Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi pēc 21.marta plenārsēdes Latvijas Radio tiešraidē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.03.1996., Nr. 55 https://www.vestnesis.lv/ta/id/28646

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Informācija par Saeimas Prezidija 1996. gada 25. marta sēdi

Vēl šajā numurā

28.03.1996., Nr. 55

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi
Pēc 21.marta plenārsēdes
Latvijas Radio tiešraidē

A.Čepānis (Saeimas priekšsēdētājas biedrs):

Vakar Saeimas ārkārtas plenārsēdē valdība atbildēja uz deviņi deputātu iesniegtajiem jautājumiem un izskatīja arī vienu, kuru deputāti uzdeva valdībai. Tādēļ šīsdienas plenārsēdē mēs varējām gaidīt, es vismaz tā ceru, lielāku ražību un operatīvāku Saeimas rīcību, taču diemžēl šī diena, vai tas ir saistīts ar kādām pavasara vētrām, vai ar kaut ko citu, manuprāt, bija izcili neauglīga. Mēs ārkārtīgi ilgi nostrīdējāmies par daudzu jautājumu iesniegšanu vai, gluži otrādi, to noraidīšanu izskatīšanai komisijās. Un tādējādi zaudējām ārkārtīgi daudz laika. Un, ja šodien nebūtu jāpabeidz pagājušajā nedēļā iesāktais likumprojekts “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” un nupat Saeimas darba pēdējās minūtēs mēs neizskatītu ārkārtīgi lielā steigā trīs likumprojektus pirmajā lasījumā, kas skar grozījumus likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un otru likumprojektu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kā arī “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadam”, tad vairāk praktiski šodien pie likumdošanas jautājumiem un sava tiešā likumdošanas darba Saeima arī nav strādājusi. Neskatoties uz to, ka debates bija it kā karstas, vētrainas un vismaz runātājiem, es domāju, ir tāda pārliecība, ka viņi runāja par lietu. Tādēļ es esmu jau pats nolēmis un mēģināšu aicināt arī citus deputātus atbalstīt izdarīt Saeimas Kārtības ruļļa 82.pantā pirmajā daļā papildinājumu par to, ka debates par likumprojektu nodošanu komisijām vai to noraidīšanu vai nu nav pieļaujamas, vai arī tikai motivācijai varētu dot vārdu vienam vai diviem deputātiem. Es domāju, ka tas mums neierobežotu demokrātiju, bet ārkārtīgi ietaupītu laiku.

Un beidzot. Es gribu darīt zināmu radioklausītājiem, ka bez tās visumā trūcīgās radiotranslācijas ultraīsviļņu diapazonos visiem valsts iedzīvotājiem ir iespējas iepazīties ar Saeimas plenārsēžu stenogrammām, kuras ir sagatavojusi mūsu Stenogrammu nodaļa un kuras tiek publicētas Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

I.Ķezbers (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija):

Es gribētu vispirms pievērst jūsu uzmanību likumprojektam “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Kā jūs saprotat, tas ir ļoti principiāls likums. Gan skarot tātad mūsu pamatlikumu, gan arī runājot par saturu, ko mēs gribam ielikt šajā grozījumā.

Bet vispirms. Man atkal ir jāpievienojas tam, ko teica Čepāņa kungs, un proti, tas bija tikai šī likumprojekta virzības ceļš. Tas tika virzīts komisijām, kur strādā profesionāļi, un līdz ar to mums iznāca tā, ka šis nulles lasījums jeb pareizāk sakot izteikumi par likumprojekta tālāko virzību komisijām pārvērtās par pirmo lasījumu, kurā mūsu deputāti izteica gari un plaši vairāk par stundu savus viedokļus. Par ko tad saturiski mēs spriedām? Tātad pagarināt arī Saeimas darbības laiku no trim uz četriem gadiem, tāpat pagarināt prezidenta ievēlēšanas laiku no trim uz četriem gadiem. Protams, var šo jautājumu pārprast un teikt tā, ka mēs mēģinām nu zināmā mērā uzurpēt un ar atpakaļejošu datumu pagarināt savu uzturēšanās laiku Saeimā. Gribu pasvītrot, ka šīm spekulācijām nav pamata, jo iesniegtajā dokumentā par to nav runa, ir runa par to, lai nākošo Saeimu, 7. Saeimu, ievēlētu uz četriem gadiem un arī nākošajās prezidenta vēlēšanās, kas sekotu, arī prezidenta termiņš tiktu pagarināts. Es personīgi iestātos arī, protams, par pašvaldību termiņa pagarināšanu, jo tas ekonomē naudu vēlēšanām, tas ļauj daudz ražīgāk, daudz profesionālāk iekļauties tieši likuma apspriešanā. Bez tam man gribētos pateikt, ka šāds mēģinājums jau ir bijis 1934.gadā, kad divos lasījumos Saeima jau izskatīja par pāreju uz četru gadu ciklu. Jāsaka, ka arī visā Eiropā faktiski šis cikls ir četri gadi. Es uzskatu par savu pienākumu, gatavojoties tālākajiem lasījumiem — pirmajā un otrajā —, iesniegt arī konkrētus priekšlikumus.

Nobeidzot es domāju, ka tādas jaunas kaislības uzvirmoja par Nacionālās radio un televīzijas padomes pastāvēšanu. Es šeit gribētu teikt tā. Es arī neesmu apmierināts ar padomes darbu līdz galam, viņai trūkst stratēģijas, kā izvietot un izveidot pirmo un otro valsts kanālu, tāpat arī runājot par radio, par valodām, par alkoholu un tabakas reklāmu, bet es uzskatu, ka šai padomei ir jāstrādā saskaņā ar likumu, kurš ir pieņemts iepriekšējās Saeimas laikā.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija):

Šodien viens no jautājumiem, kas tika izskatīts, bija par akcīzes nodokļa paaugstināšanu benzīnam un dīzeļdegvielai. Nu rodas jautājums. Šodien lauksaimnieki nobalsoja lielākā daļa “par” novirzīšanu uz komisiju, iepriekšējā plenārsēdē tāds vienbalsīgs lēmums nebija, tad noraidīja šo. Kas tad ir mainījies pat šo nedēļu? Valdība ir izskaidrojusi precīzāk un tiešāk, kur šie līdzekļi tiks izlietoti, un ir panākts arī kompromisa lēmums par to, ka citi jautājumi, kas saistīti ar lauksaimniecību, tiks risināti intensīvāk un ātrāk, nekā tas bija iepriekš varbūt paredzēts. Tā, pievienotās vērtības nodokļa labojumā, ko iesniedza Ministru kabinets, nebija paredzēts šis pievienotās vērtības nemaksātāja statuss. Bija tikai zemnieku saimniecībām, kas ir reģistrējušās, ārpusē bija atstātas individuālās saimniecības un piemājas saimniecības, tas tiks palabots. Par civiltiesisko apdrošināšanu. Liekas, ka atcelt šo jautājumu izskatīšanu, stāšanos spēkā nākošgad ar 1.janvāri un arī vēl par statūtsabiedrību nodokļu parādu iesaldēšanu, lai varētu drusku rast atelpu.

