Par Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta līdzšinējo un turpmāko darbību

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas darbībā 1995.gadā viens no prioritārajiem virzieniem bija cilvēku un īpašuma aizsardzība no uguns un stihiskām nelaimēm, kā arī ugunsdzēsības un glābšanas dienesta attīstība un glābšanas funkciju pilnveidošana.

Čstenojot Latvijas Republikas ugunsdrošības sistēmas un ugunsdzēsības un glābšanas dienesta attīstības pamatvirzienus 1995.—2000.g., saskaņā ar likumu “Par ugunsdrošību” un Ministru padomes 1992.gada 12.oktobra lēmumu nr.425 šajā gadā valstī tika pabeigta pāreja no daudzveidīgas ugunsdzēsības sistēmas uz vienotu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Rajonu centros un 46 rajonu pilsētās un pagastu centros ir organizētas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta struktūrvienības, kas lielā mērā sekmē lauku iedzīvotāju aizsardzību pret ugunsgrēkiem. Ugunsdzēsības sistēmas reorganizācijas laikā, salīdzinot ar 1991.gadu, štatu skaits samazināts par 1364 vienībām, vienlaicīgi paaugstinot personālsastāva profesionālo sagatavotību un uzlabojot materiāli tehnisko bāzi.

Lai nodrošinātu visas UGD struktūrvienības un organizāciju ugunsdrošības dienestus ar profesionāliem kadriem, 1994.gadā izveidotajā Ugunsdrošības tehniskajā skolā tika apmācīti 379 UGD un 163 dažādu organizāciju un iestāžu ugunsdrošības dienestu darbinieki.

1995.gadā pilnveidojās ugunsdrošības sistēmas tiesiskā nodrošināšana. Saeima pieņēma grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, pastiprinot atbildību par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem. 31.oktobrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus nr.318 “Par būvnormatīvu LBN 201—96 “Ugunsdrošības normas””, kas ir galvenais ugunsdrošību reglamentējošais normatīvais akts būvju un ēku izpētē, projektēšanā un būvniecībā. Ar IeM pavēli tika apstiprināta Valsts ugunsdrošības noteikumu (VUN—001) jaunā redakcija.

Lai uzlabotu UGDD tehnisko bāzi, par budžeta līdzekļiem tika iegādātas 3 ugunsdzēsības autocisternas un cita tehnika. Sadarbībā ar Rīgas Domi, Somijas un Zviedrijas glābšanas dienestiem katra Rīgas pilsētas ugunsdzēsības un glābšanas daļa ir nodrošināta ar glābšanas laivām, tas dod iespēju operatīvāk ierasties notikuma vietā, ja nepieciešams glābt cilvēkus ūdenskrātuvēs. Speciāli sagatavoti glābēji ir apgādāti ar glābšanas vestēm un akvalangiem. Darbs šajā jomā turpinās arī citās pilsētās.

Pakāpeniski saņemot tehnisko apbruņojumu humānās palīdzības veidā no ārzemēm, aktivizēts darbs autokatastrofu, ķīmisko avāriju un to seku likvidēšanā. Zviedru kolēģi ir nodrošinājuši UGDD ar modernām iekārtām un speciāliem tērpiem, kas dod iespēju likvidēt ķīmisko vielu izplūdi un strādāt šajā vidē. Ir apmācīti darbinieki, kas sadarbībā ar citiem dienestiem var likvidēt ķīmiskās avārijas. Ar šādu aparatūru apgādātas Rīgas, Daugavpils, Ventspils, Liepājas un Rēzeknes UGD vienības.

Paaugstināta uzmanība tiek vērsta uz iespējamo avāriju izcelšanos bīstamu kravu pārvadāšanas laikā. Uz galvenajām autotrasēm esošie UGD tiek apgādāti ar nepieciešamo aprīkojumu.

Lai paaugstinātu ugunsdrošību objektos, pilnveidots valsts ugunsdrošības uzraudzības iestāžu darbs. Šajā nolūkā tika pārstrādāts “Nolikums par valsts ugunsdrošības iestāžu darbu”. Liela vērība tika veltīta administratīvajai praksei. 1995.gadā apturēta 2591 objekta, iecirkņa un iekārtu darbība, 2625 personas sodītas par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu, izsniegti 760 brīdinājumi par objektu darbības apturēšanu.

Plānveidīgi tika kontrolēta automātisko ugunsdzēsības sistēmu ieviešana. Tika pieņemtas ekspluatācijā 1413 iekārtas, izsniegtas 94 atļaujas dažādām organizācijām par darbību ugunsdzēsības automātikas jomā, kā arī 230 slēdzieni par automātikas ierīču un iekārtu izmantošanu Latvijas Republikā.

Sarežģīti inženiertehniskie ugunsdrošības jautājumi tika risināti vairākos svarīgos objektos un jaunceltnēs, piemēram, Latvijas Nacionālajā operā, Rīgas pilī, Rīgas Domā, viesnīcā “Radison—SAS” u.c.

