• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vakar dienā - komisijas, vakar vakarā - plenārsēde. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.03.1996., Nr. 42 https://www.vestnesis.lv/ta/id/28432

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Flandrijas Ministru prezidents atvadoties

Vēl šajā numurā

07.03.1996., Nr. 42

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vakar dienā — komisijas, vakar vakarā — plenārsēde

Saeimas Ārlietu komisijā:

s1_1.JPG (21681 bytes) s1_2.JPG (23712 bytes)
Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš, deputāts Ivars Ķezbers…

s1_3.JPG (28935 bytes) s1_4.JPG (27067 bytes)
… īpašu uzdevumu ministrs Eiropas lietās Aleksandrs Kiršteins, Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ženēvā Sandra Kalniete, Saeimas sekretārs Imants Daudišs un deputāti Gundars Valdmanis, Ivars Ķezbers Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 6. martā, Ārlietu komisija uzklausīja Sandras Kalnietes, ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces pastāvīgā pārstāvniecībā ANO, ziņojumu par Latvijas Republikas misijas aktivitātēm aizvadītajā gadā. S. Kalniete kā īpašu Latvijas panākumu atzīmēja Nacionālo cilvēktiesību aizstāvības un veicināšanas programmu, kas tika izplatīta kā oficiāls ANO dokuments un izpelnījās ANO dalībvalstu ievērību.

Deputāti akceptēja virzīšanai 1. lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Ķīmisko ieroču konvencija”.

Vēl komisija izskatīja likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”” un akceptēja tā nosūtīšanu 1. lasījumam.

Deputāti konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Valstiski svarīgas informācijas aizsardzības likums” un nolēma ieteikt to izskatīt trijos lasījumos.

Margita Markevica,
Saeimas preses dienests

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā:

s1_5.JPG (25718 bytes) s1_6.JPG (24039 bytes)
Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas 1.kristīgas skolas direktore Vera Volgemute, Latvijas pareizticīgo Baznīcas Rīgas un visas Latvijas arhibīskaps Tēvs Aleksandrs, Saeimas deputāts Oļģerts Dunkers, Latvijas Romas katoļu Baznīcas arhibīskaps Jānis Pujats, ev.lut. Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags…

s1_7.JPG (29959 bytes) s1_8.JPG (26514 bytes)
… Romas katoļu Katehētikas institūta direktore Maneta Anšēvica, Latvijas Katoļticīgo pedagogu apvienības valdes priekšsēdētāja Silvija Fricberga, Saeimas deputāts Aleksandrs Pētersons, Latvijas baptistu draudžu savienības bīskaps Jānis Eisāns un Romas katoļu Katehētikas institūta direktore Maneta Anšēvica

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 6. martā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti apsprieda likumprojektu “Grozījumi likumā “Reliģisko organizāciju likums”” saistībā ar likumprojektu “Latvijas Izglītības likums”. Patlaban vēl nav atrisināts jautājums par reliģijas mācīšanu skolā, tāpēc sēdē piedalījās arī Latvijas Romas katoļu Baznīcas arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Jānis Eisāns, Latvijas pareizticīgo Baznīcas arhibīskaps Tēvs Aleksandrs, Rīgas 1. kristīgās skolas direktore Vera Volgemute, reliģisko lietu departamenta direktors Artis Burovs, Romas katoļu Katehētikas institūta direktore Maneta Anšēvica, Latvijas Katoļticīgo pedagogu apvienības valdes priekšsēdētāja Silvija Fricberga un Nadežda Djumina no Rīgas Pareizticīgo garīgā semināra.

Sarunas gaitā konceptuāli tika pārrunāti daudzi jautājumi, kas saistīti ar reliģijas mācīšanu skolā. Rīgas 1. kristīgās skolas direktore V. Volgemute atzina, ka šajā jautājumā vajadzētu vadīties pēc Eiropas valstu pieredzes, kur kā obligātais mācību priekšmets ir stundu pāris — reliģijas mācība un ētikas mācība. Skolēns var izvēlēties vienu no šiem priekšmetiem — vai nu reliģijas mācību, vai ētikas mācību. Šāds modelis ir pieņemams arī galveno reliģisko konfesiju pārstāvjiem Latvijā. Jo tādējādi tiks panākts, ka garīgās vērtības audzinošus priekšmetus mācīsies visi skolēni. Patlaban notiek konfesiju sadarbība un tiek meklēts kopīgais, lai izstrādātu kristīgās reliģijas mācības vadlīnijas, arī Izglītības un zinātnes ministrija strādā, lai izveidotu ētikas mācības programmu.

Reliģisko konfesiju pārstāvji iesniedza savus priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Reliģisko organizāciju likums”” 6. panta redakcijai, kurus deputāti turpinās apspriest kādā no nākamajām sēdēm.

Lauma Koļesņikova,
Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!