Bez šaubām, ka tika panākts arī par pašu akcīzes nodokli, tas, lai zemniekiem atmaksātu lielāku, ne zemniekus, es domāju visu kategoriju saimniecības, drusku lielāku normu nekā bija paredzēts 80 litri uz hektāru, tagad iet sarunas par 115 — 120, šo kompensāciju, lai saņemtu ik ceturksni, un arī mēs runāsim par 30 kilogramiem benzīna, un arī uz hektāru attiecināts, tas rada dažādas domstarpības, te arī vēl jāpadomā, ko lasījumos iestrādāt. Valdība nāk pretī un šos līdzekļus grib izlietot tautsaimniecības sakārtošanai. Bet stāvoklis ir ļoti kritisks.

Ja salīdzinām ar iepriekšējo gadu, mēs plānojam kopprodukta pieaugumu par 15%, tādas prognozes institūti izvirza, arī tad, teiksim, vēl no tiem paaugstinājumiem, kas šogad ir paredzēti, būs mīnuss, bet tādā saimniecībā kā “Mārupe” jau mīnus 55 lati uz hektāru, jau šie paaugstinājumi nāk klāt, tādā saimniecībā kā Bulduru agrofirma pagājušogad bija mīnus 30 latu, tā ka arī ar subsīdijām šeit neko nevar glābt, jo tās arī ļoti niecīgas. Latvijā 8 dolāri uz hektāru, ja Amerikas Savienotās Valstīs tas ir 202 uz hektāru. Es nerunāju par Skandināviju, kur tas ir tūkstošos.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija):

Vispirms es gribu pateikt, ka diezgan veiksmīgi tika pieņemts likums otrajā lasījumā par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu. LNNK vairumā atbalstīja komisijas sagatavotos priekšlikumus. Un tomēr tālākais izvērtās tā, ka to jau varēja paredzēt pirmajā pavasara nedēļā. Laikam deputātiem galvā bija sakāpis nedaudz pavasara vējš, visi ilgi runāja, stāstīja savas biogrāfijas, kā tas mēdz būt pēdējās sēdēs, un lietišķam darbam laika palika pārāk maz. Laikam, ja vairāk Saeimā būtu sievietes, tagad viņas ir tikai astoņas, varbūt tad sēdes apspriešanas gaita būtu lietišķāka. Un pašās sēdes beigās izdevās tomēr pieņemt likumu par pašvaldību līdzekļu izlīdzināšanas fondu, jo šis likums ir ārkārtīgi svarīgs. Protams, ka šeit ir katras pašvaldības intereses savādākas. Viena negrib maksāt šajā fondā, un otra grib saņemt dotācijas, bet arī šeit ir jāatrod kompromiss, bet vismaz būs šis budžets apstiprināts, un pašvaldības varēs sākt strādāt un rēķināties ar saviem izdalītajiem līdzekļiem. Es gribu atzīmēt, ka LNNK un Zaļās partijas frakcija ļoti aktīvi strādā komisijās, it sevišķi Pašvaldību komisijā un arī Tautsaimniecības komisijā, jo tie ir tie likumi, kurus mūsu deputāti pašreiz ir ieinteresēti aizstāvēt, lai aizstāvētu Latvijas pilsoņu intereses un dotu iespēju piedalīties arī privatizācijas procesā. Vēl man īsi gribējās pateikt par to, kāpēc mēs tik daudz runājam un varbūt šo kārtību vajadzētu uzlabot, bet es gribu izteikt citu variantu, nekā ieteica Čepāņa kungs. Manuprāt, pirms šos likumus nosūta Saeimas deputātiem, vajadzētu līdz ar Prezidija atzinumu dot arī Juridiskās komisijas atzinumu, jo ārkārtīgi bieži šie likumi atkārtojas un viens likums ir labošanā, kad ir iesniegts jau otrs likums, labot atkal vēlreiz šo likumu, un tādas kļūdas vajadzētu novērst. Es domāju, ka Juridiskā biroja atzinums varētu būt šeit īsti vietā. Vēl es gribu nedaudz izteikt tādu nelielu komplimentu valdībai un Sadarbības padomei, jo, ja sākumā, kad šī Sadarbības padome sāka darboties, tad praktiski ārkārtīgi maz jautājumu nonāca tieši līdz apspriešanai frakcijās, bet tagad jau arī 81.panta kārtībā sagatavoti likumprojekti faktiski ir pieejami deputātiem un tiks izdalīti jau nākamā nedēļā, tā ka tās frakcijas, kas veido valdību, ar viņiem varēs iepazīties un izteikt savus iebildumus, jo citādāk kādreiz gadās tā, ka ir ārkārtīgi grūti šos likumus salabot un īstenībā viņi jau savu darbu ir uzsākuši tiklīdz viņi ir nosūtīti Saeimai.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”):