1995.gadā veikta vesela virkne pasākumu, kas saistīti ar ugunsdzēsības izmēģinājumu laboratorijas akreditāciju atbilstoši Eiropas standartiem.

Turpinājās sadarbība ar citu valstu, sevišķi Zviedrijas, Somijas un Vācijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem, tāpat ar ugunsdzēsības un glābšanas iekārtu ražotājfirmām.

Saskaņā ar Baltijas valstu iekšlietu ministriju nolīgumu Latvijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments ir galvenais koordinators Baltijas valstu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu savstarpējā darbībā.

Latvija turpināja darboties Starptautiskajā ugunsgrēku novēršanas komitejā. Aktīvi strādāja LR Ugunsdrošības sistēmas koordinācijas padome.

1995.gada maijā notika pirmā ugunsdrošības zinātniski praktiskā konference un Ugunsdzēsības dienas svinības.

Kopumā ir radīti priekšnoteikumi, lai izstrādātu konkrētu programmu cilvēku un īpašuma aizsardzībai no uguns un stihiskām nelaimēm un valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu veidotu par galveno un atbildīgo institūciju šajā jomā.

Analizējot Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību, jāsecina, ka ir panākta darbības stabilitāte un plānveidība, taču joprojām pastāv būtiski negatīvi faktori, kas lielā mērā ietekmē ugunsdrošības sistēmas tālāko attīstību. Galvenie no tiem ir:

— ir zems objektu, iestāžu, organizāciju un pašvaldību organizatoriskais līmenis ugunsdrošības sistēmas nodrošināšanā atbilstoši likumam “Par ugunsdrošību”;

— nav izstrādāta valsts sistēma iedzīvotāju apmācībai ugunsdrošības jomā;

— ir nepietiekams Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta finansējums dzēšanas un glābšanas funkciju veikšanai, kā arī ugunsdrošības aģitācijas un propagandas realizēšanai;

— daudzi tiesiskie akti nav saskaņoti ar ugunsdrošības sistēmas jautājumiem;

— trūkst ugunsdrošības standartu sistēmas;

— vietējā rūpniecība nav ieinteresēta ugunsdzēsības un glābšanas aprīkojuma un iekārtu ražošanā.

Lai veicinātu ugunsdrošības sistēmas un ugunsdzēsības un glābšanas dienesta turpmāko attīstību, 1996.gadā tiek izvirzīti šādi pamatuzdevumi:

I. Tiesiskās un normatīvās nodrošināšanas pilnveidošanas jomā:

— atbilstoši pastāvošajai likumdošanai izstrādāt nepieciešamos grozījumus likumos “Par ugunsdrošību”, “Par nodokļiem un nodevām”, sagatavot tiesisko aktu projektus ugunsdzēsības iekārtu, aprīkojuma un ugunsdrošības pakalpojumu licencēšanai;

— sagatavot normatīvā akta projektu par Valsts ugunsdrošības noteikumu pieņemšanu Ministru kabinetā;

— izstrādāt valsts standarta “Drošības zīmes” projektu;

— veikt jauno Latvijas būvnormatīvu “Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija”, “Ūdensapgāde” ekspertīzi;

— piedalīties Latvijas būvnormatīva “Naftas un naftas produktu noliktavas” un “Apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana” izstrādē;

— sagatavot materiālus Valsts standartizācijas komitejas “Ugunsdrošība” reģistrēšanai Standartizācijas un metroloģijas centrā;

— izstrādāt priekšlikumus izmaiņām likumā “Par apdrošināšanu”, ņemot vērā apdrošināšanas summas un prēmiju izmaksu saskaņošanu ar ugunsdrošības līmeni;

— izstrādāt priekšlikumus iekļaušanai “Reģionālās attīstības” likumā;

— izstrādāt priekšlikumus iekļaušanai Komerclikuma un Administratīvā procesa likuma projektos;

— adekvāti dienesta avārijas un glābšanas funkciju paplašināšanai izstrādāt izmaiņas Ministru padomes 1992.gada 12.oktobra lēmumā nr.425 “Ugunsgrēku dzēšanas reglaments”;

— izstrādāt nolikumus par glābšanas dienestu uz ūdens, par ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas ekspluatāciju, par pretdūmu dienestu, kā arī Drošības tehnikas noteikumus;

— izstrādāt priekšlikumus grozījumiem privatizācijas normatīvajos dokumentos.

