Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
21.marta ārkārtas sēde. Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.03.1996., Nr. 52 https://www.vestnesis.lv/ta/id/28589

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Deputātu jautājumi

Vēl šajā numurā

22.03.1996., Nr. 52

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Sākam Latvijas Republikas 1996. gada 21. marta plenārsēdi. Turpinām pagājušajā plenārsēdē kārtējā pārtrauktā likumprojekta “Par nacionālas pretošanās kustības dalībnieku statusu” izskatīšanu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvis. Lūdzu! Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvi! Lūdzu tribīnē! Juris Vidiņš, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts, — komisijas vārdā!

 

J.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Mēs pagājušoreiz palikām pie 3. panta...

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, es atvainojos, mēs palikām pie 2. panta — frakcijas “Latvijai” iesniegtā labojuma...

 

J.Vidiņš. Jā... atvainojiet! Tā... Pantu izteikt šādā redakcijā: “Par nacionālajiem partizāniem uzskatāmi bruņoti cīnītāji pret okupācijas režīmu militārajiem formējumiem un okupantu bruņotajām represīvajām institūcijām, kā arī pret okupācijas režīmu administrācijām un to atbalstītājiem divdesmit gadu laikā kopš 1940. gada 17. jūnija.” Daļēji ir šis pants pieņemts, tikai mazliet citādākā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Tas nav pants, tas ir labojums pie tā.

 

J.Vidiņš. Jā, atvainojiet!

Sēdes vadītāja. Debatēs par 2. pantu no pagājušās sēdes ir pieteikušies Aleksandrs Golubovs, Pēteris Tabūns un Juris Vidiņš. Lūdzu! Tā kā labojumi ir vairāki, tad man ir jautājums Golubova kungam — jūs runāsiet? Jūs par savu runāsiet. Tātad tas būs pēc tam. Tabūna kungs? Runāsiet? Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Labi, ka beidzot nokārtosim šo parādu, kas ilgst jau vairākus gadus, es gribētu tā sacīt. Un patiesībā tas bija sen jau jāizdara, jau Augstākajai padomei faktiski un, protams, 5. Saeimai. Bet labāk vēlāk nekā nekad. Jā, arī es gribu atzīmēt tieši represēto cilvēku aktivitātes šī parāda kārtošanā. Viņi allaž atgādinājuši — par to jau tika runāts iepriekšējā nedēļā, ceturtdien, kad mēs sākām apspriest šo likumprojektu, — ka tas ir jāizdara, ka cilvēki gaida parlamenta vārdu, gaida likumu. Lūk, piemērs. Piemēram, Daugavpils represēto klubs ar Jēkaba Morozova parakstu atsūtījis pat alternatīvu likumprojektu, uzskatot, ka piedāvātais pirmajā lasījumā bijis ļoti vājš. Un alternatīvais ir ļoti pamatīgi un sīki izstrādāts, bet no juridiskā viedokļa, protams, ne tik precīzi. Tāpēc jāteic, ka no šī likumprojekta atbildīgā komisija arī ir ietvērusi, ņēmusi vērā priekšlikumu būtību, protams, ne veselus pantus, bet pilnveidojot pantu atsevišķas daļas. Nule minētais projekts paredzēja, un daugavpilieši lūdza ietvert 2. pantā, kas tad ir atzīstami par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, tātad ietvert pantu par pagrīdes cīnītājiem. Arī es domāju, ka tas ir loģiski un ka jāievieš šis minētais pretošanās veids. Ne jau tika, bruņota cīņa un bruņotas cīņas atbalstīšana bija pretošanās kustības arsenālā, taču arī pagrīdes cīņa. Tādēļ es iesaku 2. pantu pirmo apakšpunktu izteikt tā: piedalījies bruņotā un pagrīdes cīņā pret okupācijas režīmu militārajiem formējumiem un šo režīmu administrāciju. Līdzīgi arī 2. apakšpunktu aiz vārdiem “veicināja bruņoto” papildināt ar vārdiem “un pagrīdes”, un tālāk kā tekstā, tātad “sniedzot cīnītājiem materiālu un citādu palīdzību un riskējot ar dzīvību un brīvību”. Manuprāt, tas būtu pareizi. Protams, es ieteikšu to trešajam lasījumam, jo tas jāuzraksta un jāiesniedz.

