas objektu (web u. c.), programmatūru (spēles u. c.) savākšana
7. Satura saņemšana no citām institūcijām un bagātināšana Digitālā satura saņemšana DOM sistēmā, vienota Latvijas digitālā kultūras mantojuma reģistra uzturēšana un pārvaldība, kā arī saņemtā satura bagātināšana, veidojot digitālās kolekcijas vai pievienojot papildu datus
8. Digitālo objektu ilgtermiņa saglabāšana Digitālo objektu ilgtermiņa saglabāšanas pārvaldība, kas ietver loģisku un fizisku digitālo objektu saglabāšanu (sistēmās, serveros, datu centros) un aizsardzību
9. Satura izplatīšana citām sistēmām un platformām Satura izplatīšana projekta partneriem, kultūras iestādēm, kultūras centriem, bibliotēku tīklā, Europeana tīklā
10. Autortiesību pārvaldība un licencēšana Digitālā kultūras mantojuma objektu autortiesību pārvaldība, licencēšanas un maksājumu pārvaldība
11. Satura izplatīšana sabiedrībai Satura izplatīšana sabiedrībai, nodrošinot brīvu, bezmaksas piekļuvi internetā ar vai bez lietotāju autorizācijas
12. Atvērto kultūras mantojuma datu izplatīšana atkalizmantošanai Process aptver atvērto kultūras mantojuma datu pakalpojumu vadību un pārvaldību, ietverot tirgus monitoringu un mērķtiecīgu atvērto datu pakalpojumu radīšanu
13. Valsts kultūras pieminekļu pārvaldība Digitālo un publiski pieejamo valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzskaites informācijas pārvaldība (vēsturiskās fotogrāfijas, apraksti, ēku uzmērījumi, pētījumi utt.) un objektu statusa pārvaldība
14. Nemateriālā kultūras mantojuma pārvaldība Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību (tradicionālā amatniecība, tradīcijas, paražas, spēles mākslas, mutvārdu tradīcijas u. c.) saraksta pārvaldība, kas ietver gan saraksta izveidi, gan regulāru tā papildināšanu un uzturēšanu, tai skaitā meistaru portfolio pārvaldību, informācijas uzkrāšanu (vērtību saglabāšanas plānus, foto un video materiālus u. c.)
15. Kompetenču centru darbība Kompetenču centru darbība kā process aptver digitālā kultūras mantojuma nozares stratēģisko un taktisko darbības plānošanu, nozares procesu un resursu pārvaldību un atbalstu dalībniekiem, metodoloģijas izstrādi (vadlīnijas, standarti u. c.), kompetenču veidošanu un izplatīšanu (semināri, mācības), kā arī digitalizācijas pakalpojumu vadību

Projekta gaitā, saskaņojot ar plānoto procesu pilnveidi, tiks attīstīti šādi pakalpojumi

Nr.

p. k.

Pakalpojuma nosaukums

Veids

Apraksts

Saistītie procesi

1. Latvijas kultūras mantojuma integrētā platforma (IR2) Koplietošanas funkcionalitāte

Koplietošanas funkcionalitāte digitālā kultūras mantojuma pārvaldībai un saglabāšanai, satura izplatīšanai citām sistēmām un platformām

Satura saņemšana no citām institūcijām un bagātināšana (7);

digitālo objektu ilgtermiņa saglabāšana (8);

satura izplatīšana citām sistēmām un platformām (9);

autortiesību pārvaldība un licencēšana (10)

2. Latvijas kultūras mantojuma digitālā bibliotēka Publiskais pakalpojums Nodrošina jebkuram interesentam vienotu piekļuvi Latvijas digitālajam kultūras mantojumam tīmeklī. Pakalpojums balstīts uz LNB un citu kultūras institūciju krājumā esošiem digitālajiem resursiem. Piekļuve tiks nodrošināta atbilstoši autortiesību regulējumam.

Pakalpojums nodrošina atvērto datu publicēšanu atkalizmantošanai

Satura izplatīšana sabiedrībai (11);

atvērto kultūras mantojuma datu izplatīšana atkalizmantošanai (12)

3. Kultūras pieminekļu informācijas pārvaldība Publiskais pakalpojums Pakalpojums nodrošina piekļuvi digitālo un publiski pieejamo valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzskaites informācijai (vēsturiskās fotogrāfijas, apraksti, ēku uzmērījumi, pētījumi utt.) un objektu statusa pārvaldībai pieminekļu īpašniekiem, VKPAI darbiniekiem un ikvienam interesantam. Informācijas piekļuves līmenis tiks nodrošināts atšķirīgi dažādām mērķgrupām Valsts kultūras pieminekļu pārvaldība (13)
4. Nemateriālā kultūras mantojuma informācijas pārvaldība Publiskais pakalpojums Pakalpojums nodrošina sabiedrībai piekļuvi nemateriālā kultūras mantojuma vērtību (tradicionālā amatniecība, tradīcijas, paražas, spēles mākslas, mutvārdu tradīcijas u. c.) sarakstam, tā pārvaldību un informācijas uzkrāšanu Nemateriālā kultūras mantojuma pārvaldība (14)

Projekta finansējuma kopējais apjoms ir 8 000 000 euro.