Šodien viena no politiskajām iniciatīvām “Latvijas ceļam” bija divi iesniegtie likumprojekti, proti, likumprojekti, kas noteica, ka valsts uzņēmumu padomēs nedrīkst strādāt Saeimas deputāti un ministri. Mēs uzskatījām, ka tas varētu ieviest zināmu skaidrību pašlaik sabiedrībā mutuļojošajās kaislībās un panākt, ka valsts uzņēmumu pārvalde vai daļēja valsts uzņēmumu pārvalde būtu maksimāli depolitizēta un būtu nodota profesionāļu rokās. Diemžēl “Latvijas ceļam” tikai daļēji veicās ar šiem diviem priekšlikumiem, proti, deputāti pieņēma izskatīšanai likumprojektu, kas aizliedz ministriem darboties šajā padomē, bet kā vienmēr deputāti izrādījās attiecībā pret sevi daudz saudzīgāki un noraidīja likumprojektu, kas aizliegtu deputātiem strādāt šajās padomēs. Tas bija samērā dīvains lēmums. Katrā ziņā konsekventāk varbūt būtu bijis noraidīt abus, kaut arī “Latvijas ceļš” uzskata, ka viskonsekventāk un pareizāk būtu pieņemt abus. Es domāju, ka, ja mēs runājam par partijām, ja mēs runājam par kustībām, ja mēs runājam par tiem cilvēkiem, kas strādā ap mums, tad pietiekami daudz profesionāļi ir arī, kas nav deputāti, kas nav ministri, un tas tikai paplašinātu gan demokrātiju mūsu valstī, gan arī profesionālu tās pārvaldi. Kas attiecas uz akcīzes nodokli, es domāju, ka mēs varētu te ilgi debatēt par to, vai tas ir pamatots vai nav pamatots, es tomēr šajā brīdī uzticos valdībai. Es šajā brīdī uzticos valdības vadītājam Andrim Šķēlem, kurš ir ekonomists. Tad, kad profesors Liepa pateica, ka tas esot tikpat skaidrs kā tas, ka deputātiem esot divas ausis, ka šis akcīzes nodoklis nav pieņemams, man tiešām gribētos viņam pajautāt, vai tiešām viņš uzskata, ka ekonomists Andris Šķēle ir tik neizglītots un tik analfabētisks ekonomikā, ka šādu elementāru lietu nesaprot. Varbūt te tomēr ir kaut kas cits, te varbūt saskaras divas dažādas ekonomiskās domāšanas, varbūt divas dažādas ekonomiskās pieejas un par tām var debatēt, bet būt tik kategoriskam un pateikt, ka viss ir skaidrs kā Kolumba ola un te nav ko debatēt. Man liekas, tad mēs vienkārši pārkāpjam pat zināmus akadēmisko debašu principus. Man liekas, ka akadēmiskās aprindās katrā ziņā nav pieņemts tādā veidā debatēt. Vienmēr tiek uzskatīts, ka arī pretējai pusei ir tiesības uz taisnību vai vismaz uz mēģinājumiem meklēt taisnību. Šobrīd es uzskatu, mums ir pamats uzticēties Ministru prezidentam, viņš ir pierādījis savā praktiskajā darbībā, ka viņam ir talants un ka viņam ir izpratne par ekonomiku, un viņš uzskata, ka šis te ir viens no pasākumiem, kas kopā ar citiem pasākumiem palīdzēs Latvijai izkļūt no tās ekonomiskās krīzes, kurā mēs atrodamies, es domāju, mums šodien būtu tam jāuzticas.

L.Stašs (Tautas saskaņas partijas frakcija):

Šodien par svarīgāko es uzskatu, ko mēs izdarījām. Tas ir, ka likumprojektu par akcīzes nodokli galu galā nodevām Saeimas komisijām. Vai tas labi vai slikti? Nu, bez šaubām, pagājušo reizi tas tika noraidīts, bet, nu, nedēļas laikā, kā jau dzirdējām, kā teica Bāna kungs, ar mums tika izvests izskaidrošanās darbs, tātad, vārdu sakot, “izmazgāja” mums riktīgi smadzenes, un tāpēc mēs viņu virzījām. Es domāju, ka pie šīsdienas stāvokļa, kad tautai vairs nav, kur iet, un nav arī, no kā maksāt, un tomēr vēl uzlikt papildus akcīzes nodokli, pēc kura sekos, bez šaubām, elektroenerģijas cenu pieaugums. Es domāju, ka tas ir tāds slogs, ka tauta vairs to nez vai varēs panest. Es negribu pārāk daudz komentēt, bet domāju, ka, teiksim, sevišķi šodien lauksaimniekiem, mežu izstrādātājiem, zvejniekiem, kuri nevar iztikt nevienu dienu bez dīzeļdegvielas vai bez benzīna, tiem nu būs grūti laiki, jo viņu produkcijai cenas nepalielinās un netiks palielinātas, bez šaubām, bet izdevumi augs. Un tātad šie produkti paliks ļoti, ļoti dārgi un meža izstrādāšana, kas ir mūsu galvenais eksporta veids šodien, vairs gandrīz nebūs rentabla, un nezinu, vai būs varēšana to eksportēt.

Un otra lieta ir. Nu, teiksim, šajā pašā sakarā mums bija kuluāros, grupās saruna ar Ministru prezidentu Andri Šķēli, kurš tur pienāca mūsu grupai klāt, kad mēs pīpējām. Viņš teica, ka vienreiz vajag valsti veidot un celt, un jādara tas ir. Un kāpēc man netic? Vienkārši man sanāca dusmas, un es atbildēju: bet, Šķēles kungs, kāpēc mums jums ir jātic? Jūs esiet tikko parādījušies arēnā, un kāpēc mums ir jātic jums uz reizi, kad piecus gadus mūs ir mānījuši visu laiku, visu laiku mēs esam mānīti. Un ja mēs esam mānīti, visu laiku mūsu nauda ir zudusi, aizgājusi kaut kur neceļos, un jūs gribat, lai taisni jums kā Šķēlem ticētu. Parādiet, pienāks laiks, ja jūs to pierādīsiet, tad mēs jums ticēsim un varbūt arī jums sekosim. Un vēl viena lieta, ko izteica Gobas kungs, man ļoti patika, tas ir no lauksaimniekiem. Viņš ļoti uztraucies un ļoti apvainots, ka mūsu Saeimā par lauksaimniecības jautājumiem parasti runā bruģa lauksaimnieki, kuri nemaz lauksaimniecību nezina, bet viņi prognozē un runā lauksaimnieku vārdā, un stāsta, ka lauksaimniekiem un maznodrošinātajiem tagad tas viss tiek darīts viņu labā. Kaut gan principā tas ir pilnīgi otrādi.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”):

Manā skatījumā šodien visi pieņemtie lēmumi ir svarīgi, kā jau parlamentā pieņemti lēmumi. Bet trīs es gribētu izcelt īpaši. Un proti, pirmais ir par pretošanās dalībnieka statusa pieņemšanu. Beidzot tie cilvēki, kas ilgus gadus tika uzskatīti par bandītiem un apsaukāti, un apņirgāti, tagad ir ieguvuši goda pilnu nosaukumu “Pretošanās kustības dalībnieks”. Un es no tiesas apsveicu tos vīrus un sievas, kas vēl dzird to, un noliecu galvas to cilvēku priekšā, kas to vairs nedzird.