Pie reizes es pavisam īsi, dažus vārdus citu pantu sakarā. No tiem pašiem daugavpiliešiem, kurus es minēju, bija priekšlikums izsniegt divu veidu apliecības un krūšu nozīmītes — pirmās un otrās pakāpes. Bet, apspriežoties ar kolēģiem, mums šķita, ka patiešām tā nevajadzētu šo dalīšanu veikt, jo tas sarežģītu šo noteikšanas procesu. Bija vēl citi priekšlikumi — par pretošanās kustības invalīdu statusa noteikšanu un tā tālāk, bet tas, protams, netika ietverts.

Jā, un vēl. Mani, aizvadītajā ceturdienā, apspriežot šo likumprojektu, pārsteidza Čerāna un jo īpaši Bišera kunga teiktais. Bišera kungs atsaucās, pareizāk sakot, uztraucās, ka, tāpat kā Ņeņina baļķa nešanā sestdienas talkā saradās desmitiem un simtiem pretendentu uz sarkanā baļķa nesēju godu, uz šo pretošanās kustības dalībnieka statusu saradīšoties ap 200 tūkstošiem pretendentu. Kungi, šāda runāšana ir vismaz nesolīda, es uzskatu, un apvaino šos cilvēkus, kuri dažādā veidā, kā nu kurš varēja un prata, piedalījās pretošanās cīņā. Es varu droši teikt, ka šie vecie vīri un sievas šodien ir izturīgākie, pieticīgākie, viņi iztiek ar nabaga grašiem, ko dod valsts, un sūdzas vismazāk. Un nebūtu labi no deputātu puses, lūk, šādi izteikumi. Es domāju, ka Bišera kungs, varbūt runājot par kādu citu pantu, atsauks savu sacīto. Un galu galā atvieglojumi ir vairāk simboliski, morāli nekā materiāli un būtiski.

Un nav šaubu arī, ka jāatstāj šī 2. panta beigu daļa par tiem, kuri Latvijā notiesāti laika posmā no 1961. gada janvāra līdz 1990. gada 4. maijam par politisko darbību vai pārliecību un tagad reabilitēti. Nebūs ne 200 tūkstošu, ne 100 tūkstošu šo pretošanās kustības dalībnieku, un nav ko baidīties, kungi, būs tik, cik bija. Un, ja kāds gribētu iekļūt cīnītāju pulkā dažādā veidā un dažam tas arī izdotos, lai viņiem Dievs piedod! Bet būtu negodīgi aiz piesardzības neatzīt par cīnītājiem tos, kuri tādi bija. Paldies!

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts! Jūs tieši par šo labojumu, ja?

 

K.Čerāns (TKL). Labrīt, cienījamo priekšsēdētāj, godātie deputāti! Tātad šo 2.pantu mēs turpinām skatīt no iepriekšējās reizes. Un, tā kā šobrīd tiek apspriests tieši frakcijas “Latvijai” priekšlikums, tad es gribu atkārtot to domu, ko jau pagājušajā reizē izteicu, proti, ka frakcija “Latvijai” uztur sava priekšlikuma redakciju, pieļaujot iespēju un arī acīmredzot vajadzību to precizēt trešajā lasījumā. Bet, lai izkliedētu Tabūna kunga un arī citu iespējamās šaubas par to, ko grib frakcija “Latvijai”, es atkārtoju vēlreiz šo savu motivāciju, ka mēs esam pret šī nacionālā partizāna jeb nacionālā pretošanās kustības dalībnieka statusa noteikšanu ļoti plašam personu lokam. Jo lietas būtība ir tāda, ka tagad šis nacionālās pretošanās kustības dalībnieks savās privilēģijās tiks pielīdzināts politiski represētajiem un, ja šo personu loks tiek noteikts pārāk plašs, tādā gadījumā arī šis politiski represētās personas stauss tiek būtiski degradēts. Mēs neapšaubāmi atzīstam, teiksim, visu cilvēku pūliņus un, teiksim, visu cilvēku visa veida cīņu pret okupācijas režīmiem, bet mēs tomēr gribētu novilkt precīzi šo robežu — kuriem cilvēkiem valsts var dot šo tieši tīri materiālo palīdzību. Un tādēļ es aicinu visus deputātus šajā pantā atbalstīt kustības “Latvijai” frakcijas iesniegto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, jūs kā deputāts arī varat... Atsakāties? Tā, debates par frakcijas “Latvijai” iesniegto 2.panta redakcijas labojumu beidzam. Lūdzu zvanu! Ludzu deputātus balsot par frakcijas “Latvijai” iesniegto 2.panta redakciju, kas sākas ar vārdiem “par nacionālajiem partizāniem uzskatāmi bruņoti cīnītāji pret okupācijas režīmu...” Un tālāk kā jums priekšā esošajā tekstā tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 7, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu turpinām! Izskatām nākamo!