Projekta īstenošanas laiks (mēnešos) ir 48 mēneši.

Projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos saistībā ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem

Latvijas kultūras mantojuma integrētā platforma ir viens no projekta iznākuma rādītājiem, kura izstrāde tiks balstīta uz esošo kultūras jomas informācijas sistēmu – Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas, Valsts vienotās arhīvu informācijas sistēmas, Nacionālās muzeju krājuma kopkataloga sistēmas, filmas.lv un diva.lv – integrāciju, kas ieviestas 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" projektos "Digitālās bibliotēkas izveide – 2. kārta" (id. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/010), "Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība" (id. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/016), "Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas 2. kārta" (id. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/016), Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga (NMKK) pilnveidošana, 2. kārta" (id. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/015), "Kultūras un atmiņas institūciju vienotās informācijas pārvaldības sistēma" (id. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/021), "Latvijas audiovizuālo materiālu pieejamības nodrošināšana e-vidē" (id. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/12/IPIA/CFLA/004). Latvijas kultūras mantojuma digitālā bibliotēka nodrošinās jebkuram interesentam vienotu piekļuvi Latvijas digitālajam kultūras mantojumam tīmeklī. Pakalpojums tiks balstīts uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas muzeju un citu kultūras institūciju krājumā esošiem digitālajiem resursiem, kuri izveidoti iepriekš minētajos projektos un projekta "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)" īstenošanas rezultātā tiks papildināti ar jaunu digitālo saturu.

Indikatīvi sociālekonomisko ieguvumu aprēķini

Turpinot kultūras mantojuma digitalizāciju, palielināsies sociālekonomiskais lietderīgums vairākām sabiedrības grupām un veidosies papildu finanšu ietaupījums valsts budžetā.

Paplašinot sabiedrības iespējas iepazīties ar kultūras mantojumu digitālā veidā, turpinās samazināties klientu apkalpošanas laiks saistībā ar materiālu (grāmatu, lietu u. c.) izsniegšanu klientiem. Kā liecina Europeana ietvaros veiktie pētījumi2, digitālais saturs piesaista lielāko interesentu skaitu tiešsaites pieejamības dēļ. 2015. gadā kopējais informācijas pieprasījumu skaits LNB sasniedza 200 000.

Pieņemot, ka interesentu skaits palielināsies par 3 % katru gadu un klātienē izsniegto materiālu īpatsvars samazināsies uz pusi, klientu apkalpošana pēc projekta ieviešanas izmaksās par 214 154 euro (2021. gads) gadā mazāk nekā līdz šim.

Kultūras mantojuma digitalizācija, kā rāda iepriekšējā pieredze, labvēlīgi ietekmē vairākas sabiedrības grupas:

Pētniekus un izglītības iestādes jeb visus tos, kas meklē saturu pētnieciskajām vajadzībām, tai skaitā augstskolu studentus, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamos, pasniedzējus u. c.;

Komersantus, no digitālā satura veidojot jaunus produktus un pakalpojumus;

Autorus, kuru darbi tiek digitalizēti un tādējādi plaši pieejami.

Meklējot digitālo saturu internetā, tas ir, neapmeklējot kultūras mantojuma institūcijas klātienē, tiek būtiski samazināts administratīvais slogs, samazinoties klientu laika un finanšu līdzekļu patēriņam. Pieņemot, ka informācijas pieprasījumu skaits turpinās vidēji palielināties par 3 % gadā un tikai katrā otrajā gadījumā klients vērsīsies pie klientu apkalpošanas speciālista, kultūras institūciju klienti gadā ietaupīs vidēji 250 000 euro par transporta izdevumiem, 2 055 682 euro gadā par laika samazinājumu, neapmeklējot bibliotēku, arhīvu un citas iestādes klātienē, bet meklējot un apskatot materiālus internetā (vidēji 6 stundas uz 1 apmeklējumu), neieskaitot izdevumus materiālu kopēšanai, skenēšanai vai izsniegšanai uz datu nesēja, kas vidēji ir 40 000 euro gadā.

Digitālais kultūras mantojums, līdzīgi kā atvērtie dati, ir komersantu biznesa ideju avots, kas nākotnē var izraisīt jaunu komercproduktu izveidi gan Latvijas, gan Eiropas, gan globālajā tirgū. Aprēķināt šo ietekmi pašlaik nav iespējams, taču atvērto datu izmantošanas komercializācija pierādīja, ka datu atkalizmantošana veido acīmredzamu ekonomisko efektu.

Saskaitot visus minētos finanšu un sociāli ekonomiskos ieguvumus, var secināt, ka kopējais efekts pārskata periodā, tai skaitā 10 gadus pēc projekta beigām, veido 30,6 miljonu euro ieguvumu, kas 1,86 reizes pārsniedz projekta investīcijas un darbības (uzturēšanas) izmaksas kopā vairāk nekā 18 miljonu euro apmērā, tai skaitā sagaidāmās projekta 2. kārtas investīcijas 6 000 000 euro apmērā (līdz 2022. gadam) un uzturēšanas izmaksas.


1 Pilnveidots darbības process – ar IKT palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība sabiedrībai.

2 The value of Europeana. The welfare effects of better access to digital cultural heritage, 2013.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!