Tālāk, otrs jautājums, kas ļoti svarīgs. Tas ir jautājums par grozījumiem Satversmē. Pagarināt vai nepagarināt Satversmi, tas, protams, ir diskutējams jautājums. Un šajās trīs minūtēs es netaisos te kaut ko argumentēt. Bet tieši šis jautājums izvirzīja un ļoti labi parādīja dažas mācības par to, kāda atmosfēra mums valda Latvijas valsts parlamentā. Es gribētu šeit atzīmēt, ka bieži nerunā par izvirzīto jautājumu, par lietu, bet tā vietā kritizē citus, citas frakcijas, nonāk līdz personīgiem apvainojumiem, līdz tādai ņirdzībai, cinismam. Man tas nav pieņemami. Es daudzkārt esmu uzstājies šajā godājamā tribīnē un vēl nekad un nevienu neesmu apsaukājis vai kā citādi norādījis uz viņa ārpusparlamenta darbībām vai ko tamlīdzīgu. Es esmu 6.Saeimā pirmo reizi un iepriekšējās neesmu darbojies. Un mani patiešām tas pārsteidz, kā kaut kāds brīnumains paradokss, negatīvā nozīmē. Un šeit var izdalīt divus virzienus, kas šodien ļoti krasi izdalījās. Pirmo virzienu — nerunāšanu par lietu, neargumentēšanu, atkārtošanos un tā tālāk, es nosauktu par buldurēšanu. Es nesaukšu atkal uzvārdus, kas buldurēja šodien. Otru es nosauktu par “cāļu mātes” sindromu. Neviens otru nav lūdzis mani analizēt par manām domām. Es esmu viens no simta, līdzīgs starp līdzīgajiem. Savās tiesībās un pienākumos, ko mani ir deleģējuši vēlētāji, un, es domāju, citam deputātam nav nekādas tiesības mani pamācīt. Lūk, tāda ir situācija pašreiz parlamentā.

Bet drusku es gribētu pakavēties tieši pie akcīzes nodokļa. Par tik, par cik arī man Panteļējeva kungs tā kā tādu jautājumu uzdeva. Tad, lūk, kas ir mainījies šīs nedēļas laikā. Mainījies ir tikai tas, ka, kā jau Staša kungs teica, ir “skalotas” smadzenes. Es teikšu, ka ir iegrieztas balsošanas mehānisma skrūvītes. Ieeļļots šis mehānisms, un tas ir viss. Tagad ir pieņemts šis akcīzes nodoklis. Un tas ir tautai naidīgs nodoklis, jo pašreizējo ļoti slikto situāciju tas tikai pasliktina. Redziet, es neizteicu nekādus iebildumus pret Šķēles aktivitātēm, un tas, ko man te pārmeta, ir galīgi nevietā. Es biju gatavs argumentēt ar jauniem argumentiem, kāpēc šis likums ir naidīgs latviešu tautai un Latvijas valstij. Bet tika samazināts runāšanas laiks no 15 minūtēm uz piecām, un jūs zināt, tur argumentācija maza iznāk. Arī tagad man pasniedz zīmīti, ka mans laiks ir beidzies.

A.Jirgens (“Tēvzemei un Brīvībai”):

Es arī pirmkārt gribētu izteikt gandarījumu par to, ka otrajā lasījumā šodien Saeima nobalsoja par likumprojektu “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”, un liels prieks, ka arī frakcija “Latvijai” ir mainījusi savu attieksmi jo pirmajā lasījumā viņi balsoja pret šo likumprojektu. Tālāk es gribētu runāt arī par dažiem projektiem, ko Saeima noraidīja nodošanai komisijām. Pirmkārt, sociālistu un Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu ierosinājumu — paplašināt politiski represēto personu loku, attiecinot šī statusa iegūšanas iespējas uz jebkuru cilvēku, kurš šeit ir ieradies okupācijas laikā, kā arī par grozījumiem Saeimas Kārtības rullī, ko bija iesniegusi “Latvijas ceļa” frakcija. Mūsu frakcija neatbalstīja šos grozījumus, tāpat kā neatbalsta arī grozījumu likumā par Ministru kabineta iekārtu, jo mēs uzskatām, ka katra deputāta vai ministra darbošanās vai viņu iesaistīšana valsts uzņēmuma padomē ir individuāls jautājums, un katrā gadījumā aplūkojams atsevišķi. Protams, ka gan deputātu, gan ministru kompetences līmenis nav vienāds visiem un nebūtu pareizi šeit tādu vienādošanas normu ieviest, ka vienkārši nedrīkst to darīt.

Mūs vairāk satrauc tas, ka kavējas šo lielo valsts uzņēmumu padomju nomaiņa. Mūsuprāt, tā būtu jāveic iespējami īsākā laikā. Un es arī nevaru piekrist tiem, kuri argumentē, ka pašlaik šīs padomes ir profesionālas, bet mēs tās gribam izveidot par politiskām padomēm. Ja, piemēram, es zinu, ka Krājbankas viens no padomes locekļiem ir mākslas zinātnieks Pēteris Bankovskis, tad es tiešām gribētu apšaubīt viņa profesionalitāti banku jautājumos. Es domāju, ka viņš tur ir tikai tāpēc, ka viņš bija iepriekšējā Ministru prezidenta padomnieks un vai nu “Latvijas ceļa” biedrs, vai katrā ziņā atbalstītājs. Tā ka tādā veidā nostādīt jautājumu nebūtu pareizi. Un es domāju, ka ir loģiski, ka tie cilvēki vai tās politiskās organizācijas, kuras ir uzņēmušās pārvaldīt valsti, ka šīs organizācijas vēlas arī zināmā veidā kontrolēt vai pārraudzīt to, kas notiek šajos valsts uzņēmumos, un arī to, kādā veidā šie valsts uzņēmumi tiks sagatavoti privatizācijai, kādi būs šie privatiizācijas noteikumi. Vai tie būs Latvijai un Latvijas pilsoņiem labvēlīgi, vai nelabvēlīgi un, protams, arī mūsu frakcija un mūsu apvienība ir ieinteresēta šajā procesā piedalīties.