 

J.Vidiņš. Varam pāriet pie 3.panta?

Sēdes vadītāja. Mēs pārejam pie nākamā priekšlikuma šinī pašā pantā. Mums ir...

 

J.Vidiņš. Tātad... Bet kas?

Sēdes vadītāja. Ja deputāti uzskata, ka jāizskata visi iesniegtie priekšlikumi, un, cik es saprotu, Golubova kungs tā uzskata, tad mums ir jāizskata visi iesniegtie priekšlikumi, kas ir 2.pantā.

 

J.Vidiņš. Tātad deputāts Golubovs iesaka ceturto daļu saīsināt, svītrojot tekstu aiz domu zīmes. Tāpat viņš iesaka piekto daļu izteikt šādā redakcijā: “darbību pret Latvijā realizētajiem Vācijas varas iestāžu militārajiem un civilajiem piespiedu pasākumiem...” sestajā daļā svītrot vārdus “nokļūt drošībā ārpus Latvijas Republikas teritorijas”. Tātad daļēji tas ir pieņemts un iestrādāts. Varbūt tad lai Golubovs...

Sēdēs vadītāja. Jā. Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Labdien, cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka 2.panta 4.punktā teksts jāsvītro aiz vārdiem “saimnieciskajiem pasākumiem”, jo nav objektīva kritērija un tiek radīts komisks precedents. Piemēram, cik lielam ir jābūt kaitējumam pret kolhozu, lai izpelnītos politiskā pretestībnieka statusu? Te ir jārunā tikai par piespiedu pasākumiem deportācijas laikā — 1940. un 1949.gadā.

2.panta 5.punktā nesaprotamā kārtā izlaists galvenais pretošanās veids — izvairīšanās no vācu militārās mobilizācijas un dezertēšana no Vācijas karaspēka. Tieši vācu militāro pasākumu sabotētāji un šo pēdējo atbalstītāji sastādīja visplašāko pretošanās kustības kontingentu un bāzi vācu okupētajā Latvijā. Tādēļ 5.punkts ir jāpapildina šādi: “Pie Latvijā realizētajiem Vācijas varas iestāžu militārajiem un saimnieciskajiem piespiedu pasākumiem.” Tālāk teksts izlaižams. Es lūdzu balsot arī par to!

Sēdes vadītāja. Tātad, Golubova kungs, jūs uzstājat par katru daļu balsot atsevišķi — ceturto, piekto un sesto? Lūdzu zvanu! lūdzu deputātus balsot par deputātu Golubova, Bekasova un Deņisova iesniegto priekšlikumu 2.panta ceturto daļu saīsināt, svītrojot tekstu aiz domu zīmes. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 13, atturas — 40. Ceturtās daļas saīsināšanas priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par nākamo priekšlikumu — piekto daļu izteikt šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 8, atturas... Nav kvoruma zālē. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par iesniegto piektās daļas redakciju! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 13, atturas — 47. Nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par deputātu Golubova, Bekasova un Deņisova priekšlikumu sestajā daļā svītrot vārdus... tālāk kā tekstā jūsu tabulā. Lūdzu balsošanas rezīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 14, atturas — 46. Nav pieņemts.

Vidiņa kungs, turpinām izskatīt 2.pantu!

 

J.Vidiņš. Tālāk mūsu komisija nāca priekšā ar precizējumu panta redakcijai, 4., 5. un 6.punktu, apvienojot tos ar 4.pantu. To mēs esam iestrādājuši tanīs izmaiņās, kas jums ir priekšā, un es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekš-likums ir jums iesniegtā panta jaunā redakcijā. Deputātiem iebildumu nav.

 

J.Vidiņš. 3.pants tagad. Frakcija “Latvijai” ir iesniegusi priekšlikumu pantu izteikt šādā redakcijā: “Nacionālā partizāna statuss personai netiek piešķirts par darbībām, ko tā veikusi, atrodoties okupētājvalsts — PSRS vai Vācijas — militārajos fomējumos.” Tas ir pieņemts, tikai mazliet citādākā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Aleksandr Golubov, jūs par šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu? Par visu kopumā. Mums jāizskata otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi. Jūs vēlaties tagad runāt? Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiedrošs deputāts!