II. Ugunsdrošības sistēmas

organizatoriskās

nodrošināšanas jomā:

—izstrādāt un īstenot sadarbības plānu ar valsts un citām institūcijām, kam ir iespējas iesaistīties ugunsgrēku dzēšanā, glābšanas darbos un ugunsgrēku profilaksē;

— attīstīt sadarbību ar citām valsts uzraudzības iestādēm;

— kopā ar BUB CP izanalizēt brīvprātīgo ugunsdrošības formējumu un biedrību darbību un izstrādāt programmu viņu darbības aktivizēšanai;

— organizēt valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoru grupas apmācību Zviedrijā;

— veikt pasākumus savstarpējā Baltijas valstu IeM nolīguma realizēšanā ugunsdzēsības un glābšanas jomā;

— akreditēt Ugunsdrošības tehnisko skolu;

— akreditēt Ugunsdzēsības izmēģinājumu laboratoriju;

— veikt pasākumus valstī ražotās un ievedamās ugunsbīstamās produkcijas kontroles nodrošināšanai ugunsdrošības normu un standartu jomā;

— kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju risināt jautājumus par ugunsdrošību, veicot licencēšanu un sertificēšanu celtniecības jomā;

— paplašināt Valsts ugunsdrošības sistēmas koordinācijas padomes darbību, iesaistot pārstāvjus no Pašvaldību savienības, Apdrošināšanas asociācijas, Finansu ministrijas un citām ieinteresētajām institūcijām;

— kopā ar LR Pašvaldību savienību organizēt 2—3 pagastu kompleksās ugunsdrošības pārbaudes;

— izstrādāt scenāriju, sagatavot dokumentus starptautisko katastrofu seku likvidācijas taktisko mācību rīkošanai uz Ventspils potenciāli bīstamas ražotnes pamata;

— organizēt ugunsdrošības zinātniski praktisko konferenci un Ugunsdzēsības dienas svinības;

— sagatavot un veikt pasākumus Baltijas valstu čempionāta ugunsdzēsības sportā organizēšanā;

— uzsākt automatizētās Rīgas garnizona struktūrvienību operatīvās vadības sistēmas datu bāzes veidošanu;

— veikt pasākumus vienota UGDD informācijas tīkla ieviešanai uz datoru bāzes;

— kopīgi ar Zinātnes un tehnikas namu organizēt semināru par ugunsdrošību namu pārvalžu tehniskiem dienestiem;

— pakārtot valsts ugunsdrošības uzraudzības iestāžu darbu saskaņā ar nolikuma jauno redakciju;

— izveidot UGDD un citu republikas ugunsdrošības dienestu personāla sagatavošanas reģionālos centrus;

— izveidot ķīmisko vielu un to neitralizatoru datu bāzi;

— sadarbībā un ar Rīgas Domes finansiālu atbalstu Rīgā izveidot kompleksu avārijas un glābšanas darbu nodrošināšanas tiesisko un materiāltehnisko pamatu (autoavārijas, ķīmisko vielu noplūde, glābšana uz ūdens u.c.);

— nodrošināt savstarpējās sadarbības tiesisku noregulēšanu ar Jūras meklēšanas un glābšanas dienestu, Valsts aviācijas meklēšanas un glābšanas dienesta koordinācijas centru, akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš” u.c. nozaru specializētajiem avārijas un glābšanas dienestiem;

— kopā ar Aizsardzības ministriju izstrādāt savstarpējas sadarbības instrukciju.

III. Materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanas jomā:

— par prioritāru virzienu šajā jomā uzskatāma vides izlūkošanas aprīkojuma un personāla ekipējuma iegāde;

— vietējā rūpniecība jāorientē uz glābšanas ekipējuma un aprīkojuma izgatavošanu.

Galvenie dati par Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbu

1994.g. 1995.g. + salīdzinoši ar 1994.g.

Ugunsgrēki

Ugunsgrēku skaits 5766 5834 +1,2%

Zaudējumi 2058498 2793195 +26,3%

Gāja bojā cilvēki 241 249 +3,2%

Cietuši cilvēki 106 138 +23,2%

Ugunsgrēku galvenie iemesli

Neuzmanīga rīcība ar uguni 2433 2646 +8,0%

Elektrotehniskie iemesli 780 899 +13,2%

Ņaunprātīga dedzināšana 522 577 +9,5%

Izglābti ugunsgrēkos un avārijās

Cilvēki 354 306 –13,5%

Čpašums (latos) 16076579 9526940 –40,7%

Struktūrvienību izbraukumi

Tehnisko avāriju seku likvidācija 68 112 +64,7%

Sprādziena seku likvidācija 9 10 +11,1%

Stihisku nelaimju seku likvidācija 16 20 +25,0%

Autokatastrofu seku likvidācija 32 97 +3,0 reizes

Palīdzība iedzīvotājiem 479 664 +38,6%

Glābšanas darbi ūdenstilpnēs 9 22 +2,42%

Ugunsgrēki valsts fonda mežos 214 131 –38,8%

Izbraukumu skaits

Uz ugunsgrēkiem 5766 5834 +1,2%

Kopā 11355 12141 +6,9%

UGDD Informācijas, plānošanas un kontroles daļas priekšnieks Andris Kleins

UGDD priekšnieks Juris Ņabis