Un pavisam īsi jautājumā par akcīzes nodokli. Mūsu frakcijas deputāti šoreiz vairākumā atbalstīja šī likumprojekta nodošanu komisijām, atšķirībā no iepriekšējās balsošanas. Mums bija garāka saruna vakar ar Ministru prezidentu Šķēles kungu, kur mums bija iespēja noskaidrot ļoti daudzus jautājumus, kas saistās ar šo procesu. Vienlaikus es gribu pateikt, ka uz otro lasījumu mēs iesniegsim arī savus priekšlikumus un tie būs tādi, lai dīzeļdegvielai šo paaugstināšanu uzsāktu no 1.septembra, kā arī mainītu atmaksāšanas kārtību lauksaimniekiem. Kā šeit jau teica, runa varētu būt par 120 litriem uz hektāru. Kā arī pašu atmaksāšanas kārtību veikt nevis reizi pusgadā, bet reizi ceturksnī, vai pat biežāk. Vienlaikus arī mēs vēlamies un to arī darīsim, tātad raudzīsimies, kā valdība veic robežas un muitas sakārtošanas procesu un kā tiks realizēta ideja par degvielas importētāju sertifikāciju.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP):

Ja man šodien jānovērtē mūsu Saeimas darba bilance, tad nekādā gadījumā mūsu Saeimas deputāti nevar būt ar to apmierināti, jo diemžēl neizskatīto jautājumu skaits būtiski un ievērojami pārsniedz izskatīto jautājumu skaitu. Un tā izrādījusies, šīs 6.Saeimas darbības sākumā par vienu no lielākajām 6.Saeimas nelaimēm, šis ārkārtīgi zemais likumdošanas temps. Un daudzos gadījumos arī nekvalitatīvais juridiskais likumdošanas process. Jautājot, kāpēc tas tā ir, man nāk atmiņā kāda nesena saruna šeit Rīgā ar kādu no Anglijas apakšpalātas deputātiem, kur tiku uzdevis jautājumu, kā viņš novērtē savu parlamenta kvalitatīvo sastāvu. Un viņš raksturoja šos savus kolēģus tā, ka viņu parlamentā apmēram divas trešdaļas ir pragmatiķi un viena trešdaļa ekscentriķi un populisti. Ja man būtu jānovērtē šodien Latvijas Saeima, tad aina šeit diemžēl ir kaut kur proporcionāli apgriezta tam, kāds ir Anglijas parlamenta sastāvs. Varētu tikai piekrist tam, ko Seiles kundze šeit iepriekš teica par nepieciešamību. Varbūt vairāk parlamenta darbā iesaistīt sievietes, kuras mūsu frakcijā savukārt ir veselas divas. Bet tāpat vēlos arī norādīt uz nepieciešamību politiskajā procesā arvien aktīvāk iesaistīt gados jaunus cilvēkus ar izglītību, kuru mērķtiecīgi un kvalitatīvi varētu veidot šo likumdošanas procesu.

Ja runājam par izskatītajiem jautājumiem šodien, tad pats svarīgākais, neapšaubāmi, bija pirmajā lasījumā izskatītais likumprojekts par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadam. Būtiskākā atšķirība no pagājušā gada izlīdzināšanas sistēmas ir tāda, ka pagājušajā gadā šī pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda lielāko līdzekļu daļu veidoja valsts dotācija un mazāku daļu veidoja donoru iemaksas. Tātad bagātāko pašvaldību iemaksas šajā fondā. Šogad pēc valsts budžeta apstiprināšanas situācija ir proporcionāli apgriezta. Lielāko daļu šī fonda līdzekļu veido donoru iemaksas. Tātad bagātāko pašvaldību iemaksas, un tikai mazu daļu no fonda līdzekļiem veido valsts dotācija. Tas arī ir radījis lielas problēmas šobrīd pašā fondā, jo šajā gadā turpinās lielās, tātad donoru pašvaldības finanses ieskaitīt šajā fondā vienas divpadsmitās daļas apjomā katru mēnesi pēc pagājušā gada plāna. Šis plāns pagājušajā gadā bija ievērojami mazāks, un jau šobrīd pēc pēdējās informācijas faktiski līdzekļu atlikums pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā uz marta mēneša vidu ir tikai 300 tūkstoši latu, pie kam paredzamās izmaksas vēl šogad no šī fonda marta mēnesī būtu vēl papildus 3,5 miljoni. Ko tas nozīmē? Ja visdrīzākajā laikā Saeima nepieņems otrajā lasījumā šo pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumu, nenoteiks lielākas donoru pašvaldību iemaksas šajā fondā, tad jau marta beigās aptrūksies līdzekļu, ko izmaksāt turpmāk uz priekšu no šī fonda pašvaldībām, kuru finansu līmenis ir mazāks par vidējiem valstī.

Pavisam īsi vēlos arī pieskarties šim padomju jautājumam, kuru Panteļējeva kungs šeit pacēla. Ziniet, kā tas ir teikts Bībelē. Katrs koks ir jāvērtē pēc augļiem, kādus tas nes. Manuprāt, arī katra partija vēlētājiem būtu jānovērtē pēc darbiem, kādus tā dara. Un, ja mēs atceramies pavisam nesenā pagātnē, vēl 5.Saeimas laikā, kad “Latvijas ceļš” bija varas partija, gandrīz vienīgā valdošā partija, tad toreiz, izvērtējot šo padomju uzņēmumu padomju sastāvus, nereti varēja redzēt, ka šajās padomēs tiešām strādā “Latvijas ceļa” deputāti un ministri. Kas tad ir mainījies kopš šī gada, kas ir pagājis? Tāds būtu jautājums. Čstenībā mūsu frakcija šos divus iesniegtos likumprojektus novērtē kā divkosību no “Latvijas ceļa” puses, un īstenībā jau neviens “Latvijas ceļam” neliedza šajā gadījumā, izvirzot savus kandidātus padomēm, neietvert nedz ministrus, nedz deputātus. Un tomēr, ja mēs apskatāmies šos piedāvātos sarakstus, tad to vidū ir deputāti. Tādēļ arī mūsu frakcija šobrīd neatbalstīja šīs divas iniciatīvas no “Latvijas ceļa” puses.