 

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka šeit nodrukātajā tekstā mūsu priekšlikumā ir pielaista tehniska kļūda, kura sagroza šo priekšlikumu, mēs noņemam šo priekšlikumu otrajā lasījumā un dosim to trešajam lasījumam. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! 3.pants mums, kā Vidiņa kungs jau nolasīja, bija īss un skaidrs. Bet tagad ir uztaisīts it kā pēc mūsu priekšlikuma kaut kas grūti saprotams. Mēs paskatāmies 2.pantā — tur ir uzskaitītas tās darbības, kuras tiek kvalificētas kā pietiekošas vai nepieciešamas, lai piešķirtu nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu. Diemžēl 3.pantā tiek atkārtots tas pats, tikai apgrieztā formulējumā. Šis 3.pants, es gribu nolasīt, skan tā: “Par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem nevar atzīt personas, kuras bija:

1.punkts. Latvijas PSR Valsts drošības komitejas un Vācijas drošības dienestu darbinieki vai informatori”. Pieņemsim, ka tas tā bija, kaut gan partizāni mums stāstīja, ka viņu labākie ziņotāji tūlīt, pirmajā dienā, pieteicās par ziņotājiem drošības komitejā jeb toreiz NKVD. Viņu labākie sakarnieki pieteicās par ziņotājiem tikai tāpēc, lai segtu savu darbību, proti, lai labāk varētu strādāt. Nu labi, lai tad tie arī tiktu izslēgti!

2.punkts vai otrā daļa, pareizāk, paredz: “PSKP biedru un VŅKJS vēlētās amatpersonas, ja tās veica nacionālās pretošanās kustības uzdevumus vai par to veikšanu tika izslēgtas no minētajām organizācijām.” Bet te jau nekā jauna nav, tas jau iepriekš ir pateikts. Ja veica uzdevumus, tad viņi ir, kāpēc tad veltīgi atkārtot. Tātad bija komjaunietis, bija PSKP biedrs, vienalga, ja viņš veica, bet iepriekš jau tas ir pateikts. Tātad vienkārši tāda nesaprotama atkārtošanās.

3.punkts ir tāds pats. “Okupētājvalstu — PSRS vai Vācijas ‚ bruņotajos spēkos Otrā pasaules kara laikā iekļautās militārpersonas, ja viņu darbība nebija saistīta ar nacionālās pretošanās kustību.” Tātad viņi bija vai nebija saistīti, ja viņi turpat, pat tāds absurds ir, viņi karoja vienā pusē un bija saistīti ar otru, tikai jāpierāda, un tad viss būs kārtībā.

Es uzskatu, ka mūsu formulējums bija pilnīgs, īss un skaidrs, un šo formulējumu es vēlreiz nolasīšu. Pantu izteikt šādā redakcijā: “Nacionālā partizāna, pretošanās kustības dalībnieka, statuss personai netiek piešķirts par darbībām, ko tā veikusi, atrodoties okupētājvalstu — PSRS vai Vācijas — militārajos formējumos.” Par šīm darbībām. Un tas ir viss. Kāpēc tik sarežģīti, vienkārši ar prātu, vai es tiešām esmu nesaprotošs, ar prātu ir grūti aptvert, kāpēc tas pārtaisīts piecos punktos, kuros pateikts tikai tas, ko var pateikt īsi un skaidri — ka tie nav nopelni, ja viņš ir piedalījies vienā vai otrā pusē karā. Tas ir viss.

4.punkts. “Sodītas par tīšiem smagiem noziegumiem, ja tās nav reabilitētas.” Te vēl vispār ir pretruna. “Tīšiem smagiem nzoiegumiem...” Mēs joprojām uzskatām, ka noziegums ir partizānu cīņa, vai kā tad īsti ir? Es vienkārši lūdzu nopietni paskatīties un, Dieva dēļ, uztaisīt šo likumprojektu normālu, lai mums nav kauns to 200 bijušo partizānu priekšā un visas tautas priekšā, ka mēs necienām šos cilvēkus. Šis pants ir vienkārši noraidāms kā neveikls un nesakarīgs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Mauliņa kungs, precizēsim! Tātad jūs lūdzat atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, ja?

 

J.Mauliņš. Jā, to es teicu divas reizes.

Sēdes vadītāja. Vai noraidīt pantu? Tātad iespēja jums arī ir — lūgt balsot par pantu.

 

J.Mauliņš. Komisijas redakciju noraidīt.

Sēdes vadītāja. Nē, mēs varam papriekšu darīt tā vai tā. Jums jābūt skaidram.

 

J.Mauliņš. Mēs lūdzam balsot par mūsu frakcijas priekšlikumu. Es to jau trešo reizi saku.

Sēdes vadītāja. Paldies! Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja un godātie deputāti! Es šeit vispirms atkal gribu lūgt visus deputātus atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, uz trešo lasījumu to attiecīgi izkoriģējot, kāds būs nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss. Tas ir viens mans aicinājums.

Otrs aicinājums ir balsot pret komisijas izstrādāto 3. panta variantu. Tad — balsot pret 3. un 5. panta apvienošanu, jo es uzskatu, ka šeit tiek sajauktas kopā divas dažādas lietas. No vienas puses — vecā likumprojekta pirmajā lasījumā pieņemtais 3. pants un mūsu priekšlikums, ar ko mēs gribam uzlabot šo 3. pantu. Tie pasaka, par kādu darbību nevar tikt piešķirts šis nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, bet neaizliedz šīm pašām personām iegūt šo statusu par kādu citu darbību. Piemēram, ja cilvēks ir bijis PSRS vai Vācijas bruņotajos spēkos un pēc tam bijis nacionālais partizāns, tādā gadījumā viņš šo statusu var saņemt.

Bet savukārt 5. pants, kurš šeit tiek pludināts iekšā, nosaka, kuras personas nevar iegūt šo statusu principā. Tā kā šis 3. pants komisijas redakcijā tagad ir palicis pie šī otrā formulējuma, kuras personas nevar iegūt šo statusu principā, tad iznāk diezgan lielas nejēdzības. Piemēram, par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem nevar atzīt personas, kuras bija... Es tagad citēju komisijas priekšlikumu: “okupētājvalstu — PSRS vai Vācijas — bruņotajos spēkos Otrā pasaules kara laikā iekļautās militārpersonas, ja viņu darbība nebija saistīta ar nacionālās pretošanās kustību.” Kādā veidā saistīta? Vai viņas apkaroja šo nacionālās pretošanās kustību, vai... Nu, te parādās galīgas nejēdzības. Manuprāt, iemesls ir tāds, ka šeit tiek veikta šo divu pantu saplūdināšana. Tāpēc es aicinu atstāt šos divus pantus atsevišķi un pieņemt gan trešajā, gan... Pēc tam vēlāk es aicināšu atbalstīt arī frakcijas “Latvijai” iesniegto 5. panta redakciju. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs par frakcijas “Latvijai” iesniegto priekšlikumu pieteikušos nav. Debates beidzam. Vārds komisijas pārstāvim!

 

J.Vidiņš. Ziniet, dažreiz ir jābrīnās, ka pašas par sevi saprotamas lietas var pavērst tādā rakursā, ka vispār nekas saprotams vairs nepaliek. Čerāna kunga aizrādījums par to, ka, ja viņu darbība nebija saistīta ar nacionālās pretošanās kustību, piedalīšanās... vai viņi cīnījās par šo kustība vai pret nacionālās pretošanās kustību... Varbūt redakcionāli mēs varētu trešajā lasījumā pieņemt šo lietu. Bet es domāju, ka šeit visi šie pieci pukti 3. pantā ir loģiski, un tādēļ es tomēr aicinu deputātus balsot par 3. pantu kopumā...

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, es atvainojos! Atgriezīsimies pie procedūras. Mēs pašlaik apspriežam frakcijas “Latvijai” priekšlikumu 3. pantā, tāpēc mēs par pantu kopumā nebalsosim tagad. Mēs balsosim par konkrēto priekšlikumu.

 

J.Vidiņš. Es aicinu cienījamos deputātus tomēr noraidīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, jo vairāk tādēļ, ka tur visu laiku figurē tas nacionālais partizāns, kuru mēs jau izbalsojām, un atbalstīt komisijas priekšlikumu ar tādu domu, ka mēs varētu redakcionāli šo 3. punktu trešajā lasījumā mazliet mainīt.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu 3. pantu izteikt šādā redakcijā: “Nacionālā partizāna statuss personai netiek piešķirts... “ Un tālāk, kā jums ir tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 11, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, Vidiņa kungs, turpinām izskatīt priekšlikumus par pantu!

 

J.Vidiņš. Tā, tagad 4. pants...

Sēdes vadītāja. Nē, Vidiņa kungs, ir komisijas priekšlikums!