Bez tiem visiem argumentiem, ko šeit jau minēja “Tēvzemes un Brīvības” pārstāvis, par nepieciešamību kontrolēt privatizācijas procesu šajos lielajos uzņēmumos un daudziem, daudziem citiem papildu argumentiem.

J.Derums (“Nacionālā Neatkarība” un “Brīvā Latvija”).

Man ir jautājums Imantam Liepam. Jūs teicāt, ka jums neļāva savus argumentus izteikt. Varbūt miniet savus argumentus, kādēļ grozījumi akcīzes nodoklī būs nelabvēlīgi Latvijas tautai. Un varbūt kāds no deputātiem arī pretēju viedokli var izteikt. Cik ilgā laikā varbūt kādus pozitīvus augļus tas varētu nest Latvijas valstij un Latvijas iedzīvotājiem.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”):

Paldies jums par jautājumu un par iespēju izsacīt savu viedokli. Redziet, šodien par šo jautājumu es uzstājos atkārtoti. Ar noliedzošu attieksmi un argumentāciju es uzstājos arī pirms nedēļas. Un tur es uzstājos ar argumentāciju, sadalot viņu četrās pozīcijās. Un katrā šajā pozīcijā bija daudzi apakšpunkti. Es ceru, ka tas būs nodrukāts “Latvijas Vēstnesī” un diez vai to šeit vajadzētu atkārtot. Šodien, uzstājoties ar līdzīgu ideju, bet ar sagatavotiem svaigiem argumentiem, es nevarēju šos argumentus izsacīt. Tā kā tie nav arī nopublicēti “Latvijas Vēstnesī”, es jums varu viņus īsumā paskaidrot. Apzinādamies, ka mēs esam arī laika trūkumā šobrīd.

Pirmkārt, mēs runājam par iešanu uz Eiropas Savienību. Un Eiropas Savienībā, lai mēs tiktu iekšā, tad tur tomēr tautai būs jāsaka savs vārds. Vai nu tas būs referen-dumā, vai jaunais parlaments to izlems. Šī parlamenta laikā mēs tur neiekļūsim. Un jauno parlamentu balsos tātad visa tauta. Tā būs tautas nobalsošana. Lūk, es ļoti, ļoti apšaubu, vai pēc šāda, un lai, nedod Dievs, nākotnē līdzīgu nodokļu paaugstināšanas, vai mēs varēsim cerēt uz atsaucīgu, labvēlīgu tautas atbalstu. Tas ir viens arguments par Eiropas Savienību, ko visu laiku mums stāda priekšā.

Tālāk par Eiropas Savienību raksta, cik ir lieli nodokļi un tā tālāk. Bet neaizmirst, ka mums nav tās aldziņas, kas Eiropas Savienībā, ka mums nav tās pensijas, kas Eiropas Savienībā. Un iepriekšējā reizē es arī ieteicu, kādi koeficienti būtu jāietver šajos aprēķinos, lai šo te jautājumu arī ņemtu vērā un lai tie salīdzinājumi cenu izteiksmē par degvielu, lai viņi būtu salīdzināmi lielumi. Lūk, tas ir viens jautājums.

Otrs jautājums, ko īsumā varu teikt, ka tā ir ražošanas ierobežošana un it īpaši lauksaimniecībā. Tagad, ja kļūst lauksaimniecības ražošana nerentabla un tagad jau zemnieki nolaiž rokas un saka — neatmaksājas, par ko liecina iepriekšējos rudeņos nenovāktie hektāri labības, tas ir precedents, kas zemniekam vispār ir brīnums. Tad, lūk, vēl vairāk paaugstinot to, vēl vairāk arī samazināsies vēlme ražot un iespējas ražot. Tas nozīmē, ka tomēr mums ir jāēd un jādzer, tas nozīmē, ka no šeit veidojas bedre, labvēlīgi apstākļi ārzemēs ražotās produkcijas ieplūšanai Latvijā. Tanī skaitā arī nelegālās produkcijas. Un tas, ka te saka, ka maksās pa hektāru tik un tik tos litrus utt., ka nevis ar maiju, bet ar jūniju un vēl varbūt ar septembri viss tas sāksies. Tie ir ielāpiņi, ar kuriem grib nosegt kompromisu ar savu sirdsapziņu. Tie ir vienkārši ielāpiņi tukšai vietai. Pienāks septembris, un atkal būs šie lielie nodokļi, kurus zemnieki nevarēs samaksāt. Tā es to vērtēju. Nākošais. Kur tad tos līdzekļus ņems? Man te tādi argumenti būtu daudz.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”):

Diemžēl es varbūt atbildēšu, kas ir pozitīvs, bet pirms tam es esmu spiests atgriezties pie iepriekšējā jautājuma — par padomēm. Par cik mani divi kolēģi izmantoja to, ka viņi runās pēc manis, un minēja savus argumentus.

Vītola kungs uzdeva interesantu jautājumu: kas ir mainījies? Tad es gribu teikt, pirmkārt, ir mainījies, kad ir bijušas 6.Saeimas vēlēšanas un mūsu pašu, piemēram, Kristīgo demokrātu priekšvēlēšanu kampaņa, kurā jūs smagi kritizējāt šo iepriekšējo “Latvijas ceļa” praksi. Tagad iznāk, mēs mācījāmies no jums un gribam šo praksi ieviest šodien, jūs izskatījāties iemācījušies no mums un gribat mūsu iepriekšējo praksi turpināt šobrīd. Varbūt mēs varētu tomēr vienoties, ka pieturēties pie mūsu priekšvēlēšanu solījumiem un vienoties arī šajā jautājumā par šīm padomēm un par to, ka nevajadzētu sapludināt kopā visas šīs varas un sakoncentrēt, kā jūs teicāt, vienas partijas rokās — gan ekonomikas pārvaldi, gan politikas pārvaldi. Tas nāk par labu kopējais demokrātijai, tā ka galvenās izmaiņas, kas ir notikušas, ir šīs vēlēšanas un arī tā pozitīva pieredze, kuru mēs smēlāmies, piemēram, arī no mūsu partijām.