 

J.Vidiņš. Jā, atvainojiet, Golubeva, Bekasova...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, to noņēma, nākamais ir komisijas priekšlikums par pantu.

 

J.Vidiņš. Jā, tātad precizēt panta redakciju, apvienojot 3. pantu ar 5. pantu, un tas ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Kā jau es teicu savā runā, es aicinu noraidīt šo komisijas izstrādāto redakciju. Tad jau labāk lai paliek uz trešo lasījumu tā, kā bija šis 3. pants pirmajā lasījumā pieņemts, un pēc tam 5. pantā mēs varam apspriest frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Es aicinu noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Kārtības ruļļa 99. panta otrā daļa: “Ja par pantu nav iesniegti priekšlikumi un deputātiem nav iebildumu attiecībā uz šo pantu, par to atsevišķi nebalso.” Iebildumi radušies, mums ir jābalso par 3. pantu. Lūdzu zvanu! Čerāna kungs, jūs otrreiz vārdu lūdzat? Kārlis Cerāns, frakcija “Latvijai”, — otro reizi!

 

K.Čerāns (TKL). Es neaicinu noraidīt pantu, es aicinu noraidīt komisijas priekšlikumu otrajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs aicināt balsot par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikumu. Kā jūs to darīsiet — “par” vai “pret”, to jūs parādīsiet, nospiežot pogu. Bet mēs balsojam par iesniegto priekšlikumu. Tātad lūdzu deputātus pievērst uzmanību, ka mēs balsojam par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikumu precizēt panta redakciju, apvienojot 3. pantu ar 5. pantu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 18, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts. Vidiņa kungs, turpinām izskatīt!

 

J.Vidiņš. Tagad 4. pants. Juridiskās komisijas priekšlikums... Nav novērsta likumā “Par politiski represētās personas statusu noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” un šajā likumprojektā ietverto normu dublēšana, kā arī pastāv pretrunas starp atsevišķām likuma un likumprojekta normām, piemēram, attiecībā uz institūciju, kas pilnvarota pieņemt lēmumu par pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu. Nu, tas ir precizēts tagad 2., 4., 5. un 6. panta redakcijā. Nav skaidri formulēti kritēriji nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķir-šanai, nav noteikta kārtība, kādā minētais statuss piešķirams, nav noteikts, kādi dokumenti vai rakstveida pierādījumi var būt par pamatu nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanai, nav paredzēta iespēja pārsūdzēt lēmumu par nacionālās pretošanās dalībnieka statusa piešķiršanu vai tās atteikumu. Tātad, kā jau teicu, visi šie jautājumi ir precizēti un iekļauti 2., 4., 5. un 6. pantā.

Sēdes vadītāja. Juridiskajai komisijai un deputātiem iebildumu nav.

 

J.Vidiņš. Tālāk — frakcijas “Latvijai” priekšlikums izteikt pantu šādā redakcijā: “Nacionālā partizāna statusu nosaka tiesas, šās lietas sevišķā kārtībā izskatot ārpus kārtas: 1. Uz Latvijas Republikas Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisijas iesnieguma pamata. 2. Uz izmeklēšanas institūcijas iesnieguma pamata, uz divu vai vairāku šo nacionālā partizāna statusu ieguvušo liecinieku liecību pamata, uz arhīvu dokumentu kopiju pamata. Daļēji tas viss ir pieņemts, bet citā redakcijā. Principā šie priekšlikumi mazliet sasaucas ar Juridiskās komisijas priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Frakcijai un deputātiem iebildumu nav.

 

J.Vidiņš. Deputāti Golubovs, Bekasovs un Deņisovs lūdz izteikt pantu šādā redakcijā: “Par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem atzīstami Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuri Latvijas Republikas teritorijā laika periodā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam veica kādu no 2. pantā minētajām darbībām. Darbību atzīst un lēmumu par nacionālās pretošanās dalībnieka statusa piešķiršanu uz dokumentu pamata pieņem Latvijas Republikas Ministru kabineta apstiprināta komisija, kurā ieiet Ministru prezidenta biedrs un Saeimā pārstāvēto politisko partiju rekomendētie locekļi. Pieteikumus un dokumentus, kuru atbilstību pārbauda Latvijas Republikas Totalitāro režīmu noziegumu izvētēšanas komisija, var iesniegt paši pretendenti vai viņu vārdā Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā reģistrētās Otrās pasaules kara dalībnieku un politiski represēto biedrības.” Nav pieņemts. Komisija to nepieņēma, un mēs lūdzam atbalstīt mūsu redakciju, kādā mēs esam izstrādājuši šo 4. pantu.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, deputātiem iesniedzējiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav? Tālāk, nākamais!

 

J.Vidiņš. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, mūsu komisija, iesaka izteikt 4.pantu šādā redakcijā: “Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka satusu piešķir rajona padome vai republikas pilsētas dome pēc attiecīgās personas dzīves vietas, ja darbību nacionālās pretošanās kustībā apliecina ar šādiem dokumentiem...” Lasīt man tos?

Sēdes vadītāja. Deputātiem dokuments ir izdalīts, teksts ir priekšā, viņi varēja iepazīties jau divas nedēļas atpakaļ, es domāju, ka nav nekādas vajadzības lasīt šo tekstu, ja deputāti neprasa.

 

J.Vidiņš. Es lūdzu deputātus neizvērst nevajadzīgas debates, jo man liekas, ka komisija šeit iekļāvusi visu to mehānismu, kādā veidā piešķirt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 4.panta redakciju un slēdzienu to pieņemt nav. Pieņemts.

 

J.Vidiņš. Tā, un tagad 5.pants. Frakcija “Latvijai” ierosina pantu izteikt šādā redakcijā: “Par nacionālajiem partizāniem nevar tikt atzītas personas, kas ir bijušas...” Es nezinu, vai ir vērts to lasīt? Nav, ja. Tā, nu, daļēji šis ir pieņemts un iestrādāts 3. un 4.pantā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Es aicinu balsojot atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu tādā redakcijā, kādā tas ir iesniegts, jo mēs jau nolēmām neapvienot šo pirmā lasījuma 3.pantu ar 5.pantu. Tādēļ mums noteikti ir vajadzīgas tādas normas, kas nosaka, ka, piemēram, tie cilvēki, kas ir bijuši PSKP biedri vai VDK darbinieki, nevar iegūt šo statusu. Mums šīs normas ir vajadzīgas, un tādēļ es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Latvijai” iesniegto 5.panta redakciju atbilstoši tekstam, kas ir tabulā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 12, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts!

 

J.Vidiņš. Tālāk. Deputāti Golubovs, Bekasovs un Deņisovs ierosina panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: “Hitleriskās Vācijas un PSRS drošības dienestu štata un ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai šo drošības dienestu informētāji...” Pieņems citā redakcijā un iestrādās 3.pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

 

J.Vidiņš. Tā, sesto daļu izteikt šādā redakcijā: “Represiju realizētājus pret mie-rīgajiem iedzīvotājiem.” Tas arī ir iestrādāts. Nu, tagad es nezinu, ko tālāk darīt...

Sēdes vadītāja. 3.pants paliek pirmā lasījuma redakcijā. Tas nav noraidīts kopumā, nav pieņemta otrajam lasījumam izstrādātā redakcija.

 

J.Vidiņš. Tā, nu kā darīt tad ar to... ar Golubova pēdējo priekšlikumu, Kreituses kundze?

Sēdes vadītāja. Ja komisija ir noraidījusi un deputāti neuztur balsojumu, un pieņem to, jums ir priekšā vēl trešais lasījums, jūs strādāsiet un sakārtosiet pantus atbilstoši tam, kā būs nobalsojuši deputāti par saviem priekšlikumiem.

 

J.Vidiņš. Tā, un tālāk mūsu komisija ierosina izteikt šo pantu šādā redakcijā: “Iesniegto materiālu iepriekšēja izskatīšana. Rajona padome (republikas pilsētas dome) izveido komisiju, kurā iekļauj arī Tieslietu ministrijā reģistrēto Otrā pasaules kara dalībnieku un politiski represēto personu sabiedrisko organizāciju pārstāvi.” Tas ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Šeit situācija ir tāda, ka mums būtu principā vajadzīgas gan tās normas, kuras ir 5.panta pašreiz spēkā esošajā redakcijā, gan tās normas, kuras ir šajā komisijas priekšlikumā. Ņemot vērā to, ka šīs pirmajā lasījumā pieņemtās normas, kas ierobežo tiesības kaut kādiem cilvēkiem iegūt šo statusu, tātad PSKP biedriem, piemēram, es domāju, ka tās mums būtu jāatstāj šobrīd arī otrajā lasījumā un vieglāk būtu trešajā lasījumā pievienot klāt tās normas, kas precizētu kārtību, kādā izskata iesniegumus par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu. Tad es arī aicinātu šeit balsot par šo komisijas priekšlikumu un to balsojot noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Vidiņa kungs, jūs runāsiet vēl?