Kas attiecas uz akcīzes nodokli, tad es domāju, ka būtiskākais tomēr ir tas, kas kā pozitīvs ir minams akcīzes nodokļa šajā palielināšanā, ir tas, ka tas atļauj mums izrauties no šī “nāves punkta”, kas saistīts ar budžeta sakārtošanu, budžeta deficīta pārvarēšanu. Līdz ar to valsts iegūst līdzekļus, lai, no vienas puses, attīstītu stratēģiskās nozares, tādas kā ceļus, jūs zināt, ka tās ir viens no pamatiem, lai vispārībā valstī būtu attiecīgās investīcijas. Stratēģiskā nozare ir tā, kas arī nosaka mūsu tālāko attīstību, un, no otras puses, samazināt budžeta deficītu tiktāl, ka valsts vēl varētu investēt naudu nevis patēriņā, kā pašlaik tas notiek, bet varētu investēt naudu jau ražošanā. Es domāju, ka mēs citu mehānismu diez vai tuvākajā laikā atradīsim. Es, protams, saprotu, ka tuvākajā laikā tiks runāts par alkohola akcīzes nodokli un varbūt vēl par kādu citu mehānismu, pie kuriem mēs pieskarsimies.

I.Ķezbers (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija):

Demokrātiskā partija “Saimnieks” uzskata, ka likums “Par akcīzes nodokli” nebūt nav vientuļš likums. Viņš ir jāskata tajā kontekstā, ko sauc par valdības programmu, es gribu teikt, ka paralēli tam, ka mēs pašlaik tikai sāksim spriest pirmajā lasījumā šo likumprojektu “Par akcīzes nodokli”, ir jau pieņemti lēmumi Finansu ministrijā attiecībā par licencēšanu gan tiem oficiālajiem ievedējiem, gan arī oficiālajiem degvielas tirgotājiem. Es gribu teikt, ka tas ir jāskata kompleksā, un, kā jau teica kolēģis, tas ir papildinājums budžetā un arī uzlabojot mūsu infrastruktūru.

A.Seile (LZS, KDS un LDP frakcija):

Manā izpratnē akcīzes nodoklis ir nedaudz par augstu. Vajadzēs arī ieviest pakāpeniskāk. Es jau esmu sagatavojusi šos labojumus, kurus es iesniegšu uz otro lasījumu. Bet, ja runā par padomēm, ne tikai “Latvijas ceļā” ir speciālisti, kuri var noteikt šo privatizācijas politiku. Jāpārdala padomes.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”):

Es atvainojos, par cik tiek “Latvijas ceļš” minēts, “Latvijas ceļš “neies pret šo priekšlikumu — nepārdalīt padomes. Padomes ir jāmaina, un es ceru, ka to izdarīs ātri. “Latvijas ceļš” iesniedza tikai priekšlikumu, ka šajās jaunajās padomēs, ko mēs visi kopā izveidosim, nav Saeimas deputātu un nav ministru, ir vesela virkne argumentu, kāpēc mēs no savas personīgās pieredzes, no mūsu kolēģu iepriekšējās kritikas, līdz šādam secinājumam esam nonākuši. Tas nenozīmē, ka mēs netaisāmies tās pārdalīt un saglabāt kaut kādas monopolpozīcijas. Protams, ka padomes ir jāpārdala, jāizveido jaunas, jānomaina neprofesionāļi, bet nemēģināsim nomainīt vienus neprofesionāļus ar otriem neprofesionāļiem. Es domāju, nav jēgas to darīt. Tur ir mūsu priekšlikuma saturs un pamats.

A.Seile (LZS, KDS un LDP frakcija):

Tikai pārāk ilgi šis process nenotiek.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija):

Es tā parēķināju nupat, ka kādus 7 kilometrus Krištopana kungs varēs sliedes nomainīt. Gada beigās būs jāpakontrolē, cik tad viņš nomainījis. Bet ir aizmirsta otra lieta, un to mēs noteikti iestrādāsim šajos lasījumos, ka ieraksties budžetā, ja būs kopējā budžeta pārpilde, par tik procentiem mums palielinās subsīdijas, kas mums ir par 5 miljoniem mazākas, faktiski no 13 miljoniem mēs varēsim šogad iegūt tikai 4 miljonus. Tā kā vakar, uzstādot jautājumu Krištopana kungam, cik tad aiziet no šī palielinājuma zemnieku infrastruktūras vai zemnieku ceļu izbūvei, viņš pateica, ka tās priekš tam nav paredzētas. Tā vēl cīņa smaga būs priekšā. Bet nu, teiksim, par cik valdība tādu programmu ir iecerējusi un jāatbalsta ir valdības centieni, kas pēdējā laikā tieši ir virzīti uz šo ienākumu palielināšanu, tad ir jāatbalsta tagad, bet te vēl jautājumu būs daudz.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija):

Daudzi, daudzi autovadītāji droši vien atcerēsies to diskusiju, kas bija saistīta ar ceļu nodokli, kad tika izvirzīti daudzi dažādi priekšlikumi par to, ka ceļu nodoklis nav taisnīgs tiem autovadītājiem, kuri reti izmanto savu transporta līdzekli, un ka īstenībā vajadzētu atrast kādu līdzekļu novirzīšanu ceļu seguma izlabošanai un mūsu ceļu infrastruktūras uzturēšanai, lai tas būtu taisnīgi proporcionāli no tā, cik bieži vadītājs savu automobili lieto. Akcīzes nodoklis degvielai ir tieši proporcionāls šo lielumu vai šo starpību ataino, jo vairāk šis transporta līdzeklis tiek lietots, jo lielāks ceļš tiek veikts, jo vairāk naudas no šī viena konkrētā patērētāja nonāk valsts budžetā. Konkrēti mūsu ceļu saimniecības uzturēšanai. Un, ja mēs salīdzinām mūsu ceļu fondu lielumu un salīdzinām ceļu blīvumu, kāds ir mūsu valstī, un zinot, kāda ir mūsu ceļu seguma kvalitāte, tas ir katastrofāli, tad principā šobrīd pat nevar būt valstī pie tiem līdzekļiem, kad ir runa par kaut kādu mūsu ceļu infrstruktūras attīstību. Ir runa par mūsu ceļu infrastruktūras uzturēšanu un par to, lai tuvākajos gados mēs neielaistu šos ceļus vēl sliktākā kvalitātē, lai pēc tam būtu par daudz dārgākām un lielākām izmaksām tie jāremontē. Tāpēc mēs uzskatām, ka šis ir mērķtiecīgs veids un tālredzīgs valstiskas domāšanas apliecinājums šai politikai, ko valdība ir izvēlējusies, un ka mūsu frakcija arī atbalsta pie tiem daudzajiem nosacījumiem, ko šeit jau izteica par papildu kompensācijām zemniekiem un varbūt papildu kompensācijām dažādām sociālajām grupām, kuras šobrīd ir atkarīgas no valsts izdevumiem.