 

J.Vidiņš. Nē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto 5.panta redakciju, kas ir norādīta tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 16, atturas 12. Priekšlikums pieņemts.

 

J.Vidiņš. 6.pants. Frakcijas priekšlikums, ka vajag aizstāt nacionālās pretošanās kustību dalībnieku ar nacionālo partizānu. Tas jau nav balsojams, jo pagājušajā Saeimas sēdē noraidīja šo priekšlikumu.

Tālāk ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums iekļaut panta pirmo daļu 7.pantā, iestrādāt panta otro daļu pārejas noteikumos un izteikt pantu šādā redakcijā: “Institūciju un amatpersonu lēmumu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu var pārsūdzēt tiesā.” Man šķiet, ka tas ir ļoti loģiski, un es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Vidiņš. Tālāk — 7.pants. Frakcija “Latvijai” iesaka pantu izteikt šādā redakcijā: “Uz nacionālajiem partizāniem attiecas visas tās tiesības un priekšrocības, kādas Latvijā paredzētas politiski represētajām personām.” Tas ir pieņemts un izteikts citā redakcijā, “nacionālie partizāni” aizstāti ar “pretošanās kustības dalībniekiem”, un iestrādāts 8.pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Vidiņš. Golubovs, Bekasovs un Deņisovs liek priekšā pantu izteikt šādā redakcijā: “Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem ir tādas pašas tiesības, kādas likumos un citos normatīvajos aktos paredzētas reabilitētajām politiski represētajām personām.” Tas izteikts 8.pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

 

J.Vidiņš. Mūsu komisija iesaka izteikt pantu šādā redakcijā: “Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem tiek izsniegtas noteikta parauga apliecības un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka krūšu nozīme.” Es lūdzu neatklāt atkal nevajadzīgas debates, jo morālais gandarījums, jums var piespraust šo nozīmīti, pats par sevi ir ļoti liels.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Vidiņš. Tālāk. Papildināt likumu ar jaunu 8.pantu šādā redakcijā: “Personām, kuras atzītas par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, ir visas tās pašas tiesības, kas likumos un citos normatīvajos aktos paredzētas politiski represētajām personām.” To mūsu komisija iesniedza, un mēs to iestrādājām 8.pantā. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Andrejs Naglis, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

A.Naglis (LZS, KDS un LDP). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Izskatot likumprojektu, gribu teikt, ka likumprojekts “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” kopumā otrajam lasījumam ir izstrādāts apmierinoši un ir pieņemams. Likumprojekta 8.pantā teikts, ka personām, kuras atzītas par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, ir visas likumos un citos normatīvajos aktos paredzētās tiesības, kādas piešķirtas politiski represētajām personām. Ir zināms, ka politiski represēto personu vidū ir daļa no nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, un to varētu būt pēc neoficiālām ziņām apmēram 150—200 cilvēku. Līdz ar to valstī nav daudzu to cīnītāju, kuriem ir piešķirams nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss un kuriem arī pienākas tādi paši atvieglojumi, kādi ir paredzēti politiski represētajām personām.

Gribu vēlreiz izteikt savu viedokli, ka likumprojekts ir atbalstāms ar dažiem labojumiem, un aicinu visu frakciju deputātus balsot par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Gribu teikt, ka tauta tad redzētu savus brīvības cīnītājus, valsts tos atzītu un tie vairs netiktu dēvēti par bandītiem, bet ar godu varētu ieiet vēsturē kā gandarīti, patiesi nacionālās pretošanās kustības dalībnieki. Pateicos par uzmanību un pozitīvu balsojumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu, komisijas vārdā!

 

J.Vidiņš. Tātad es aicinātu tagad kopumā balsot...

Sēdes vadītāja. Nē, izskatīsim visus priekšlikumus līdz galam. Tātad šis ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — izveidot jaunu 8.pantu. Debates beigušās. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Turpinām!

 

J.Vidiņš. Tālāk. Pie pārejas noteikumiem frakcija “Latvijai” ierosina papildināt Latvijas Civilprocesa kodeksa 80.panta pirmās daļas 3.punktu ar vārdiem “izņemot iesniegumus no personām par nacionālo partizānu statusu”. Komisija to nepieņēma, jo uzskata, ka pārejas noteikumi nevar mainīt Civillikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!