 

A.Jirgens (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”):

Es vēl gribētu pieskarties arī dažiem argumentiem, kas mūsu frakcijas deputātus pārliecināja atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām. Pirmkārt, tas ir valdības reālais darbs, un nav šeit taisnība opozīcijai, ka nekas netiek darīts, lai uzlabotu esošo nodokļu iekasēšanu un administrāciju. Tiek darīts. Mēs redzam arī ļoti labi tajā procesā, kas notiek uz robežas šobrīd, lai gan tur ir pretdarbība tam, ko valdība ir sākusi darīt, ir šīs rindas, es domāju, ka tas process noregulēsies un šīs rindas samazināsies, bet ienākumi valsts budžetā turpināsies palielināties no tā.

Otrs ir tas, ka pirmo reizi sešu gadu laikā ir sākts licencēt degvielas tirgu. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi arī, lai kontrolētu to, kas notiek, jo nav jau nekāds noslēpums, ka gan tie paši zemnieki, gan varbūt arī viens otrs cits bieži vien pērk šo nelegālo degvielu un tāpēc arī līdz šim tikuši izmaksāti tikai 10% no tām kompensācijām, kas ir bijušas paredzētas, jo vienkārši arī nenāk cilvēki pēc šīm kompensācijām.

Un vēl viens arguments ir tomēr nepieciešamība samazināt budžeta deficītu, tajā skaitā arī iegūt iespēju piesaistīt lētus kredītu resursus no ārzemēm, kas nav iespējams bez Starptautiskā valūtas fonda pozitīva atzinuma, tāpēc arī mēs esam ieinteresēti ne jau, protams, akli pakļauties šiem Valūtas fonda ieteikumiem, bet tomēr kaut kādā mērā tos respektēt, lai būtu šīs iespējas un lai mazinātos valdības nepieciešamība tirgot šīs dārgās parādzīmes iekšējā tirgū, tādā veidā visu laiku uzturot un palielinot budžeta deficītu. Paldies.

M.Ducmanis (“Latvijas Vēstnesis”):

Vispirms šodien tātad tika pirmajā lasījumā kā steidzams pieņemts likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu” šim gadam, bet vai, turpmāk šo likumu izskatot jeb arī viņu jau sagatavojot, ir ņemta vērā drīzumā paredzamā pašvaldību reforma, jo, proti, nelielo pašvaldību apvienošana, kas ir iecerēta tieši un galvenokārt ekonomisko apsvērumu dēļ. Tātad tur ir paredzēts apvienot turīgākos un trūcīgākos pagastus. Tas man būtu jautājums Vītola kungam.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija):

Šo likumprojektu ir izstrādājis Pašvaldību lietu departaments, un to ir akceptējis Ministru kabinets, un šajā likumprojektā nav ietvertas šī pašvaldības teritoriālās reformas koncepcijas tālākas izpausmes, jo, manuprāt, neviena reforma tomēr, ja jautājums skar finanses, nevar tikt iesākta saimnieciskā gada vidū, un šis konkrētais likums attiecas uz šo konkrēto saimniecisko gadu. Bet, no otras puses, es pilnībā jums piekrītu, ka, teiksim, ekonomiskā analīze — izdevumi, ienākumi un bilances analīze, tieši ir radījusi nepieciešamību pasteidzināt šo teritoriālo reformu, jo šobrīd reāli tiešām ir tā, ka donori lielā mērā ar savām iemaksām nestimulē šīs mazās pašvaldības strādāt pie savas finansu bāzes attīstības, pie savu pašu ieņēmumu veidošanas un lielā mērā dzīvo uz šo valsts dotāciju un donoru iemaksām. Mūsuprāt, būtu tomēr nepieciešams optimizēt šo pašvaldību tīklu, bet tas nav iekļauts šajā likumā, un tas būtu nosakāms ar citiem likumiem un attiecināms vismaz ātrākais uz nākamo budžeta gadu.

M.Ducmanis (“Latvijas Vēstnesis”):

Man vēl viens tāds jautājums. Vai kāds no klātesošajiem deputātiem var atbildēt, vai ir paredzēti “Grozījumi likumā “Par valsts kontroli””, kas tai dod tiesības un līdz ar to arī pienākumus kontrolēt pašvaldību finansiālo darbību?

A.Čepānis (Saeimas priekšsēdētājas biedrs):

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kad es vēl tajā darbojos, šādi grozījumi tika izskatīti, tika akceptēti un ir novirzīti citām komisijām. Tādēļ, atbildot uz jūsu jautājumu, varu pateikt, jā, šādi labojumi, grozījumi un papildinājumi likumā “Par valsts kontroli” ir, un tie pašlaik atrodas izskatīšanā komisijās.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija):

Es gribu vēl arī papildināt, ka mūsu frakcija atbalsta pilnībā šos priekšlikumus arī tajā aspektā, ka tas ļautu efektīvāk valsts kontrolei kontrolēt ne vien valsts dotāciju un mērķdotāciju izlietojumu, bet arī pašvaldību pašu līdzekļus, bet, no otras puses, tas ir saistīts ar papildus štata vietu radīšanu pie valsts kontroles, papildus speciālistu uzņemšanu darbā un līdz ar to arī papildu izdevumiem no valsts budžeta, šā gada valsts budžeta plānā šie līdzekļi nav paredzēti, šie rēķini, bet es pieņemu, ka gada vidū, grozot šo budžetu, būtu iespējams, ja attiecīgā likumdošana būtu aizvirzījusies tik tālu, ka varētu prognozēt, ka šogad to varētu darīt un izlabot šo budžetu, papildus piešķirot valsts kontrolei līdzekļus.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”, nr.55

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!